http://www.db.lv/images/article/2009/08/10/9a6d52f3-c7e2-4e79-9440-de470b41246a.jpg

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu, 2009.gada otrajā ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) apjoms, salīdzinot ar 2008.gada atbilstošo periodu, ir samazinājies par 19.6%.

«IKP kritums arī otrajā ceturksnī ir dramatisks, taču pašas pesimistiskākās prognozes, kas lielā mērā bija balstītas uz dramatisko mazumtirdzniecības apjomu kritumu, nav piepildījušās. Acīmredzot nelielais eksporta pieaugums šī gada otrajā ceturksnī savienojumā ar būtisku importa kritumu ir pozitīvi ietekmējis IKP apjomu. IKP kritumu nedaudz bremzē arī cenu kritums, jo cenu krituma rezultātā mājsaimniecības un uzņēmumi var iegādāties vairāk preču un pakalpojumu, salīdzinot ar situāciju, ja cenas saglabātos nemainīgas vai turpinātu augt.»

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/36b1548f-dde1-44cc-b6b7-25f2360df990.jpg

No kreisās: DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova, SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks.DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Centrālās statistikas pārvaldes aplēses rāda, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, ir samazinājies par 10.5%, uzrādot vēl straujāku kritumu, nekā tika sagaidīts. Par ekonomikas strauju samazināšanos jau signalizēja gan mazumtirdzniecības apgrozījuma un apstrādes rūpniecības sarukums atsevišķos mēnešos vairāk nekā par 10%, gan būvniecības apsīkums un kreditēšanas samazināšanās. Ceturtajā ceturksnī lejupslīdi varētu būt piedzīvojuši praktiski visi tautsaimniecības sektori, un arī no izlietojuma puses, sākot izdevumu ierobežošanas pasākumus, apsīcis arī valdības gala patēriņš, kas līdzās eksportam gada pirmajos ceturkšņos praktiski bija vienīgais izaugsmes uzturētājs.

http://www.db.lv/images/article/2009/02/09/7d350116-ee0b-4d31-b27d-86c84cfcd819.jpg

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis:

Janvārī preču un pakalpojumu cenu izmaiņas galvenokārt noteica pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa palielinājums kā arī atlaides. Janvārī cenu kāpums salīdzinājumā ar 2008.gada decembri bija 2.2% apmērā.

Lielākā ietekme uz patēriņa cenu pārmaiņām bija cenu kāpumam ar mājokli saistītajiem pakalpojumiem, tabakas izstrādājumiem un dārzeņiem:

- Pārtikai cenu izmaiņas (+3.5%) galvenokārt noteica PVN, dārzeņu un augļu cenu pieaugums. Alkohols sadārdzinājās par 3.3%, bet cigaretes akcīzes nodokļa ietekmē kļuva par 7.0% dārgākas.

- PVN likmes pieaugums par 4.4% pacēla maksu par mājokli, par 5.1% pacēlās mājokļa apsaimniekošanas maksa.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/11/65e3ad70-860f-4e89-bc34-bb1337782176.jpg

Dainis Gašpuitis, SEB banka makroekonomikas eksperts

Šā gada pirmajā ceturksnī ekonomikā brīvais kritiens ar pieaugošu inerci turpinājās. Kā rāda ātrie novērtējuma dati, IKP šajā periodā ir samazinājies par 18%. Straujā kritiena pamatā ir korekcija pašmāju un pasaules ekonomikā, ko pastiprina finanšu resursu pieejamības trūkums. Tāpat pasākumi, kas aktivizētu ekonomiku un neļautu kritiena inercei pieņemties spēkā, turpina kavēties.

Tas, ka kritums būs ievērojams, liecināja ievērojamais rūpniecības (-22%), mazumtirdzniecības (-25%), viesnīcu un restorānu pakalpojumu (-34%) apjomu samazinājums. Pagaidām gan nav pieejami precizētie dati, taču mazāks kritums, kas nedaudz līdzsvaro kopējo kritumu, sagaidāms būvniecībā, komerc un individuālajos pakalpojumos, kā arī lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur kritumu izjūt vismazāk ir transporta un sakaru nozare. Liels nezināmais, kas ietekmē statistiku, ir pelēkās ekonomikas pieauguma apjoms. Taču tai būs tendence pieaugt un apgrūtinās turpmāku nodokļu iekasēšanu.

http://www.db.lv/images/article/2009/05/29/89d7ebda-866a-4d3a-a099-da8cd8c19109.jpg

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja:

Mazumtirdzniecības apgrozījums aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājies par 0.3%, uzrādot pirmo pieaugumu kopš pagājušā gada aprīļa. Tiesa, gada krituma temps gan kļuvis vēl nedaudz straujāks, sasniedzot 29.6%, jo pagājušā gada aprīlī mazumtirdzniecības mēneša pieaugums bija lielāks.

