Šonedēļ jaunieši no Aglonas internātvidusskolas iepazinās ar SIA Lettglas stikla ražošanas darbu.

Projekta Lielā dzīves skola ietvaros jaunieši no bērnunamiem, nelabvēlīgām un trūcīgām ģimenēm iepazīstas ar dažādu uzņēmumu darbību, lai nākotnē būtu vieglāk izvēlēties profesiju. Sociālā darbiniece no centra Dardedze Ilvija Razgale, kas iesaistījusies projektā, stāsta, ka kopumā jaunieši ir ļoti atsaucīgi un aktīvi. «Īpašas atšķirības starp Latgales un citu reģionu jauniešiem nav. Viņi pārsteidz ar savu atvērtību,» viņa atklāj. Projektā tika strādāts ar jauniešiem, apzinot viņu prasmes un to, kurām specialitātēm tās labāk atbilstu. I. Razgale atklāj, ka Latgalē, lai gan jaunieši un viņu prasmes ir dažādas, dominē t.s. palīdzošās profesijas, piemēram, psihologs vai sociālais darbinieks. Izteiktas ir arī tehniskās - datorspeciālists. Vizītes uzņēmumos notikušas visos reģionos: Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē. Iepazīšanās ar uzņēmumu darbu ir pēdējais projekta posms. Drīzumā paredzēts nobeiguma pasākums Rīgā. Latgales jaunieši no Aglonas internātvidusskolas, kopā 25 vecumā no 15 līdz 19 gadiem, viesojās Līvānu uzņēmumā SIA Lettglas, kur iepazinās ar stikla priekšmetu tapšanas procesu.

Lielāka alga, draudzīgāka vide, karjeras iespējas un jauni piedzīvojumi – katram sava motivācija pamest Latviju, lai dotos pretim iespējām rietumos.

Problēmas Latvijā

«Zemas algas. Kad maksās vairāk, cilvēki atgriezīsies.» Šādu atbildi nereti nākas dzirdēt no pašmāju jauniešiem. Kā liecina CSB dati, strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa 2006. gadā bija 216 Ls, tikmēr latvietis Īrijā mēnesī nopelna no 900 līdz 3000 eiro (attiecīgi 630 – 2100 Ls ).

Tomēr atalgojums nav vienīgais faktors, kas mudina jauniešus sākt profesionālo dzīvi ārvalstīs – problēmas cilvēku savstarpējās attiecībās, zemais sabiedrības pašnovērtējums, stereotips, ka rietumos viss ir labāk, vai varbūt vēlme izkāpt no komforta zonas un pamēģināt kaut ko jaunu.

«Es esmu pret nepamatotām ekonomiskām izmaiņām. Mēs visu laiku mainām nodokļus un tad vēl kaut ko un vēl kaut ko. Tagad mainām ofšoru likumu, bet kāpēc mēs to darām, es nevaru saprast,» intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norādīja Latvijas un Krievijas sadarbības padomes vadītājs Vasilijs Meļņiks.

Viņš uzsvēra, ka nevajag izgudrot neko jaunu. Likums, kāds tas bija līdz šim Latvijā, esot akceptēts, piemēram, gan Lielbritānijā, gan Īrijā un arī citur Eiropas Savienībā likums darbojoties tādā pašā veidā.

«Ja mēs kaut ko mainām, tad mums jāskatās uzreiz tanī laukumā, kur mēs esam. Šodien mēs esam Eiropas valsts. Jāskatās, vai mēs esam konkurētspējīgi ar šo te likumu, ko mainām,» skaidro V.Meļņiks.

Pēc viņa teiktā, ja ir vēlme iegūt informāciju par to, kas stāv aiz ofšoriem, tad pastāvot daudz citu instrumentu un iespējas to noskaidrot.

Uz jautājumu, vai līdz ar izmaiņām likumā no Latvijas varētu aizplūst arī daļa naudas, V.Meļņiks atzīmē: «Es domāju, ka visi, kas gribēja aiziet no mūsu valsts, jau sen ir aizgājuši. Protams, ka tas mazliet šūpos banku sektoru. Daži procenti aizies, jo viņi nesapratīs, kas notiek un kā viņus kontrolēs, tāpēc nesaprašanas dēļ viņi aizies uz turieni, kur nekas nemainās. Līdz ar to mēs kaut ko arī pazaudēsim.»

Šogad «SEB banka» Latvijā īsteno nebijušu vasaras prakses programmu jauniešiem – «YouthLAB».

