Jau no brīža, kad tika pieņemts lēmums, ka Latvijas iedzīvotājiem būs jāveic mantiskā stāvokļa fiksēšana un deklarēšana, par šo jautājumu sabiedrībā radās neskaitāmi jautājumi par šo procesu, galvenokārt – par to, kā ir nosakāma konkrētu priekšmetu, vērtpapīru un citu īpašumu vērtība.

Kā DB norāda VID Nodokļu pārvaldes Fizisko personu tiešo nodokļu metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore Inese Kemzāne, galvenais aspects, aizpildot deklarāciju, ir īpašumu iegādes vērtība. Tomēr viennozīmīgs šis jautājums nav, un nereti ir situācijas, kad īpašumu tomēr labāk ir nest pie vērtētāja.

Iedzīvotājiem, kuriem pagājušā gada 31. decembrī konstatēta atbilstība kaut vienam mantiskā stāvokļa deklarēšanas kritērijam, ir pienākums deklarāciju aizpildīt, kas jāizdara laika periodā no 1. marta līdz 1. jūnijam, dodoties uz VID un to iesniedzot. Nekādi citi dokumenti tam nav nepieciešami. Deklarāciju iespējams iesniegt, ne tikai fiziski dodoties uz VID, bet arī nosūtot pa pastu, izmantojot Elektroniskās deklarēšanās sistēmu, vai arī ar e-pasta starpniecību, ja ir drošs elektroniskais paraksts. Kā norāda I. Kemzāne, ja rodas neskaidrības ar to, kurā deklarācijas ailītē kāda konkrēti informācija jānorāda, ar tukšu deklarācijas veidlapu var doties uz VID nodaļu, paļaujoties, ka kāds no VID darbiniekiem palīdzes to aizpildīt.

Valsts kancelejas (VK) ziņojuma, kurā analizēti ilggadējā aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika un valsts domstarpību risināšanas iespējamie scenāriji, nonākšana atklātībā būtiski kaitē valstij un iespējām aizstāvēt tās materiālās intereses, šādu viedokli šorīt Latvijas Televīzijā pauda satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

Matīss domā, ka ziņojums ir nepietiekami noslepenots, jo tagad to var izmantot potenciālā tiesvedībā pret valsti. Šī iemesla dēļ politiķis par ziņojuma saturu atteicās runāt.

Tomēr kopumā VK ziņojumu ministrs nodēvēja par dīvainu, jo VK juristi esot bijuši klāt visos ar airBaltic saistītajos procesos, kas radot jautājumu - kur viņi ar saviem brīdinājumiem bija līdz šim. Matīss gan uzsvēra, ka strīda starp pusēm pašlaik tiesā vēl nav un ir tikai Flika pretenzija.

Iepriekš, VK secinājusi, ka valstij var būt jārēķinās ar 15-16 miljonu latu kompensāciju ilggadējam aviokompānijas airBaltic vadītājam Flikam, ja viņš uzvarēs starptautiskajā šķīrējtiesā, liecina VK sagatavots ierobežotas pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa Flika prasību atzīs par pamatotu.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Ministru kabinets 2012. gada 20. novembrī pieņēma noteikumus Nr. 783 «Grozījumi Ministru kabineta 2007. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 237 «Skaidrā naudā veikto darījumu deklarēšanas noteikumi»», kas publicēti 2012. gada 22. novembra laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 184 (4787) un kuri stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī.

2012. gada 21. jūnijā Saeimā tika pieņemts likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»», (publicēts 2012. gada 12. jūlija laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» Nr. 109 (4712)).

Saskaņā ar grozījumiem likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī noteikts:

1. Nodokļu maksātāji, izņemot fiziskās personas, kuras nav individuālie komersanti, katru mēnesi līdz 15. datumam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā deklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu līdzšinējo 3000 latu vietā. Līdz ar to nodokļu maksātājiem ar 2013. gada 1. janvāri būs jādeklarē visus iepriekšējā mēneša laikā savstarpēji skaidrā naudā veiktos darījumus (neatkarīgi no tā, vai darījums notiek vienā operācijā vai vairākās operācijās), kuru summa pārsniedz 1000 latu.

Lai kliedētu publiskajā telpā izskanējušo nepilnīgo un bieži vien arī nekorekto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidro, kādi ir nodokļu normatīvo aktu nosacījumi attiecībā uz naudu, kas tiek saņemta no radiniekiem vai citām personām ārvalstīs.

