Zemo aviobiļešu cenu dēļ izteikti lielākā daļa tūristu izvēlas aviolidojumus; arī Latvijā pārvietošanās lidojot pieaug
Aviolidojumu nozīme attiecībā uz Latvijas ārējo tūrismu arvien pieaug. Kaut gan ekskursijas ar autobusiem vai braucieni ar kruīza kuģiem bauda uzticīgo klientu pieprasījumu, teju visi tūrisma operatori lielākoties piedāvā tādas ceļojumu paketes, kurās paredzēti pārlidojumi ar lidmašīnu.
Ceļojumu biroja Jēkaba ceļojumi direktore Ilze Alksne DB stāsta, ka apmēram 80% uzņēmuma klientu izvēlas tādu ceļojumu maršrutus, kuros iekļauti arī aviopārvadājumi. Varētu pieļaut, ka iemesls ir zemās aviobiļešu cenas, tomēr I. Alksne to neapstiprina: «Tā īsti nevaram runāt par aviobiļešu cenu kritumu, jo aviobiļetes ir lētas tikai tad, ja tās tiek nopirktas laicīgi. Ja izvēlas lidojumu pēc dažām dienām, tad cenas parasti nav zemas. Zemākas cenas vēl ir novērojamas virzienos, kur nav īsti sezona un tūristi brauc mazāk.»
Tūrisma attīstībā liela nozīme ir arī nacionālajai lidsabiedrībai Air Baltic. Uzņēmums noslēdzis restrukturizāciju un vairākus gadus pēc kārtas sasniedz tīro peļņu. Pērn Air Baltic veicās īpaši labi, tas guva 19,5 milj. eiro tīro peļņu, kas ir teju divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš.
«Air Baltic pēc pasažieru skaita ir lielākā lidsabiedrība Latvijā un vairākos gada mēnešos arī Igaunijā. Tāpat mēs esam straujāk augošā regulāro reisu lidsabiedrība Lietuvā. Ja salīdzina ar pērnā gada jūliju, tad aizvadītajā mēnesī visstraujākais pasažieru pieaugums ir bijis Igaunijā +22% un Lietuvā +28%.
Tiesa, pasažieru skaits nav vienīgais faktors, kas veicina reģiona ekonomikas attīstību. Būtiska ir arī savienojamība, kas raksturo to, cik reizes dienā Baltijas reģions ir savienots ar lieliem ekonomiskās attīstības centriem. Piemēram, četras reizes dienā tas ir savienots ar Amsterdamu, kur Air Baltic veic divus lidojumus no Rīgas un pa vienam no Tallinas un Viļņas. Šo rādītāju vislabāk raksturo kopējais aviokompānijas izpildīto lidojumu skaits gadā. Šeit Air Baltic ar 42 tūkst. lidojumu gadā ir absolūts reģiona līderis ar vislielāko ietekmi uz ekonomiku,» lepojas Air Baltic pārstāvis Jānis Vanags, piebilstot, ka kompānijai ir asa konkurence ar visiem tirgus spēlētājiem – sākot no Ryanair, Wizzair, Norwegian par pasažieriem, kas pievērš uzmanību zemai cenai, un beidzot ar Lufthansa, kas uzrunā korporatīvo ceļotāju.
Patlaban kompānija koncentrējas uz Horizon 2021, uzsākot strauju paplašināšanos Baltijas reģionā. «Horizon 2021 biznesa plāns paredz nākamajos piecos gados kopumā atvērt 11 tiešos maršrutus gan no Viļņas, gan Tallinas. Divu kaimiņu lidsabiedrību Estonian Air un Air Lituanica darbības izbeigšana tam ir radījusi labvēlīgus priekšnoteikumus,» skaidro J. Vanags. No šī gada aprīļa ir sākti tiešie lidojumi maršrutā starp Viļņu un Tallinu.
Tomēr nevarētu teikt, ka līdz ar Air Baltic paplašināšanos tūrisma biroju klienti visi kā viens mestos izmantot nacionālās aviokompānijas pakalpojumus. Joprojām viens no galvenajiem kritērijiem ir cena. «Nevarētu teikt, ka Air Baltic paplašināšanās būtiski ietekmētu mūsu kompānijas darbību. Mūsu klienti Air Baltic reisus izmanto tajos gadījumos, kad tas sakrīt ar viņu izvēlēto galamērķi. Visbiežāk tas notiek maršrutos, kur Air Baltic spēj piedāvāt tiešos lidojumus, kas nodrošina ērtu un ātru nokļūšanu galamērķī,» paskaidro Jēkaba ceļojumi vadītāja.
Liela nozīme ārējā tūrisma attīstībai ir arī lidostai Rīga, kas patlaban apkalpo teju pusi no Baltijas valstu aviopasažieru skaita. Šī gada pirmajā pusgadā pasažieru skaits pieauga par 6,3% salīdzinājumā ar šo pašu laika periodu gadu iepriekš. Kā norāda lidostā Rīga, populārākie galamērķi apkalpoto pasažieru skaita ziņā šogad ir Londona, Maskava, Frankfurte, Oslo un Helsinki, savukārt lielākā izaugsme piedzīvota lidojumiem uz Berlīni, Londonu, Kijevu, Maskavu un Stokholmu. Zināmu artavu pasažieru pieaugumam pirmajā pusgadā sniedza arī divu jaunu pārvadātāju ienākšana – Vueling maršrutā Rīga – Barselona – Rīga, kā arī Aegan Airlines maršrutā Rīga – Atēnas – Rīga.