Tajā bija aicināti pieteikties studenti, kuri vēlas ne tikai gūt pieredzi darbā bankā un pilnveidoties, bet arī piedalīties tieši jauniešiem domātu bankas pakalpojumu izstrādē. Latvijā programmā šogad ir iesaistīti 16 jaunieši, kuriem prakses vietas «SEB bankā» ir komunikācijas, mārketinga, biznesa attīstības, finanšu un korporatīvo klientu apkalpošanas pārvaldēs. Pagājušā nedēļā programmas dalībniekiem bija iepazīšanas diena, kad viņi tika sadalīti komandās un viņiem tika uzdoti biznesa izaicinājumi, ko būs jāatrisina līdz vasaras beigām. Par to, kā viņiem veiksies ar šo uzdevumu izpildi, jaunieši veidos iknedēļas video blogus, ko publicēs «Youtube» un sociālajos tīklos, stāsta Jeļena Kontusa, «SEB bankas» Korporatīvās komunikācijas pārvaldes Komunikācijas projektu vadītāja.

Gandrīz apskrējis gads, kopš noris Dienas biznesa inspirētais projekts Lielās dzīves skola, ko, pateicoties uzņēmumu un fizisko personu ziedojumiem, realizē labdarības portāls Ziedot.lv sadarbībā ar centru Dardedze. Pagājušās nedēļas nogalē jaunieši no visas Latvijas tikās augstskolā Turība, lai pārrunātu projektā pieredzēto, tiktos ar uzņēmējiem un izklaidētos.

Būs turpinājums

Pagājušā gada aprīlī Dienas bizness savā 15 gadu jubilejā sadarbības partnerus un draugus aicināja netērēt naudu dāvanām un puķēm, bet gan ziedot to labdarības projektam Lielās dzīves skola, kura mērķis ir jauniešiem no bērnu namiem un nabadzīgām ģimenēm palīdzēt apjaust karjeras iespējas un apzināties nākotnes perspektīvas.

Izdevniecības valdes priekšsēdētājs Gastons Neimanis norādīja, ka gatavojoties izdevniecības 15 gadu jubilejai, kolēģu starpā apspriežoties, radās secinājums, ka labdarība varētu būt labs veids, kā savā attīstībā pakāpties soli augstāk. Arī ziedot.lv vadītāja Rūta Dimanta pastāstīja, ka projekta mērķis ir sniegt iespēju, nevis cīnīties ar sekām, proti, nabadzību, atkarībām, darbaspēka izceļošanu uz ārzemēm utt. Projekts paredzēja veidot sociāli un ekonomiski aktīvus pilsoņus, nevis patērētājus no valsts nodrošinātiem pabalstiem.

Erasmus+ jauniešu apmaiņa "Juggling Diversity" ir nozīmīgs jauniešu izglītības un sadarbības projekts, kas notika Vecružinā, Latvijā no 2024. gada 31. maija līdz 9. jūnijam. Projekta mērķis bija veicināt starpkultūru sapratni un sadarbību starp jauniešiem no dažādām Eiropas valstīm, izmantojot hobiju cirku kā unikālu pedagoģisko rīku, lai iesaistītu un integrētu dalībniekus aktīvā sociālajā un demokrātiskajā dzīvē.

Pasākumā piedalījās 33 jaunieši vecumā 16-25 gadi no Latvijas, Ziemeļmaķedonijas, Norvēģijas, Polijas, Serbijas, Vācijas, Ungārijas un Kipras. Šie jaunieši pulcējās, lai kopīgi apgūtu ne tikai cirkus prasmes, bet arī savstarpējo sapratni un cieņu starp dažādām kultūrām.

Vecružina, ar savu gleznaino dabu un viesmīlīgo atmosfēru, bija ideāla vieta šim projektam. Papildus tam, projektā tika iesaistīti arī jaunieši no vietējā Tiskādu bērnu nama, sniedzot šim pasākumam papildu sociālo un emocionālo vērtību. Viens no Vecružinas bērnu nama audzēkņiem - septiņpadsmitgadīgs Andrejs Paramonovs - aktīvi piedaloties projekta "Juglling Diversity"aktivitātēs, ieguva arī papildus iespēju piedalīties arī nākamajā Erasmus+ projektā, un šobrīd no 5.jūlija kopā ar biedrības "Alternatīvā Realitāte" komandu atrodas Kiprā jauniešu apmaiņā SKILLS UP.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Gundars Grieze, AS Trasta komercbanka valdes priekšsēdētājs. Trasta komercbanka ir senākā privātbanka Latvijā, kura darbojas vietējā tirgū 26. gadu, kā arī pirmā banka Austrumeiropā, kura ieviesa interneta banku (1997. gadā). Trasta komercbanka arī ir pirmā banka Latvijā, kura veica pirmo publisko akciju piedāvājumu Rīgas biržā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā bankā/nozarē?

