#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug

Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.

Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»

Latvijas nacionālās lidsabiedrības AS Air Baltic Corporation (airBaltic) komercdirektora Tero Taskilas pāriešana uz Igaunijas nacionālo lidsabiedrību Estonian Air ir nopietns zaudējums airBaltic, sacīja aviācijas eksperts Tālis Linkaits.

Vienlaikus tas esot labs ieguvums Estonian Air.

«Lielā mērā tieši Taskilas nopelns bija airBaltic stratēģijas maiņa, Rīgas izveidošana par reģionālo pārvadājumu centru, aktīva airBaltic darbība Somijas tirgū,» sacīja eksperts.

Šis gadījums vēlreiz parādot, ka airBaltic darbojas brīvā tirgū, kur jākonkurē par labiem vadītājiem, tāpēc Latvijas valsts mēģinājumi noteikt ierobežojumus šīs kompānijas darbinieku algām, piemēram, diskusija par pilotu algām un sociālajām iemaksām, vai cita veida ierobežojumu noteikšana airBaltic vadošajam personālam pazeminot uzņēmuma konkurētspēju.

Latvijas aviokompānija AS «Air Baltic Corporation» ieķīlājusi sava meitas uzņēmuma SIA «Air Baltic Training», kas sniedz aviācijas apmācību pakalpojumus, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» dati.

AS «Air Baltic Corporation» par labu AS «Swedbank» ieķīlājusi 2845 SIA «Air Baltic Training» kapitāldaļas, nodrošinot prasījumus 5,6 miljonu eiro apmērā, kas izriet no kredītlīnijas līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.aprīlī.

SIA «Air Baltic Training» reģistrēta 2010.gadā un tās pamatdarbība ir dažādu ar aviāciju saistītu apmācību sniegšana. Uzņēmums sniedz apmācības aviokompānijām un dažādiem ar aviācijas nozari saistītiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām. Kompānijas pamatkapitāls ir 2845 eiro, un tā pilnībā pieder AS «Air Baltic Corporation».

2017.gadā SIA «Air Baltic Training» strādāja ar apgrozījumu 3,019 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 261 tūkstotis eiro.

Viļņas pilsētas pašvaldības vadītājs Arturs Zuokas (Arturas Zuokas) Kauņā prezentējis jaunas lietuviešu aviokompānijas Air Lituanica projektu, kas varētu uzsākt lidojumu tuvākajā laikā, vēsta Baltic-Course.com.

Lai realizētu vīziju par jaunu aviokompāniju Lietuvā, ir nepieciešama Viļņas un Kauņas pilsētu sadarbība, uzsvēra A. Zuokas.

Projektam realizējoties, no Kauņas uz Viļņu un otrādi varētu nokļūt 30 minūšu laikā. Paredzēts, ka Air Lituanica varētu lidot no trim Lietuvas pilsētām – Viļņas, Kauņas un Palangas.

«Eksperti aprēķinājuši, ka, tūristi izmantojot Air Lituanica, ik gadu Viļņā un Kauņā varētu iztērēt aptuveni 36,2 milj. litu (aptuveni 10,5 milj. eiro). Paredzams, ka ik gadu aviokompānija varētu pārvadāt 125 tūkst. pasažieru,» norādīja Viļņas mērs.

Pirmā darbības gada laikā ka Air Lituanica varētu lidot uz sešām lidostām – Amsterdamu, Briseli, Kijevu, Londonu, Maskavu un Palangu. Pēc viena gada darbības Air Lituanica galamērķu sarakstam klāt varētu nākt vēl sešas pilsētas – Stokholma, Minhene, Berlīne, Pēterburga, Hamburga un Tbilisi. 2015. gadā jaunā Lietuvas lidsabiedrība varētu uzsākt lidojumus arī uz Stambulu, stāstīja A. Zuokas.