Galvenokārt to nosaka radniecības pakāpe ar personu, no kuras tiek saņemta nauda, pārskaitītās naudas summa un darījuma būtība. Ņemot to vērā, ir jārīkojas atbilstoši vienai no trim situācijām.

Saņemtā nauda nav jādeklarē un iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, ja naudas pārskaitītāju ar saņēmēju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē (vecāki, brālis, māsa, vecvecāki, bērni, mazbērni, vecāku brālis/māsa, brāļa/māsas bērni u.c), un naudas pārskatījums no ārvalstīm tiek veikts vienas mājsaimniecības ietvaros un šīs mājsaimniecības izdevumu segšanai (piemēram, ārvalstīs strādājoši vecāki pārskaita saviem Latvijā dzīvojošiem bērniem, vecākiem vai vecvecākiem). Šādā gadījumā saņemtā nauda nav jādeklarē, jo pēc ekonomiskās būtības neveidojas ienākums.

Sākumdeklarēšanās mantiskā stāvokļa deklarācijas veidlapa jau izraisījusi paniku iedzīvotājos, jo, to pētot, cilvēki sapratuši, ka būs jāuzrāda gan īpašumi, gan uzkrājumi, kas ir vismaz 1 000 latu vērti.

Tas nozīmē, ka deklarācija būtu jāaizpilda lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju, arī pensionāriem, kas 1 000 latu «zārka naudu» iekrājuši, piemēram, kādā no privātajiem pensiju fondiem, raksta laikraksts Neatkarīgā.

«Izlasīju likumi.lv publicēto Mantiskā stāvokļa deklarāciju un esmu šokā – tur septiņās vietās prasīts uzrādīt īpašumus vai naudu, kas pārsniedz 1 000 latus,» laikrakstam sacīja rīdziniece Dzintra. Bez īpaša skaidrojuma tiešām ir grūti vai pat neiespējami izprast veidlapā prasīto informāciju, vai, kad un kāpēc jāuzrāda īpašums vai uzkrājums, kas pārsniedz 1 000 latus. «Pirms pāris nedēļām zvanīju uz Valsts ieņēmumu dienestu un jautāju, vai privatizēts, bet Zemesgrāmatā neierakstīts dzīvoklis Rīgā būs jādeklarē. Man paskaidroja, ka ne, ja dzīvokļa iegādes vērtība nepārsniedz 10 000 latu. Ja es esot to privatizējusi, tad jāskatās, kāda bijusi pirkuma cena, nevis kadastra vērtība. Mājokli nopirku par apmēram 70 sertifikātiem jeb gandrīz 2 000 latiem. Tagad deklarācijas veidlapā lasu, ka īpašums, kura iegādes vērtība pārsniedz 1000 latus un kas nav ierakstīts zemesgrāmatā, tai skaitā jādeklarē. Kas man jāskaita, un kas jādeklarē?» jautājumi radušies arī kādai citai rīdziniecei.

Bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (PLL) paziņojumā presei noraida viņam veltītos pārmetumus par neizdevīgo Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) akcionāru līgumu un aicina ekonomikas ministru Arti Kamparu (V) savus apgalvojumus atsaukt.

Kā ziņots, Kampars piektdien Rietumu radio apgalvoja, ka airBaltic šī gada pirmajos piecos mēnešos strādājusi ar 18 miljonu latu zaudējumiem un ir tuvu maksātnespējai. Tiesa, ministrs nesniedza nekādus komentārus par citiem uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas ļautu objektīvāk novērtēt tā finanšu situāciju.

Kampars atgādināja, ka savulaik Šlesers parakstījis izcili neizdevīgu akcionāru līgumu, kas rada zaudējumus Latvijas valstij. «Šim cilvēkam šie zaudējumi būtu jāatmaksā vai jāatbild kādā citā veidā,» sacīja ministrs.

Šlesers savukārt paziņojumā presei norāda, ka Valda Dombrovska (V) valdība 2010.gada 30.aprīlī noslēgusi jaunu airBaltic akcionāru līgumu un «atzinusi to par tik labu un veiksmīgu, ka ieguldījusi nacionālajā aviokompānijā 15 miljonus latu».

