Latvijas nacionālās aviosabiedrības Air Baltic Corporation (airBaltic) prezidents Bertolts Fliks sevi uzskata par uzņēmuma «stabilitātes garantu». Viņš arī uzskata, ka valdība gatavojas Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic valsts daļu pārdošanai vai arī plāno piesaistīt citu partneri, komentējot pēdējo dienu notikumus ap airBaltic, sacīja B. Fliks.

«Es esmu drošs, ka caur manu mobilo telefonu drošības policija Latvijā klausās šo preses konferenci,» preses konferencē norādījis B. Fliks, Twitter vietnē raksta tās dalībnieks Kristaps Pētersons.

B. Fliks paskaidrojis, ka preses konference notiek Berlīnē, jo viņš ir Vācijas pilsonis un Vācijas investors.«Līdz pirmdienai man nebija iemesla baidīties būt Latvijā. Kampara komentāri tagad liek justies neērti,» tā viņš.

Fliks uzsvēra, ka pazīst Latviju un tādēļ nespēj noticēt, ka pēdējo dienu notikumi ir viena naiva cilvēka naiva rīcība. Viņš atzina, ka, visticamāk, tās ir plānotas darbības, ko veic valdības pārstāvji, lai jau pirms vēlēšanām varētu pārdot airBaltic akcijas. Viņaprāt, visa ažiotāža ir sacelta tādēļ, ka viņam kā otra airBaltic īpašnieka pārstāvim šajā gadījumā ir pirmpirkuma tiesības uz valsts daļu. Fliks preses konferencē piebilda, ka sistemātiskus un mērķtiecīgus mēģinājumus pazemināt lidsabiedrības vērtību viņš esot novērojis jau vairākus pēdējos mēnešus.

Nacionālās lidsabiedrības airBaltic vadītājs Bertolts Fliks amatpersonu deklarāciju tuvākajā laikā nerakstīs. Sagaidāms, ka Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru B.Flikam uzdots Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesniegt airBaltic valdē strādājošo valsts amatpersona sarakstu, viņš izpildīs formāli un pats savu vārdu neiekļaus, raksta Diena.

Tā ļauj secināt airBaltic preses pārstāvja Jāņa Vanaga otrdien atzītais, ka, tāpat kā līdz šim, arī šobrīd B.Fliks sevi par valsts amatpersonu neuzskata un amatpersonu deklarāciju VID neiesniegs. Amatpersonu sarakstu uz VID, kā to prasot tiesas spriedums, B.Fliks nosūtīšot.

Tikmēr VID noskaņots kareivīgi. Kā izriet no VID Komunikācijā daļā atzītā, ja B.Fliks sevi amatpersonu sarakstā nebūs iekļāvis, VID būs gatavs juridiskai cīņai, lai panāktu, ka B.Fliks pilda likumā par valsts amatpersonām noteikto. Galvenais arguments VID rokās ir tiesas sprieduma motīvu daļā secinātais, ka airBaltic valdes locekļi ir valsts amatpersonas. Ja sarakstā nebūšot B.Flika vārda, VID jau tūlīt pēc Ziemassvētkiem lemšot, kā rīkoties, piesaistot juristus.

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

airBaltic vadītājs un viens no līdzīpašniekiem Bertolts Fliks šodien neieradīsies uz valdības sēdi, kurā viņam būtu dota iespēja skaidrot jautājumu par situāciju aviokompānijā.

B.Fliks ar advokātu starpniecību atsūtījis Ministru prezidentam vēstuli, kurā prasa valdības garantijas, ka, ierodoties, netiks arestēts, Db.lv atzina Ministru prezidenta Valda Dombrovska preses sekretārs Mārtiņš Panke, gan piebilstot, ka teorētiski B.Fliks vēl var ierasties. Uz jautājumu, vai valdība dod un vai dotu šādas garantijas, M.Panke atzina, ka, saskaņā ar likumu, tiesībsargājošās iestādes darbojas neatkarīgi no valdības, valdības kompetencē nav iejaukties tiesībsargājošo iestāžu darbībā.