Kamēr, pēc premjera Valda Dombrovska teiktā, Latvijas aviokompānijas airBaltic darbību paredzēts «nedaudz sašaurināt», Igaunijas nacionālais aviopārvadātājs Estonian Air strādā pie «pragmatiska paplašināšanās plāna» un noslēdzis līgumu ar Brazīlijas kompāniju Embraer par četru E170s lidmašīnu piegādi.

Estonian Air savā flotē izmantos vēl astoņas Embraer lidmašīnas, taču tās tiks nomātas no citām aviokompānijām un līzinga uzņēmumiem, vēsta Baltic Business News.

Pirmo no četrām E170s lidmašīnām, kuras tiks nomātas no Somijas aviokompānijas Finnair, Estonian Air saņems jau šomēnes, bet pirmo no iegādātajām lidmašīnām plānots saņemt 2014. gadā.

«Mēs izvēlējāmies Embraer lidmašīnas, lai aizvietotu mūsu pašreizējo B737 un CRJ floti, jo viena ražotāja lidmašīnu koncepcija piedāvā elastību, kas mums ir nepieciešama, lai pildītu mūsu pragmatisko paplašināšanās plānu un flotes modernizācijas mērķus,» norāda Estonian Air prezidents, kādreizējais airBaltic komercdirektors Tero Taskila, piebilstot, ka minētās lidmašīnas pasažieriem sniegs tādu pašu lidošanas pieredzi kā lidojot ar citām lidmašīnām, taču tajā pat laikā mazāka izmēra gaisa kuģi ļaus Estonian Air saglabāt konkurētspēju un piekļūt jauniem tirgiem, uzņemoties mazāku risku nekā gadījumā, ja tiktu izmantotas lielākas lidmašīnas.

SIA Baltic Airlines vērsies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret a/s Latvijas krājbanku, apstrīdot komercķīlas tiesību izlietošanu.

To sarunā ar DB atzina 100% airBaltic meitas kompānijas SIA Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols. «Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi, aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses,» sacīja A. Vītols. Viņš uzsver, ka pārsūdz Latvijas krājbankas realizēto Baltic Airlines nevis airBaltic komercķīlu. «Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju,» piebilst A. Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta mātes kompānijas airBaltic akcionāra intereses.

Igaunijas nacionālā lidsabiedrība Estonin Air kaļ plānus līdz 2013. gadam kļūt paplašināt savu lidojumu tīklu, atsaucoties uz ERR, vēsta baltic-course.com.

Par Estonian Air pāniem, uzstājoties starptautiskajā tūrisma konferencē, paziņoja aviokompānijas vadītājs Joakims Heleniuss (Joakim Helenius). Estonian Air nākotnē plāno aptvert plašākus lidojuma maršrutus.

«Jaunais biznesa modelis igauņiem pavērs lielākas iespējas ceļot, kā arī ievērojami palielinās Igaunijas pievilcību ārvalstu viesu acīs – kā tūrisma nozarē, tā starptautiskajās ekonomiskajās attiecībās,» norādīja J. Heleniuss.

Viņš piebilda, ka jaunais biznesa modelis paredz arī ievērojamu valsts ieguldījumu kompānijā.

Jau rakstīts, ka Estonian Air padomes priekšsēdētājs J. Heleniuss norādījis – aviokompānijas airBaltic nāve varētu būt izdevīga tās konkurentiem, tomēr saskaņā ar viņa teikto problēmas lidsabiedrībā airBaltic dos vien to, ka ar Latvijas aviokompāniju lidos mazāk igauņu. Viņš atzina, ka jūt līdzjūtību pret Latvijas valsti. «Tomēr tāda ir dzīve un es ceru, ka airBaltic zaudējumi nebūs pārlieku dramatiski. Tomēr, ja lūkojas no Estonian Air skatpunkta – tas atvieglo mūsu stratēģijas ieviešanu».