Iesniedzot fiziskās personas matiskā stāvokļa deklarāciju, ir dota iespēja brīvprātīgi deklarēt iepriekš nedeklarētos, laika posmā no 1991. gada 1. janvāra līdz 2007. gada 31. decembrim gūtos ar iedzīvojuma ienākuma nodokli apliekamos ienākumus. Deklarējot šos ienākumus iedzīvotājiem tiek dota iespēja samaksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā, informē VID.

Valsts Ieņēmumu dienests (VID) norāda, ka par iepriekš nedeklarētiem ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamiem ienākumiem, kas gūti laika periodā no 1991.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 31.decembrim, uzskatāmi jebkuri ienākumi, kas nav minēti likuma «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» 9. pantā.

Par tādiem uzskatāmi – ienākumi no nereģistrētas saimnieciskās darbības, tai skaitā ienākumi no pakalpojumu sniegšanas, ienākumi no sava īpašuma iznomāšanas; ienākumi, kas nav iepriekš deklarēti, no reģistrētas saimnieciskās darbības; nedeklarētie, Latvijā gūtie algota darba ienākumi («aplokšņu alga»); nedeklarētie, ārvalstīs gūtie algota darba ienākumi; ienākumi no regulāriem darījumiem ārvalstu valūtas tirgū; no 2001.gada 1.janvāra līdz 2007.gada 11. jūnijam gūtie, nedeklarētie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kas personas īpašumā ir bijis mazāk par 12 mēnešiem; no 2007.gada 12.jūnija līdz 2007.gada 31.decembrim gūtie ienākumi no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz divpadsmit mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas brīdim ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese).

Satiksmes ministrija (SM) Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam nosūtīs vēl vienu aicinājumu ierasties uz valdības sēdi, lai izskaidrotu situāciju uzņēmumā, otrdien žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.

Viņš pauda cerību, ka Fliks atradīs par iespējamu ierasties, jo aizvien ir ļoti daudz jautājumu par airBaltic finansiālo stāvokli.

Dombrovskis atzina, ka Flika rīcība ir dīvaina, ņemot vērā, ka airBaltic akcionāre Baltijas aviācijas sistēmas (BAS), kuras līdzīpašnieks ir Fliks, iepriekš publiski izplatīja Ministru prezidentam aicinājumu tikties, taču tagad neierodas. «Es nezinu, kādā veidā Flika kungs iecerējis tikties, ja viņš nav gatavs ierasties uz valdības sēdi un valdībā par šiem jautājumiem runāt,» teica premjers.

Atbildot uz jautājumu, vai Dombrovskis varētu doties uz Vāciju, lai satiktos ar Fliku, valdības vadītājs norādīja, ka jautājumi par airBaltic ir jārisina Ministru kabinetā.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa ir atzinusi par nepatiesām un cieņu aizskarošām pērn maija beigās SIA TV3 Latvija raidījumā Nekā personīga izplatītās ziņas par to, ka AS Air Baltic Corporation (airBaltic) vadītājs Bertolds Fliks nav lidsabiedrības akciju īstais pircējs un arī īpašnieks.

Pārējā daļā prasība tika noraidīta. B.Fliks bija prasījis no I. Jaunalksnes un žurnālista Jāņa Krēvica piedzīt morālo kompensāciju 50 tūkst. Ls apmērā no katra. Tiesas spriedums vēl ir pārsūdzams un to likumā noteiktajā kārtībā, varēs izdarīt sākot no 25.maija.

Jāatgādina, ka 2008.gada decembrī valdības sēdē tika lemts, ka Latvija atsakās no kapitāldaļu pirmpirkuma tiesībām airBaltic. Līdz ar to tās iegādājās B.Fliks. Tomēr Nekā personīga ziņoja, ka viņiem kļuvis zināms, ka īstais pircējs ir kāds cits, jo B.Flikam tādas naudas uz to brīdi neesot bijis.

Raidījuma rīcībā bija nonākusi vēstule adresēta lielas bankas prezidentam, kurā tiek norādīts uz airBaltic finansiālajām problēmām: «Satiksmes ministrija kā lielākais Air Baltic Corporation akcionārs izprot kompānijas sarežģīto finansiālo situāciju un nepieciešamību pēc papildu finanšu līdzekļiem uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Nepieciešamības gadījumā satiksmes ministrija izskatīs iespēju palielināt Air Baltic Corporation pamatkapitālu vai arī piesaistīt investorus, ja uzņēmums nespēs nodrošināt pietiekamu likviditāti attiecībā pret tās kreditoriem.»

