Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.
Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.
«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.
«Tikāmies gan divpusēji ar Flika kungu, gan bijām pie premjera, un Fliks apliecināja, ka, nododot līzingā iegādātās Bombardier lidmašīnas, tas ļaus strādāt ar pozitīvu rezultātu un pat airBaltic atpirkt zīmolus no privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmām. Fliks solījis, ka tas var notikt 2010.gada rudenī. Zīmolu vērtība ir deviņi miljoni latu.
Turklāt Fliks pērn esot parakstījis memorandu ar lidostu Rīga par parāda problēmas risinājumu. 2009.gadā kompānija strādāja ar peļņu un nekas neliecināja, ka 2010.gadā varētu būt tik lieli zaudējumi, ne to valde apliecināja, ne kāds cits,» uzsver bijušais ministrs.
«Ir divas iespējas – vai nu viņš līdz galam nav devis visu informāciju, vai nu, neskatoties uz visiem plānotajiem ieguvumiem, tomēr kompānijas bizness nav bijis veiksmīgs,» secina Gerhards.
Tagad Gerhards atzīst, ka lidsabiedrības zaudējumi ir «ļoti lieli». «Ir jāskatās, kāda situācija bija degvielas tirgū, kāda bijusi biļešu politika, taču jautājums ir, vai šādus lēmumus, kas nav bijuši veiksmīgi, bija jāpieņem vienpusējā kārtā un vai tas liecina par labu pārvaldību un abpusēju interešu ņemšanu vērā,»uzsver Gerhards. Viņš arī retoriski jautā - «no vienas puses, ir labi, ka lidsabiedrība ir saglabājusi savu vietu tirgū un pat bijusi pasažieru skaita izaugsme, taču vai par šādu cenu, un vai otrs akcionārs ir bijis gatavs par šo cenu to atbalstīt.»
Kā ziņots, Satiksmes ministrija (SM) kā valsts kapitāla daļu turētājs AS Air Baltic Corporation (airBaltic) saņēmusi akciju sabiedrības padomes lēmumu, kurā lidsabiedrības valde piedāvā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par 63,68 miljoniem latu.
No šīs summas 30 miljoni latu būtu jau VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) un SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) īpašumā esošo obligāciju konvertācija, bet pārējā daļa būtu apmaksa naudā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku darbību un attīstību.
Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā.
Pēdējo sešu gadu laikā airBaltic strādājusi ar kopumā 42,7 miljonu latu zaudējumiem, liecina biznesa portāla Nozare.lv apkopotā informācija.
Air Baltic Corporation ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un Baltijas Aviācijas sistēmas (47,2%). Baltijas Aviācijas sistēmas vienādās daļās pieder Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai Taurus Asset Management Fund Limited.
Gerhards satiksmes ministra amatu atstāja pēc vēlēšanām pērnā gada beigās.
Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.
Situācijas risināšanai airBaltic BAS ir gatavs arī pārdot savus ieguldījumus airBaltic kapitālā, vienlaikus saņemot atpakaļ visus privātā akcionāra izsniegtos aizdevumus, kā arī pārdodot atpakaļ airBaltic preču zīmes. Trešais priekšlikums savukārt paredz, ka BAS atbalsta airBaltic pamatkapitāla palielināšanu.
Viņa sacīja, ka pēdējo četru gadu laikā valsts kā akcionārs kompānijā nav bijis labs un atbildīgs saimnieks – ir tikuši samazināti maksājumi citām aviokompānijām, samazinātas lidostas nodevas aviokompānijai Ryanair, taču ne airBaltic. Valsts arī apmaksājusi citu aviosabiedrību lidošanas nodevas, bet ne airBaltic. Tāpat, pēc viņas teiktā, valdība iesaldējusi lēmumus par jaunas lidostas termināli, tādējādi bremzējot kompānijas izaugsmi.
«Valdības vadītāji tikušies ar citiem iespējamiem investoriem, apejot savus esošos partnerus. Valdības pārstāvju destruktīvā darbība sasniedza jaunu līmeni šovasar līdz ar ekonomikas ministra Arta Kampara publiskajiem paziņojumiem un Ministru prezidenta atbalstu tiem. Lidsabiedrībai radītie zaudējumi šīs rīcības dēļ ir mērāmi vairākos desmitos miljonu latu,» klāstīja Piterniece.
Saskaņā ar viņas sacīto Dombrovskis izliekas, ka nespēj saprast situācijas nopietnību, lai gan airBaltic padome ir lēmusi par pamatkapitāla palielināšanas jautājuma steidzamību. Atbildīgajām personām ir vairāk nekā pietiekami daudz informācijas lēmuma pieņemšanai, taču lēmums vienalga netiek pieņemts.
BAS, kam pieder 47,2% airBaltic akciju, vienīgais īpašnieks sākotnēji bija airBaltic prezidents Bertolts Fliks, bet tagad 50% uzņēmuma kapitāldaļu nonākušas Bahamu salās reģistrētās kompānijas Taurus Asset Management Fund Limited rīcībā.
