Viena no pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka bijušajām īpašniecēm SIA Rēzeknes gaļas kombināts, vērsusies tiesā ar pieteikumu ierosināt SIA Baltijas marka maksātnespējas lietu. Iepriekš SIA Baltijas marka ietilpa Bislana Abdulmuslimova holdingā AB Holding.

SIA Baltijas marka 2010. gada martā nodibināja pazīstamais uzņēmējs Vasilijs Meļņiks, kas plānoja ar šo zīmolu produktu virzību ārpus Latvijas. Pirmās kravas ar Baltijas markas preču zīmi jau tā paša gada jūlijā tika nosūtītas uz NVS valstīm. Baltijas marku konsultēja bijušais veselības ministrs un bijušais Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors Vinets Veldre. Jau toreiz tika norādīts, ka uzņēmumam nācies atteikt diviem lieliem potenciālajiem sadarbības partneriem, jo pietrūka nepieciešamo apjomu.

«Mērķis tam ir nodarboties ar lauksaimniecību — gan ražošanu, gan pārstrādi, gan arī tirdzniecību. Vairāk neko par šo projektu negribu teikt. Ideja ir šajā projektā iesaistīt vairāk nekā divdesmit uzņēmumus no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas,» iepriekš skaidroja V. Meļņiks.

Latvijas miljonārs Vasīlijs Meļņiks uzskata, ka Ukrainas prokuratūras rīcība, arestējot viņam piederošos īpašumus, ir prettiesiska un nelikumīga, aģentūrai LETA pavēstīja pats Meļņiks.

Viņš skaidroja, ka par savu īpašumu arestu uzzinājis plašsaziņas līdzekļiem, nevis no Ukrainas varas iestādēm. Meļņiks arī norādīja, ka «[..] lietai ir politisks zemteksts, jo Ukrainas ģenerālprokurors personīgi vairāku pēdējo mēnešu laikā publiski izplata versiju par to, ka naftas ieguves platformas iegādes iepirkuma organizēšanā personīgi piedalījās tā laika Ukrainas prezidents Viktors Janukovicš, kurš it kā vienojies ar mani sazvērestībā savas vizītes laikā Latvijā». Miljonārs aģentūrai LETA šādu prokuratūras versiju noliedza, norādot, ka ar Janukoviču esot redzējies vienu reizi, kad amatpersona viesojusies Latvijā, taču neesot ar viņu ticies.

AS Rīgas kuģu būvētava ikgadējā akcionāru sapulcē par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju ievēlēts līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Vasilijs Meļņiks, tāpat arī iecelts mazākuma akcionāru pārstāvis – advokāts Linards Baumanis, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

«Tā ir uzskatāma liecība tam, ka uzņēmums vēlas un ir gatavs strādāt caurspīdīgi un ņems vērā visu akcionāru intereses, Ceram uz auglīgu sadarbību ar visiem padomes locekļiem,» komentējot mazākuma akcionāra pārstāvja ievēlēšanu, saka V.Meļņiks.

V. Meļņiks turpmāk atbildēs par uzņēmuma stratēģisko attīstību. «Darbs valdē vairāk ir saistīts ar ikdienas organizatorisko jautājumu risināšanu. Turklāt pēdējos divus gadus es biju spiests lielāko daļu laika pavadīt komandējumos, lai piesaistītu jaunus partnerus un rastu iespējas jaunu perspektīvu projektu attīstīšanai. Tagad es visu savu pieredzi un enerģiju varēšu ieguldīt kuģu būvētavas jaunu darbības virzienu realizēšanā – uzņēmuma līdzdalībā virszemes naftas un gāzes urbšanas sistēmu būvniecībā, līdzdalībā urbšanas platformu komplektējošo detaļu montāžā, patruļkuģu būvē un piegādē,» saka V.Meļņiks.

Pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka valdi pametuši uzņēmēji Bislans Abdulmuslimovs un Vasilijs Meļņiks, liecina informācija Lursoft.

Kā B. Abdulmuslimovs, tā V. Meļņiks SIA Baltijas marka valdē darbojās kopš 2010. gada 8. marta, kad uzņēmums tika dibināts. V. Meļņiks ir arī SIA Eiroholdings – vienas no Baltijas marka īpašniecēm – vienīgais valdes loceklis, liecina informācija Lursoft.