Plāns par to, ka Rīgas lidostas funkcijas daļēji pārņem ar airBaltic vadītāju Bertoldu Fliku saistītas firmas, sācis īstenoties. Tikmēr lidostas darbinieku arodbiedrība saņēmusi vēstuli, kurā lidosta paziņo, ka no 1.janvāra likvidēs ap 200 darbavietu, svētdienas vakarā vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

«Vēstulē ir norādīts, ka airBaltic reāli nodrošina 70% no darbinieku darba apjoma. Un ir secināms, ka jāveic kolektīvā atlaišana. Iepazīstoties ar dokumentiem, pirmkārt, lidosta Rīga nav uzsākusi nekādu konsultēšanos ar darbinieku arodbiedrību, jo tiem darbiniekiem, kurus grib atlaist, ir arī arodbiedrība. Esam jau uzrakstījuši vēstuli, kurā lūdzam, lai šī konsultēšanās notiktu tā kā to paredz arī likums,» raidījumam teica Brīvo arodbiedrību savienības jurists Kaspars Rācenājs.

Lidosta dara visu iespējamo savu darbinieku labā, arī risina sarunas ar savu konkurentu North Hub Services par to, lai uzņēmums ņem darbā tos, ko lidostai nāksies atlaist. «Mēs vedam ļoti nopietnas sarunas ar North Hub services, lai tie darbinieki, kurus mēs esam spiesti atlaist, nenokļūtu uz ielas, bet North Hub services tos paņemtu darbā pie sevis. Jo labākus profesionāļus kaut kur ārpusē viņi noteikti nedabūs,» komentēja lidostas Rīga valdes loceklis Jānis Ķuzulis (TB/LNNK).

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Finanšu ministrija (FM) un Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) aicina juridiskās personas savlaicīgi deklarēt transportlīdzekļus par 2013. gadu, kā arī atgādina, ka tas izdarāms, izmantojot CSDD e-pakalpojumus.

Spēkrati, kas jau ir deklarēti par 2012. gadu, atkārtoti nav jādeklarē.

Ja komersanta īpašumā vai turējumā esošais vieglais transportlīdzeklis tiek izmantots tikai un vienīgi saimnieciskajai darbībai, tas ir jādeklarē un par to nav jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis. Savukārt par tiem transportlīdzekļiem, kurus komersanti izmanto gan saimnieciskiem mērķiem, gan privātām vajadzībām, nodoklis ir jāmaksā un auto nav jādeklarē, norāda FM.

Uzņemējiem, kuri transportlīdzekli par 2012. gadu ir deklarējuši, lai iegūtu atbrīvojumu no uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa, deklarēšana par 2013. gadu un turpmākajiem gadiem nav jāveic līdz brīdim, kad komersants zaudē tiesības uz nodokļa atbrīvojumu.

Gandrīz 20% Latvijas iedzīvotāju nezina, vai viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācijas, pirmdien žurnālistiem sacīja pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Viņš pastāstīja, ka SKDS un Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) kopīgi veiktajā pētījumā secināts, ka gandrīz 20% iedzīvotāju nezina, vai atbilstoši Sākumdeklarēšanās likuma normām viņiem ir jāiesniedz mantiskā stāvokļa deklarācija vai nav, turklāt, ja tomēr izrādītos, ka tā ir jāiesniedz, tikai 9% zinātu, ko un kā darīt.

Lai noskaidrotu, vai mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāiesniedz Dienas Bizness piedāvā aizpildīt testu, kā arī iepazīties ar juristu skaidrojumiem.

«Redzam, ka gados jaunākie ir tie, kas nezināja, kas un kā viņiem jādara, un, attiecīgi pieaugot vecumam, šo iedzīvotāju īpatsvars samazinās. Tāpat samazinās to īpatsvars, kas domā, ka viņiem būs jāiesniedz deklarācija, un palielinās to īpatsvars, kas domā, ka viņiem nebūs jāiesniedz,» teica Kaktiņš.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno atvēlēt 20 tūkstošus latu iedzīvotāju informēšanas pasākumiem par skaidras naudas uzkrājumu iemaksu banku kontos, otrdien žurnālistiem pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis.