Aprīļa mazumtirdzniecības dati norāda uz zināmu situācijas stabilizēšanos un uzlabošanos nozarē, par ko jau iepriekš signalizēja patērētāju un biznesa pārliecības indeksu rādītāji, kā arī DnB NORD Latvijas Barometra rezultāti, kas pēdējos divos mēnešos uzrādījuši iedzīvotāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī EK veidotajā biznesa pārliecības indeksā Latvijai, tāpat kā visai Eiropas Savienībai, jau divus mēnešus fiksēts kāpums, kas lielā mērā saistāms ar noskaņojuma uzlabošanos tirdzniecības sektorā. Tas vedina domāt, ka arī nākamajos mēnešos mazumtirdzniecībā varētu saglabāties pieaugums pret attiecībā pret iepriekšējo mēnesi un gada krituma temps varētu samazināties.

http://www.db.lv/images/article/2009/01/12/11382f8a-4e45-46d3-ae53-6d7b803b50df.jpg

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties

Inflācija Latvijā decembrī turpināja pazemināties, gada inflācijai samazinoties līdz 10.5%, un tas bija jau otrais mēnesis pēc kārtas, kad, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, piedzīvojām deflāciju. Kā jau prognozēts, galvenie inflācijas pazemināšanās avoti decembrī bija degvielas cenu kritums vidēji par 8.8%, kā arī apģērbu un apavu cenu samazināšanās sezonas atlaižu ietekmē. Vēl tālāku inflācijas pazemināšanos ierobežoja siltumenerģijas cenu pieaugums un atsevišķu pārtikas preču sadārdzināšanās.

Janvārī inflācijas kritums, kas vērojams jau kopš pagājušā gada vidus, uz brīdi var apstāties, kad pievienotās vērtības nodokļa standartlikmes paaugstināšana vien dod pamatu vispārējam cenu pieaugumam par 2.5%. Šāda inflācija gan ir mazāka par 2.8% cenu kāpumu, kāds tika piedzīvots pagājušā gada janvārī, tomēr jāņem vērā arī pazeminātās pievienotā nodokļa likmes pacelšanas ietekme.

Patēriņa cenu krituma tendence saglabāsies vismaz tuvākajos mēnešos, taču vairāki eksperti uzskata, ka cenu pieaugums varētu atsākties tikai 2011. gadā.

Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds:

Atbilstoši mūsu prognozēm novembrī patēriņa cenas kritās jau astoto mēnesi pēc kārtas un gada inflācija bija negatīva otro mēnesi pēc kārtas. Novembris bija pirmais mēnesis, kas uzrādīja arī pakalpojumu cenu kritumu pret pagājušā gada attiecīgo mēnesi. Šeit gan jāsaka, ka kopējais pakalpojumu cenu līmenis saglabājas salīdzinoši augsts pateicoties veselības un izglītības pakalpojumu cenu kāpumam, salīdzinājumā ar 2008.gada novembri. Vienlaikus vairākās citās pakalpojumu nozarēs ir vērojams cenu kritums.

«Pēdējā laika notikumi ļoti atgādina 2008.-2009. gada hroniku, kad ļoti bieži – it īpaši brīvdienās – mums tika paziņoti jaunumi, kas vēl nesen šķita neiedomājami. Kaut arī var teikt, ka finansistiem un ekonomistiem ir izveidojusies imunitāte pret nepatīkamiem pārsteigumiem, piektdienas vakara paziņojumu par ASV reitinga samazinājumu tomēr var nosaukt par pamatīgu triecienu,» norāda Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Pārsteigumu nesagādāja pats S&P lēmums: fiskālā situācija ASV un - vēl jo vairāk- politiķu nespēja parādīt stingru nostāju budžeta deficīta un valsts parāda samazinājumam jau liecināja par ļoti lielu iespējamību, ka vismaz viena no kredītreitingu aģentūrām varētu izšķirties par labu ASV reitinga samazinājumam. Bet pārsteidzoši bija tas, ka paziņojums tika izdarīts brīdī, kad fondu tirgos valda panika un pasaules ekonomikai draud ja ne atkārtota recesija, tad nopietna attīstība tempu palēnināšanās. Drīzāk šķita, ka šī ziņa gaidāma rudenī, raksta analītiķe.