Viņu vietā 9. oktobrī par vienīgo Baltijas marka valdes loceklis iecelts Edgars Rubīns, kuram pilnībā pieder apsardzes un drošības uzņēmums SIA Bars Security, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur SIA Baltijas marka. E. Rubīns darbojas arī sev piederošā uzņēmuma valdē.

SIA Baltijas marka pamatkapitāls ir divi tūkstoši Ls, un uzņēmums reģistrēts Duntes ielā 11. Uzņēmums pieder SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Kā jau minēts, Eiroholdingu vada V. Meļņiks, savukārt Rēzeknes gaļas kombināta valdē darbojas Rizvans Abdulmuslimovs un Vladimirs Jegorčenko. B. Abdulmuslimovs kopā ar Gunti Piteronoku darbojas kombināta padomē.

Nav pamata automātiski summēt diviem laulātajiem piederošas akcijas, jo personu sastāvēšana laulībā vēl automātiski nenozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma akcijas, kuras pieder laulātajiem, ir nevis katras personas atsevišķa manta, bet gan to kopmanta, šādu viedokli pauž Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (FKTK) attiecībā uz iespējamību, ka Meļņiku ģimenes rīcībā esošais Rīgas kuģu būvētavas (RKB) akciju skaits pārsniedz 50%,kas daudziem investoriem liek cerēt uz kompānijas vērtspapīru atpirkšanu par ievērojami augstāku cenu nekā patlaban biržā.

FKTK ir sākusi pārbaudi par minēto jautājumu un Komisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no pārbaudes rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie FKTK ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s RKB kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder RKB kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Vasīlijs Meļņiks ir atstājis AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētāja amatu, lai kandidētu RKB jaunās padomes vēlēšanās, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

V.Meļņiks ir nolēmis savu darbību turpmāk koncentrēt uz RKB stratēģisko projektu realizāciju.

«Jau divus gadus es pastiprināti strādāju kuģu būvētavas attīstīšanā, piesaistot tai ārvalstu partnerus. Ieguldītie pūliņi jau ir devuši konkrētus rezultātus jaunu perspektīvo darbības virzienu attīstīšanā. Uzņēmums ir aktīvi uzsācis jauno kuģu remontu sezonu, ir parakstīti līgumi gan par remontu, gan jaunu kuģu būvi. Tas dod pamatu ar optimismu raudzīties rūpnīcas nākotnē,» atzīmē V.Meļņiks.

RKB akcionāru pilnsapulce, kurā tiks ievēlēta arī jauna padome, notiks piektdien, 25. aprīlī. Tāpat tiks pārvēlēta uzņēmuma valde.

Rīgas Kuģu būvētavas (RKB) valdes loceklis un vairākuma akciju īpašnieks Vasilijs Meļņiks esot ieķīlājis uzņēmumam piederošo peldošo doku un saņēmis kredītu 2,9 miljonu eiro apmērā sev piederošajam uzņēmumam EiroSteel.

Par to informēja atstādinātais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anatolijs Ustinovs un valdes locekļi Sergejs Goļicins un Igors Komarovs. Saistībā ar V. Meļņika darbībām viņi vērsušies arī Ģenerālprokuratūrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Iesniegumā skaidrots, ka 2010. gada beigās ir nodibināta kuģu obligācija uz Rīgas Kuģu būvētavai piederošā peldošā doka Nr. 791. Šis doks ir galvenais rūpnīcas pamatlīdzeklis, un tā vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro. Ķīla ir nodibināta uz Rīgas Kuģu būvētavas un Unicredit Bank (tagad a/s Unicredit Finance) starpā noslēgtā kredīta līguma pamata, kuru tagadējā RKB valde atsakās izsniegt. Tomēr atstādinātajiem padomes un valdes locekļiem ir zināms, ka RKB izsniegtā kredīta summu 2,9 miljonu eiro apmērā nav saņēmis.

Kijevas tiesa pēc Ukrainas Ģenerālprokuratūras pieprasījuma arestējusi Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika īpašumus, raksta epravda.com.ua.

Tiesas spriedums attiecas uz 7 zemes gabaliem, kuru kopējā platība pārsniedz 100 hektārus un uz kuriem atrodas ēkas, kvadraciklu, ūdens motociklu, jahtu, kā arī automašīnām.

Tāpat arestētas Meļņika īpašumtiesības desmit Latvijas uzņēmumos: Finansu investiciju kompanija FIC (100%), Eiro Steel (100%), Graphical Paper (50% ), Eiroholdings Invest (100%), EIROHOLDINGS (100%), Servi Ko (0,051%), Remars-Riga (55,15%), DEUL (2,55%), Chrisal Baltia (1% ), SIA Eiroholdings (50%).