Viņš norādīja, ka FM sadarbībā ar VID plāno papildu komunikāciju aktivitātes, lai informētu iedzīvotājus par Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarētu ienākumu deklarēšanas likumu, kas nosaka Latvijas rezidentiem pienākumu – skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz desmit tūkstošus latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē – un amatpersonām pienākumu – skaidras naudas uzkrājumu, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas jeb 4000 latu vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa, ieskaitīt kontā kredītiestādē.

Pašlaik Eiropas Savienībā (ES) notiek darbs pie galīgās Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmas izveides. Tā padarīs esošo PVN sistēmu noturīgāku pret krāpšanu, vienkāršāku, kā arī nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic iekšzemes vai pārrobežu darījumus. Vienlaikus, kamēr notiek darbs pie galīgās PVN sistēmas izstrādes, ir jāuzlabo pašreizējā PVN sistēma.

Lai komersantiem nodrošinātu juridisku noteiktību PVN piemērošanā pārrobežu darījumos, liela nozīme ir skaidriem un stabiliem noteikumiem. Pagājušā gada decembrī tika pieņemti grozījumi Direktīvā par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (PVN direktīva). Tie paredz ieviest trīs tā saucamos "ātros vienkāršošanas pasākumus" PVN piemērošanā pārrobežu darījumos attiecībā uz preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī (call-off stock), PVN piemērošanu darījumu ķēdē un PVN reģistrācijas numura lietošanu.

Ar 2020. gada 1. janvāri PVN direktīvas grozījumi ir jāpārņem nacionālajos normatīvajos aktos. Minēto pasākumu galvenais mērķis ir samazināt administratīvo slogu PVN maksātājiem un panākt juridisko noteiktību. Tādā veidā tiek panākta PVN noteikumu harmonizācija ES teritorijā, kā rezultātā rodas arī izmaksu samazinājums komersantiem. "Ātro vienkāršošanas pasākumu" ieviešana sniegs atbalstu PVN piemērošanā komersantiem, kuru saimnieciskā darbība ir saistīta ar pārrobežu darījumu veikšanu.

2006. gadā, esot airBaltic valdes loceklis, Bertolts Fliks šajā kompānijā nopelnīja vairāk nekā 149 tūkst. Ls, bet 2008. gadā- jau vairāk nekā 341 tūkst. Ls.

Par to liecina VID publiskojamā datu bāzē norādītā informācija. Papildus algai airBaltic B. Flikam maksājusi arī ievērojamu dzīvokļa kompensāciju aptuveni 20 tūkst. Ls apmērā ik gadu. Ienākumus no 630 līdz 1923 latiem gadā šajā laika posmā B. Fliks saņēmis arī no kompānijas Baltic Airlines. Līdztekus saviem tiešajiem darba pienākumiem, Fliks ik gadu ieņēmis amatu sešu organizāciju valdēs, par to gan atalgojumu nesaņemot. airBaltic prezidenta īpašumā ir viens dzīvoklis Berlīnē un lietošanā dzīvoklis Rīgā kopā ar Alēnu Butkēviču. Bertoltam Flikam ir divas meitas un sieva, izriet no viņa deklarācijām.

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2016. gadu, pieauga par 11,8 %, sasniedzot 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2018. gadā veiktās aptaujas dati.

Mājsaimniecību ienākumu pieauguma temps bija lielākais, salīdzinot ar iepriekšējos gados fiksēto pieaugumu (2016. gadā – par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 %, 2014. gadā – par 9,3 %).

2017. gadā viszemākie rīcībā esošie ienākumi bija Latgalē – 330 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Kopš 2016. gada mājsaimniecību ienākumi šajā reģionā pieauga par 10,3 %. Savukārt visaugstākie ienākumi bija Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 592 eiro un 536 eiro mēnesī. Šajos reģionos mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauga par 12,2 %. Zemgalē mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 442 eiro mēnesī (pieaugums par 14,4 %), Kurzemē – 431 eiro mēnesī (pieaugums par 8,8 %) un Vidzemē – 401 eiro mēnesī (pieaugums par 9,6 %). Pilsētās mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi bija 518 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī (pieaugums par 10,9 %) un laukos – 425 eiro mēnesī (pieaugums par 14,2 %).