Tikai pirms dažām nedēļām no vadītāja pienākumiem Estonian Air atbrīvotais bijušais airBaltic komercdirektors Tero Taskila Rīgā starptautiskā konferencē pamāca, kādam jābūt veiksmīgam uzņēmuma vadītājam

T. Taskilas prezentācija Big Business day konferencē bija virzīta uz to, ka veiksmīgs uzņēmuma vadītājs ilgtspējīgu izaugsmi spēj nodrošināt pateicoties ieviestām inovācijām, veiksmīgi atlasītai komandai, kā arī aktīvai sociālo tīklu izmantošanai.

Lai arī konferences programmā bija minēts, ka T. Taskila prezentēs arī Estonian Air stāstu, tomēr kopš 1. novembra no valdes priekšsēdētāja amata atbrīvotais T. Taskila par Estonian Air nerunāja, tajā vietā minot aviāciju kopumā kā vienu no inovatīvākajiem sektoriem.

«Eiropas aviācijā, kur pēdējo 10 gadu laikā ir nodibinātas 1 300 jaunas aviokompānijas, izdzīvot spēj tikai inovatīvākās un tās, kas spēj piedāvāt zemas cenas, neskatoties uz pieaugošajām degvielas un nodokļu izmaksām. Par inovācijām Baltijas reģionā man īpaši gribas uzteikt airBaltic lojalitātes programmu Baltic Miles, kas ļoti veiksmīgi izmanto arī sociālo tīklu dāvātās priekšrocības,» klāstīja T. Taskila.

Uzņēmuma zīmola vērtību veido visa konkrētā uzņēmuma dzīve. Tas nozīmē – uzņēmumam savulaik ir izveidota vizuālā identitāte un tā ieviešana dzīvē ir prasījusi lielus līdzekļus. Lai veicinātu uzņēmuma atpazīstamību, veidotu reputāciju un klientu lojalitāti – atkal tērēta nauda un resursi. Air Baltic gadījumā – milzīgi!

Nacionālā lidsabiedrība X

Ja uzņēmuma īpašnieks zīmolu jeb preču zīmi pārdod, tad jaunais īpašnieks, vienkāršoti runājot, to pērk galvenokārt tāpēc, ka konkrētais zīmols ir vērtīgs – tam ir laba reputācija, liela atpazīstamība, augsta klientu lojalitāte un finansu vērtība.

Tāpēc noņemiet uzņēmumam Air Baltic zīmolu. Kas paliek pāri? Lidmašīnas, cilvēki un dažādi citi resursi, taču paša Air Baltic vairs nav! Paliek pāri nacionālā lidsabiedrība X. Un atkal jāsāk ieguldīt milzu līdzekļi, lai izveidotu jaunu zīmolu.

Flika kungs nav nopircis zīmolu

Diemžēl uzreiz jāsaka, ka sāpīgu jautājumu gadījumā Latvijas nacionālā lidsabiedrība atvērtību demonstrē lielākoties tad, kad uzņēmumam tas ir izdevīgi vai arī fakti nav apslēpjami.

Trešdienas vakarā Latvijas Televīzijā izskanēja satraucošs vēstījums – drošības apsvērumu dēļ Air Baltic apturējis visu septiņu jauno Bombardier CS 300 lidojumus. Tiem, kas seko līdzi notikumiem aviācijā, pirmajā pārsteiguma brīdī varēja rasties jautājums, vai tik tiešām kanādiešu gadiem lolotā, miljardus izmaksājusī programma beidzot būs izgāzusies līdz šim neatklātu defektu dēļ. Jebkurā gadījumā uzreiz prātā varēja nākt incidenti ar citām kanādiešu lidmašīnām, proti, Q400 modeļiem.