Tas bija liels izaicinājums, un es to pieņēmu. Šajā amatā jau esmu ilgus gadus, un neviena diena nav bijusi līdzīga. Ir iegūta milzīga pieredze, esot kopā ar daudziem cilvēkiem, uzņēmumiem un biznesa idejām. Darbs man ir devis iespēju pabūt daudzās pasaules valstīs, iepazīt to biznesa kultūru un vidi, tikties ar valstu pirmajām amatpersonām. Tas ir interesanti un man patīk.

Db un ziedot.lv projektā Lielā dzīves skola sācies jauniešu iepazīšanās posms.

Projekta ietvaros notika pirmā jauniešu tikšanās Zemgales reģionā (Jelgavas sociālās aprūpes centrā), savukārt vakar Latgales reģionā (Aglonas internāta vidusskolā). Šoreiz jaunieši iepazinās savstarpēji un ar sociālajiem darbiniekiem, bet jau pavisam drīz tiks meklētas atbildes uz jautājumu - ko dzīvē vēlos darīt.

Vēlas labas sekmes

Projekta Lielās dzīves skola pirmajā kopā sanākšanas pasākumā Jelgavas sociālās aprūpes centrā piedalījās 14 jaunieši no trim Zemgales reģiona sociālās aprūpes namiem un to vadīja projektā iesaistītās sociālās darbinieces no centra Dardedze - Ramune Anspoka un Ilvija Razgale. Kā atzina projekta organizatori, iepazīšanās pasākums laika ziņā esot visīsākais. Tās ir pāris stundas, kad jaunieši sanāk kopā un neformālā gaisotnē ar rotaļu un spēļu palīdzību pārvar neziņas un mulsuma sajūtu. Iepazīšanās procesā jauniešiem nācās atbildēt uz nopietniem jautājumiem, piemēram, kas viņus iepriecina, kas apbēdina, kas gandarī, ko viņi mīl utt. Uz pēdējo biežāk minēja radus un ģimeni. Bet uz jautājumu, ko viņi vēlas sasniegt, atbildes variēja no labām sekmēm skolā līdz pat labai dzīvei pēc bērnu nama pamešanas. Par labklājīgākas dzīves iespējām jaunieši runās turpmākajās tikšanās reizēs t.s. motivācijas dienās un pēc tam apciemos uzņēmumus ekskursiju dienās.

Katram jaunietim ir savas intereses, spējas un prasmes, kuras viņi lieliski prot savienot ar iespējām. Tā uzskata centra Dardedze psiholoģe Laura Ļebedeva, kura SIA Izdevniecība Dienas bizness un portāla ziedot.lv projekta Lielās dzīves skola ietvaros nedēļas nogalē tikās ar Vidzemes un Kurzemes bērnunamu jauniešiem, lai noskaidrotu viņu profesionālās iemaņas, kas būtu noteicošas darba izvēlē.

Prasmes ir jāanalizē

Jau informējām, ka projekts Lielās dzīves skola notiek trijos posmos, no kuriem pirmais bija Iepazīšanās dienas, kuru laikā jaunieši no dažādām pilsētām savstarpēji iepazinās. Savukārt nedēļas nogalē notika otrs posms Motivācijas dienas, kad jaunieši meklēja konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. «Mums bija svarīgi panākt, lai jaunieši dienas beigās apjauš, ka viņi ir gatavi darba tirgum. Katrā ziņā viņiem jau ir kaut kādas iemaņas un, ja viņi vēlas strādāt, to iespējams darīt jau šobrīd, jo vecums to atļauj. Mūsu uzdevums bija mudināt jauniešus domāt, ka bez jau esošajām zināšanām un prasmēm viņiem ir iespējams atklāt jaunus talantus un intereses. Pat tad, ja jaunietim šķiet, ka viņš nevar darboties kādā profesijā, kas viņu saista, mums ir jāmēģina analizēt un saprast, vai tas tā patiešām ir,» atzīst L. Ļebedeva. Vairums jauniešu maldīgi uzskata, ka viņu vienīgā iespēja darba tirgū esot tās profesijas, kuras nav aktuālas un nozīmīgas, tāpēc sociālo darbinieku galvenais uzdevums esot bijis pierādīt jauniešiem, ka viņi ar savām līdzšinējām prasmēm var daudz ko panākt jau šobrīd. Laura stāsta, ka viens no puišiem vēloties strādāt par auto mehāniķi, un ar to pieredzi, kas viņam ir šobrīd, puisis droši varētu atrast sev vietu kādā auto servisā.

