Lietuvas Apelācijas tiesa pirmdien vēlreiz noraidījusi Viļņas apgabaltiesas 2016.gada janvārī pasludināto spriedumu attiecībā uz bankrotējušās Lietuvas nacionālās aviokompānijas "flyLAL-Lithuanian Airlines" prasību par vairāk nekā 16 miljonu eiro kompensācijas piedziņu no lidsabiedrības "airBaltic", kuru tā vainoja negodīgā konkurencē un "FlyLAL" izstumšanā no tirgus.

"Tiesa konstatējusi, ka aizliegtas vienošanās nav bijis, jo atbildētāji ["airBaltic" un Rīgas lidosta] pildījuši savas obligātās Latvijas tiesību aktos noteiktās saistības. Tādēļ tiesa noraidījusi "FlyLAL" argumentus, ka "airBaltic" īstenojusi negodīgu cenu veidošanas stratēģiju, centusies kropļot konkurenci, izstumt konkurentus no tirgus vai radīt šķēršļus to ienākšanai tirgū," teikts Apelācijas tiesas atzinumā.

Apelācijas tiesa 2020.gada martā jau bija atcēlusi Viļņas apgabaltiesas spriedumu, bet šogad februārī Lietuvas Augstākā tiesa nodeva lietu atkārtotai izskatīšanai apelācijas instancē, norādot, ka Apelācijas tiesa iepriekš nepareizi kvalificējusi prasības pamatojumu un nav noteikusi visus būtiskos apstākļus, lai kvalificētu iespējamu Līguma par Eiropas Savienību pārkāpumu.

Augstākā tiesa FlyLAL lietā pieņem lidostai un AirBaltic labvēlīgu lēmumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Augstākās tiesas Civillietu departaments apmierināja lidostas Rīga un nacionālās aviokompānijas AirBaltic blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai aviokompānijai FlyLAL. Pēc tiesas sēdes Latvijas pusi pārstāvošie zvērinātie advokāti neslēpa prieku par Augstākās tiesas pieņemto lēmumu. Jāmin, ka tiesas lēmums stājas spēkā un nav pārsūdzams, bet pilns sprieduma teksts būs pieejams 4. decembrī.

Jāatgādina, ka Augstākajā tiesā tika izskatīts pieteikums par Lietuvas tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi Latvijā. Spriedums ir strīdā starp bankrotējušo Lietuvas lidsabiedrību FlyLAL-Lithuania Airlines (FlyLAL) un lidostu Rīga, kā arī AirBaltic par aresta uzlikšanu atbildētāju mantai. Savukārt visas lietas pamatā ir līdz 2009. gadam Rīgā piemērotā atlaižu politika AirBaltic, kas, iespējams, veicinājusi negodīgu konkurenci un tādējādi arī FlyLAL bankrotu, jo pat ar 80% lielajām atlaidēm lidostā Rīga AirBaltic Lietuvā startēja ar zemākām biļešu cenām nekā konkurenti.

Lietuvas Apelācijas tiesa pilnībā noraidījusi bankrotējušās Lietuvas nacionālās lidsabiedrības "FlyLAL" un tās akcionāru "Vertas Management" un "VA Reals" pirms 12 gadiem celto prasību pret Latvijas lidsabiedrību "airBaltic" un Starptautisko lidostu "Rīga".

"FlyLAL" un tās akcionāri pieprasīja aptuveni 140 miljonu eiro kompensāciju, nepamatoti pārmetot bijušās lidsabiedrības izstumšanu no tirgus.

