Nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulcē izsludināts pārtraukums. Aviokompānijas akcionāru sapulci turpinās pēc tam, kad starp akcionāriem - valsti un Baltijas aviācijas sistēmām (BAS) - tiks parakstīta vienošanās. Tas varētu notikt tuvāko dienu laikā, pēc akcionāru sapulces paziņoja valsts pārstāvis, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Anrijs Matīss un BAS pārstāve Inga Piterniece.
Jau iepriekš tika panākta vienošanās par to, ka airBaltic prezidents Bertolts Fliks atstāj amatu, kā arī tiek izbeigts pēc daudzu domām valstij neizdevīgais lidsabiedrības akcionāru līgums. Taču saglabājās tehniskas problēmas ar finansējuma piesaisti airBaltic pamatkapitāla palielināšanai.
Kā ziņots, šodien ar pirmo mēģinājumu neizdevās sākt nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru sapulci.
Akcionāru sapulces norises vietā - airBaltic birojā lidostā - īsi pirms plkst.12 ieradās akcionāru pārstāvji, kuri devās apspriesties atsevišķā telpā.
Pirms akcionāru sapulces Matīss žurnālistiem atzina, ka vienošanās starp akcionāriem vēl neesot panākta. Sīkākus komentārus viņš nesniedza.
Aptuveni 35 minūtes pēc akcionāru sapulces sākuma Matīss iznāca no sanāksmju telpas un paziņoja, ka kvoruma trūkuma dēļ akcionāru sapulce nav notikusi. Akcionāru sapulcē esot piedalījušies mazākuma akcionāra - BAS līdzīpašnieka Bertolta Flika - pārstāvji, tostarp Piterniece, taču nav bijis otra labuma guvēja - Krievijas uzņēmēja Andreja Rudeško - pārstāvja.
Pēc īsa brīža Piterniece žurnālistiem norādīja, ka kvorums tomēr ir nodrošināts un otra BAS līdzīpašnieka pārstāvis ir ieradies uz airBaltic akcionāru sapulci.
Uz akcionāru sapulces sākumu Rudeško pārstāvis esot bijis ieradies, taču pēc tam pametis sapulces norises vietu, lai konsultētos ar pilnvarojuma devēju par airBaltic akcionāru vienošanās nosacījumiem.
Matīss pastāstīja, ka patlaban sarunu gaitā panākta vienošanās, ka Fliks atstāj airBaltic valdi. Tāpat nolemts izbeigt akcionāru līgumu.
Taču joprojām ir tehniska rakstura problēmas par airBaltic pamatkapitāla palielināšanai nepieciešamo finansējumu. Šīs problēmas tiek risinātas.
Kā ziņots, airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt pieņemti lēmumi par uzņēmuma pamatkapitāla palielināšanu, valdes un padomes nomaiņu un statūtu izmaiņām, informēja valdības pārstāvji.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) skaidroja, ka ministrija ir jau sagatavojusi dokumentus, lai varētu akcionāru sapulcē iecelt jaunu valdi un jaunu padomi.
Trešdien līdz vēlam vakaram aviokompānijas akcionāriem nebija izdevies panākt vienošanos par akcionāru līguma atcelšanu, līdz ar to iespējams, ka valsts akcionārs nepiekritīs airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, kā to paredz šonedēļ pieņemtais valdības lēmums. Šādā gadījumā amatu saglabātu Bertolts Fliks, kurš turpinās vienpersoniski vadīt lidsabiedrību.
Augulis iepriekš skaidroja, ka šodienas akcionāru sapulce būs viens no atskaites punktiem un «tad arī redzēsim, cik tālu esam».
«Es domāju, ka, saprātīgi sadarbojoties akcionāriem, nav nekādu šķēršļu, lai atrisinātu problēmu,» atzina ministrs.
Kā ziņots, valdība slēgtajā sēdē apstiprināja vienošanos par turpmāko airBaltic pārvaldību, kas paredz no valsts puses lidsabiedrības pamatkapitālā ieguldīt 57,6 miljonus latu, ja airBaltic mazākuma akcionāri, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, izpildītu valdības izvirzītos nosacījumus.
Valsts finansējums tiks nodrošināts kā Valsts kases aizdevums ar iespēju to vismaz daļēji kapitalizēt. BAS ieguldījums būs proporcionāls uzņēmumam piederošo airBaltic akciju apmēram, un tie ir aptuveni 50 miljoni latu. Līdzekļi paredzēti operatīvo zaudējumu segšanai, kas ir šogad un daļēji paredzēti nākamgad. Daļu esot gatavība novirzīt arī flotes modernizācijas vajadzībām.
Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas Aviācijas sistēmas (47,2%). Baltijas Aviācijas sistēmas vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.