Bertolta Flika alga pērn nacionālajā aviokompānijā airBaltic bijusi 240 tūkst. Ls. Taču tie nav vienīgie B.Flika gūtie ienākumi, jo viņš apdrošināšanas atlīdzībā saņēmis 15 tūkst. Ls un kompensācijās vēl 25,49 tūkst. Ls, liecina Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā pieejamā informācija.

Savukārt par darbu SIA Baltic Airlines viņš saņēmis 2,16 tūkst. Ls, bet SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas – 50 tūkst. Ls.

B.Fliks deklarējis arī pērn veiktos darījumus, starp tiem komercķīlas Krājbankā un Snoras bankā 28,2 milj. Ls un 31 milj. Ls apmērā, kā arī B.Fliks pārdevis SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāldaļas par vienu eiro. Viņa parādsaistības veido 14 milj. Ls.

B.Flikam pieder 9654 SIA Baltijas Aviācijas Sistēmas kapitāldaļu, kuru vērtība ir 9,65 milj. Ls, un dzīvoklis Berlīnē. Savukārt lietošanā B.Flikam atrodas 2007.gada Audi A6 un dzīvoklis Rīgā.

Skaidrā naudā viņš pagājušajā gadā uzkrājis 1,5 tūkst. Ls un 2 tūkst. eiro. a/s Swedbank B.Flikam glabājas 3 tūkst. Ls, SEB AG – 45 tūkst. eiro un SPARKASSE PIRMASEN –25 tūkst. eiro.

airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam piederošais uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas aviokompānijai veicis pirmo maksājumu 3,6 miljonu latu apmērā par ariBaltic un vēl vairāku preču zīmju iegādi, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

K.Gerhards neprecizēja, kad bija plānots pārskaitīt pārējo darījuma summu.

Darījuma kopējais apmērs ir 13 milj. eiro. Baltijas aviācijas sistēmas ir airBaltic mazākuma akcionārs, bet šīs lidsabiedrības kontrolpakete pieder valstij.

Auditorkompānija Ernst & Young novērtējusi airBaltic un ar to saistīto preču zīmju vērtību 13 milj. Ls apmērā. Tādējādi ir divi varianti, kā risināt jautājumu par Baltic Taxi un citu zīmolu izmantošanu. Proti, Baltic Taxi varēja slēgt līgumu ar airBaltic un maksāt par preču zīmes izmantošanu, bet uzņēmuma valde lēmusi, ka labākais risinājums ir pārdot šīs preču zīmes.

Pēc Administratīvās apgabaltiesas sprieduma, kas a/s Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes locekļiem nosaka valsts amatpersonas statusu, gan viņiem, gan kompānijas izpilddirektoram Bertoltam Flikam nekavējoties jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) amatpersonu deklarācijas.

Apgabaltiesa spriedumā atzinusi: airBaltic valdes locekļi uzskatāmi par valsts amatpersonām un viņiem jāievēro likumdošanas prasības par kārtību, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti, raksta Diena, atsaucoties uz ziņu aģentūru LETA.

Līdz ar to VID pieprasīs iesniegt valsts amatpersonu sarakstu grozījumus par akciju sabiedrības valdes locekļiem par periodu no 2006.gada 15.maija un attiecīgi no šī laika pieprasīs valdes locekļiem, kā arī Flikam, kurš ir lidsabiedrības valdē, iesniegt valsts amatpersonu deklarācijas. VID norāda, ka šis ir pirmais precedents, kad tiesa atzinusi amatpersonas statusu personai, kas uzskatījusi, ka VID to par amatpersonu noteicis nepamatoti un tāpēc tāpēc ilgstoši nav sniegusi valsts amatpersonas deklarāciju. Savukārt airBaltic prezidents B. Fliks izplatījis paziņojumu presei, kurā norāda, ka minētais tiesas spriedums nosaka pienākumu sagatavot amatpersonu sarakstu, un tas ir vienīgais tiesas sprieduma priekšmets.

Advokāta vadītā SIA Veriko, kas tiesā prasīja Baltijas aviācijas sistēmu maksātnespēju, netieši pieder Bertoltam Flikam.

Bijušais airBaltic vadītājs un aviokompānijas privātā akcionāra Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) nu jau bijušais līdzīpašnieks B. Fliks kopš pērnā gada 8. jūnija bijis vienīgais akcionārs Luksemburgas kompānijā Aerienne Services Group S.A, kurai pieder Veriko, liecina izraksts no oficiālā Luksemburgas Lielhercogistes vēstneša (2011. gada 2. septembrī) un dati no Latvijas Lursoft.