Kā izrādās, nē, Boeing par nevēlamā konkurenta galu priecāties pāragri. Un tā jau nākamajā rītā lidojumi pakāpeniski tika atsākti, jo, acīmredzot, ASV ražotāja Pratt & Whitney dzinēji bija pārbaudīti un pasažieru drošību pilnīgi nekas vairs neapdraudēja. Pie dzinēja piestiprinātās iekārtas defekti bija novērsti, un lidmašīnas atkal bija drošas. Līdz pilnīgai atklātībai pietrūka pavisam nedaudz – šķiet, ka defektīvā detaļa tā arī netika vārdā nosaukta. Visa milzīgā ažiotāža beidzās ar trīs atceltiem reisiem, kas ietekmēja 372 pasažieru ceļojumus. Tomēr aviācijā notiekošā vērotājus varētu urdīt jautājums, kāpēc Air Baltic bija tik ļoti vajadzīgs uzsvērt drošību. Vai nepietika ar teikto, ka līdzīgi kā citās tehnoloģiju jomās arī aviācijā jaunām iekārtām raksturīgas zināmas tehniskas nianses, kam sākuma periodā tiek pievērsta uzmanība un veikta pilnveidošana. Un vai tad jebkura tehniskā apkope nav saistīta ar drošību? Kā tas nākas, ka vakarā lidaparātus noliek pie sētas nāves draudu dēļ, bet no rīta tie aizlido, it kā nekas nebūtu bijis? Turklāt jāņem vērā arī tas, ka notikumi, incidenti un negadījumi aviācijā tiek ļoti detalizēti atspoguļoti visā pasaulē, tā ka jau visai drīz kāds nozares vērotājs izteica versiju, ka pie vainas varētu būt nekvalitatīva degviela. Iespējams, viņš kļūdījās. Taču ziņa bija apskrējusi zemeslodi, un par notikušo Bombardier Kanādā varēja uzzināt ne tikai no saviem darbiniekiem Rīgā. To visu saliekot kopā, Air Baltic atklātībai varētu būt visai triviāls skaidrojums – vēlme nodot lidmašīnu piegādātājam publisku vēstījumu: lūdzu, ātrāk kustiniet kājiņas, kad mums vajadzīga kāda detaļa. Jo ir skaidrs, ka kanādiešiem negatīva publicitāte pagalam nav nepieciešama, jo īpaši tagad, kad jācīnās pret Boeing protekcionismu ASV.

Sociālajos tīklos pēdējā laikā uzvirmojusi īpaša neapmierinātība saistībā ar kompāniju air Baltic, jo tā pat pēdējā brīdī, laicīgi neizziņojot, atcēlusi atsevišķus lidojumus. Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC) norāda, ka šomēnes sūdzību skaits par atceltiem un nenotikušiem reisiem strauji pieaug, otrdien raksta laikraksts Diena.

Pēc sūdzību skaita tieši aviopakalpojumi ieņem pirmo vietu. Kā norāda PTAC pārstāve Sanita Gertmane, salīdzinot ar pirmajiem trim mēnešiem, aprīlī pasažieri sūdzējušies krietni vairāk. Šogad saņemtas 35 sūdzības, dati par aprīli gan vēl nav apkopoti.

«Patlaban ļoti daudzi sūdzas par to, ka air Baltic maina reisus. Ieviešot vasaras lidojumu sarakstu, grafiki mainās, vairāki labu laiku iepriekš plānoti lidojumi tiek atcelti,» skaidro S. Gertmane. Viņa atklāj, ka apmēram 60% sūdzību ir tieši par air Baltic, bet, iespējams, tas ir tāpēc, ka lidostā nav daudz citu aviokompāniju.

Strīdi visbiežāk ir saistīti ar normatīvo aktu interpretāciju. Aviokompānija atsakās izmaksāt kompensācijas, bet patērētājus neapmierina tās sniegtais pamatojums. Kā norāda PTAC pārstāve, procedūra, lai atgūtu kompensāciju, ir visai ilga. «Bieži kompensācijas ar pirmo aicinājumu nemaz netiek izmaksātas. Ļoti daudzām aviokompānijām, arī tādām, kuru lidojumu biļetes ir krietni dārgākas, tikai patērētāju neatlaidība var garantēt pozitīvu rezultātu,» atklāj S. Gertmane.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.oktobrī izskatīja Valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation blakus sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai Lietuvas aviosabiedrībai FlyLAL, informē AT.

Tiesa apmierināja vairākus lietas dalībnieku pieteiktos lūgumus, uzklausīja puses un paziņoja, ka lēmumu pasludinās 28.oktobrī plkst. 10.