«Līdz ar to prasīt valdībai šādas garantijas ir absurdi,» tā viņš. BAS pārstāvis Juris Pētersons Db.lv atzina, ka BAS rīcībā nav informācijas, ka B.Fliks ieradīsies uz valdības sēdi, turklāt BAS šādu uzaicinājumu nav saņēmis.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Šogad gada ienākumu deklarāciju plāno iesniegt vien katrs otrais iedzīvotājs jeb 57%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā iedzīvotāju aptauja.

Trešdaļa iedzīvotāju norādījuši, ka deklarāciju šogad neiesniegs, savukārt katrs desmitais (13%) vēl šaubās. Iedzīvotāji visbiežāk norāda (54%), ka neplāno iesniegt deklarāciju, jo gada laikā nav bijuši deklarējami izdevumi. Taču šāds priekšstats varētu būt maldīgs, jo šogad iedzīvotājiem ir iespēja atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākumu nodokli ne tikai par ārstniecības izdevumiem, izglītību un uzkrājumiem privātajai pensijai, bet arī par bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību un diferencēto neapliekamo minimumu, kas pārsniedz mēnesī piemēroto.

Biežāk nekā vidēji deklarāciju plāno iesniegt sievietes (62% pretstatā 52% vīriešu) un iedzīvotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem (66%). Izteikti maza interese iesniegt gada ienākumu deklarāciju (to plāno vien 35%) vērojama iedzīvotāju grupā, kuri saņem zemus ienākumus (līdz 280 eiro pēc nodokļu nomaksas), savukārt ievērojami aktīvāki (70%) uz pārmaksātā iedzīvotāju ienākumu nodokļa atgūšanu ir iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (500 līdz 700 eiro).

Četras dienas pirms fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām deklarācijas Valsts ieņēmumu dienestā (VID) iesnieguši jau 60 358 cilvēki un iedzīvotāju aktivitāte turpina pieaugt, informēja VID Sabiedrisko attiecību daļā.

Tuvojoties mantiskā stāvokļa deklarāciju iesniegšanas termiņa beigām - 1.jūnijam -, ik dienas tiek sasniegti jauni iesniegto deklarāciju skaita rekordi.

VID norāda, ka jau iepriekš tika prognozējis, ka, tuvojoties deklarācijas iesniegšanas termiņa beigām, arvien vairāk pieaugs iedzīvotāju aktivitāte, iesniedzot mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Tā pagājušajā nedēļā sasniegts jauns rekords vienā dienā iesniegto deklarāciju skaita ziņā - piektdien, 25.maijā, tika iesniegtas 4304 mantiskā stāvokļa deklarācijas.

Vidēji dienā pagājušajā nedēļā tika iesniegtas 3723 deklarācijas, kas ir divas reizes vairāk nekā nedēļu iepriekš.

Aviokompānijas airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks gatavs apsvērt iespēju nopirkt visas valstij piederošās lidsabiedrības akcijas.

«Teiksim tā - jā, ja varēs šo nofinansēt, tad uz to var skatīties,» uz jautājumu par gatavību no valsts nopirkt tai piederošos 52,6% aviosabiedrības akciju teica Fliks. Viņam pieder lielākais privātais airBaltic akcionārs SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Tomēr viņš kā svarīgāko patlaban izvirza uzņēmuma stratēģijas definēšanu kopā ar valsti turpmākajiem trīs līdz pieciem gadiem. Viņaprāt, diskusija, kas izraisījās pagājušajā nedēļā par BAS plāniem veidot aviosabiedrību Lietuvā, aktualizējusi jautājumu par to, ka ir nepieciešams runāt par airBaltic kā stratēģiski nozīmīga uzņēmuma lomu arī Latvijas valsts attīstībā.

«Ja Rīgas mārketinga kampaņu, kurā uzsvars ir likts uz Rīgu kā daudzveidīgu un pievilcīgu galamērķi, ietu caur Rīgas tūrisma attīstības biroju, tad labākajā gadījumā tā varētu sākties tikai nākamajā gadā ap jāņiem,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Viņš norādīja, ka Rīgas dome maksā tikai par reklāmas izvietošanu, viss, kas tika darīts līdz šim - zīmola izstrāde, reklāmas dizains un mājas lapa tika veikta airBaltic mārketinga departamentā, par ko maksāja airBaltic.

