A/s Rīgas kuģu būvētava fokusēsies uz mazo un vidēja izmēra kuģu būvniecību, kā arī rietumvalstu kuģu remontu.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) jaunais stūrmanis – valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs, kurš uzņēmuma vadību pārņēmis sarežģītā situācijā – notiek akcionāru savstarpējais karš, tiek prasīta uzņēmuma maksātnespēja, iepriekšējo gadu tirgus aizvēršanās Krievijā un Ukrainā, sarežģīta situācija ar pasūtījumiem Eiropas kuģu būvētavās, jo lielo kuģu būves pasūtījumi pārcēlušies uz Dienvidaustrumāziju (Ķīnu, Dienvidkoreju), rezultātā tādu būvēšana ES ir kļuvusi par sava veida reliktu. RKB nebūt nav pirmais uzņēmums, kura valdē strādā J. Skvarnovičs, jo viņš ir vadījis ne tikai kolhozu Tukuma rajonā vēl PSRS laikos, bet arī a/s Tukuma piens, a/s Rīgas piena kombināts, a/s Limbažu piens, SIA Forburga, a/s Stats Invest, bijis valdē a/s Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un SIA Stats. Ar šādu vadītāja pieredzes bagāžu viņš pauž optimismu par uzņēmuma nākotnes perspektīvu.

Bijušais AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes loceklis Igors Komarovs maksājis apakšuzņēmējiem par faktiski neveiktiem darbiem, tādēļ patlaban kompānijā notiek audits, informē RKB pārstāvji, piebilstot, ka tādējādi iespējams arī skaidrot šo apakšuzņēmēju pēdējā laika aktivitātes, kas vērstas pret RKB.

Patlaban RKB rūpnīcā tiek veikts apjomīgs neatkarīgs audits, pirms kura pilnīgas pabeigšanas RKB ir apņēmusies atturēties publiskot kopējos rezultātus. Taču jau patlaban iegūts pietiekami plašs faktoloģiskais materiāls, lai izdarītu secinājumus, ka I. Komarovs savus pienākumus ir pildījis nolaidīgi, norāda RKB pārstāvji.

Kā piemēru viņi min, ka viens no apakšuzņēmējiem ir iesniedzis rēķinus par faktiski neveiktiem darbiem, taču visi dokumenti ir noformēti un pat no RKB ir saņemta apmaksa par šiem darbiem. Līdzīgi pārkāpumi tiek atklāti arī sadarbībā ar citiem apakšuzņēmējiem. Ņemot vērā, ka tieši I. Komarovs bija atbildīgs par sadarbību ar apakšuzņēmējiem, RKB valde ir spiesta pārbaudīt visus darījumus, lai identificētu visus nelikumīgās naudas izkrāpšanas gadījumus no RKB, norāda uzņēmums, piebilstot, ka RKB jau ir vērsusies tiesībsargājošās iestādēs, lai likumā noteiktā kārtībā aizstāvētu savas mantiskās intereses un vērstos pret vainīgajām personām.

Nav pamata automātiski summēt diviem laulātajiem piederošas akcijas, jo personu sastāvēšana laulībā vēl automātiski nenozīmē, ka attiecīgā uzņēmuma akcijas, kuras pieder laulātajiem, ir nevis katras personas atsevišķa manta, bet gan to kopmanta, šādu viedokli pauž Finanšu un Kapitāla tirgus komisija (FKTK) attiecībā uz iespējamību, ka Meļņiku ģimenes rīcībā esošais Rīgas kuģu būvētavas (RKB) akciju skaits pārsniedz 50%,kas daudziem investoriem liek cerēt uz kompānijas vērtspapīru atpirkšanu par ievērojami augstāku cenu nekā patlaban biržā.

FKTK ir sākusi pārbaudi par minēto jautājumu un Komisijas turpmākā rīcība būs atkarīga no pārbaudes rezultātiem.

Pagājušajā nedēļā kļuva zināms, ka Lietuvas investoru asociācija, kurā apvienojušies vairāk nekā 600 biedru, vērsusies pie FKTK ar aicinājumu uzlikt par pienākumu a/s RKB kontrolpaketes īpašniekam Vasīlijam Meļņikam izteikt citiem akcionāriem adresētu akciju atpirkšanas piedāvājumu.

