Bija vai nebija tiesības aviokompānijas airBaltic vadībai 2011. gada septembrī atcelt gana daudzus lidojumus – šāds jautājums pēdējos divus gadus ir nodarbinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētāju prātus.

Acīmredzot atbilde ir negatīva, ņemot vērā, ka izmeklēšanas ietvaros savāktie materiāli ir nosūtīti prokuratūrai.

Jāatgādina, ka runa ir par periodu, kad airBaltic vēl vadīja Bertolts Fliks, kurš tā vai citādi bija saistīts ar uzņēmuma privāto akcionāru – kompāniju Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), turklāt valdība centās panākt aviokompānijas pamatkapitāla palielināšanu, kas BAS, kā izskatās, nebija pa kabatai. Tiekot uzskatīts, ka, atceļot reisus, ir bijusi vēlme ietekmēt valdības lēmumus saistībā ar pamatkapitāla jautājumu, un tādējādi uzņēmumam radīti lieli materiālie zaudējumi. Jāatzīst, ka Flika darbību airBaltic būtu vērts izpētīt, kā mēdz teikt, no A līdz Z. Turklāt ne tikai konkrēti Flika darbību, bet arī visas tās personas, kas attiecīgajā laika posmā ir darbojušās airBaltic padomē. Vienkārši, cik noprotams, Fliks nevarēja realizēt nevienu kaut cik nozīmīgu pasākumu bez padomes atbalsta, kurā noteicošā loma, starp citu, bija Latvijas valsts pārstāvjiem. Šajā kontekstā var minēt gan airBaltic pilotu «pārcelšanu» uz Kiprā reģistrētu kompāniju, gan uzņēmuma zīmola nodošanu BAS rokās, gan daudz ko citu. Iespējams, tiešām būtu vērts papētīt arī to, cik ekonomiski pamatoti bija atcelt daļu no visnotaļ daudzajiem airBaltic reisiem, taču... Pirmkārt, reisu skaitu ir samazinājis arī Flika pēctecis Martins Gauss – cilvēks, ar kuru valdība nupat pagarināja līgumu kā ar aviokompānijas vadītāju un kurš ir panācis, ka airBaltic pēc ilgāka pārtraukuma atkal pelna. Tātad nav izslēgts, ka, ja arī Fliks reisus atcēla vienīgi, savu untumu vadīts, par ekonomiski nepamatotu soli to varbūt arī nevar nodēvēt. Otrkārt, nav skaidrības, kāpēc ekonomiskā pamatojuma meklēšanai tiek izmantoti KNAB resursi?!

Kā jau ir minēts KNAB nosaukumā, šā biroja funkcijas ir korupcijas novēršana un apkarošana, nevis saimnieciskās darbības pamatojuma meklēšana. Nu, KNAB aktivitātes šajā jomā varētu saprast, piemēram, tad, ja izrādītos, ka vācu, zviedru vai krievu aviokompānijas ir maksājušas Flikam, lai viņš atceltu airBaltic reisus, tādējādi veicinot pasažieru aizplūšanu pie konkurentiem, bet citādi... Katrā ziņā šīs KNAB aktivitātes lielā mērā liek aizdomāties par bijušā KNAB vadītāja Normunda Vilnīša atklāsmēm, ka daļa šajā birojā strādājošo personu darbojas ne gluži profesionāli. Šajā gadījumā gan droši vien jāteic, ka korupcijas apkarotāji ir ķērušies pie saimnieciskās darbības analīzes, kas nebūt neietilpst viņu kompetencē.

Varētu teikt, ka nav ļaunuma bez labuma – ja nepadodas korupcijas apkarošana, vismaz tiek izrādīta iniciatīva jaunu prasmju apgūšanā, taču nedrīkst aizmirst, ka šī māžošanās notiek par nodokļu maksātāju naudu.