Pirmo reizi ASV vēsturē kāda no vadošajām kredītu aģentūrām samazinājusi līdz šim augstākās pakāpes – AAA reitingu. «Jāteic gan, ka pārējās divas vadošās kredītreitingu aģentūras Fitch un Moody’s vēl 2. augustā šo AAA reitingu apstiprināja un līdz šim nav paziņojušas par iespēju tuvākajā laikā to samazināt. Neapšaubāmi, mēs varam diskutēt par vairākiem jautājumiem: vai S&P lēmums par ASV reitinga samazinājumu bija pamatots, vai tā pamatā nebija vairāk politisku, nevis ekonomisko apsvērumu, kāpēc aģentūra apstiprināja reitinga samazinājumu par spīti atrastajai matemātiskajai kļūdai ASV fiskālas situācijas novērtējumā ($2 trilj.), kāpēc izvēlējas tieši šo laiku lēmuma paziņošanai utt. Tomēr nevar nepiekrist aģentūras viedoklim, ka 2. augustā apstiprinātais budžeta deficīta un valdības parāda samazinājuma plāns nav risinājums fiskālas situācijas uzlabojumam ilgtermiņā, turklāt ekonomiskās un fiskālās politikas veidošanas procesi pēdēja laikā neļauj cerēt, ka tuvākajā laikā politiskie spēki varētu vienoties par kvalitatīvāku risinājumu,» skaidro Ertuganova.

Trešdien sešas centrālās bankas ir samazinājušas procentu likmes, balstoties uz kopīgi pieņemto lēmumu. ASV Federālo rezervju sistēma un Eiropas centrālā banka samazināja bāzes likmi par 0.5 procentu punktiem attiecīgi līdz 1.5% un 3.75%; pamatlikmes ir mazinājušas arī Anglijas Banka, Zviedrijas Riksbanka, Kanādas un Šveices centrāla bankas, norāda Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Japānas centrālā banka atbalstīja šādu kopējo soli, tomēr jēnas bāzes likmi nemainīja, jo tā atrodas ļoti zemā līmenī – 0.5%. Neatkarīgi no Eiropas un ASV centrālajām bankām arī Ķīnas CB samazināja procentu likmes jau otro reizi pēdējo divu nedēļu laikā.

Šāda bezprecedenta centrālo banku kopējā darbība ir vērsta uz likviditātes nodrošināšanu finanšu tirgos. Finanšu krīzes saīsinājums rada lielu recesijas risku pasaules ekonomikā, tādējādi arī norādot uz drīzu inflācijas samazinājumu patēriņa krituma dēļ. Kopā ar energoresursu cenu sabrukumu tas ļauj centrālajām bankām mazināt procentu likmes, pat neskatoties uz augsto inflāciju valstīs. Tomēr galvenais jautājums ir, vai šāda banku rīcība dos cerēto rezultātu, t.i. veicinās finanšu krīzes atslābumu un ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Diemžēl atbilde ir nē, vismaz īstermiņā bāzes likmju kritumam varētu būt tikai neliels psiholoģiskais efekts uz tirgu dalībniekiem. Bet mēs nevaram droši sagaidīt, ka FRS un ECB bāzes likmes samazinājums veicinās būtisku starpbanku likmju kritumu.

Ne tikai Latvijā cenu straujais kāpums ir viens no galvenajiem ekonomikas diskusiju tematiem – par to spriež dažādās valstīs un kontinentos. Uzreiz gan jāatzīst, ka attieksme pret inflācijas riskiem pasaules lielākajās ekonomikās ir ļoti dažāda, pašreizējo situāciju komentē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Attiecībā uz potenciālajiem inflācijas apkarošanas pasākumiem analītiķe norāda, ka marta sākumā Eiropas Centrālā Banka (ECB) ir pārsteigusi Eiropas Savienību ar paziņojumu, ka, iespējams, aprīlī tā varētu palielināt eiro bāzes likmi, kura gandrīz jau divus gadus atrodas vēsturiski zemākajā līmenī – 1%.