Jāatgādina, ka V. Meļņiks ir arī AS Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs.

Meļņiks tiek apsūdzēts saistībā ar aizdomām vairākos pārkāpumos, tajā skaitā, nelegālu līdzekļu legalizācijā, viltotu dokumentu sagatavošanā un izsniegšanā, sniedzot nepatiesu informāciju, darbošanos kriminālā organizētā grupā un citos.

Latvijas finanšu ministrei nav jāpilda ASV finanšu ministra vietnieka rīkojumi par vienas nozares likvidāciju mūsu valstī. Diemžēl tas notiek. Pēc Bilingslija vizītes Dana Reizniece-Ozola ir paziņojusi, ka Latvijai tagad esot “jauns ambiciozs mērķis” – turpmāk ārvalstnieku noguldījumu apjoms Latvijas bankās varēšot būt tikai 5%. Faktiski tā ir finanšu pakalpojumu eksporta nozares likvidācija Latvijā. Kas šādu “mērķi” izvirzīja – Latvijas valdība, Saeima, Eiropas Savienība, varbūt kāda starptautiska organizācija, kurā mēs esam piekrituši būt?

“Mums vēsturiski nerezidentu noguldījumu apjoms bijis ap 60%. Tagad no kādiem 19 miljardiem nerezidenti ir 8 miljardi. Ja pēc likvidācijas ņemsim nost “ABLV efektu”, esam virzienā uz 30%. Jautājums – pie kāda skaitļa tas apstāsies?” – vēl 8.marta intervijā žurnālam IR jautā FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Nākošā tā paša žurnāla IR numurā 14.martā uz šo jautājumu atbild finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola: “Pēc iestāšanās OECD paustie solījumi pakāpeniski divu gadu laikā samazināt nerezidentu klientu īpatsvaru Latvijas bankās un plāns līdz nākamā gada beigām čaulas kompāniju apjomu samazināt līdz 20% tagad ir nolikti malā. Pēc pagājušās nedēļas ir skaidrs, ka tas nav pietiekami ambiciozs plāns.” Tagad mērķi ir skarbi. “Šobrīd ir ļoti īsā laikā būtiski jāsamazina ne tikai čaulu apmērs, bet arī nerezidentu bizness kopumā. 5% - tas ir mērķis, līdz kuram jānonāk. Ir daži mēneši laika, lai to izdarītu, neceļot arī lieku paniku.” Un pēc finanšu ministres viedokļa publiskošanas pats FKTK vadītājs ziņu aģentūrai LETA jau apliecina: “Jā, apmēram šāds tagad ir pieļaujamais ārvalstu klientu biznesa apmērs bankās - ap 5%.”

Pabeidzot pārbaudi par AS Rīgas kuģu būvētava akcionāru iespējamo saskaņotu rīcību un noslēdzot sākto administratīvo lietu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēma lēmumu piemērot uzņēmuma akcionāriem soda naudu likumā noteiktajā maksimālajā apmērā, informē FKTK pārstāvji.

Vasilijam Meļņikam un AS Remars-Rīga piemērots sods 14,2 tūkstošu eiro apmērā katram par akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma neizteikšanu citiem uzņēmuma akcionāriem.

Pārbaudi par faktu, ka, iespējams, vairākas personas kopā ir ieguvušas līdzdalību AS Rīgas kuģu būvētava vairāk nekā 50% apmērā no uzņēmuma balsstiesīgo akciju skaita, FKTK uzsāka 2012. gadā. Šajā laikā FKTK rīcībā nonākusī informācija un pārbaudes pēdējā posmā saņemtie jaunie fakti par AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu pierāda, ka AS Remars-Rīga bija faktiskā līdzdalība AS Rīgas kuģu būvētava virs 50%. Tā kā Vasilijs Meļņiks ir AS Remars-Rīga kontrolpaketes īpašnieks, atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, V.Meļņika netiešā veida faktiskā līdzdalība ir bijusi vairāk par 50% no kopējā AS Rīgas kuģu būvētava balsstiesīgo akciju skaita.

Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers ir pirmoreiz atzinis savas kļūdas politikā attiecībā uz Krieviju, vēstīja ziņu kanāls "Welt".

