Bijušais AS Air Baltic Corporation vadītājs Bertolts Fliks ir neizpratnē par viņam inkriminēto noziegumu un brīnās par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) piesliešanos aviācijas eksperta lomai.
Advokāts Viktors Tihonovs pēc sazināšanās ar savu klientu Fliku aģentūrai LETA teica, ka klientam nav izprotams, kāpēc viņam tiek piedēvēti «krimināli reisi».
«Klients pauž lielu neizpratni par to, kopš kura laika KNAB ir kļuvis par lielo aviācijas ekspertu. Tas tiek saistīts ar to, ka airBaltic no apmēram 55 000 lidojumu gadā vidēji tiek atcelts 1000 reisu. No 55 000 viens procents tiek atcelts tehnisku problēmu dēļ, kā, piemēram, slikts laiks un tamlīdzīgi, viens procents tiek atcelts iepriekš plānojot. KNAB atlasījis atsevišķus reisus un kāpēc tie ir krimināli reisi - tas ir pagaidām miglā tīts un nesaprotams aspekts,» norādīja advokāts.
Klients uzskata - ja desmit gadu laikā, kamēr viņš vadīja airBaltic, valsts saskatījusi dažus «kriminālus reisus», tad savā ziņā tas ir labs viņa darba novērtējums, norādīja advokāts.
Fliks arī norāda, ka pēc šāda inkriminēta nozieguma airBaltic izpilddirektoram Martinam Gausam arī radīsies problēmas, jo Tallinas un Viļņas mēriem radās grūtības ierasties uz Baltijas ceļam veltīta piemiņas plāksnes atklāšanu Rīgā. Sākotnēji tika paredzēts, ka arī Rīgā, tāpat kā Viļņā un Tallinā, plāksni atklās visu trīs Baltijas valstu galvaspilsētu vadītāji, taču, tā kā lidsabiedrība airBaltic 30.augustā atcēlusi reisus no Tallinas un Viļņas uz Rīgu, Viļņas mērs Artūrs Zuoks uz Latviju steidzās ar automašīnu, savukārt Tallinas mērs Edgars Savisārs uz svinīgo pasākumu nepaspēja ierasties un viņa vietā pasākumā piedalījās Igaunijas vēstnieks Latvijā.
Advokātam Fliks arī minējis, ka viņš vēlējies šajā kriminālprocesā sniegt liecības, bet KNAB viņu nav vēlējies uzklausīt. Tādēļ KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam lūgts ierosināt disciplinārlietu pret izmeklētāju Rimantu Kuzmu sakarā ar to, ka izmeklētājs nav vēlējies nopratināt Fliku un noskaidrot objektīvu patiesību.
Fliks šobrīd joprojām vada samērā lielu aviācijas kompāniju un uzturas Vācijā un Francijā. Tihonovs nezināja teikt, vai Flikam šajā kriminālprocesā piemērots kāds drošības līdzeklis.
Jau ziņots, ka KNAB lūdzis Ģenerālprokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadītāju Bertoltu Fliku, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
KNAB izmeklētājs rosina saukt pie kriminālatbildības bijušo airBaltic amatpersonu par tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, kas izraisījušas smagas sekas.
KNAB preses paziņojumā norāda, ka iegūtie pierādījumi dod pamatu pieņēmumam, ka airBaltic amatpersona, iespējams, nolūkā ietekmēt Latvijas Ministru kabineta un amatpersonu lēmumus saistībā ar uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu 2011.gada 12. un 13.septembrī nepamatoti atcēlusi vairākus aviokompānijas reisus.
KNAB izmeklētājs uzskata, ka bijusī airBaltic amatpersona, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, nav rīkojusies dienesta interesēs, bet pretēji tām - atceļot vairākus lidojuma reisus, amatpersona ar savām darbībām ne tikai grāvusi uzņēmuma reputāciju nacionālā un starptautiskā mērogā, bet arī radījusi mantisku zaudējumu lielā apmērā.
Saskaņā ar uzņēmuma iesniegumu procesa virzītājs šajā kriminālprocesā par cietušo ir atzinis airBaltic, kas pieteicis kompensācijas pieteikumu 14 496 latu apmērā.
Ziņots arī, ka airBaltic 2011.gada 12.septembrī bez konkrēta iemesla no Rīgas atcēla četrus reisus - uz Briseli, Berlīni, Viļņu un Tallinu. Paziņojumu par reisu atcelšanu lidsabiedrība lidostai sniegusi 12.septembrī no rīta.
Savukārt 13.septembrī airBaltic atcēla atsevišķus lidojumus uz pieciem galamērķiem. Kopumā tika atcelti 14 lidojumi. 13.septembrī tika atcelts izejošais un ienākošais reiss starp Rīgu un Stokholmu, izejošais un ienākošais reiss uz Berlīni, izejošais un ienākošais reiss uz Briseli, divi izejošie un divi ienākošie reisi uz Tallinu un divi izejošie un divi ienākošie reisi uz Viļņu.
Satiksmes ministrija norādīja, ka šādu airBaltic valdes rīcību, nepaziņojot lidojumu atcelšanas iemeslus, iespējams kvalificēt kā apzinātu kaitniecību, jo tā grauj uzņēmuma reputāciju, rada finansiālus zaudējumus un samazina uzņēmuma vērtību.
airBaltic atcelto reisu dēļ cieta arī Valsts prezidents Andris Bērziņš, kurš nevarēja paredzētajā laikā no Briseles atgriezties Rīgā.
Fliks darbu lidsabiedrībā pēc toreizējo akcionāru - Latvijas valsts un SIA Baltijas Aviācijas sistēmas - vienošanās pameta 2011.gada rudenī, kad kļuva skaidrs, ka lidsabiedrības zaudējumi ir sasnieguši rekordapjomus. Pašreizējais vadītājs Martins Gauss informēja, ka 2011.gadā lidsabiedrība strādāja ar 77 miljonu latu zaudējumiem.
airBaltic iesniegusi prasību tiesā, prasot virs 20 miljoniem latu, bet no kompānijas, kurā apdrošināta Flika atbildība, tiek prasīti 50 miljoni latu. airBaltic padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš iepriekš informēja, ka tiesvedība ir sākta par Flika apzināti kaitnieciskām darbībām, pildot vienīgā airBaltic valdes locekļa pienākumus, piemēram, par kompānijai neizdevīgu līgumu noslēgšanu un fiktīvu saistību uzņemšanos pret Investbank.
Tiesvedība ierosināta arī par spontānu un nepamatotu aviokompānijas reisu atcelšanu bez savlaicīga brīdinājuma pasažieriem, ļaunprātīgu pilnvaru izmantošanu, slēdzot līgumus ar sev piederošām un saistītām kompānijām, kaitnieciskām manipulācijām ar airBaltic piederošām preču zīmēm, komerciāli jutīgu kompānijas un darbinieku datu nodošanu trešajām pusēm uz apšaubāmiem nosacījumiem, kā arī kaitējuma nodarīšanu aviosabiedrības reputācijai.
Savukārt Flika prasībā pret likvidējamo Latvijas Krājbanku un Satiksmes ministriju Rīgas apgabaltiesa piemērojusi pagaidu noregulējumu, apķīlājot valstij piederošās lidsabiedrības airBaltic akcijas.
airBaltic ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. Patlaban galvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 99,8% akciju.