Savukārt attiecībā uz ASV pagaidām nav skaidrs, kad procentu likmju kāpumu varētu piedzīvot šī valsts

«Pagaidām mēs varam tikai spekulēt, vai ECB tiešām izšķirsies par bāzes likmes pieaugumu, un vai tas būs vienreizējs pasākums vai likmes palielinājuma fāzes sākums. Tomēr jebkurā gadījumā ir svarīgi novērtēt ECB gaidāmās politikas ietekmi uz Latviju,» saka analītiķe.

Gada inflācija Latvijā sasniegusi šokējošos 16.7%, bet eksperti tuvākajos mēnešos liek gatavoties vēl lielākam patēriņa cenu pieaugumam.

Kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati, patēriņa cenu 12 mēnešu pieauguma temps februārī turpināja palielināties. «Vienīgā patīkamā ziņa ir tā, ka gandrīz 3%punktus no šī pieauguma veido tabaku izstrādājumu sadārdzinājums. Tomēr arī bez tā inflācija paliek nepieņemami augstā līmenī,» datus komentē Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova. Salīdzinot ar janvāri patēriņa cenas pagājušajā mēnesī pieaugušas par 1,3%.

Pieauga tarifi

Skatoties patēriņa grupu cenu pārmaiņas 2008.gada februārī, salīdzinot ar 2008.gada janvāri, vislielākais cenu pieaugums (5.3%) bijis alkoholam un tabakai, kas skaidrojams ar akcīzes nodokļa paaugstināšanu. Tabakas izstrādājumiem cenas pieauga, tirdzniecībā turpinot nonākt cigaretēm ar jauno akcīzes nodokli, jo janvārī daļēji vēl tika tirgoti iepriekšējie cigarešu krājumi. Liela ietekme uz inflāciju bija arī cenu kāpumam siltumenerģijai, kā arī citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem. Pārējās mēneša inflāciju pamatā veidojošās kategorijas ir pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumi: pārtika un mājokļa uzturēšana. Par 12% augot apkures tarifiem Rīgā, mājokļa uzturēšanas izmaksas vidēji valstī februārī pieauga par 5.2%,» skaidro Hansabankas vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Savukārt vislielākais patēriņa cenu kritums bijis sakaru pakalpojumiem, kas kļuvuši par 6.2% lētāki. «Pagaidām nepiepildās prognozes par iespējamo cenu kāpumu šogad šajā nozarē,» norāda P. Strautiņš. Tas noticis, jo par 11,4% lētāki kļuvuši mobilie sakari - samazinājušās vairāku priekšapmaksas karšu cenas.

Konstatēts, ka Latvijas bilances tekošajā kontā šā gada februārī ir bijis pārpalikums 0.7 miljonu latu apmērā. Protams, šis fakts būtu jāvērtē pozitīvi, jo ilgus gadus mums ir bijis tekošā konta deficīts, bet tagad - proficīts.

Tajā pašā laikā, veicot rūpīgāku analīzi, kļūst skaidrs, ka mūsu ekonomika it kā kļūst sabalansētāka un mazinās importa apjoms, taču tas notiek uz tā rēķina, ka mēs mazāk patērējam. Tas savukārt nozīmē, ka mūsu dzīve nebūt neuzlabojas.

Interesants ir arī fakts, ka Latvijā ir pieaudzis ienākumu saldo, un tas nozīmē, ka ārvalstu uzņēmumi, kuri darbojas mūsu valstī, strādā ar zaudējumiem. Vienkārši sakot, Latvijas tekošā konta stāvoklis ir uzlabojies nevis uz tā rēķina, ka mēs vairāk eksportētu, bet gan tāpēc, ka mums ir mazāks importa patēriņš. Tajā pašā laikā, papētot pakalpojumu eksportu gan pagājušajā gadā, gan arī šā gada janvāra un februāra mēnešos, ir redzams, ka bilance šajā jomā saglabājas pozitīva. Un jāatzīst, ka tas ir atzinīgi vērtējams faktors.

