Latvijas aviokompānija AS «Air Baltic Corporation» ieķīlājusi sava meitas uzņēmuma SIA «Air Baltic Training», kas sniedz aviācijas apmācību pakalpojumus, kapitāldaļas, liecina «Lursoft» dati.

AS «Air Baltic Corporation» par labu AS «Swedbank» ieķīlājusi 2845 SIA «Air Baltic Training» kapitāldaļas, nodrošinot prasījumus 5,6 miljonu eiro apmērā, kas izriet no kredītlīnijas līguma.

Jaunā komercķīla reģistrēta 10.aprīlī.

SIA «Air Baltic Training» reģistrēta 2010.gadā un tās pamatdarbība ir dažādu ar aviāciju saistītu apmācību sniegšana. Uzņēmums sniedz apmācības aviokompānijām un dažādiem ar aviācijas nozari saistītiem uzņēmumiem, kā arī fiziskām personām. Kompānijas pamatkapitāls ir 2845 eiro, un tā pilnībā pieder AS «Air Baltic Corporation».

2017.gadā SIA «Air Baltic Training» strādāja ar apgrozījumu 3,019 miljonu eiro apmērā, bet kompānijas peļņa pēc nodokļiem bija 261 tūkstotis eiro.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 14.oktobrī izskatīja Valsts akciju sabiedrības Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation blakus sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atzīts Lietuvas Apelācijas tiesas lēmums par prasības nodrošinājuma noteikšanu par labu bankrotējušajai Lietuvas aviosabiedrībai FlyLAL, informē AT.

Tiesa apmierināja vairākus lietas dalībnieku pieteiktos lūgumus, uzklausīja puses un paziņoja, ka lēmumu pasludinās 28.oktobrī plkst. 10.

Šīsdienas tiesas sēdē tiesa apmierināja divus lidostas Rīga lūgumus. Viens no tiem pievienot lietai Lietuvas apelācijas instances tiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteikums par prasības nodrošinājuma atcelšanu. Un otrs lūgums – pievienot lietas materiāliem atzinumu, kurā Lietuvas Konkurences padome sniedz savu viedokli par lietu, kas Lietuvas tiesas pirmajā instancē tiek izskatīta pēc būtības. Tāpat tiesa apmierināja AS Air Baltic Corporation lūgumu pievienot lietai Viļņas apgabaltiesas 2014.gada decembra tiesas sēdes protokola kopiju. Tiesa apmierināja pieteicējas flyLAL lūgumu pievienot lietai pierādījumus par atbildētāju izsniegtajām komercķīlām.

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.oktobrī pieņēma lēmumu noraidīt Lietuvā reģistrētās bankrotējušās AS flyLAL-Lithuanian Airlines pieteikumu par ārvalsts nolēmuma atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu pret VAS Starptautiskā lidosta Rīga un AS Air Baltic Corporation, informē AT.

Kā galvenos lēmuma motīvus Civillietu departaments minēja to, ka atzīšanas sekas būtu pretrunā Latvijas Republikas sabiedriskajai kārtībai un apdraudētu Latvijas Republikas nacionālo drošību. Pilns lēmuma teksts ar motīviem būs pieejams 4.decembrī. AT lēmums nav pārsūdzams.

Civillietu departaments vienlaikus pieņēma arī blakus lēmumu informēt Latvijas Republikas Saeimu, Valsts prezidentu un Ministru kabinetu par iespējamu Satversmes 1.panta pārkāpumu, neparedzot Latvijas Republikas normatīvajos aktos valsts drošības infrastruktūras objektu liettiesiskā statusa aprobežojumus, kā arī ierobežojumus rīcībai ar tiem privāto tiesību jomā.

Rīgas apgabaltiesa pēc 16 tiesas sēdēm divu gadu garumā ir pieņēmusi lēmumu noraidīt Martina Bertolta Flika prasību un atcelt visus iepriekš piemērotos nodrošinājuma līdzekļus, kas liedza veikt izmaiņas Air Baltic Corporation kapitālā un kas pastarpināti ietekmēja līdzekļu atgūšanas procesu Latvijas Krājbankas kreditoriem.

Tāpat tiesa lēma no B.Flika piedzīt par labu Latvijas Krājbankai tiesāšanās izdevumus, informē Krājbankas maksātnespējas administratora pārstāvis Oskars Fīrmanis.