Šīsdienas tiesas sēdē tiesa apmierināja divus lidostas Rīga lūgumus. Viens no tiem pievienot lietai Lietuvas apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Un otrs lūgums – pievienot lietas materiāliem atzinumu, kurā Lietuvas Konkurences padome sniedz savu viedokli par lietu, kas Lietuvas tiesas pirmajā instancē tiek izskatīta pēc būtības. Tāpat tiesa apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu pievienot lietai Viļņas apgabaltiesas 2014.gada decembra tiesas sēdes protokola kopiju. Tiesa apmierināja pieteicējas flyLAL lūgumu pievienot lietai pierādījumus par atbildētāju izsniegtajām komercķīlām.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvā reģistrētās bankrotējušās AS flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation, informē AT.

Kā galvenos lēmuma motīvus Civillietu departaments minēja to, ka atzīšanas sekas būtu pretrunā Latvijas Republikas sabiedriskajai kārtībai un apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību. Pilns lēmuma teksts ar motīviem būs pieejams 4.decembrī. AT lēmums nav pārsūdzams.

Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1.panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā.

Šogad sešos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4781, un, salīdzinot ar aizvadītā gada attiecīgo periodu, jauno uzņēmumu skaits audzis par 11,06%, liecina "Lursoft" apkopotie dati.

Šogad pirmajos sešos mēnešos likvidēti 3815 uzņēmumi, kamēr pērn šajā pašā periodā tika likvidēti 5799 uzņēmumi.

Jūnijā reģistrēti 708 jauni uzņēmumi, no kuriem 637 - sabiedrības ar ierobežotu atbildību, 62 - individuālie komersanti, tāpat arī pagājušajā mēnesī reģistrētas četras jaunas zemnieku saimniecības, trīs ārvalsts komersantu filiāles un pa vienai akciju sabiedrībai un pilnsabiedrībai. Jauno uzņēmumu kopējais reģistrētais pamatkapitāls sasniedza 8,17 miljonus eiro. Vairāk nekā pusi no šīs kopsummas veidojis viena uzņēmuma pamatkapitāls, liecina "Lursoft" dati.

"Top 10" lielākie jūnijā reģistrētie uzņēmumi ir SIA "Davhex" ar 4,5 miljonu eiro pamatkapitālu, SIA "KRC1" ar 939 000 eiro pamatkapitālu, SIA "KRC2" ar 526 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Dotnuva Seeds" ar 500 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Ortomed īpašumi" ar 320 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Realto Vento" ar 92 000 eiro pamatkapitālu, SIA "Mednieku cilts" ar 75 000 eiro pamatkapitālu, SIA "eConcept Baltic" ar 55 000 eiro pamatkapitālu, SIA "NP enterprise" ar 36 600 eiro pamatkapitālu un AS "Nordimo Capital" ar 35 000 eiro pamatkapitālu.

2009. un 2010. gadā Bertolds Martins Fliks, ļaunprātīgi izmantojot savu ieņemamo amatu un dienesta stāvokli, izpildīja Aināra Šlesera norādījumus un noslēdza a/s Air Baltic Coorporation vārdā fiktīvus līgumus par reklāmas izvietošanu ar masu mediju īpašnieku uzņēmumiem un pārskaitīja tiem ne mazāk kā 100 tūkstošus latu, vēsta Latvijas Televīzijas Ziņu dienests.

Bez tam kriminālprocesa ietvaros atklāts, ka Aināram Šleseram slēpti pieder kapitāldaļas uzņēmumos SIA Rīgas Tirdzniecības osta, SIA Zaķusalas Estates, SIA Jaunrīgas attīstības uzņēmums, SIA Eurolines, SIA Baltijas aviācijas sistēmas, SIA Abi krasti, kuri nav minēti A.Šlesera valsts amatpersonas deklarācijā.