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības stereotipus

«Ar šo kafejnīcu lēnām izcīnām savu vietiņu zem saules,» saka Ivars Rutkovskis. Saskatot potenciālu, viņš 2017. gada beigās deju skolas Dzirnas ēkā izveidoja kafejnīcu, kuras primārā auditorija ir jaunieši. Deju skolai bija nepieciešamība sniegt ēdināšanas pakalpojumus, uzņēmējs piedāvāja savu koncepciju, un Dzirnu vadītāji Agris un Singita Daņiļeviči piekrita.

«Klienti nāca un teica paldies, jo nebija iedomājušies, ka, piemēram, burgers var būt arī ar lēcu, nevis liellopa vai cūkgaļas kotleti. Tā ir arī sava veida izglītošana, un nav tā, ka mēs visiem stāstām, ka šādi ēst ir labāk. Nekādā veidā nevēlamies likt justies slikti kādam, kas nav tāds kā mēs. Mācām ar savu piemēru un garšīgiem ēdieniem. Nesakām, ka gaļu ēst ir slikti un ka visi citi restorāni un gaļas pārstrādes kombināti ir jāver ciet. Mana pozīcija nav tāda. Tiesa, ir veģetārieši un vegāni, kuri ir ļoti radikāli noskaņoti. Bet ar naidu, aizliedzot vai nomelnojot, mēs šajā pasaulē neko nevaram panākt. Tādēļ ar savu piemēru rādām, ka var arī citādi. Piemērs māca vislabāk,» ir pārliecināts Nata cafe saimnieks. Pēc viņa domām, kafejnīcas atrašanās vieta, iespējams, nav tā pateicīgākā, taču piedod savu šarmu.

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Vairāk nekā 40 skolēnu mācību uzņēmumi no Latvijas, Austrijas, Igaunijas, Zviedrijas un Maltas piedalīsies Starptautiskajā skolēnu mācību uzņēmuma (SMU) festivāla tirdziņā “Cits Bazārs”, kas norisināsies šī gada 28. februārī Rīgā, tirdzniecības centrā Domina Shopping.

Pasākuma laikā no plkst. 11.00 līdz 16.00 ikviens apmeklētājs varēs apskatīt, iepazīt un iegādāties jauniešu radītus, inovatīvus produktus.

Automātiskā augu laistīšanas sistēma, spēles dažādu sociālo problēmu risināšanai un veselīgu uztura paradumu veicināšanai, viedierīces, rotaļlietas, uz tehnoloģijām balstīti sadzīves priekšmeti, virtuves instrumenti, rotas un apģērbi no otrreiz pārstrādātām izejvielām, inovatīvs brokastu risinājums, ilgtspējīga piezīmju grāmata ar akrila lappusēm un pat mākslīgā āda, kas izveidota no bioloģiskas izcelsmes produktiem, svečturi ar smaržu, – tās ir tikai dažas no inovatīvām un ilgtspējīgām biznesa idejām, ko festivāla ietvaros prezentēs gan mūsu pašu jaunieši no 24 skolēnu mācību uzņēmumiem Latvijā, gan jaunieši no citām valstīm. Ar visām SMU idejām iespējams iepazīties ŠEIT.

Daudz tiek runāts par to, kāda ir jaunā paaudze, kas drīz ienāks darba tirgū. Darba devējiem jāgatavojas tās uzņemšanai komandā.

Jauniešiem, kuri ienāk darba tirgū, piemīt liela pārliecība par sevi un apkārt notiekošo, taču reālā dzīve un darba ikdiena ir citāda, nekā viņi to iztēlojušies. Dažkārt jauniešiem, uzsākot darba gaitas, trūkst atbildības apziņas, tādēļ darba devējam tas nozīmē bruņoties ar pacietību, daudz investēt un mācīt šos jaunos talantus, slīpējot tos kā dimantus. Neskatoties uz šķietami nepietiekamo darba pieredzi un izpratni, mēs esam priecīgi, ka jauniešos redzam dzīvesprieku, radošumu un vēlmi augt,” novērojusi zīmola Caffeine pārstāvošā uzņēmuma SIA Narvesen Baltija valdes priekšsēdētāja Dace Dovidena.