Martins Bertolts Fliks kā bijušais BAS 50% kapitāldaļu turētājs 2013. gada sākumā cēla prasību pret Satiksmes ministriju un Latvijas Krājbanku par 2011. gada 30. novembrī noslēgtā AS Air Baltic Corporation akciju pirkuma līgumu, kas slēgts starp Latvijas Krājbanku, BAS un Satiksmes ministriju, atzīšanu par spēkā neesošo. Venlaikus B.Fliks lūdza atzīt nevis savas, bet gan BAS īpašuma tiesības uz minētajām Air Baltic Corporation akcijām, lai gan viņš vairs nebija BAS dalībnieks.

Septembra pirmajā pusē izskanēja informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) lūdzis atmaksāt dīkstāves pabalstus par apmēram 4000 darbiniekiem. Pēc VID sniegtās informācijas, līdz septembra vidum pēc VID aicinājuma dīkstāves pabalsti atmaksāti par 534 personām 170,40 tūkst. eiro apmērā, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Kopumā Covid-19 krīzes seku mazināšanai VID dīkstāves pabalstos kopumā izmaksājis 53,5 milj. eiro vairāk nekā 55 tūkstošiem darbinieku.

Lursoft izpētījis, kas ir tie uzņēmumi, kuri Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai saņēmuši atbalstu no valsts – kuras nozares tie pārstāv, kāds ir to reģionālais sadalījums un kopējais pienesums nodokļu maksājumos valsts kopbudžetam.

Valsts atbalstu saņēmuši nedaudz vairāk nekā 8 tūkstoši uzņēmumu, liecina Lursoft informācija. No tiem 59,9% gadījumos uzņēmumu darbiniekiem izmaksāts tikai dīkstāves pabalsts, bet 21,86% gadījumu ne tikai piešķirts dīkstāves pabalsts, bet VID arī atbalstījis uzņēmuma nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadali termiņos vai atlikšanu uz laiku līdz trim gadiem.

VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš aizgājis no SIA Air Baltic Corporation padomes priekšsēdētāja amata, liecina Lursoft dati.

Andris Liepiņš Latvijas nacionālās aviokompānijas padomē darbojās jau no 2012. gada februāra sākuma , savukārt novembrī iecelts par VAS Starptautiskā lidosta Rīga valdes priekšsēdētāju.

Padomē savus amatus turpina ieņemt AS RB Rail padomes loceklis Nikolajs Sigurds Bulmanis un Kaspars Briškens.

Air Baltic Corporation, kas pērn nodrošināja 1086 darbavietas, aizvadītajā gadā uzlabojis savus finanšu rādītājus, palielinot gan uzņēmuma neto apgrozījumu, gan peļņu. Iesniegtajā gada pārskatā, kas bija jau 18. kopš akciju sabiedrības dibināšanas, redzams, ka aizvadītajā gadā lidsabiedrība apgrozījusi 278,806 miljonus eiro un nopelnījusi 2,02 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.

Lielākās nodokļu iemaksas veikuši degvielas tirgotāji, tiesa, mainījies saraksta līderis. Lursoft izpētījis, ka VID administrētajos nodokļos pagājušajā gadā visvairāk samaksājusi SIA "Orlen Latvija" (278,95 miljoni eiro), kas iepriekšējos gados atradās trešajā pozīcijā aiz SIA "Neste Latvija" un SIA "Circle K Latvia".

Otrajā vietā ir "Neste Latvija" ar 202,84 miljoniem eiro, trešajā - "Circle K Latvia" ar 190,72 miljoniem eiro.

Ceturtajā vietā ir SIA "Baltic Sales Network" ar 142,1 miljonu eiro, piektajā vietā - SIA "Philip Morris Latvia" ar 124,77 miljoniem eiro, sestajā vietā - SIA "Pirmas" ar 109,56 miljoniem eiro.

Septītajā vietā ir AS "Amber Latvijas balzams" ar 86,87 miljoniem eiro, astotajā vietā - AS "Latvijas gāze" ar 78,51 miljonu eiro, devītajā vietā - "Neste Oyj" ar 72,95 miljoniem eiro, bet desmitajā vietā - SIA "MV Group Distribution LV" ar 70,74 miljoniem eiro.

AS Ventbunkers šodien izplatītā paziņojumā pauž pārsteigumu par satiksmes ministra Ulda Auguļa izteikumiem plašsaziņas līdzekļos, ka AS Ventbunkers kā nacionālās aviokompānijas investora kandidatūra vairs netiek izskatīta.