"Mana uzticēšanās [gāzesvadam] "Nord Stream 2" bija skaidra kļūda. Mēs turējāmies pie tiltiem, kuriem Krievija vairs neticēja un par kuriem mūs brīdināja mūsu partneri," Šteinmeiers pirmdien sacīja Berlīnē.

"Mēs cietām neveiksmi kopīgu Eiropas māju veidošanā, kur varēja tikt iekļauta Krievija. Mēs cietām neveiksmi ar pieeju iekļaut Krieviju kopējā drošības arhitektūrā," viņš piebilda.

Šteinmeiers ar šiem paziņojumiem nošķīra sevi no bijušā Vācijas kanclera Gerharda Šrēdera, kura politiku attiecībā uz Krieviju Šteinmeiers bija atbalstījis vispirms kā kancelejas vadītājs līdz 2005.gadam, bet pēc tam kā ārlietu ministrs divās kancleres Angelas Merkeles valdībās.

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera topošā partija varētu būt gana ietekmīga, atzīst Latvijas un Krievijas sadarbības padomes vadītājs Vasilijs Meļņiks.

Runājot par iespējamiem V.Zatlera partijas sponsoriem, viņš LNT raidījumā 900 sekundes atzīmēja, ka pats šodien finansē visus pragmatiskos spēkus un to varot pārbaudīt. Viņš būtu arī gatavs ziedot naudu V.Zatlera partijai, ja viņam būs simpātiskas un pieņemamas tās idejas.

«Vienotību un arī citas partijas es esmu atklāti finansējis. Kad valdībā bija Kalvīša kungs, es finansēju Tautas partiju, jo es atbalstīju šo kursu, ko viņi darīja tanī laikā,» sacīja V. Meļņiks, norādot, ka finansējis partijas arī tad, kad valdībā bija Einars Repše.

V.Meļņiks skaidro, ka viņš vērtē ne tikai cilvēkus, bet arī programmas un ko partijas var darīt tieši valsts labā.

“...lai Aizsardzības ministrijai jebkurā brīdī būtu operatīvi pieejama informācija, kas varētu kalpot par pamatu iespējai atgūt nomas objektu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resora vajadzībām, izbeidzot nomas līgumus bez būtiskiem papildu izdevumiem no valsts budžeta”.

Tā skan Valsts kontroles revīzijas ziņojuma Vai īpašumu Rīgā, Krustabaznīcas ielā 11, aizsardzības resors pārvaldījis valsts interesēs? būtiskākā rekomendācija Aizsardzības ministrijai un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.

SIA Arsan, kas noslēdzis neapdzīvoto telpu nomas līgumu uz 40 gadiem ar NBS pirms vairāk nekā 20 gadiem, lielākā ķeza ir, ka VK rekomendācija armijā ir uztverta kā nepārprotama pavēle. Uzņēmuma valdes loceklis Endo Lapsa pēc ilgstošas komunikācijas ar Aizsardzības ministriju un NBS sapratis, ka jāvēršas pie civilām amatpersonām pēc taisnības, un uzrakstījis vēstuli premjeram un aizsardzības ministram ar situācijas skaidrojumu, tomēr atbildi turpat divu mēnešu laikā tā arī nav saņēmis. Tikmēr objektā notiek kaut kas, ko var pielīdzināt reiderismam uzņēmējdarbības vidē ar to atšķirību, ka šajā gadījumā to realizē NBS un Aizsardzības ministrija. Dienas Bizness lūdza Endo Lapsu skaidrot situāciju īsāk un tiešāk, nekā tas darīts četru A4 formāta lapaspušu garajā vēstulē premjeram, kuru gan pilnā apmērā pievienojam intervijas noslēgumā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Nezalezhnist jeb tulkojumā no ukraiņu valodas Neatkarība - tā ceturtdien Singapūrā tika nokristīta gāzes ieguves platforma, kuru a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) piegādās Ukrainas valsts uzņēmumam Černomorneftegaz, raksta laikraksts Diena.

Pēc nesenajiem «gāzes kariem» ar Krieviju Ukraina apņēmusies iegūt pilnīgu enerģētisko neatkarību no sava austrumu kaimiņa, tāpēc arī tiek īstenots vērienīgais projekts, kurā Latvijas uzņēmums pamanījies «nokost» teju 400 miljonus dolāru vērtu kumosu, skaidro laikraksts.