Runājot par šodienas skolēniem, kuri pēc pāris gadiem nokļūs darba tirgū, Junior Achievement Latvia valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns viņus sauc par digitālo paaudzi. Viņiem ir labas digitālās prasmes, nereti arī ļoti labas svešvalodu zināšanas. Taču bieži vien viņi nav gatavi darba tirgus prasībām. “Ilgus gadus izglītība skolās bijusi pārāk teorētiska. To atzīst arī paši jaunieši. Tikko mūsu veiktajā aptaujā 90% vidusskolēnu atzina, ka skolā iegūtajām zināšanām ir pārāk maz sasaistes ar reālo dzīvi. Nokļūstot profesionālajā vidē, jauniešiem nereti izaicinājums ir prasme sekmīgi orientēties reālās dzīves situācijās, piemēram, risinot problēmas, komunicējot, darbojoties komandā. Šobrīd izglītības saturs mainās, tas tiek pilnveidots, izglītības procesā arvien vairāk iesaistoties darba devējiem, mentoriem. Domājams, pēc gadiem jaunieši no skolas sola iznāks darba tirgum daudz gatavāki,” viņš pieļauj.

Cēsu pilsētas domes izsludinātajā konkursā par iespēju jauniešiem strādāt vasarā pieteikušies 80 strādātgribētāji, Db.lv informē Cēsu pilsētas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Zauere.

Darbam pieteikušies jaunieši vecumā no 13 līdz 15 gadiem. Jaunieši strādās četras stundas dienā, divas nedēļas. Akcija ilgs trīs mēnešus no jūnija līdz augustam. Par darba vietām jauniešiem izvēlēta zemnieku saimniecība Kliģeni, kur nodarbinās 72 jauniešus, SIA CDzP strādās seši jaunieši, bet vēl divi jaunieši būs nodarbināti pie Cēsu 2. pamatskolas. Lielākoties jaunieši veiks āra sakopšanas darbus, laistīs apstādījumus un uzkops pilsētas zaļo zonu – parkus un skvērus.

Šogad Cēsu jauniešu atsaucība ir vērojama nedaudz mazāka, iespējams tāpēc, ka jauniešiem bija iespēja pieteikties darbam vasarā Nodarbinātības Valsts aģentūras izsludinātā akcijā, kur darba periods ir viens mēnesis. Domes izsludinātajā akcijā noteiktais divu nedēļu ilgais darba periods izvēlēts apzināti, lai pēc iespējas vairāk jauniešiem dotu iespēju strādāt un pelnīt.

Biznesa portāls Db.lv viesojas Coworking Liepaja telpās, kurās Ģirts Toms Klampis sagaida ar «degošām» acīm un smaidu sejā. Viņš ir viens no SIA KK Original Design dibinātājiem, kas piedāvā palīgierīces bērniem, kuri cieš no cerebrālās triekas.

SIA KK Original Design ir dibināts 2018. gada februārī. Uzņēmumu izveidoja divi Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas (LMMDV) absolventi Ģ. T. Klampis un Valters Krētainis.

Sākotnēji V. Krētainis vēlējies atbalstīt savas līgavas mazo brāli, kurš cieš no cerebrālās triekas, palīdzot viņiem uzlabot fizisko un garīgo stāvokli un padarot pilnvērtīgāku un komfortablāku ģimenes locekļu ikdienu. V. Krētainis izlēma sava skolas kvalifikācijas darba ietvaros veidot palīgierīci ar nosaukumu Rāpulis. To var izmantot bērni, jaunieši no 3 līdz pat 21 gadu vecumam.

Ģ. T. Klampis stāsta, ka uzņēmums ikdienas darbā sadarbojas ar tiešajiem klientiem, fizioterapeitiem, inženieriem un citiem ekspertiem.

Viena no aktualitātēm, par ko pēdējā laikā tiek veikti dažādi pētījumi un diskutēts plašsaziņas līdzekļos, ir influenceri — populāri sociālo mediju lietotāji, kas mēdz pelnīt naudu ar dažādu lietu vai zīmolu reklamēšanu. Kamēr vieni pārmet influenceriem sekotāju maldināšanu, tikmēr lielai daļai bērnu un jauniešu tā šķiet sapņu profesija.

Neraugoties uz šķietamību, arī šis darbs nav bez garoziņas un daudzi influenceri noklusē ēnas puses, ar ko nākas saskarties.

Kā pārdzīvot neizdošanos

Mūsdienās ļoti daudzi jaunieši uzskata, ka kļūt par influenceri ir vienkārši, domājot, ka šis darbs būs viegls un ātri nesīs lielu peļņu. Nenoliedzami, ir gadījumi, kad arī trīspadsmit un četrpadsmit gadus veci jaunieši nopelna salīdzinoši lielu naudu, ar savu komunikāciju tikai pastiprinot mītu, ka peļņa nākusi ātri un viegli. Jaunieši ātri notic šādām iespējām. Daudzi mēģina sākt influencera karjeru, un daļai, piedzīvojot neizdošanos, būtiski krītas pašapziņa.