"Eiropas Savienības konkurences tiesību noteikumus nedrīkst izmantot, lai slēptu ar zaudējumiem strādājošu uzņēmumu pašu pieļautās kļūdas un neveiksmes. airBaltic vienmēr cīnīsies pret nepatiesi celtām apsūdzībām," norāda "airBaltic" vecākais viceprezidents juridiskajos jautājumos Imants Jansons norāda: "

Jau sākotnēji "airBaltic" un "Starptautiskā lidosta Rīga" apgalvoja, ka izvirzītās apsūdzības ir nepamatotas un pretrunā gan ar Eiropas Savienības konkurences noteikumiem, gan ar nacionālo likumdošanu. 2016. gadā Viļņas apgabaltiesa daļēji atbalstīja "airBaltic" un atteicās piespriest 87,5 miljonu eiro zaudējumu atlīdzināšanu, ko bija pieprasījuši "Vertas Management" un "VA Reals", akcionāriem apelāciju pret šo lēmumu neiesniedzot. Galu galā, izskatot visus argumentus un pierādījumus, tostarp Lietuvas Konkurences padomes pamatoto viedokli 2020. gada 30. martā, Lietuvas Apelācijas tiesa pilnībā noraidījusi "FlyLAL" prasību.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments trešdien apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu atlikt lietas izskatīšanu AS ,flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumā par ārvalsts tiesas sprieduma atzīšanu un izpildi, informē AT.

Lietas dalībniece šādu lūgumu tiesas sēdē izteica, jo Lietuvā tiesvedībā ir process par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Lietuvā lieta izskatīta pirmajā instancē un gaida izskatīšanu apelācijas kārtībā. Lūgumam pievienojās arī lidosta Rīga. Nākamais lietas izskatīšanas datums Augstākajā tiesā tiks nolikts pēc nolēmuma pieņemšanas Lietuvā.

Iepriekšējā tiesas sēdē šī gada 28.janvārī Augstākā tiesa apmierināja lidostas Rīga lūgumu atlikt lietas izskatīšanu, ļaujot iesniegt papildu pierādījumus lietā, kas saistīti ar lidostas Rīga nozīmi valsts drošības aspektā un iespējamo zaudējumu aprēķināšanu. Tiesa arī uzdeva pieteicējai flyLAL iesniegt pierādījumus prasības nodrošinājuma summas aprēķina pamatotībai.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.oktobrī izskatīja Valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation blakus sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai Lietuvas aviosabiedrībai FlyLAL, informē AT.

Tiesa apmierināja vairākus lietas dalībnieku pieteiktos lūgumus, uzklausīja puses un paziņoja, ka lēmumu pasludinās 28.oktobrī plkst. 10.

Šīsdienas tiesas sēdē tiesa apmierināja divus lidostas Rīga lūgumus. Viens no tiem pievienot lietai Lietuvas apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Un otrs lūgums – pievienot lietas materiāliem atzinumu, kurā Lietuvas Konkurences padome sniedz savu viedokli par lietu, kas Lietuvas tiesas pirmajā instancē tiek izskatīta pēc būtības. Tāpat tiesa apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu pievienot lietai Viļņas apgabaltiesas 2014.gada decembra tiesas sēdes protokola kopiju. Tiesa apmierināja pieteicējas flyLAL lūgumu pievienot lietai pierādījumus par atbildētāju izsniegtajām komercķīlām.

Lietuvas kompānijas Small Planet Airlines tuvāko piecu gadu ambīcijas ir sasniegt miljardu eiro lielu apgrozījumu un palielināt floti līdz 50 lidmašīnām, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lielākā daļa Small Planet Airlines pakalpojumu ir saistīta ar čarterreisu nodrošināšana tūroperatoriem. «Šīs kompānijas pārdod dažādus brīvdienu galamērķus, un mēs nogādājam pasažierus no vienas vietas citā un pēc tam atpakaļ. Lietuvā vēsturiski strādājam ar Tez Tour un Novaturas un esam vienīgie, kas pārvadā viņu pasažierus. Protams, ir vēl citas kompānijas, kas to vēlas darīt, bet tas nav tik vienkārši. Varbūt viņi var pamēģināt vienu sezonu ar zemāku cenu, bet ilgtermiņā tas nestrādā,» saka Kristijons Kaikaris (Kristijonas Kaikaris), Small Planet Airlines UAB vadītājs. Kompānija arī iznomā savas lidmašīnas citām lidsabiedrībām. Kompānija Saūda Arābijā sadarbojas ar Nesma Airlines, Indijā ar GoAir. Tai ir arī biznesa partneris Kambodžā, līdz tā pati iegūs licenci (Air Operator Certificate) darbībai tur. Vaicāts, kā kompānija izvēlas nākamās valstis, kur strādāt, K. Kaikaris teic, ka svarīgākais ir skaidra izpratne par to, ko un kāpēc dari. «Nevari iet visur, izmēģināt visu. Jāzina, kāpēc kaut ko dari, turklāt ne vien īstermiņā, bet arī ilgtermiņā. Mūsu stratēģijas pirmā fāze ir nostabilizēties Eiropā, kļūt par vienu no līderiem brīvdienu nišā,» tā viņš.