Kaut arī ekonomiskā situācija valstī vairs nav tik bēdīga kā pirms gada, strauji augošā inflācija un ar to saistītā iedzīvotāju pirktspējas samazināšanās ar lielu krustu pārsvītro kopumā pozitīvās izmaiņas tautsaimniecībā, valsts makroekonomisko datu sauso atlikumu uzsver Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

Runājot par strauji augošo inflāciju, viņa norāda, ka galvenais faktors bija elektroenerģijas tarifu kāpums, kas deva mēneša inflācijai pusi procentpunkta - gandrīz pusi no vidējā cenu pieauguma. Aprīlī turpinājās arī degvielas cenu kāpums. Kā trešo faktoru jāmin apģērbu un apavu cenu pieaugums, noslēdzoties pavasara atlaižu kampaņām. Ceturtais, bet ne mazāk svarīgs faktors, ir jau ierastais pārtikas sadārdzinājums, zina teikt analītiķe.

«Diez vai tas varētu nomierināt Latvijas iedzīvotājus, bet inflācijas spiediens pašlaik ir problēma ne tikai Latvijā, bet gandrīz visā pasaulē. Pašlaik varbūt tikai ASV Centrālā banka diezgan mierīgi raugās uz cenu pieaugumu. Pārējos reģionos augošās cenas tiek uzskatītas par problēmu numur viens. To redzam arī Eiropā, kur Eiropas Centrālā banka (ECB) martā pacēla eiro bāzes likmi ar cerību samazināt inflācijas risku,» stāsta Krājbankas analītiķe.

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķes Ievas Vējas komentārs par mazumtirdzniecības apgrozījumu augustā.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums augustā kļuvis vēl straujāks, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi samazinoties par 8.9%.

Situācija mazumtirdzniecībā ir visai likumsakarīga un skaidri atspoguļo Latvijas kopējo ekonomisko situāciju, ko raksturo iekšzemes pieprasījuma kritums un neskaidrība par nākotni. Neskatoties uz augustā piedzīvoto pārtikas cenu samazināšanos, visstraujāk ir krities tieši pārtikas tirdzniecības apjoms.

Mazumtirdzniecības apgrozījuma sarukums šobrīd, iespējams, jau mazākā mērā ir vērtējams kā ar cenām saistīts, un lielākā mērā - pārliecības trūkuma jautājums, kad, arvien palielinoties neskaidrībai par nākotnes izredzēm un parādoties bezdarba draudiem, iedzīvotāji ierobežo ikdienas tēriņus.

DnB NORD Bankas Ekonomisko pētījumu grupas analītiķes Ievas Vējas komentārs par patēriņa cenu pieaugumu septembrī.

Septembrī turpinājās gada inflācijas pazemināšanās tendence, no 15.7% iepriekšējā mēnesī noslīdot līdz 14.9%. Mēneša inflācija tajā pašā laikā ir palielinājusies līdz 1.1%, kas tomēr ir negaidīti straujš kāpums, ja salīdzina kaut vai ar kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā fiksētajiem attiecīgi 0.5% un 0.6%.

Igaunijā cenu kāpums mēneša laikā bijis gandrīz divreiz lēnāks nekā Latvijā, pat neskatoties uz papildus ietekmi, ko šajā valstī radīja akcīzes nodokļa paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem šā gada vidū.

Galvenais šādas atšķirības iemesls saistās ar apģērbu un apavu cenu straujo kāpumu – par 9.8% pret iepriekšējo mēnesi, kopējo inflācijas rādītāju palielinot apmēram par 0.6 procentpunktiem. Lai gan cenu palielināšanās, mainoties sezonai ir tipiska parādība, tik augsts skaitlis krītoša pieprasījuma apstākļos tomēr rada izbrīnu. Cenu pieaugums šai preču grupai septembrī ir bijis tikpat liels kā patēriņa buma apstākļos 2006. un 2007. gadā, un daudz straujāks nekā kaimiņvalstīs! Igaunijā apģērbu un apavu cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, palielinājušās par 2.9%, bet Lietuvā – par 3.8%. Tik krasas atšķirības šajā sektorā tomēr gribot negribot vedina domāt par problēmām vai nu konkurencē vai tirgus situācijas vērtējumā.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par ārējās tirdzniecības datiem augustā.

Augusta statistika liecina, ka imports uzrāda jau divciparu samazinājumu par 11.1%, kamēr eksporta apjomi vēl joprojām uzrāda pozitīvu pieaugumu. Ārējās tirdzniecības dati atspoguļo 2 tendences: ekonomiskās aktivitātes un patēriņa straujš kritums iekšzemē un lēnāki attīstības tempi ārzemēs.