«Tikai privāts uzņēmums ir spējīgs tik ātri izstrādāt šādu kampaņu,» nobeigumā norādīja B. Fliks.

Rīgas reklamēšanas kampaņa LIVE Rīga vakar tika uzsākta septiņās valstīs. Kā ziņots kampaņas veidošanai ārvalstīs, tūrisma produktu izstrādei un korporatīvā tūrisma veicināšanai šogad tiks izlietots miljons latu.

Vakardienas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktā kratīšana ar Latvijas nacionālo lidsabiedrību airBaltic saistītajos uzņēmumos bija «totāli lieka», komentējot 26. septembra notikumus, norāda airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Mani mazliet pārsteidz, ka KNAB veica tādu kratīšanu, un mani pārsteidz, kādus dokumentus viņi apskatījās, jo tie līgumi, ko viņi skatījās, tika auditēti no KPMG, no valdības nolīgtiem konsultantiem... Prudentia. Tādēļ mani nedaudz pārsteidz, ka tos pašus līgumus vēlreiz gribēja skatīt. Ja es nemaldos arī KNAB šie dokumenti jau agrāk bija aizsūtīti, tādēļ man liekas, ka šis patiešām nu gan bija totāli lieki,» intervijā Latvijas Radio sacīja B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka bankas ir garantējušas Baltijas aviācijas sistēmu (BAS) ieguldījumu airBaltic pamatkapitālā. Tas gan vēl esot jāparaksta vienam no airBaltic mazākuma akcionāru patiesajiem labuma guvējiem Andrejam Rudeško.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sodu piemērošana ir nekonsekventa, tiek kavēti procesuālie termiņi, nereti nav iespējams izsekot, kā noteikts soda mērs, turklāt faktiski izdevies piedzīt vien 53% no uzliktajiem naudas sodiem, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kuas ietveros vērtēta naudas sodu piemērošanas prakse VID.

VK Sabiedrisko attiecību un iekšējās komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciālists Reinis Grāvītis informē, ka no 2014. līdz 2016. gadam VID ir piemērojis ap 52 000 naudas sodu kopsummā teju 12 milj. euro apmērā. VID un FM būtu jāvērtē pārkāpumu iemesli un tas, vai ar sodu piemērošanu vispār izdodas samazināt pārkāpumu skaitu, norāda VK.

«Administratīvo sodu, tai skaitā naudas sodu, mērķis ir motivēt sabiedrību ievērot likumus un novērst pārkāpumus. VID var piemērot 105 dažādus naudas sodus. Tomēr praksē 80% naudas sodu tiek piemēroti par nesadarbošanos ar nodokļu administrāciju, par grāmatvedības un pārskatu iesniegšanas pārkāpumiem vai par nodokļu un informatīvo deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu,» secinājus VK.

Lai arī lidsabiedrības airBaltic valdes locekļi, viņu vidū valdes priekšsēdis Bertolts Fliks, paziņojuši par amatu atstāšanu, tas nenozīmē, ka B.Fliks ar šādu manevru varēs izvairīties no VID un ienākumu deklarācijas iesniegšanas.

Vēl vairāk, tieši nupat notikusī airBaltic valdes locekļu amatu atstāšana VID devusi jaunu iemeslu prasīt B.Flikam iesniegt ienākumu deklarāciju, kas valsts amatpersonām atbilstoši likumam jāizdara mēneša laikā pēc amata atstāšanas, trešdien raksta Diena.

Pie tā, ka uz B.Fliku attiecas deklarācijas iesniegšana, VID stingri turas, pamatojoties uz Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, kurā atzīts, ka visi airBaltic valdes locekļi ir valsts amatpersonas.

Noskaidrojot, vai B.Fliks līdz ar valdes priekšsēža amata atstāšanu pildīs likumā noteiktās prasības par deklarācijas iesniegšanu, nav izdevies.

Ja B.Fliks mēneša laikā pēc airBaltic valdes priekšsēža amata atstāšanas deklarāciju neiesniegs, VID viņam varēs oficiālā vēstulē atgādināt par pienākumu to izdarīt, vienlaikus izsakot brīdinājumu par kriminālatbildību, kas draud amatpersonai noteikto likumu prasību neievērošanu. Ja arī pēc brīdinājuma B.Fliks deklarāciju neiesniegs, VID būs tiesīgs lemt par kriminālprocesa ierosināšanu par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanu.