Neatkarība, kas tagad sāk pusotru mēnesi garo ceļojumu uz Bosfora jūras šaurumu, gan pilnīgu Ukrainas enerģētisko neatkarību vēl nenodrošināšot.

Iepirkuma konkursā, kuru pagājušā gada nogalē izsludināja Ukrainas valsts uzņēmums, pieteicās 124 pretendenti, tāpēc Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika vadītās RKB uzvara šajā Austrumeiropas valstī radīja lielu ažiotāžu. Jautāts, kas Latvijas uzņēmumam jādara, lai uzvarētu tādā konkursā, V. Meļņiks tikai daudznozīmīgi atbildējis: «Tas ir mūsu komercnoslēpums.»

Uzņēmējs Vasīlijs Meļņiks, viņa sieva un vairāki padotie, iespējams, ilgstoši saskaņoti kontrolē virs 50% Rīgas kuģu būvētavā (RKB).

Šīm personām, saskaņā ar Finanšu instrumentu tirdzniecības likumu, būtu obligāti jāizsaka citiem akcionāriem piedāvājums atpirkt tiem piederošās akcijas, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) tiesā pagaidām neveiksmīgi cenšas pierādīt arī Rīgas kuģubūvētavas (RKB) mazākuma akcionārs un vairāku citu mazākuma akcionāru pārstāvis jurists Linards Baumanis. Viņš bija liecinieks mazākuma akcionāru neveiksmīgam mēģinājumam ar tiem piederošiem kopumā vairāk nekā 10% RKB akciju 2012.gada pavasarī ievēlēt padomes locekli, kas atšķaidītu līdz šim vien no lielākā akcionāra virzītiem cilvēkiem veidoto padomi. V. Meļņiks, lūgts viedokli par izveidojušos situāciju, atbildi pats nesniedza, bet visas uzņēmums valdes pārstāvis DB mazākuma akcionāru izteiktās aizdomas noraidīja.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Volks brīdinājis Rīgas kuģu būvētavu (RKB) par ieceri iesniegt maksātnespējas pieteikumu tiesā, ja uzņēmums neapmaksās parādsaistības 65 223 eiro apmērā līdz aprīļa sākumam, liecina Volks paziņojums medijiem.

Iesniegumā norādīts, ka uzņēmums Volks kopš 2012.gada sākuma uz līguma pamata darbojās kā RKB apakšuzņēmējs, veicot tehniskās novērošanas, iekšdedzes dzinēju, kuģu palīgmehānismu, kuģu korpusu un citu armatūru remontdarbus. Visi RBK uzdotie darbi tika veikti pilnā apmērā un nodoti ar pieņemšanas-nodošanas aktiem. Pēc darbu veikšanas RKB tika izrakstīti arī rēķini, kurus uzņēmums joprojām nav apmaksājis.

Kopējā parāda summa par padarītajiem darbiem sasniedza 58 802 eiro, bet līgumsods - 26 269 eiro. Tomēr Volks, ievērojot samērīguma principu pret neizpildītajām saistībām, ir ar mieru samazināt līgumsodu uz 6421 eiro, par ko uzņēmums jau ir izrakstījis rēķinu RKB. Tādējādi kopējais RKB parāds ir 65 223 eiro.

Lietuvas Investoru asociācija aicina Latvijas regulatoram izmeklēt Rīgas kuģu būvētavu kontrolējošā akcionāra Vasilija Meļņika ģimenes locekļu darījumus ar akcijām, kuru mērķis ir samazināt līdzdalību RKB pamatkapitālā un tādējādi izvairīties no obligātā akciju atpirkšanas pienākuma, norāda asociācija.

V. Meļņika sieva apmēram pirms pusgada noslēdza akciju pārdošanas darījumu, ar kuru pārdeva 0,23% no RKB pamatkapitāla, tomēr neievēroja likuma prasības un publiski par šo darījumu paziņoja tikai 10. februārī.

«2013. gada 25. jūlijā asociācija informēja Latvijas masu medijus, ka V. Meļņiks kontrolē RKB un vairākus gadus izvairās no pienākuma atpirkt RKB akcijas no mazajiem akcionāriem, kā tas ir paredzēts gan Eiropas Savienības direktīvās, gan Latvijas likumos. Tā ir neveiksmīga sakritība, ka dienu pirms mūsu paziņojuma V. Meļņika sieva darīja zināmu, ka ir pārdevusi RKB akcijas,» saka Lietuvas Investoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitautas Plunksnis.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa otrdien paziņoja nolēmumu AS Rīgas kuģu būvētava maksātnespējas lietā un noraidīja kreditoru prasību kā nepamatotu.