Asociācijas izsūtītajā paziņojumā minēts, ka no vairākiem biedriem ir saņemtas sūdzības par to, ka laulātajiem Vasīlijam un Irinai Meļņikiem kopā pieder RKB kontrolpakete, tomēr joprojām nav izteikts citiem akcionāriem adresēts akciju atpirkšanas piedāvājums, lai gan to paredz Latvijas Republikas likumdošana.

Metālapstrādes uzņēmums SIA Volks brīdinājis Rīgas kuģu būvētavu (RKB) par ieceri iesniegt maksātnespējas pieteikumu tiesā, ja uzņēmums neapmaksās parādsaistības 65 223 eiro apmērā līdz aprīļa sākumam, liecina Volks paziņojums medijiem.

Iesniegumā norādīts, ka uzņēmums Volks kopš 2012.gada sākuma uz līguma pamata darbojās kā RKB apakšuzņēmējs, veicot tehniskās novērošanas, iekšdedzes dzinēju, kuģu palīgmehānismu, kuģu korpusu un citu armatūru remontdarbus. Visi RBK uzdotie darbi tika veikti pilnā apmērā un nodoti ar pieņemšanas-nodošanas aktiem. Pēc darbu veikšanas RKB tika izrakstīti arī rēķini, kurus uzņēmums joprojām nav apmaksājis.

Kopējā parāda summa par padarītajiem darbiem sasniedza 58 802 eiro, bet līgumsods - 26 269 eiro. Tomēr Volks, ievērojot samērīguma principu pret neizpildītajām saistībām, ir ar mieru samazināt līgumsodu uz 6421 eiro, par ko uzņēmums jau ir izrakstījis rēķinu RKB. Tādējādi kopējais RKB parāds ir 65 223 eiro.

Ukrainas uzņēmums Morski Tehnologii tiesā iesniedzis maksātnespējas pieteikumu pret AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) par ļaunprātīgu maksājumu neveikšanu vairāk nekā 120 tūkstošu eiro apmērā, liecina uzņēmuma maksātnespējas pieteikumā esošā informācija.

Pieteikumā tiesai teikts, ka no 2012. gada februāra starp RKB un uzņēmumu SIA Morskije Tehnologii noslēgts līgums par kuģu korpusu būvniecību. Saskaņā ar šo līgumu un RKB pasūtījumu, uzņēmums ir veicis darbus, par kuriem RKB ir samaksājusi tikai daļēji, turklāt arī daļējais maksājums ir veikts ar kavēšanos.

Uzņēmums pieteikumā tiesai norāda, ka maksātnespējas pieteikuma iesniegšanas pamats ir parādnieka nespēja ilgstoši nokārtot parādsaistības pret Morskije Tehnologii, kas uz maksātnespējas brīdinājuma sastādīšanas dienu, šā gada 21. janvāri, bez līgumsodiem ir 120,4 tūkstoši eiro.

Arī pēc maksātnespējas brīdinājuma nosūtīšanas RKB nav reaģējis un nav mēģinājis nokārtot savas saistības un ļaunprātīgi neveic maksājumus, lai gan Morskije Tehnologii darbus izpildījis noteiktajā termiņā un atbilstošā kvalitātē, ko pierāda gan parakstītais pieņemšanas nodošanas akts, gan arī tas, ka RKB daļēji jau ir veikusi apmaksu par sniegtajiem kuģu būvniecības un montāžas pakalpojumiem, norāda kompānija.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) pieļauj, ka SIA Komandor cenšas panākt nepamatotu rēķinu apmaksu, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga biržā.

2013. gada 16. decembrī RKB ir vērsusies Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā ar prasības pieteikumu pret SIA Komandor par zaudējumu piedziņu un par savstarpējo prasījumu ieskaitu saistībā ar rēķinu KOM-53/13.

Lieta ir ierosināta un tiesas sēde ir nozīmēta. Kā tika norādīts RKB iebildumos par maksātnespējas procesa brīdinājumu - starp pusēm (RKB un SIA Komandor) pastāv strīds par tiesībām, par kurām SIA Komandor ir informēta, un tai nav tiesību iesniegt tiesā maksātnespējas procesa pieteikumu pret RKB, jo nav konstatējama Maksātnespējas likuma 57.pantā noteiktā maksātnespējas pazīme, norāda uzņēmums.