Satiksmes ministrija (SM) Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam nosūtīs vēl vienu aicinājumu ierasties uz valdības sēdi, lai izskaidrotu situāciju uzņēmumā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda cerību, ka Fliks atradīs par iespējamu ierasties, jo aizvien ir ļoti daudz jautājumu par airBaltic finansiālo stāvokli.

Dombrovskis atzina, ka Flika rīcība ir dīvaina, ņemot vērā, ka airBaltic akcionāre Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuras līdzīpašnieks ir Fliks, iepriekš publiski izplatīja Ministru prezidentam aicinājumu tikties, taču tagad neierodas. «Es nezinu, kādā veidā Flika kungs iecerējis tikties, ja viņš nav gatavs ierasties uz valdības sēdi un valdībā par šiem jautājumiem runāt,» teica premjers.

Atbildot uz jautājumu, vai Dombrovskis varētu doties uz Vāciju, lai satiktos ar Fliku, valdības vadītājs norādīja, ka jautājumi par airBaltic ir jārisina Ministru kabinetā.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic varētu dibināt aviokompāniju citā valstī, pieļauj kompānijas prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

«Domāju, ka airBaltic noteikti varētu dibināt aviokompāniju citā valstī,» teica Fliks, taču no plašākiem komentāriem atturējās un tikai norādīja, ka lidsabiedrībai ir kas padomā.

Šogad gan šie plāni nerealizēsies.

Turpretī airBaltic līdzīpašnieks SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kas pieder Flikam un kas pagājušajā nedēļā paziņoja par nodomu veidot aviokompāniju Lietuvā, pēc viņa teiktā, gan pašlaik neveidos jaunas lidsabiedrības citur.

Runājot par BAS plāniem Lietuvā, viņš norādīja, ka airBaltic ar pašreizējo biznesa modeli nespēj rentablā veidā šādu projektu īstenot.

Viļņas lidosta nākotnē strauji attīstīsies, jo ir pieņēmusi lēmumu samazināt pasažieru nodevu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes prognozēja airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

«Viļņas lidosta iepriekš bija viena no dārgākajām Eiropā un dārgākā Baltijā, turpmāk situācija būtiski mainīsies,» uzsvēra B. Fliks.

Viņš arī norādīja, ka apstākļi Rīgas lidostā nav kļuvuši sliktāki, bet Viļņas lidosta kļuvusi pievilcīgāka un gaidāms, ka tā turpmākajos gados strauji attīstīsies.

Db.lv jau ziņoja, ka Viļņas lidosta būtiski samazinājusi izmaksas, cerot atdzīvināt avionozari.

«Rīgā esmu airBaltic prezidents, taču Lietuvā neieņemu nekādu amatu un tur nav nekāda interešu konflikta. Tā palikusi par modi – aprunāt mani un aprunāt airBaltic.»

Tā pēdējo dienu ažiotāžu ap plāniem izveidot konkurējošu aviosabiedrību Lietuvā, raidījumā 900 sekundes skaidro airBaltic prezidents Bertolts Fliks.

Amatpersonas vairākkārt norādījušas, ka Fliks, veidodams jaunu privātu aviokompāniju, nokļuvis interešu konfliktā, taču pats B. Fliks to kategoriski noraida: «Kompānija Lietuvā ļoti maz ietekmēs airBaltic darbību šeit, Latvijā.»

Skaidrodams, kāpēc nav realizēts scenārijs, kad Lietuvas tirgu apgūtu airBaltic, B.Fliks uzskata, ka ja airBaltic attīstītos Lietuvā vēl straujāk, tad saņemtu aizrādījumus, ka airBaltic bizness tiek pārcelts uz Lietuvu. Šādus mājienus no premjera viņš jau esot saņēmis.

No provizoriskiem audita rezultātiem, kas pirms dažām dienām tika skatīti valdībā, vēl nevar secināt, vai airBaltic vadītājs Bertolts Fliks darbojas uzņēmuma vai mazākuma akcionāru interesēs. «To nevar izdarīt kaut vai tāpēc, ka šis audits neaptver darījumus ar trešajām pusēm,» Db.lv atzina Ministru prezidentam Valdis Dombrovskis.