AS Ventbunkers neesot saņēmis nekādu oficiālu atteikumu no aviokompānijas airBaltic vai Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. AS Ventbunkers norāda, ka jau sākotnēji nezināmu iemeslu dēļ tika novilcinātas uzņēmuma iespējas iepazīties ar lidsabiedrības faktisko finansiālo stāvokli, lai varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.

Neskatoties uz to, ka šā gada janvārī tika parakstīts informācijas neizpaušanas līgums starp AS Air Baltic Corporation un AS Ventbunkers, uzņēmums vēl joprojām neesot saņēmis pieeju finanšu un juridiskajiem dokumentiem padziļinātās izpētes veikšanai.

Eva Ciniņa, AS Ventbunkers valdes priekšsēdētāja, komentē: «Mēs esam nepatīkami pārsteigti par satiksmes ministra medijos pausto noraidījumu Ventbunkers kā airBaltic investora piesaistīšanai, pat neizskatot mūsu investīciju piedāvājumu, un, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus esam piedalījušies iespējamās sadarbības sarunās ar airBaltic un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem. Taču tajā pašā laikā tas izskaidro to, kādēļ līdz šim ir bijusi vilcināšanās saistībā ar visas nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, lai Ventbunkeram būtu iespēja padziļināti iepazīties ar aviokompānijas finansiālo situāciju un nepieciešamajiem juridiskajiem dokumentiem un varētu izstrādāt detalizētu investīciju piedāvājumu.»

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Motivēt, iesaistīt, aizraut, pārbaudīt – tās ir dažas no funkcijām, ko organizācijas un personāla vadītāji cenšas īstenot, izmantojot darbā spēļu elementus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To izmantošana uzņēmumu mērķu sasniegšanā angliski tiek dēvēta gamification, ko latviski jau ir pieņemts tulkot kā spēļošanu. Tā nozīmē iepriekš definētu noteikumu izmantošanu konkrētām biznesa vajadzībām – tās galvenais mērķis ir caur spēles elementiem motivēt darbiniekus sasniegt labākus rezultātus, kā arī iesaistīt viņus būtisku lēmumu pieņemšanā. Par spēli Prognožu birža a/s Air Baltic Corporation šogad saņēmusi Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas Gada balvu. Šī birža ļauj par 10% uzlabot biznesa lēmumu kvalitāti un aviosabiedrībai ietaupīt aptuveni vienu miljonu eiro gadā, aplēsusi kompānija.

Saeima ceturtdien pieņēma lēmumu, ar kuru piekrīt AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai, informē Saeimas Preses dienests.

Lēmuma projektu atbalstīja 45 deputāti, pret bija 13 un atturējās 2.

Saskaņā ar lēmumu Saeima atļauj finanšu ministram līdz 80 miljoniem eiro palielināt noteikto apropriāciju Satiksmes ministrijai, paredzot dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem, AS Air Baltic Corporation pamatkapitāla palielināšanai pēc akcionāra līguma parakstīšanas. Dotācija nepieciešama nacionālās aviosabiedrības turpmākās attīstības nodrošināšanai.

Saeimas lēmumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt to, lai darījumam nebūtu negatīvas ietekmes uz vispārējās valdības budžeta bilanci.

Tāpat lēmumā atzīmēts, ka airBaltic un tās meitassabiedrības nedrīkst iegādāties, nomāt vai jebkādā citā veidā izmantot Eiropas Savienības vai starptautiskajām sankcijām, kurām Latvija pievienojusies, pakļauto valstu militāri rūpniecisko kompleksu un ar tiem tieši vai netieši saistītu uzņēmumu produkciju.

Auditorkompānija KPMG Baltics veiks nacionālās lidsabiedrības airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti, atbilstoši valdības dotajam uzdevumam.

Kā uzsver Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš: «Atbilstoši Ministru kabineta 19.novembra sēdē lemtajam, Satiksmes ministrijai tika uzdots piesaistīt neatkarīgu ekspertu, lai veiktu nacionālās aviokompānijas airBaltic 2011.-2015.gada darbības padziļināto izpēti. Tās rezultātā jāvērtē airBaltic padomes un valdes darbība, nodrošinot aviokompānijas finanšu darbību, juridisko lietu vešanu kā arī komercdarbību. Tāpat arī jāsniedz atzinumu par uzņēmuma biznesa plānā Horizon 2021 definēto mērķu un sasniedzamo rezultātu atbilstību faktiskajai situācijai. Atsaucoties SM uzaicinājumam, savus piedāvājumus iesniedza četras lielākās Latvijā darbojošās starptautiski atzītās auditorkompānijas.»