Latvijā 46% jauniešu apzināti iegādājās viltojumus un 25% apzināti piekļūst pirātiskam saturam, liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) pētījums par jauniešu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumiem pēcpandēmijas periodā.

Pētījumā konstatēts, ka vairāk nekā puse (52%) aptaujāto eiropiešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem pagājušajā gadā tiešsaistē ir iegādājušies vismaz vienu viltotu produktu gan apzināti, gan nejauši. Savukārt trešdaļa (33%) apgalvo, ka ir piekļuvuši digitālajam saturam no nelegāliem avotiem. No tiem, kuri to darīja apzināti, 37% iegādājās viltotu produktu un 21% izmantoja, atskaņoja, lejupielādēja vai straumēja saturu no nelegāliem avotiem. No otras puses, 60% Eiropas jauniešu norāda, ka dod priekšroku digitālajam saturam no legāliem avotiem, salīdzinot ar 50% 2019. gadā. Latvijā šis īpatsvars ir tikai 46% jauniešu.

Cilvēki lielākoties uzskata, ka ekskluzīvus vīnus ražo Vecajā pasaulē — Francijā, Spānijā vai Itālijā —, un šie vīni parasti pamatā arī veido premium, super premium un ultra premium klases segmentu. Taču daudzi bieži nezina, ka Jaunajā pasaulē — Čīlē, Argentīnā, Dienvidāfrikā un Jaunzēlandē — ražo daudzus ekskluzīvus vīnus. Šis ekskluzīvo vīnu klases segments pagaidām vēl nav guvis plašu atpazīstamību, taču minēto valstu vīndari aktīvi iekaro savu tirgus nišu, intervijā DB pastāstīja Liene Avotiņa, alkoholisko dzērienu izplatītāja un tirgotāja SIA Amber Distribution Latvia vīnu zīmolu vadītāja.

Kāds ir Latvijas ekskluzīvo vīnu segmenta tirgus īpatsvars procentos?

Precīzi nevaru pateikt, jo Latvijas ekskluzīvo vīnu tirgus segments ir neliels un fragmentēts — izplatītāju ir daudz un šādus vīnus eksportē arī daudzi restorāni. Domāju, ka tie varētu būt aptuveni 5-7 %.

Cik liels ir ekskluzīvo vīnu īpatsvars Jūsu uzņēmuma portfelī?

Mūsu portfelī ir vairāk nekā 450 dažādu vīnu no kuriem 200 ir ekskluzīvie vīni.

Kā Jūs izvēlaties ekskluzīvos vīnus?

Mēs saņemam retu un dārgu vīnu pasūtījumus no restorāniem un viesnīcām, ar kuriem sadarbojamies. Tāpat arī mūsu vīnu speciālisti atrod un atved uz Latviju ekskluzīvus vīnus. Mūsu uzņēmumā ir HoReCa nodaļa, kurā strādājošie speciālisti uztur kontaktus ar starpniekiem Eiropā, kur mēs iepērkam vīnus, bet šādi pirkumi negadās bieži, jo tie ir apjomīgi un dārgi. Chateau vīnus — vīni no slavenām darītavām — mēs iegādājamies, pamatojoties uz pasaulslavenu vīnziņu reitingiem, kā arī atkarībā no pieprasījuma pēc ražas gada. Kā arī veicam aprēķinus, lai mūsu vīna pagrabā uzglabāto vīnu vērtība ik gadu pieaugtu. Taču dažkārt pieeja vīna izvēlei atšķiras — kastes Miko Chardonnay baltvīna atvešanai uz Latviju vajadzēja 2 gadus.

Jaunieši, kas ir vieni no nepieredzējušākajiem autobraucējiem, pa Latvijas ielām un ceļiem pārvietojas ar vecām automašīnām, kurām biežāk uzrādās ievērojami un drošību apdraudoši trūkumi, liecina Hansa Līzings veiktā aptauja un CSDD statistikas dati.

Kā liecina Hansa Līzings un e-Sample veiktā aptauja, katrs piektais jaunietis brauc ar automašīnu, kas ir vecāka par 15 gadiem. Turklāt visvecākās automašīnas ir 18-20 gadus veciem jauniešiem. Savukārt lielākā daļa jauniešu brauc ar apmēram 10 gadus vecu auto. Kā liecina CSDD statistika, 68% automašīnām, kas vecākas par 15 gadiem ir kādi būtiski bojājumi vai trūkumi – 38% no šīm auto ir bojāts rāmis un virsbūve, 30% no auto ir bojāta bremžu sistēma, kas nereti ir iemesls ceļu satiksmes negadījumiem. Atgāzes sistēmas trūkumi un bojājumi ir 18,2 % auto.