Viņš norādīja, ka audits nepieciešams, lai detalizēti veiktu analīzi par šo trešo pušu darījumiem, tajā skaitā ar meitas uzņēmumiem, saistītiem uzņēmumiem, kas nav darīts jūnijā veiktajā auditā.

Šī informācija savukārt ir pretrunā ar iepriekš Satiksmes ministra Ulda Auguļa teikto, ka audits neesot apstiprinājis politiķu pieņēmumus, ka airBaltic līdzekļi aizplūduši uz ārzonām vai citām kompānijām. Jau vēstīts, ka ekonomikas ministrs Artis Kampars iepriekš izteicās, ka airBaltic lielie zaudējumi šogad radīti apzināti, lai no uzņēmuma «izpumpētu naudas līdzekļus».

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

No šodienas iedzīvotāji var sākt iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2022.gadu, informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Pirmajās 30 minūtēs tika iesniegti teju 9000 deklarāciju, pirmajā stundā Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS) iesniegto gada ienākumu deklarāciju skaits sasniedza 15 992, plkst.7 bija iesniegtas 80 205 deklarācijas, bet plkst.8 - 99 572 deklarācijas.

"Šobrīd iesniegto deklarāciju skaits pārsniedzis jau 100 000," atzīmēja VID pārstāvji, norādot, ka deklarāciju iesniegšana EDS rit raiti, tikai pašās pirmajās stundās lielās iedzīvotāju intereses dēļ sistēma brīžiem darbojās lēnāk, nekā ierasts.

Iedzīvotāji, kuriem deklarācija ir jāiesniedz obligāti, var to izdarīt trīs mēnešu laikā - līdz 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā.

Pērn katrs otrais Latvijas iedzīvotājs (53%) izmantojis iespēju atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktās aptaujas rezultāti.

VID dati rāda, ka pērn vidējā atmaksātā IIN summa vienam deklarācijas iesniedzējam bijusi 117,72 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā pirms gada. Skaita ziņā pērn iesniegti nepilni 583 tūkstoši deklarāciju - ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Rekordliels bijis arī iedzīvotājiem atmaksātais IIN apjoms, kopējai summai sasniedzot 68,6 miljonus eiro. Pēc VID apkopotās statistikas visbiežāk iedzīvotāji deklarē izdevumus par izglītību un medicīnu. Teju pusē no visām 2015.gadā iesniegtajām deklarācijām norādīti tieši šādi izdevumi. Tomēr deklarētās summas šajā pozīcijā ir vismazākās - vidējais izdevumu apmērs uz vienu iesniegto deklarāciju ir 166 eiro, kas skaidrojams ar noteikto ierobežojumu (213,43 eiro vienai personai).

Rudenī, iegādājoties trīs jaunas lidmašīnas, airBaltic sāks flotes atjaunošanu, kopumā trīs gadu laikā flotes atjaunošanā plānots ieguldīt aptuveni miljardu eiro, trešdien žurnālistiem pastāstīja airBaltic prezidents Bertolds Fliks.

«Tuvāko trīs gadu laikā mēs gribam visu savu floti atjaunot ar jaunām lidmašīnām,» sacīja B. Fliks. Tādējādi airBaltic cer uzlabot kompānijas izmaksu struktūru un strādāt efektīvāk.

Viņš paskaidroja, ka jaunās lidmašīnas patērēs daudz mazāk degvielu, būs mazākas tehniskās apkopes izmaksas un ar tām varēs sasniegt tālākus attālumus. Tas savukārt airBaltic ļaus kļūt agresīvākiem ar biļešu cenām.

Tādējādi šā brīža airBaltic floti, kuru veido 31 lidmašīnas, līdz gada beigām paredzēts palielināt līdz 34 lidmašīnām.

Tāpat B. Fliks uzsvēra, ka ir jārūpējas par lidostas tālāku attīstību. «Manuprāt nevienam nav šaubas, ka lidostas kapacitāte ir izsmelta. Mums jāpanāk vienošanās ar lidostu, ka sāksim jaunu termināla būvniecību, jo citādi mums būs jāpiebremzē attīstība Rīgas lidostā,» stāstīja B. Fliks.