Latvijas lidsabiedrība airBaltic ir pieņēmusi lēmumu turpināt iekšzemes reisus starp Rīgu un Liepāju arī ziemas sezonā.

Pasažieri no Liepājas aizvien biežāk izmanto savienojumu ar Rīgu tranzīta lidojumiem, informē aviokompānija. Populārākie savienojumi no Liepājas caur Rīgu ir uz Kopenhāgenu, Maskavu, Londonu, Stokholmu un Berlīni.

Lai uzlabotu savienojumu iespējas no Rīgas, ziemas lidojumu sarakstā ir mainītas reisu dienas. Sākot no 30. oktobra, rīta reisi no Liepājas notiks pirmdienās, ceturtdienās un sestdienās, dodot iespēju pasažieriem izplānot nedēļas nogales braucienus no Rīgas.

airBaltic lido starp Rīgu un Liepāju 3 reizes nedēļā. Pasažieri lido ar Bombardier Q400 NextGen lidmašīnu, reiss ilgst apmēram 40 minūtes.

airBaltic nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic paplašinājusi savu darbību Tallinā, uzsākot lidojumus trīs jaunos maršrutos uz Malagu, Kopenhāgenu un Briseli.

airBaltic izpilddirektors Martins Gauss (Martin Gauss) norāda: «Tagad airBaltic no Tallinas kopumā piedāvā 12 tiešos lidojumus un ir lielākais pārvadātājs Igaunijā. Līdz gada beigām no Tallinas uzsāksim lidojumus uz vēl vienu jaunu galamērķi – Zalcburgu Austrijā. Tāpat esam nolēmuši uz dažiem mēnešiem pagarināt lidojumus maršrutā Tallina–Malaga arī ziemas sezonā, par kuru lielu interesi Igaunijas pasažieri izrādīja jau pirms lidojumu uzsākšanas.»

airBaltic no Tallinas piedāvā tiešos lidojumus uz Amsterdamu, Berlīni, Londonu, Oslo, Parīzi, Stokholmu, Vīni, Viļņu un tagad arī uz Malagu, Briseli un Kopenhāgenu, kā arī savienojošos reisus caur Rīgu. Papildu tam airBaltic arī paziņojusi par tiešo lidojumu sākšanu trīspadsmitajā maršrutā no Igaunijas galvaspilsētas uz Zalcburgu Austrijā. Sezonālie tiešie reisi starp šīm divām pilsētām tiks uzsākti 2019. gada 21. decembrī.

Latvijas 100 lielākie uzņēmumi kopā nodarbina ap 80 tūkst. strādājošo un atspoguļo līdzīgas tendences tautsaimniecībā kopumā – darbinieku skaits kopš krīzes ir pieaudzis, tomēr nav atgūts pirmskrīzes līmenis.

Tā liecina Lursoft un Dienas Biznesa (DB) veidotā TOP 500 dati. 2013. gadā TOP 100 uzņēmumos strādāja 79 544 darbinieki, kas salīdzinājumā ar 2008. gadu, bija par 3,3 tūkstošiem mazāk. 2008. gadā lielākajos uzņēmumos strādāja 82 919 cilvēki. Viszemākais līmenis apskatītajā laika posmā bija 2010. gadā, kad TOP 100 uzņēmumi nodarbināja 73 521 strādājošo. Kopš 2011. gada darbinieku skaits sācis palēnām pieaugt. Dati par 2014. gadu vēl nav pieejami par visiem TOP 100 uzņēmumiem, tāpēc analīze par tiem gaidāma rudenī. Strauju strādājošo skaita pieaugumu uzrāda vien atsevišķi, uz roku pirkstiem skaitāmi uzņēmumi, kas būtībā lielākoties vieni paši arī ietekmē kopējo TOP 100 saraksta statistiku.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā pieauga par 20,7% - līdz 829 018 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2021.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 52 000 eiro ienākumus no īpašuma pārdošanas.