Līdz ar to tika izbeigta AS Rīgas kuģu būvētava maksātnespējas procesa lieta, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas uzņēmums Morski Tehnologii tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētava par ļaunprātīgu maksājumu neveikšanu vairāk nekā 120 tūkstošu eiro apmērā, liecina uzņēmuma maksātnespējas pieteikumā esošā informācija.Komandor Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret RKB par neizpildītām saistībām vairāk nekā 43 tūkstošu eiro apmērā. Tiesa apvienojusi abas lietas.

RKB iepriekš informēja, ka kompānijā tiek veikts apjomīgs neatkarīgs audits, pirms kura pilnīgas pabeigšanas RKB ir apņēmusies atturēties publiskot kopējos rezultātus. Taču jau patlaban iegūts pietiekami plašs faktoloģiskais materiāls, lai izdarītu secinājumus, ka pienākumus nolaidīgi esot pildījis bijušais valdes loceklis Igors Komarovs, norāda RKB pārstāvji.

Ekspremjers Aigars Kalvītis kļuvis par SIA Eiro Agro Holdings valdes priekšsēdētāju.

Par to liecina Uzņēmumu reģistra datu bāzē iegrāmatotā informācija. No valdes locekļa pienākumu pildīšanas atbrīvots Aivars Stolders, bet turpmāk valdes locekļa pienākumus pildīs Vasilijs Meļņiks. Saskaņā ar Lursoft datiem, A. Kalvītis kļuvis par uzņēmuma 30 % kapitāldaļu īpašnieku, bet 70 % pieder SIA Eiroholdings.

Līdz šim V. Meļņikam piederošais Eiroholdings bija vienīgais Eiro Agro Holdings īpašnieks. Līdzšinējais uzņēmuma nosaukums bija Eiro Transit Logistic. Kompānijas pamatdarbība bija saistīta ar metālu un metāla rūdu vairumtirdzniecību.

A. Kalvītis nevēlējās plašāk komentēt uzņēmuma darbību un plānus, vien atzina, ka tas saistīts ar lauksaimniecisko ražošanu un jaunu tehnoloģiju ieviešanu ne vien Latvijā, bet starptautiskā mērogā.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa otrdien paziņoja nolēmumu AS Rīgas kuģu būvētava maksātnespējas lietā un noraidīja kreditoru prasību kā nepamatotu, paziņojumā NASDAQ OMX Riga informē uzņēmums.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas uzņēmums Morski Tehnologii tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētava par ļaunprātīgu maksājumu neveikšanu vairāk nekā 120 tūkstošu eiro apmērā, liecina uzņēmuma maksātnespējas pieteikumā esošā informācija.Komandor Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret RKB par neizpildītām saistībām vairāk nekā 43 tūkstošu eiro apmērā. Tiesa apvienojusi abas lietas.

RKB iepriekš informēja, ka kompānijā tiek veikts apjomīgs neatkarīgs audits, pirms kura pilnīgas pabeigšanas RKB ir apņēmusies atturēties publiskot kopējos rezultātus. Taču jau patlaban iegūts pietiekami plašs faktoloģiskais materiāls, lai izdarītu secinājumus, ka pienākumus nolaidīgi esot pildījis bijušais valdes loceklis Igors Komarovs, norāda RKB pārstāvji.

Uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts dalībniekos notikušas izmaiņas, kopš ceturtdienas, 6. decembra, par 12,5% daļu līdzīpašnieku kļūstot Sergejam Kuzņecovam, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Viņš šīs uzņēmuma daļas ar ieguldījumu 8,2 tūkst. Ls apmērā iegādājies no līdzšinējās dalībnieces Ingas Piteronokas.

Pārējo dalībnieku ieguldījums SIA Rēzeknes gaļas kombināts ir palicis nemainīgs – Bislanam Abdulmuslimovam pieder 25% daļu ar ieguldījumu 16,4 tūkt. Ls apmērā, Vinetai Piteronokai – 37,5% daļu ar ieguldījumu 24,6 tūkst. Ls apmērā, bet Rozai Džamaldajevai – 25% daļu ar 16,4 tūkst. Ls ieguldījumu.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts, kurš, vērtējot pēc 2011. gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, ir 196. lielākais Latvijas uzņēmums un 12. lielākais Latvijas uzņēmums pārtikas nozarē, reģistrēts 2001. gadā. Tā pamatkapitāls ir 65,6 tūks. Ls, un darbības veids ir gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgas iela 22, Rēzekne.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Rīgas kuģu būvētava zaudējumi sasniedza 950 tūkstošus eiro, liecina uzņēmuma paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Pērn attiecīgajā periodā zaudējumi bija 1,086 miljoni eiro.