Neskatoties uz nosūtītajiem iebildumiem un ierosināto lietu Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā, SIA Komandor ir izplatījis paziņojumu par to, ka ir iesniegts pieteikums tiesā par maksātnespējas procesa ierosināšanu. Šāds pieteikums ir nepamatots, un RKB turpinās aizstāvēt savas likumīgās intereses, saka kompānijas pārstāvji.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) patlaban izvērtē novēloto AS Rīgas kuģu būvētava akcionāres ziņojumu par vērtspapīru pārdošanu, kā arī turpina pārbaudi par uzņēmuma akcionāru struktūru, norāda FKTK.

Publiskais paziņojums par Irinai Meļņikai piederošo 0,23% AS Rīgas kuģu būvētava akciju pārdošanas darījumu ir publicēts pēc norādījuma, pēc tam, kad FKTK rīcībā bija nonākusi informācija par šo darījumu.

Attiecīgi FKTK vērsās pie AS Rīgas kuģu būvētava akcionāres Irinas Meļņikas, norādot uz publicēšanas termiņa neievērošanu.

Par informācijas neiesniegšanu Finanšu instrumentu tirgus likumā norādītājā termiņā FKTK ir tiesības izteikt personai brīdinājumu vai uzlikt soda naudu līdz 14,2 tūkstošiem eiro. Attiecīgi pēc visu faktisko apstākļu noskaidrošanas un izvērtēšanas FKTK lems par iespējamo sankciju piemērošanu.

Lietuvas Investoru asociācija aicina Latvijas regulatoram izmeklēt Rīgas kuģu būvētavu kontrolējošā akcionāra Vasilija Meļņika ģimenes locekļu darījumus ar akcijām, kuru mērķis ir samazināt līdzdalību RKB pamatkapitālā un tādējādi izvairīties no obligātā akciju atpirkšanas pienākuma, norāda asociācija.

V. Meļņika sieva apmēram pirms pusgada noslēdza akciju pārdošanas darījumu, ar kuru pārdeva 0,23% no RKB pamatkapitāla, tomēr neievēroja likuma prasības un publiski par šo darījumu paziņoja tikai 10. februārī.

«2013. gada 25. jūlijā asociācija informēja Latvijas masu medijus, ka V. Meļņiks kontrolē RKB un vairākus gadus izvairās no pienākuma atpirkt RKB akcijas no mazajiem akcionāriem, kā tas ir paredzēts gan Eiropas Savienības direktīvās, gan Latvijas likumos. Tā ir neveiksmīga sakritība, ka dienu pirms mūsu paziņojuma V. Meļņika sieva darīja zināmu, ka ir pārdevusi RKB akcijas,» saka Lietuvas Investoru asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitautas Plunksnis.

Septiņiem nesen dibinātajā biedrībā Korvet esošiem uzņēmumiem Rīgas kuģu būvētava (RKB) palikusi parādā vairāk nekā 462 tūkstošus eiro un atsakās tos samaksāt, liecina biedrības iesniegums Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK).

Iesniegumā FKTK minēts, ka uz šā gada marta sākumu RKB, neveicot sniegto pakalpojumu apmaksu, ir izveidojušās lielas parādsaistības pret bijušajiem apakšuzņēmējiem, kuri darbojas kuģu būvēšanas nozarē.

Pašlaik biedrības uzņēmumu kopējais prasījums saskaņā ar piestādītajiem rēķiniem sasniedzis 463 tūkstošus eiro.

Kā Db.lv skaidroja Korvet pārstāvji, minēto septiņu uzņēmumu nosaukumi patlaban netiek atklāti. To nevēloties paši uzņēmumi, «ņemot vērā RKB valdes darbības».

Biedrība Korvet norāda, ka visi izveidojušos parādu atgūšanas mēģinājumi ir noveduši pie RKB valdes priekšsēdētāja Vasilija Meļņika un uzņēmuma pārstāvju – zvērinātu advokātu biroja VARUL – draudiem ar prasības pieteikumu iesniegšanu pret nenodrošinātajiem kreditoriem un draudu vēstuļu izsūtīšanu par kriminālprocesu ierosināšanu, nepatiesi apgalvojot, ka tieši darbu izpildītāji ar saviem izpildītajiem darbiem, sniegtajiem pakalpojumiem ir nodarījuši zaudējumus RKB un uzņēmums nevienam neko nav parādā.

Uzņēmumi Baltic Mareco un Baltic Mareco Ltd lūguši ierosināt krimināllietu pret Rīgas kuģu būvētavu par svešas mantas piesavināšanos personu grupā, informē kompānijas pārstāvji.