Latvijas nacionālajā aviokompānija airBaltic šādu informāciju noliedz, apgalvojot, ka slēdz reklāmas līgumus ar medijiem teju 30 valstīs, tai skaitā arī Latvijā, piebilstot, ka airBaltic slēgtie līgumi par reklāmas pakalpojumiem ir reāli un atbilstoši aviokompānijas biznesa interesēm, par ko varējis pārliecināties Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veicot kratīšanu.

SIA Air Baltic Hotels valdē notikušas izmaņas, to pametot līdzšinējam uzņēmuma valdes priekšsēdētājam Urugvajas Austrumu Republikas iedzīvotājam Sebastianam Horhem Azaram (Sebastian Jorge Azar).

Informācija laikrākstā Latvijas Vēstnesis liecina, ka Air Baltic Hotels valdē iecelti Jānis Bankovs un Edijs Ziediņš, kas turpmāk pildīs valdes locekļu amata pienākumus ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar citiem valdes locekļiem.

SIA Air Baltic Hotels darbības veids ir konsultēšana komercdarbībā un vadībzinībās, tā dibināta 2010. gada 5. februārī ar juridisko adresi lidostā Rīga, Biroju ielā 10, liecina Lursoft pieejamā informācija par uzņēmuma pamatdatiem.

2010. gadā, kad tika dibināta SIA Air Baltic Hotels, sadarbojoties ar Baltijas valstu lielāko viesnīcu tīklu Reval Hotels, tika ziņots par vienota zīmola Reval Hotels, Member of airBaltic Hotels veidošanu. Zīmola izveidošanas mērķis ir bijis «padarīt labāk atpazīstamus abu kompāniju sniegtos pakalpojumus», pirms diviem gadiem pauda airBaltic pārstāvji. Savukārt Reval Hotels vadītājs Heiki Vanhanens norādija, ka šīs sadarbības rezultātā plānots kopīgi piesaistīt ceļotājus valstīm, kurās darbojas gan Reval Hotels, gan airBaltic. Šī sadarbība Reval Hotels nodrošināšot reklāmu teju trīs miljonu airBaltic pasažieru, savukārt par airBaltic pakalpojumiem tiks informēti aptuveni 600 tūkst. gada laikā apkalpoto Reval Hotels klientu, pirms diviem gadiem informēja uzņēmumu pārstāvji.

Rīgas apgabaltiesa pēc 16 tiesas sēdēm divu gadu garumā ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Martina Bertolta Flika prasību un atcelt visus iepriekš piemērotos nodrošinājuma līdzekļus, kas liedza veikt izmaiņas Air Baltic Corporation kapitālā un kas pastarpināti ietekmēja līdzekļu atgūšanas procesu Latvijas Krājbankas kreditoriem.

Tāpat tiesa lēma no B.Flika piedzīt par labu Latvijas Krājbankai tiesāšanās izdevumus, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Martins Bertolts Fliks kā bijušais BAS 50% kapitāldaļu turētājs 2013. gada sākumā cēla prasību pret Satiksmes ministriju un Latvijas Krājbanku par 2011. gada 30. novembrī noslēgtā AS Air Baltic Corporation akciju pirkuma līgumu, kas slēgts starp Latvijas Krājbanku, BAS un Satiksmes ministriju, atzīšanu par spēkā neesošo. Venlaikus B.Fliks lūdza atzīt nevis savas, bet gan BAS īpašuma tiesības uz minētajām Air Baltic Corporation akcijām, lai gan viņš vairs nebija BAS dalībnieks.

«Esmu šeit tikai sešus mēnešus, taču pārmetumi man rada nelabu dūšu,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze atklājis AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

«Dažkārt mazas lietas iegūst lielu skanējumu. It īpaši, kad piesakām industrijas jaunās tendences. Atsaucība pēc ziņas par blakussēdētāja izvēli programmā SeatBuddy rāda, ka pasaulē mūs pamana un apbrīno. Turpretim, ja palasām Latvijas presi, šķiet, vienīgie, kas ar mums nav apmierināti, ir Latvijas žurnālisti – viņi tik vien meklē, kā uzrakstīt ko negatīvu par Air Baltic,» sūdzējies M. Gauss.

