Satiksmes ministrija ir rakstveidā izvirzījusi prasību novērst nesakritību starp reģistrēto un apmaksāto airBaltic pamatkapitālu.
Tas bijis viens no galvenajiem priekšnosacījumiem tam, lai airBaltic akcionāru sapulcē varētu tikt skatīts jautājums par pamatkapitāla palielināšanu, apgalvots lidsabiedrības airBaltic izplatītajā paziņojumā presei.
«[..] lidsabiedrības padarīšana par pirmsvēlēšanu ķīlnieku un ieraušana kampaņā ir izraisījusi uzticības krīzi gan klientu, gan partneru vidū, novedot pie kritiska apgrozāmo līdzekļu trūkuma. Diemžēl absolūti nepieciešamais lēmums par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu joprojām nav pieņemts, un jautājuma ļoti lēnā virzība var kļūt liktenīga lidsabiedrībai,» teikts paziņojumā, kuru parakstījis Bertolts Fliks.
Sabiedrības rīcībā nonākušu neapmaksātu kapitāla daļu vai akciju pārdošanu attiecīgie Latvijas Republikas likumi secīgi un raksturīgi nosaka kā valdes kompetencē esošu darījumu, kā arī šāda darījuma nodošanu airBaltic valdes kompetencē rekomendējuši Latvijas valsts nominētie airBaltic padomes locekļi un Latvijas valsts piesaistītais eksperts Prudentia, norādīts lidsabiedrības paziņojumā.
Iespēja pilnībā apmaksāt esošo airBaltic pamatkapitālu un novērst minēto juridisko šķērsli pamatkapitāla turpmākai palielināšanai panākta, noslēdzot līgumu par airBaltic akciju 59,11 tūkstošu latu nominālvērtībā pārdošanu par pirkuma maksu, kas sasniedz teju 10 miljonus eiro (9,66 milj.eiro). Šāda summa vairāk nekā simts reizes pārsniedz pārdodamo akciju nominālvērtību un ir īpaši izdevīgs darījums airBaltic un visiem tās akcionāriem. Turklāt pirkums tika apmaksāts nekavējoties, norāda lidsabiedrība.
Akciju pircējs saskaņā ar līgumu ir atteicies izmantot balsstiesības. Līdz airBaltic esošajiem akcionāriem piedāvājamo pirmpirkuma tiesību uz akcijām izmantošanas termiņa beigām pircējs ir līgumiski apņēmies nepiedalīties airBaltic akcionāru sapulcēs un neizmantot no iegūtajām airBaltic akcijām izrietošās balsstiesības, turklāt esošajiem akcionāriem ir nodrošinātas iespējas netraucēti izmantot pirmpirkuma tiesības uz attiecīgajām akcijām, apgalvots paziņojumā. Līdz 15. septembrim solīts izsūtīt aicinājumu izmantot pirmpirkuma tiesības.
B. Fliks arī apgalvo, ka izstrādes stadijā esošie lidostas tarifu līmeņi kārtējo reizi paredzot pasliktināt airBaltic situāciju un diskriminēt airBaltic attiecībā pret citām aviosabiedrībām. airBaltic valde atkārtoti aicina visus sabiedrības akcionārus nekavējoties noturēt airBaltic akcionāru ārkārtas pilnsapulci un pieņemt lēmumu par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu.
Db.lv ziņoja, ka Baltijas aviācijas sistēmas apmaksājušas tā dēvētās SAS obligācijas, un tā par 12,4% cenšas palielināt ietekmi airBaltic. Lidsabiedrība atzīst, ka a/s airBaltic apmaksātais pamatkapitāls ir palielināts par 59 109,8 Ls un sasniedzis parakstītā pamatkapitāla apjomu - 534 725 Ls. Taču norāda, ka airBaltic vēsturiski ir izveidojusies nesakritība starp reģistrēto un apmaksāto sabiedrības pamatkapitālu. Šāda situācija izveidojās sakarā ar airBaltic 2002.gada 29.jūlija ārkārtas akcionāru sapulcē pieņemto lēmumu par airBaltic pamatkapitāla palielināšanu un attiecīgajiem airBaltic slēgtās emisijas akciju laidiena noteikumiem, kas paredzēja emitēt 295 549 akcijas ar nominālu 0,20 santīmi, lai airBaltic akcionārs Scandinavian Airlines Systems tam piederošās obligācijas varētu pārveidot par akcijām. Savukārt 2009.gada 29.janvārī airBaltic un Scandinavian Airlines Systems parakstīja līgumu par to, ka airBaltic emitētās konvertējamās obligācijas tiek pārvērstas aizdevumā, kas arī tika izdarīts. Scandinavian Airlines Systems aizdevumu airBaltic ir atmaksājusi, pēc tam neveicot pamatkapitāla samazināšanu, jo pamatkapitāla samazināšana būtu izteikti negatīvs signāls airBaltic sadarbības partneriem un kreditoriem. Tā rezultātā izveidojās neapmaksātu airBaltic pamatkapitālu veidojošo akciju apjoms 59 110 latu nominālvērtībā, skaidro B. Fliks.