Eksports augustā ir pieaudzis par 4.1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Interesanti, ka eksports uz galvenajām partnervalstīm ir samazinājies, izņemot eksportu uz Lietuvu un Dāniju. Ņemot vērā finanšu krīzes uzliesmoju un tās graujošo ietekmi uz Eiropas ekonomiku, pieprasījums pēc Latvijas eksportētāju precēm varētu turpināt kristies. Tai pašā laikā statistika uzrāda procentuāli iespaidīgu eksporta plūsmu pieaugumu uz ASV.

Baltijas valstu perspektīvas joprojām saglabājas negatīvas, jo saglabājāss risks, ka šīs valstis nevarēs izvairīties no smagās piezemēšanās, norādījusi Standard&Poor kredītu analītiķe Eilena Zanga (Eileen Zhang), ziņo Baltic Business News.

Jāpiemin, ka E. Zanga atzinīgi novērtē eksporta pieaugumu Baltijas valstīs, norādot, ka tas ir pietiekami spēcīgs. "Jautājums paliek atvērts

Standard&Poor reitingi Baltijas valstīm: Lietuva (A-/Negatīvs/A-2), Igaunijai (A/Negatīvs/A-1) un Latvijai (BBB+/Negatīvs/A-2).

Visu tekstu varat lasīt, klikšķinot šeit.

Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Ainārs Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC, ŠRP LPP/LC) ieguvuši zemāko vērtējumu Sabiedrības par atklātību – Delna deputātu kandidātu vērtējumā, kurā iekļauti arī politisko spēku izvirzītie premjera amata kandidāti.

Pirmdien atklātā deputātu kandidātu reputācijas datubāze arī parāda, ka Zatlera Reformu partijā zemāko vērtējumu ieguvis eksprezidents Valdis Zatlers.

Organizācija izvērtēja 212 kandidātu, kas ir sešu politisko spēku sarakstu augšgalā, iedalot viņus vairākās kategorijās – kandidāti, par kuriem nav publiski pieejama informācijas, kas ļautu novērtēt viņu saistību ar korupciju; zems risks (-1); viela pārdomām (-2); pamats bažām (-3); nopietns pamats bažām (-4); bīstami (-5).

Delnas analītiķe Līga Stafecka pirmdien uzsvēra, ka Lembergam ir nepārspēts profila garums un viņš novērtēts ar zemāko vērtējumu – mīnus pieci, kas nozīmē, ka publiski pieejamā informācija par kandidātu liecina par sistemātisku neētisku rīcību un/vai iespējamu iesaisti liela mēroga korupcijas gadījumos, aizskarot sabiedrības intereses.

Igaunijas valdības nesenais lēmums par akcīzes nodokļa palielināšanu alkoholam un enerģētikas precēm varētu nozīmēt, ka Igaunija nebūs gatava pievienoties eiro zonai 2011. gadā, kā tas tika prognozēts iepriekš, ziņo BBN.

Igaunijas Hansapank makroekonomikas analītiķe Marisa Lauri (Maris Lauri) skaidro, ka augstāks akcīzes nodoklis, kura mērķis ir palielināt valsts budžeta apgrozījumu, palielinās arī inflāciju valstī, kas ievērojami apgrūtinās sasniegt nepieciešamos kritērijus, kas nepieciešami, lai pievienotos eiro zonai.

"Pēdējā laika lēmumi pavisam noteikti ietekmēs inflāciju. Es nedomāju, ka Igaunija varētu atlikt pievienošanos eiro zonai mūžīgi, taču daudz kas ir atkarīgs no pasaules naftas cenām," sacījis M. Lauri.

Analītiķe norāda, ka par spīti tam, ka pasaules naftas cenas krīt, Igaunijā cenas joprojām ir salīdzinoši augstas. "Ja naftas cenas atkal sāktu celties, mēs būtu diezgan saspīlētā situācijā," saka M. Lauri.

Pirmdien visās Baltijas fondu biržās turpināja dominēt negatīvie noskaņojumi. Visi Baltijas biržu indeksi samazinājās par vairāk nekā 3%.