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, un īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam bija četras automašīnas - 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2021.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 11 dažādās iestādēs 2021.gada beigās kopumā veidoja 740 455 eiro, kas ir par 37 118 eiro vairāk nekā gadu iepriekš.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa atalgojums kompānijā pagājušajā gadā samazinājies par 41,8% - līdz 686 701 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas gada ienākumu deklarācija par 2020.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 23 000 eiro ienākumus no automašīnas pārdošanas. Gauss pērn par 23 000 eiro pārdevis 2016.gada izlaiduma automašīnu "Mercedes".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī viņam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā. Vienlaikus deklarācija liecina, ka 2020.gadā Gauss par 110 000 eiro iegādājies arī nekustamo īpašumu Jūrmalā.

Miljarda apgrozījums un biržas plāni 

Globālajai pandēmijai ir bijusi graujoša ietekme uz starptautiskajām aviokompānijām. Covid-19...

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Tāpat aviokompānijas valdes priekšsēdētāja īpašumā pagājušā gada beigās bija 2017.gada kvadricikls "Canam Quard", bet lietošanā viņam ir vēl četras automašīnas - 2017.gada un 2019.gada "Tesla", 2019.gada "Audi Q5", kā arī 2020.gada "Audi e-tron".

Gausam 2020.gada beigās nebija deklarētu skaidrās naudas uzkrājumu, kamēr 2019.gada beigās viņa skaidras naudas uzkrājumi veidoja 15 000 eiro. Savukārt bezskaidrās naudas uzkrājumi 12 dažādās iestādēs 2020.gada beigās kopumā veidoja 703 337 eiro, kas ir par 88 663 eiro mazāk nekā gadu iepriekš.

Deklarācija liecina, ka pērn Gauss veicis deviņus darījumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kopējai summai veidojot 299 180 eiro. Tostarp viņš veicis četrus pirkumus par kopējo summu 142 180 eiro, vienu pārdošanas darījumu par 23 000 eiro, bet par pārējo summu veikti "citi" darījumi, tostarp Gauss apmaksājis studiju maksu 24 000 eiro apmērā.

2020.gada beigās Gausam bija arī divi aizņēmumi par kopējo summu 383 000 eiro, kas, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir par 29 000 eiro mazāk.

Jau ziņots, ka 2019.gadā Gausa kopējie ienākumi bija 1,181 miljons eiro, tostarp visa summa tika saņemta no "airBaltic".

Tāpat vēstīts, ka Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes laikā no 2020.gada aprīļa Gauss atteicās no algas, lai atbalstītu uzņēmuma centienus pārvarēt ārkārtējo situāciju. "Sākot no aprīļa un līdz brīdim, kad mēs atkal varēsim atsākt regulāros lidojumus, es atsakos no sava atalgojuma. Arī padomes un valdes locekļi un priekšsēdētāji, kā arī vadītāji jau brīvprātīgi piekrituši samazināt savu atalgojumu par 20%," 2020.gada marta beigās pauda Gauss.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%

Vienai no Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīnām "Airbus A220-300" 11.jūlija lidojumā maršrutā Rīga-Kopenhāgena izslēgušies abi dzinēji piezemēšanās laikā, kad lidmašīna pabeidza drošu nosēšanos uz skrejceļa, apstiprināja uzņēmumā.

"airBaltic" skaidroja, ka kompānijas izmantotās "Airbus A220-300" lidmašīnas ir aprīkotas ar jaudas kontroles traucējumu pielāgošanas sistēmu, kas novērš nekontrolēti augstu jaudu pacelšanās vai nolaišanās laikā un tiek automātiski aktivizēta tikai lidmašīnai atrodoties uz zemes. Brīdī, kad lidmašīna jau bija nosēdusies uz zemes, sistēma atslēdza dzinējus.

Lidsabiedrības pārstāvji uzsvēra, ka drošība ir "airBaltic" galvenā prioritāte, un uzņēmums patlaban strādā kopā ar lidmašīnas ražotāju "Airbus" un dzinēju ražotāju "Pratt & Whitney" pie izmeklēšanas.

"airBaltic" līdz šim līdzīgu gadījumu nebija piedzīvojusi.

Vienlaikus "airBaltic" pateicas tās apkalpei par situācijas atrisināšanu, ievērojot uzņēmuma drošības vadlīnijas. Konkrētā "airBaltic" "Airbus A220-300" lidmašīna atkal veic regulāros lidojumus.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic pilnveidojusi uzņēmuma pakalpojumus darbā ar aizkavēto vai bojāto bagāžu, ieviešot tiešsaistes pašapkalpošanās platformu komunikācijai starp pasažieri un lidsabiedrību.