Normunds Krapsis VP RGPP KP Ceļu policijas nodaļas priekšnieks: "Jauniešiem nav nekādu grūtību iegādāties automašīnu – vajadzīgi vien pārsimts lati, tikai diemžēl šiem auto pārsvarā vajadzētu atrasties metāllūžņu nodošanas punktos, nevis uz Latvijas autoceļiem. Pārgalvīgā braukšana un ceļu satiksmes noteikumu ignorēšana kombinācijā ar vieglprātīgu attieksmi pret auto tehnisko stāvokli ir ļoti bīstama un nopietni apdraud visus ceļu satiksmes dalībniekus, un statistika diemžēl nav iepriecinoša. Jāņem vērā, ka jaunieši ir arī visnepieredzējušākie no autovadītājiem."

Tā kā Eiropas sabiedrība noveco aizvien straujāk un gados jaunu darbinieku skaits samazinās, ES būs arvien vairāk jāpaļaujas uz jauno paaudzi. Saskaņā ar Komisijas veikto analīzi, ar kuru tā šodien nāca klajā, jaunieši bieži nav gatavi uzņemties šādu atbildību. Sestā daļa jauno eiropiešu joprojām nepabeidz skolu, un 4,6 miljoni iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 24 gadiem ir bezdarbnieki. Dokumentā uzsvērta nepieciešamība ES un valstu līmenī vairāk un savlaicīgāk ieguldīt jauniešu izglītībā un veselībā, kā arī uzlabot pāreju no izglītības vides darba vidē. Tajā arī norādīts, cik svarīgi ir iesaistīt jauniešus sabiedriskajā dzīvē un sabiedrībā kopumā.

"Miljoniem jauno eiropiešu pašlaik atgriežas skolās jaunā mācību gada sakumā, un mums ir jāpastiprina centieni radīt labākus apstākļus, lai jaunieši varētu pilnveidot savas iemaņas un aktīvāk iesaistīties sabiedrības dzīvē. Jauniešiem ir jājūt, ka viņi ir nozīmīga sabiedrības daļa," teica Jans Figels, ES izglītības, apmācības, kultūras un jaunatnes lietu komisārs.

Nodarbinātības, sociālo lietu un vienādu iespēju komisārs Vladimirs Špidla atzina: "Mums jārisina paradoksālā situācija, kad ES ir vērojams darbaroku trūkums, bet tajā pašā laikā pārāk daudz jauniešu ir bez darba - to skaits divkārt pārsniedz ES kopējo bezdarba līmeni." "Mums vairāk uzmanības jāpievērš tam, lai veidotu iekļaujošu sabiedrību, kurā neviens bērns un jaunietis nejūtas izstumts", viņš piebilda.

Sarunā kāda salona saimniece atzina, ka mūsdienās pircējs kopā ar produktu pērk uzņēmēja attieksmi. Tas nozīmē, ka daudziem pircējiem ir svarīgi, kas aiz tā visa stāv. Ir svarīgas detaļas, komunikācija un paša saimnieka iesaistīšanās. Tas ir kas vairāk par mārketingu un uzņēmuma sabiedrisko attiecību komandu.

Varētu domāt, ka pārdot attieksmi ir vienkārši, jo nav nepieciešami lieli ieguldījumi, taču tas ir maldinošs apgalvojums. Attieksmei ir augsta cena, tā dārgi izmaksā abām darījuma pusēm. Nepietiek vienreiz noformulēt savu nostāju un izkliegt to sociālajos tīklos. Gaidītais efekts, proti, ka klients par to nobalsos ar savu maciņu, nenāks. Attieksmi var pārdot, ja tā sakņojas dzīvesveidā un pārējie pārdošanas triki ir kā skaists un elegants iesaiņojums. Labi strādājošs piemērs, kā tiek pārdota attieksme pret dzīvi, ir bijušā Liepājas viesnīcu Fontaine Hotel īpašnieka Stīna Lorensa darbošanās Liepājā. Huligāns un bijušais pašvaldības deputāts tagad pievērsies mūziķa karjeras attīstīšanai Amerikā. Viņš no rīta savā viesnīcā varēja puskails doties uz baseinu.