Rīgas kuģu būvētavas neto apgrozījums sasniedza 6,9 miljonus eiro, kas ir ievērojami mazāk nekā pērn, kad apgrozījums bija 34,8 miljoni eiro.

Šā gada pirmajā pusgadā AS Rīgas kuģu būvētava kopumā izremontēja 19 kuģus. Tika uzbūvēts un nodots pasūtītājam arī piektais SWATH tipa patruļkuģis Rēzekne Aizsardzības ministrijas vajadzībām.

Pirmajā pusgadā uzņēmums veica investīcijas pamatlīdzekļu iegādei un rekonstrukcijai 2,8 miljonu eiro apmērā.

Db.lv jau rakstīja, ka vairāki uzņēmumi tiesā iesnieguši maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētava, taču tiesa prasības noraidīja.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) patlaban izvērtē novēloto AS Rīgas kuģu būvētava akcionāres ziņojumu par vērtspapīru pārdošanu, kā arī turpina pārbaudi par uzņēmuma akcionāru struktūru, norāda FKTK.

Publiskais paziņojums par Irinai Meļņikai piederošo 0,23% AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu ir publicēts pēc norādījuma, pēc tam, kad FKTK rīcībā bija nonākusi informācija par šo darījumu.

Attiecīgi FKTK vērsās pie AS Rīgas kuģu būvētava akcionāres Irinas Meļņikas, norādot uz publicēšanas termiņa neievērošanu.

Par informācijas neiesniegšanu Finanšu instrumentu tirgus likumā norādītājā termiņā FKTK ir tiesības izteikt personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14,2 tūkstošiem eiro. Attiecīgi pēc visu faktisko apstākļu noskaidrošanas un izvērtēšanas FKTK lems par iespējamo sankciju piemērošanu.

Liepājā ir visi priekšnoteikumi prāmju kustības attīstībai, jo Latvijas un Krievijas autopārvadātāju vienošanās paredz būtisku kravu plūsmas pieaugumu caur Liepājas ostu.

Tā pēc Latvijas un Krievijas Lietišķās sadarbības padomes sēdes Liepājā norādīja padomes priekšsēdētājs no Latvijas puses Vasilijs Meļņiks, kā arī apstiprināja padomes priekšsēdētājs no Krievijas puses Pjotrs Avens. 10. jūnijā abu valstu autopārvadātāju asociācijas gatavojas parakstīt sadarbības deklarāciju, kas ietvers arī konkrētus plānus attiecībā uz kravu plūsmu caur Liepājas ostu. Vai runa ir par jaunas prāmju līnijas organizēšanu, vai arī tā būs sadarbība ar jau esošo Scandlines prāmju līniju, tas paliks biznesa ziņā, norādīja V. Meļņiks. Savukārt ekonomikas ministrs Artis Kampars sarunā ar Db.lv atklāja, ka jau jūlijā varētu būt jaunas prāmju līnijas piedāvājums. Autopārvadātāju vienošanās, stāstīja ministrs, paredz to, ka no katrām piecām autopārvadājumu atļaujām kravu vešanai caur Poliju četras būs izsniegtas pārvadājumiem pa sauszemi, bet viena būs jānovirza caur Liepājas ostu. Tas ļautu pārvadātājiem samazināt izmaksas, ko rada augošās degvielas cenas. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldnieks Guntars Krieviņš sarunā ar Db.lv atzina, ka autopārvadātājiem šāda vienošanās ir pievilcīga un arī ostai tas sola kravu pieaugumu. Tomēr būtiski esot panākt, lai vienošanās būtu ilgtermiņa, jo prāmju kustības attīstība prasītu prāvus LSEZ ieguldījumus infrastruktūrā. «Ja pēc trim gadiem kravu plūsma no Krievijas apsīkst, tad šie ieguldījumi neatmaksāsies,» viņš skaidroja. Vienošanās saturs vēl tiek precizēts, un galīgais tās teksts būs zināms tikai 10. jūnijā.