AirBaltic investīciju vēl nav, neesošās naudas tērētāju rinda tikai aug, bet kompānijas un Satiksmes ministrijas pārstāvji relaksēti

Kad nu otro iespēju satiksmes ministra amatā izpildīties gaidošā Ulda Auguļa aicinātās Prudentias piedāvātais Vācijas investors tomēr nespēja naudas vietā iesmērēt Latvijas nacionālajai aviosabiedrībai krievu Sukhoi Superjet lidmašīnas, AirBaltic pie solītajiem 52 milj. eiro janvārī tā arī netika. Tomēr valdības apsolījums par 80 milj. eiro piešķiršanu, šķiet, uz kādu laiku ir nomierinājis lidsabiedrības kreditorus, tā ka arī šoruden gaidāmo jauno lidmašīnu piegādātājs Bombardier, neraizēdamies par avansa maksājumu, acīmredzot negrasās iedzīt AirBaltic strūrī.

To, cik ilgi kompānija var gaidīt, kamēr vācietis Ralfs Dīters Montāgs-Girmess atcerēsies, kurā atvilknē naudiņu noglabājis, zina vien tās darbinieki un droši vien arī Satiksmes ministrijas vadība. Diemžēl pastāv iespēja, ka nemaz nav, ko atcerēties. Kompānijas un ministrijas pārstāvju relaksētība, iespējams, liecina, ka tiem padomā puslīdz reāls plāns B, lai pāris nedēļu laikā situāciju atrisinātu. Tas, cik izdevīgi ir citi piedāvātie naudas aizdošanas varianti, ir atklāts jautājums, turklāt ne kura katra nauda varētu būt vēlama. Zinot Ventspils mēra attiecības ar 80 milj. eiro no Ventspils naftas akciju pārdošanas ieguvušā Ventbunkera kontrolētājiem, grūti iedomāties, kā lidsabiedrība varētu tikt pie šīs naudas ZZS ministra laikā.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

2015. gads Latvijas aviācijā izcēlies ar finansējuma meklējumiem nacionālajai aviokompānijai AirBaltic

Neskatoties uz to, ka Latvijas aviācijas tirgu negatīvi ietekmēja Krievijas – Ukrainas krīze, ievērojami sarūkot pasažieru skaitam no un uz šo valstu galamērķiem, 2014. gads AirBaltic izrādījās veiksmīgs, atnesot ap 10 milj. eiro lielu peļņu. Vienlaikus ar kompānijas pozitīvajiem rezultātiem pieauga arī tās menedžmenta atalgojums, AirBaltic vadītāja Martina Gausa saņemtajai atlīdzībai teju sasniedzot viena miljona eiro robežu, kas ar ievērojamu atrāvienu ir lielākais gada atalgojums, ko Latvijā ir nopelnījis kādas valstij piederošas kompānijas vadītājs. Šis fakts sabiedrībā izsauca diezgan skaļu reakciju, jo īpaši tāpēc, ka pēc tam sekoja notikumi, kas vismaz daļai lika šaubīties, cik profesionāli un veiksmīgi aviokompānija patiesībā pēdējos četrus gadus ir tikusi vadīta, tās pasažieru skaitam kopš 2011. gada samazinoties par vairākiem simtiem tūkstošu. Šī gada beigās, kad valdība un Saeima lēma par papildu finanšu līdzekļu iepludināšanu AirBaltic, izlemts veikt arī atsevišķu auditu, lai izvērtētu tās valdes un padomes darbību.