Šodien, 4.aprīlī, visā Latvijā norisinās izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) organizētais karjeras izglītības pasākums skolēniem Ēnu diena. Šogad ar dažādām profesijām skolēnus iepazīstina 2180 ēnu devēji, kopumā piedāvājot 12 753 vakances. Jauniešu vidū jau vairākus gadus populārākā nozare ir medicīna, šogad salīdzinoši daudz skolēnu vēlas ēnot zobārstus.

“Ir gandarījums, ka Ēnu diena ar katru gadu kļūst aizvien populārāka visā Latvijā. Redzam, ka aktivitātes pieaug Rēzeknē, Daugavpilī, Liepājā, Mārupē, kā ierasts, rosīgi ir Jelgavas skolu audzēkņi. Aicinu ikvienu skolu un skolotāju padomāt, kā mudināt jauniešus vairāk iesaistīties šajā karjeras izglītības pasākumā. Ēnu diena ir lieliska iespēja savlaicīgi “pielaikot” iecerēto profesiju, pārbaudīt, vai priekšstati par to atbilst realitātei. Skolēni par uzņēmumos un iestādēs pieredzēto labprāt arī dalās ar saviem vienaudžiem. Izmantosim šo!” aicina Ēnu dienas rīkotājs, “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Pieprasītākās profesijas, ņemot vērā kopējo pieteikumu skaitu, skolēnu vidū ir programmētājs (299 pieteikumi), policijas inspektors (276 pieteikumi), gaisa kuģa stjuarts (232), zobārsts (226), jurists (217), fizioterapeits (213), arhitekts (187) un ķirurgs (185). Savukārt ēnu devēju piedāvātākās profesijas ir policijas inspektors (399 vakances), projektu vadītājs (254), ugunsdzēsējs/glābējs (223), programmētājs (201), bibliotekārs (176), sabiedrisko attiecību speciālists (171), jurists (142) un farmaceits (135).

Daudzu lielu nekustamā īpašuma attīstības projektu iesaldēšana izraisījusi zināmu cenu stabilizāciju celtniecības materiālu tirgū.

To Db apstiprināja gan vairāku lielu būvkompāniju vadītāji, gan projektu attīstītāji. Domas dalījās jautājumā, vai atsevišķu celtniecības materiālu cenas šobrīd krīt vai kāpj. Vairāki uzņēmumi - RBSSkals, Kalnozols celtniecība, PBLC - norādīja, ka noteiktas materiālu grupas ir kļuvušas lētākas, taču kompānijas Latvijas energoceltnieks, Skonto būve un SRV Terbelat pārstāvji apliecināja, ka var būt runa par zināmu stabilitāti, taču kopumā būvmateriālu izmaksas tikai kāpj, tiesa, ne tik strauji kā citu gadu. Projektu attīstītāji Valērija Barjera nekustamie īpašumi komercdirektors Jānis Brants stāsta, ka cenu krišanos nav novērojis, savukārt SIA Bauplan Nord valdes loceklis Jans Brinks (Jan Brink) prognozē, ka īpaši augstais pieprasījums pēc būvdarbiem vismaz nākotnē nedaudz samazināsies un tas nozīmē ekstrēmā cenu kāpuma pieauguma pierimšanu. Pirmās pazīmes viņš jau esot pamanījis. 2007. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2006. gada 2. ceturksni, būvniecības izmaksas Latvijā cēlās vidēji par 29.1%, kas ir straujākais izmaksu pieaugums Baltijā, liecina CSP dati.

Viens no šī gada daudzsološākajiem atklājumiem ir kompakto krosoveru saimes jaunpienācējs Suzuki Vitara

Modeļa vārds, kas iepriekš pie mums bija vairāk pazīstams pagarinātajā nosaukumā Suzuki Grand Vitara, asociējās ar uzticamu tehniku, robustu dizainu, kas ir pasniegts kombinācijā ar pastāvīgo pilnpiedziņu un pazeminātajiem pārnesumiem. Uz Suzuki Grand Vitara modeli vismaz tuvākajā laikā nav ko cerēt, taču Ungārijā ražotais Vitara ir jauns un svaigs, un daudz smalkāks izstrādājums par citiem Suzuki ar vienkāršu pilnpiedziņas sistēmu bez pazeminātiem pārnesumiem, kas aizgūta no Suzuki SX4 S-Cross. Tam visam klāt ir vesela kaudze dažādu elektronikas atbalsta ierīču, tostarp adaptīvā kruīzkontrole ar attāluma radaru un automātisko bremzēšanas funkciju, kā arī jauna multimediju sistēma. Tomēr, neraugoties uz elektroniskām ekstrām, Vitara pamatā ir saglabājis vienkāršību un askētismu. Patīkamākais, ka pieticība un askētiskums ir attiecināms arī uz cenu lapu.