"Neskatoties uz to, ka mēs īpaši rūpīgi attiecamies pret pasažieru bagāžu un vairāk nekā 98% gadījumu tā droši un savlaicīgi sasniedz savu galamērķi, dažreiz bagāža var aizkavēties vai tikt sabojāta. Šādos gadījumos mūsu klientu serviss sniedz profesionālu aprūpi un dara visu nepieciešamo, lai bagāžu atrastu un piegādātu, kā arī atlīdzinātu pasažiera izdevumus," saka airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

Pateicoties jaunajam servisam, pasažieri tagad var izveidot vai pārvaldīt pieteikumus un izsekot savu aizkavēto bagāžu pašapkalpošanās mājaslapā.

"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Saskaņā ar obligāciju grafiku, kas noteikts obligāciju emisijas galīgajā prospektā, Latvijas lidsabiedrība airBaltic 2021. gada 27. jūlijā investoriem veikusi jau otro obligāciju kuponu maksājumu 13,5 miljonu eiro apmērā.

"2019. gadā veiktā obligāciju emisija bija paredzēta mūsu uzņēmuma nākotnes izaugsmes atbalstīšanai. Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām dramatiskas izmaiņas, taču airBaltic pamata vīzija nākotnei saglabājas nemainīga – būt lielākajai lidsabiedrībai Baltijā, nodrošinot labāko savienojamību uz un no reģiona," teic airBaltic izpilddirektors Martins Gauss.

airBaltic pārdevusi Boeing 737 lidojumu simulatoru 

Latvijas lidsabiedrības airBaltic struktūrvienība airBaltic Training pabeigusi apmācības ar Boeing...

2019. gada 24. jūlijā airBaltic emitēja piecu gadu obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā ar 6,75% procentu likmi.

Starptautiskie un vietējie investori atzinīgi novērtēja darījuma piedāvājumu, kā rezultātā obligācijas iegādājās vairāk nekā simts investori no 25 valstīm un pieprasījums pārsniedza piedāvājumu.

Kā ziņots, "airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro. "airBaltic" grupā ietilpst mātessabiedrība "Air Baltic Corporation" un meitasuzņēmumi SIA "Baltijas kravu centrs", AS "Aviation Crew Resources", SIA "Air Baltic Training" un SIA "Loyalty Services".

Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%.

Solīto investīciju kavēšanās dēļ nacionālā lidsabiedrība Air Baltic Corporation (airBaltic) atlikusi avansa maksājumus par jaunajām Bombardier lidmašīnām, vēstīja LNT raidījums Ziņas sešos.

Aviokompānija bijusi spiesta vienoties ar lidmašīnu piegādātāju par avansa maksājumu atlikšanu, jo aizvien nav parakstīts investīciju līgums ar vācu uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu Girmesu. Līdz ar to airBaltic nevar tikt pie kopsummā 132 miljonu eiro lielām investīcijām.

airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags LNT netieši apliecinājis avansa maksājumu atlikšanu, taču neesot varējis atklāt, cik ilgi Bomardier būs gatavs gaidīt naudu, ņemot vērā, ka pirmajai jaunajai lidmašīnai Latvijā jābūt jau septembrī.

«Mēs vedam sarunas ar Bombardier un esam gandarīti, ka Bombardier ar izpratni izturas pret šīm sarunām, jo skaidrs ir tas, ka arī Bombardier ir vajadzīgs liels klients kā airBaltic, it sevišķi, ja mēs esam apņēmušies pirkt no viņiem vairāk lidmašīnas,» raidījumam sacīja Vanags.

Latvijas lidsabiedrība airBaltic šogad oktobrī svin 22. gadadienu kopš komerciālās darbības uzsākšanas. 1995. gada 1. oktobrī airBaltic veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu ar SAAB 340 lidmašīnu, informē A/S Air Baltic Corporation Korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede.

1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem. Šodien airBaltic veic tiešos lidojumus no Rīgas uz vairāk nekā 60 galamērķiem un tās floti šobrīd veido 30 lidmašīnas. airBaltic piedāvā savienojumus no Rīgas uz galamērķiem lidsabiedrības maršrutu tīklā Eiropā, Skandināvijā NVS un Tuvajos Austrumos. Papildus tam, airBaltic piedāvā arī tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas.