Pazeminot Viļņas lidostas izmaksas, tās kļūs pat septiņas reizes zemākas nekā Rīgā, norāda airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks.

«Aviācijai labvēlīgā politika Lietuvā diemžēl krasi atšķiras no situācijas Latvijā - Rīgā lidostas tarifi kļuvuši trīs reizes augstāki nekā Viļņā un tiek plānots ieviest jauairBaltic: lidostas izmaksas Rīgā būs septiņas reizes augstākas nekā Viļņānus tarifus par drošības pakalpojumiem. Līdz ar to aviokompāniju izmaksas Rīgas lidostā kļūs septiņas reizes augstākas nekā Viļņā,» tā B. Fliks.

«Latvijā aviāciju apdraud arī valsts pašreizējā politika. Finanšu ministrija vakar pauda ieceri atlikt satiksmes nozares Eiropas Savienības (ES) lielo infrastruktūras projektu īstenošanu un struktūrfondu līdzekļus neizmantot Rīgas lidostā. Tas norāda uz klaju neizpratni par aviācijas nozari valstī. Pat ja airBaltic uzņemtos būvēt jaunu termināli lidostā, saistītās aviācijas infrastruktūras attīstība būtu apdraudēta,» paziņojumā raksta airBaltic.

Bertolda Flika alga pērn līdz 23. decembrim, kad viņš atstāja valdes locekļa amatu nacionālajā aviokompānijā airBaltic, bija 240 tūkst. Ls. Tie nav vienīgie no šī uzņēma gūtie ienākumi, jo kompensācijā par dzīvokli, ko B. Fliks īrē Rīgā, airBaltic samaksājis 21.6 tūkst. Ls. Tāpat B. Fliks saņēmis 30 tūkst. Ls, kas deklarēta kā apdrošināšana. Savukārt par darbu SIA Baltic Airlines viņš saņēmis 2.2 tūkst. Ls.

Viņš deklarējis arī pērn veiktos darījumus, starp tiem komercķīlu 28.2 milj. Ls apmērā un aizņēmumu 14 milj. Ls apmērā un pirkumu par tikpat lielu summu. 14 milj. Ls veido arī viņa vienīgās parādsaistības.

Db.lv jau vairākkārt ziņojis, ka pērn;ā gada sākumā B. Flikam piederoša kompānija Baltijas Aviācijas sistēmas iegādājās 47.2 % airBaltic kapitāldaļu, sniedzot 28.2 milj. Ls vērtu ķīlu Latvijas Krājbankā.

Jāpiebilst, ka Baltijas Aviācijas sistēmas ir vienīgais B. Flikam piederošais uzņēmums, izriet no deklarācijas. Viņam pieder kapitāldaļas uzņēmumā 19.3 milj. Ls vērtībā. Kā savu vienīgo nekustamo īpašumu B. Fliks uzrādījis dzīvokli Berlīnē. Viņam pieder arī 2007. gada izlaiduma automašīna Audi A6.

«Es nonācu kā jaunava pie bērna,» tā savu iesaistīšanos XL aviokompāniju vadībā echo- online ekonomikas ziņām skaidro bijušais airBaltic prezidents un līdzīpašnieks Bertolts Fliks.

Kā DB jau rakstīja, kopš šī gada sākuma viņš sāka vadīt Frankfurtē bāzēto čarterkompāniju XL- Airways Germany, bet tagad darbojas arī XL Francijas aviokompānijas padomē. Fliks gan skaidro, ka sākotnēji gribējis nodarboties tikai ar šo aviokompāniju konsultēšanu, bet nu jau pilnā apjomā iesaistījies šo kompāniju operatīvajā vadībā. XL Germany dibināta 2006. gadā, bet jau piedzīvojusi vairākas turbulences. Kopš 2011. gada abas XL aviokompānijas pieder Šveicē un ASV bāzētajam investīciju fondam Beachside Capital. Iepriekš XL piederēja Islandes investīciju bankai, kas pārņēma bankrotējušās britu ceļojumu kompānijas XL Leisure Group aktivitātes, taču pati pēc neilga laika nonāca grūtībās.