Jautāts, vai Ungārijā un Vācijā žurnālisti nav sabiedrības interešu sargsuņi un nekritizē nebūšanas, viņš skaidrojis: «Ārzemēs žurnālisti cenšas šajā krīzes laikā saskatīt arī pozitīvo. Salīdzinājumam – Ungārijā un Vācijā lepojas ar vietējiem pārvadātājiem. Vācu prese nemaz nav priecīga, ja Lufthansai neiet labi. Ārzemniekiem esam mazi un interesanti, bet šeit nez kāpēc – ļaunprātīgi dominējoši.»

Rīgas rajona tiesa šodien pieņēmusi izskatīšanai Satiksmes ministrijas (SM) prasības pieteikumu pret Latvijas nacionālo aviosabiedrību AS Air Baltic Corporation (airBaltic) un tās vadītāju Bertoltu Fliku, informēja tiesas priekšsēdētājas palīdze Diāna Vilhovika. Rīgas rajona tiesa pēc Satiksmes ministrijas lūguma uzlikusi liegumu veikt airBaltic pamatkapitāla plielināšanu ar savulaik SAS obligācijām pēc 59 150 Ls nominālvērtības.

Rīgas rajona tiesas lēmums paredz aizliegt izdarīt atzīmes Air Baltic Corporation akcionāru reģistrā, kas atrodas Latvijas Centrālajā depozitārijā, kā arī liegumu Bertoltam Flikam veikt jebkādas darbības, kas saistītas ar pamatkapitāla palielinājumu un akciju ar kopējo vērtību 59 150 Ls, kuras izlaistas saskaņā ar 2002. gada 29. jūlija akcionāru (Latvijas valsts un SAS) sapulces lēmumu un akcijas emisijas noteikumiem, apmaksas reģistrēšanu komercreģistrā.

To, ka tiesas lēmums šobrīd nonācis Uzņēmumu reģistrā (UR), nenoliedz UR galvenā valsts notāra vietnieks juridiskajos jautājumos Sandis Karelis. Viņš atzīst, ka tiks izvērtēts saņemtais tiesas lēmums un tad veiktas attiecīgas darbības. DB jau rakstīja, ka septembra sākumā a/s Air Baltic Corporation valdes loceklis Bertolts Fliks iesniedza Uzņēmumu reģistrā saistībā ar pamatkapitāla izmaiņām – kompānijas apmaksāto pamatkapitālu palielināt par 59 109,8 Ls un sasniedzot parakstītā pamatkapitāla apjomu 534 725 Ls. DB jau rakstīja, ka UR valsts notārs, izskatot iesniegtos dokumentus, nolēma atlikt pieteikto ziņu reģistrāciju, jo notāra rīcībā esošajos dokumentos tika konstatētas savstarpēji pretrunīgas ziņas.

Igaunijas nacionālā aviokompānija Estonian Air paziņojusi, ka 2011. gadā cietusi 17,3 miljonu eiro zaudējumus, ziņo baltic-course.com.

Saskaņā ar revidētajiem datiem Estonian Air konsolidētie pārdošanas ieņēmumi 2011. gadā auguši par 12% un sasnieguši 76,1 miljonu eiro.

Estonian Air norādījusi, ka finanšu rezultātus galvenokārt ietekmēja augstākas degvielas cenas, kas pagājušajā gadā vidēji pieauga par 40%.

Lidojumu apjomam palielinoties par 13,5%, degvielas izdevumi 2011. gadā veidojuši 8,3 miljonus eiro.

Estonian Air pagājušajā gadā pārvadājusi 678 049 pasažierus, kas ir par 16,4% vairāk nekā 2010. gadā. Estonian Air 2011. gadā veikusi 11 720 lidojumus.

airBaltic zaudējumi 2010.gadā veidoja 34,2 miljonus latu, bet 2011. gadā - aptuveni 70 miljonus latu.

Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic meitaskompānija Baltic Airlines, kas izveidota, lai nodrošinātu pasažieru pārvadājumus no un uz NVS valstīm, pagājušajā gadā strādāja ar 646,9 tūkstošu latu apgrozījumu, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt uzņēmuma peļņa saruka par 42,9% un bija 45,6 tūkstoši latu, liecina Lursoft datubāzē publicētais kompānijas finanšu pārskats.

Baltic Airlines finanšu pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka 2010.gadā uzņēmums investēja dažādos aviācijas un ar to saistītajās transporta pakalpojumu nozarēs strādājošos uzņēmumos. Līdz pagājušā gada beigām Baltic Airlines bija investējis Air Baltic Training, Baltic Miles, Online Travel Agency, Travellounge, Baltic Contract Centre un Baltic Terminal.

Vadības ziņojumā arī minēts, ka 2011.gadā uzņēmums plāno darboties jau iesāktās saimnieciskās darbības ietvaros.

2009.gadā Baltic Airlines strādāja ar 1,721 miljona latu apgrozījumu un 79,9 tūkstošu latu peļņu.

Air Lituanica 22. maijā veiks lidojumus uz un no Amsterdamas, Parīzes un Tallinas, savukārt lidojumi uz Berlīni, Prāgu, Briseli un Stokholmu ir atcelti, liecina paziņojums aviokompānijas interneta vietnē.

No 23. maija ir atcelti visi lidojumi, paziņojusi lidsabiedrība.

Air Lituanica ir Lietuvas aviokompānija, kas bāzēta Viļņā.

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir gatava nodrošināt Air Lituanica plānotos reisus, informē aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags. «AirBaltic tirgus ir Latvija, Lietuva un Igaunija. Mēs konsolidēsim un stiprināsim mūsu pakalpojumus vietējā tirgū, piedāvājot vairāk tiešos lidojumus,» norāda airBaltic prezidents Martins Gauss.

Ungārijas zemo cenu aviokompānija Wizz Air 2013. gadā varētu uzsākt lidojumus no Palangas lidostas Lietuvā, kas atrodas aptuveni 70 kilometru attālumā no Liepājas, citējot Lietuvas transporta ministra Eligijusa Masiulisa (Eligijus Masiulis) pausto, raksta baltic-course.com.

Lidojumi no Palangas varētu tikt veikti maršrutā uz Londonu.

«Vienošanās vēl nav parakstīta, tomēr mēs esam tuvu tās slēgšanai,» pauda transporta ministrs.

Saskaņā ar viņa pausto viens no Wizz Air nosacījumiem, lai tā uzsāktu lidojumus no Palangas, ir lidostas vārdam pievienot arī Klaipēdas nosaukumu. Jāatgādina, ka Palanga atrodas Lietuvas Klaipēdas apriņķī.

Līdztekus sarunām ar Wizz Air notiek arī diskusijas ar citām aviokompānijām par lidojumu uzsākšanu no Rietumeiropas uz Lietuvas rietumiem, pauda ministrs.

Db.lv jau rakstīja, ka Ungārijas Wizz Air ir pirmā aviokompānija Eiropā, kas ieviesusi maksu par rokas bagāžu, kas tiek ņemta līdzi lidmašīnas salonā, ja tā neatbilst lidsabiedrības izvirzītajiem parametriem.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments trešdien apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu atlikt lietas izskatīšanu AS ,flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumā par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi, informē AT.

Lietas dalībniece šādu lūgumu tiesas sēdē izteica, jo Lietuvā tiesvedībā ir process par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Lietuvā lieta izskatīta pirmajā instancē un gaida izskatīšanu apelācijas kārtībā. Lūgumam pievienojās arī lidosta Rīga. Nākamais lietas izskatīšanas datums Augstākajā tiesā tiks nolikts pēc nolēmuma pieņemšanas Lietuvā.

Iepriekšējā tiesas sēdē šī gada 28.janvārī Augstākā tiesa apmierināja lidostas Rīga lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu. Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.