2018. gada vasaras sezonā airBaltic uzsāks jaunus lidojumus uz Lisabonu (Portugāle), Malagu (Spānija), Splitu (Horvātija), Bordo (Francija) un Gdaņsku (Polija).

airBaltic savieno Baltijas reģionu ar 60 galamērķiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un NVS. Tā ir akciju sabiedrība, kas dibināta 1995.gadā. airBaltic alvenais akcionārs ir Latvijas valsts ar 80.05% akciju, bet Larsam Tūsenam ar viņam pilnībā piederošu SIA Aircraft Leasing 1 pieder aptuveni 20%. airBaltic flotē ir 30 lidmašīnas: septiņas Bombardier CS300, 11 Boeing 737 un 12 Bombardier Q400 NextGen.

SIA INTRAC Latvija lidsabiedrībai airBaltic (AIR BALTIC CORPORATION) piegādājusi elektrisko pacēlājplatformu Manitou AETJ 150 Compact lidmašīnu tehniskai apkalpošanai.

Kā informē piegādātājs, Manitou AETJ 150 Compact ir unikāla pacēlājplatforma, kas tika izstrādāta speciāli lidmašīnu tehniskai apkalpošanai. Tās pacēlājgrozs ir aprīkots ar ultraskaņas devējiem, kuri novērš nejaušus lidmašīnas korpusa (fizelāžas) bojājumus. Elektriskā pacēlājplatforma ir paredzēta darbam augstumā līdz 15m.

Manitou ražotājkompānijai pasaules mērogā ir liela pieredze aeronautikas nozares risinājumos, taču Baltijā šis ir pirmais projekts.

SIA INTRAC Latvija ir zviedru uzņēmuma INTRAC Group AB meitas uzņēmums Latvijā.

Tuvākajā laikā airBaltic neplāno no valsts prasīt uzņēmuma pamatkapitālā ieguldīt papildu līdzekļus, esošo aizdevumu plānots atmaksāt, kotējot savas akcijas biržā.

To intervijā DB norāda AS Air Baltic Corporation (airBaltic) valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

Kopējie valsts ieguldījumi airBaltic pēdējos 26 gados nepārsniedz 500 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma ietekme uz iekšzemes kopproduktu (IKP) katru gadu ir vairāk nekā viens miljards eiro, atgādina M. Gauss. Viņš uzskata, ka slēgt aviosabiedrību un pēc krīzes dibināt no jauna tā vietā, lai ieguldītu, vienkārši nebūtu loģiski. Tādā gadījumā visi apgrozāmie līdzekļi nonāktu pie kreditoriem, tāpēc tas būtu dārgi un neizdevīgi, spriež M. Gauss.

Fragments no intervijas

Kāds šobrīd ir airBaltic likviditātes stāvoklis – cik ilgam laikam jums pietiks naudas krīzes apstākļos?

Starptautiskā lidosta Rīga, sekojot Valsts kontroles (VK) norādēm, novērsusi nelietderīgas investīcijas un attiecīgās saistības 194,2 miljonu eiro apmērā, informē VK.

Revīzijā, kurā tika pārbaudīts, kā veicas ar 2008.gadā veiktās likumības revīzijas ieteikumu ieviešanu secināts, ka apturēts jauna zemo izmaksu un pilna servisa termināļa būvniecības projekts, un tā vietā atjaunota 2007.gadā pārtrauktā esošā termināļa paplašināšana.

«Pēc pieciem gadiem starptautiskā lidosta Rīga gadā apkalpos desmit miljonus pasažieru, kas dos miljarda latu investīcijas Latvijas ekonomikai.» Tā 2006. gada nogalē apgalvoja tā laika satiksmes ministrs, atgādina VK.

Lidosta Rīga no budžeta dotāciju lūdzējas un saņēmējas kļuvusi par uzņēmumu, kas ar saviem ieņēmumiem nodrošina gandrīz visu darbību. VK atgādina, ka no 2007.gada lidosta sāka saņemt dotāciju lidlauka drošības nodrošināšanai. Sākotnēji 2 750 tūkstošus latu, 2008.gadā jau 5 704 tūkstošus latu. Ieviešot ieteikumu, noteikt tarifus, kas nodrošinātu lidostas darbības izmaksu segšanu, nepiesaistot budžeta līdzekļus, dotācijas apjoms no 2008.gada līdz 2013.gadam sarucis par 99%.