"Neapšaubāmi, šis kritums ir saistīts ar šokējošām ziņām no ASV: vienā no pasaulē lielākajām investīciju bankām Lehman Brothers ir sākusi bankrota procedūru, kamēr Bank of America ir paziņojusi par Merrill Lynch iegādi. Negatīvas ziņas no ASV banku sektora ir izraisījušas akciju kotējumu kritumu visā pasaulē. Nav pārsteigums, ka viskūtrāk tika pārdotas banku sektora akcijas, un Baltijas fondu tirgus arī nebija izņēmums," piebilst Latvijas Krājbankas galvenā analītiķe Olga Ertuganova.

"ASV bankas Lehman Brothers bankrots, krītošā naftas cena un globālās ekonomikas lejupslīde padara situāciju krietni haotisku un katra jauna diena var nest vai nu necerēti veiksmīgu kāpumu vai arī dramatisku akciju cenu kritumu. Līdz ar to investori visā pasaulē šobrīd ar drebošām rokām tuvojas saviem datoru ekrāniem. Arī Latvijā," piezīmē LHV analītiķe Zane Tiltanova.

Inflācijas rādītājiem tuvojoties 10 %, runas par iespējamo krīzi kļūst arvien skaļākas, tiesa, cerības vēl tiek liktas uz pretinflācijas plānu.

Salīdzinot šā gada jūliju ar pērnā gada jūliju, patēriņa cenas pieaugušas par 9.5 %, kas ir straujākais pieaugums pēdējo desmit gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šo rādītāju Ekonomikas ministrija raksturo kā «ļoti strauju cenu pieaugumu» un prognozē, ka līdz gada beigām inflācijas tempi būtiski neizmainīsies un atslābumu gaidīt būtu veltīgi. «Ja vēl pirms pusgada šausminājāmies par cenu pieaugumu 7 procentu apmērā, tad tagad inflācija pārliecinoši pietuvojusies 10 procentu līmenim,» saka Olga Ertuganova, Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe.

Pamatojoties uz Swedbank iesniegumu, no 12. decembra tiks pārtraukta Swedbank dalība tirgus likviditātes nodrošinātāju programmā, liecina paziņojums Rīgas Fondu biržā.

Likviditātes nodrošinātājs nozīmē, ka banka tirgū vienlaikus bija gan pircējs, gan pārdevējs, pārdodot un pērkot akcijas ar nelielu cenu starpību, ar mērķi mazajam investoram nodrošināt iespēju pirkt vai pārdot akcijas jebkurā laikā, skaidro LHV analītiķe Zane Tiltānova. Tas ir kā tirdzniecības veicināšana, kas investoram rada drošības sajūtu. Likviditātes nodrošinātāji ir biržas biedri, kas uzņēmušies saistības zināmu laiku uzturēt konkrētu akciju pieprasījuma un piedāvājuma līmenī noteiktā cenu intervālā. Šāda programma tika izveidota 2004. gadā, un dalība nav obligāta. Tiesa gan, šobrīd kā nodrošinātāja Rīgas Fondu biržā paliek tikai SEB banka.

Pateicoties vairākiem uzņēmumiem Rīgas Fondu birža manāmi atdzīvojas, savukārt Viļņas un Tallinas indeksi turpina sirgt.

Nedēļas laikā Rīgas fondu biržas indekss OMXR pieauga par 1,10 %. Turklāt investori aktīvi tirgoja akcijas, kuras pēdējā laikā bija samērā nepieprasītas tirgū, saka Latvijas Krājbankas investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova. Kā piemēru analītiķe min Olainfarm akcijas, kuru cena šogad stabili zaudēja. Tomēr pagājušajā nedēļā investori uzsāka farmācijas uzņēmuma akciju pirkumu, sagaidot akcionāru sapulces rezultātus, kā rezultātā kotējumi pieauga par 18.59 %. Savukārt, Grindeks akcionāri pagājušajā nedēļā nolēma neizmaksāt dividendes. „Kaut arī šāds uzņēmuma vadības solis bija gaidāms, akciju cenas samazinājās par 2.43 %,” skaidro O. Ertuganova.

Lai gan inflācija Latvijā no 9.6 % februārī kritusies līdz 8.2 % martā, Latvija saglabā augstāko inflācijas līmeni Eiropas Savienībā.

Līdz ar to paredzams, ka IKP kritums Latvijā 2009. gadā varētu sasniegt 13 %, ziņo portāls earthtimes.org.(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)

(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Lietuvā inflācija ekonomikas stabilizācij(Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)as programmas ietekmē samazinājusies no 8.7 % gada februārī līdz 7.7 % martā.