Saskaņā ar Luksemburgas vēstneša datiem, 8. jūnijā parakstītie Aerienne Services Group S.A statūti liecina, ka B. Fliks kā vienīgais akcionārs ir apmaksājis 310 kompānijas akcijas 31 tūkstoša eiro apjomā. Savukārt B.Fliku Luksembrugas kompānijā pārstāv tās vadītājs Maikls Lange (Michael Lange).

Priekšvēlēšanu gaisotnē viens no visvairāk apspriestajiem Latvijā strādājošajiem uzņēmumiem nenoliedzami bija aviokompānija airBaltic. Tikpat bieži tika piesaukts arī tās prezidenta Bertolta Flika vārds, kuram piederošajam uzņēmumam savukārt pieder tikai nedaudz mazāk par pusi airBaltic akciju, tomēr atbilstoši savulaik noslēgtajam akcionāru līgumam ar Latvijas valsti dod viņam teju lielākas tiesības nekā vairākumakcionāram.

Jau minētajā priekšvēlēšanu periodā premjers Valdis Dombrovskis (JL) izteica lūgumu Flikam piekrist atslepenot līgumu, kuru savulaik no valsts puses parakstījis satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC), bet vēlāk, palielinot airBaltic pamatkapitālu, Valdis Dombrovskis. Kā to varēja gaidīt, Fliks atbilstoši Dombrovska biroja apgalvotajam ir atteicies piekrist noņemt šim līgumam slepenības statusu.

Pirmkārt, jāteic, ka šāds Flika gājiens ir tikai loģisks. Ja reiz valsts pati savulaik ir piekritusi akceptēt tai neizdevīgu līgumu, turklāt vēl aizslepenojot, tad kāpēc gan lai privātais investors tagad piekristu kaut ko mainīt šajā jomā?! Flika rīcība var nepatikt, bet tā ir saprotama. Jebkuram iedzīvotājam, uzņēmumam ir tiesības nepiekrist lauzt iepriekš noslēgtu līgumu.

Drošības policija (DP) sākusi izmeklēšanu, lai uzzinātu, kā plašsaziņas līdzekļu rīcībā nonāca Valsts kancelejas (VK) sagatavotais ierobežotās pieejamības dokuments, kurā analizēta iespējamā notikumu attīstība, ja Starptautiskā šķīrējtiesa atzītu par pamatotu aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti.

Par šo gadījumu DP darbinieki ir iztaujājuši arī masu mediju pārstāvjus.

VK septembra beigās vērsās DP ar diviem iesniegumiem. Pirmais bija konfidenciāls un tika nosūtīts SAB un DP ar konkrētu fizisko personu vārdiem un uzvārdiem un citām iesaistītām personām, kuras centās VK ietekmēt valsts pārstāvības lietā.

Otrs iesniegums, kas tika adresēts tikai DP, bija par to, kā publiskajā telpā nonācis VK ierobežotas pieejamības atzinums par ilggadējā aviokompānijas airBaltic vadītāja Bertolta Flika 10.jūnija investīciju pretenzijā minētajiem prasījumiem.

DP aģentūra LETA noskaidroja, ka, pamatojoties uz saņemto iesniegumu, ir sākts kriminālprocess par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

Drošības policija (DP) lūgusi Satversmes aizsardzības birojam (SAB) izvērtēt, vai Valsts kancelejā (VK) nav notikuši valsts noslēpuma aizsardzības pārkāpumi, informē Drošības policija.

DP pašlaik izmeklē kriminālprocesu par nopludināto dokumentu, kas saistīts ar aviokompānijas airBaltic ilggadējā vadītāja Bertolta Flika prasību pret valsti. Šajā kriminālprocesā kratīšanas veiktas VK direktores palīga starptautiskajos jautājumos Ivara Mēkona darbavietā un mājās.

DP, veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, kas sākts saistībā ar neizpaužamu ziņu izpaušanu, izņēmusi datu nesējus, uz kuriem bija norādes par informācijas klasifikācijas pakāpi «Dienesta vajadzībām». Taču izņemto priekšmetu apskates laikā konstatēts, ka datu nesējos atrodas arī faili, kas satur dokumentu sagataves ar klasifikāciju «Konfidenciāli» un «Slepeni», informē DP.