Iesniegumā Valsts policijai minēts, ka uzņēmums Baltic Mareco Ltd nomāja telpas no RKB, kurās atradās Baltic Mareco piederošā metāla lokšņu termiskās griešanas mašīna, kas bija nodota lietošanā Baltic Mareco Ltd, kā arī produkcija. Pēc telpu īres nomas līguma beigām pērnā gada beigās Baltic Mareco Ltd atbrīvoja telpas no savām lietām un piederumiem, tomēr uzņēmums nevarēja izvest minēto iekārtu un produkciju, jo RKB amatpersonas to aizliedza.

Teritorija, kurā atradās nomātā platība, ir apsargāta, iekļūt tajā var tikai iepriekš pieteiktas un apstiprinātas personas ar atļaujām, tāpat arī izvest lietas un piederumus no teritorijas drīkst tikai ar RKB amatpersonu rakstisku atļauju.

Vasīlijs Meļņiks ir atstājis AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētāja amatu, lai kandidētu RKB jaunās padomes vēlēšanās, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

V.Meļņiks ir nolēmis savu darbību turpmāk koncentrēt uz RKB stratēģisko projektu realizāciju.

«Jau divus gadus es pastiprināti strādāju kuģu būvētavas attīstīšanā, piesaistot tai ārvalstu partnerus. Ieguldītie pūliņi jau ir devuši konkrētus rezultātus jaunu perspektīvo darbības virzienu attīstīšanā. Uzņēmums ir aktīvi uzsācis jauno kuģu remontu sezonu, ir parakstīti līgumi gan par remontu, gan jaunu kuģu būvi. Tas dod pamatu ar optimismu raudzīties rūpnīcas nākotnē,» atzīmē V.Meļņiks.

RKB akcionāru pilnsapulce, kurā tiks ievēlēta arī jauna padome, notiks piektdien, 25. aprīlī. Tāpat tiks pārvēlēta uzņēmuma valde.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) ar Singapūras kompāniju SBI parakstījusi nodomu protokolu, kas paredz izveidot kopuzņēmumu naftas un gāzes urbšanas platformu un to aprīkojuma ražošanai, liecina kompānijas paziņojums NASDAQ OMX Riga.

Šāds kopuzņēmums ļaus Latvijas kuģu būvētājiem izmantot Singapūras speciālistu iestrādes un pieredzi, kas savukārt dos iespēju RKB iesaistīties urbšanas platformu – gigantisku 21. gadsimta inženierbūvju - izgatavošanas un uzstādīšanas biznesā.

«Rīgas kuģu būvētava turpina attīstīties, un vērojama nopietna potenciālo ārzemju sadarbības partneru interese par mūsu uzņēmumu. Patlaban sākas aktīva kuģu remonta sezona, un RKB ir gatava dokā uzņemt Vācijas, Skandināvijas un citu valstu kuģus. Taču vienlaikus ir uzsākta iesaistīšanās arī naftas un gāzes urbšanas iekārtu izgatavošanas biznesā,» skaidro AS Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Vasīlijs Meļņiks.

Rīgas Kuģu būvētavas (RKB) valdes loceklis un vairākuma akciju īpašnieks Vasilijs Meļņiks esot ieķīlājis uzņēmumam piederošo peldošo doku un saņēmis kredītu 2,9 miljonu eiro apmērā sev piederošajam uzņēmumam EiroSteel.

Par to informēja atstādinātais uzņēmuma padomes priekšsēdētājs Anatolijs Ustinovs un valdes locekļi Sergejs Goļicins un Igors Komarovs. Saistībā ar V. Meļņika darbībām viņi vērsušies arī Ģenerālprokuratūrā un Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).

Iesniegumā skaidrots, ka 2010. gada beigās ir nodibināta kuģu obligācija uz Rīgas Kuģu būvētavai piederošā peldošā doka Nr. 791. Šis doks ir galvenais rūpnīcas pamatlīdzeklis, un tā vērtība pārsniedz piecus miljonus eiro. Ķīla ir nodibināta uz Rīgas Kuģu būvētavas un Unicredit Bank (tagad a/s Unicredit Finance) starpā noslēgtā kredīta līguma pamata, kuru tagadējā RKB valde atsakās izsniegt. Tomēr atstādinātajiem padomes un valdes locekļiem ir zināms, ka RKB izsniegtā kredīta summu 2,9 miljonu eiro apmērā nav saņēmis.

AS Rīgas kuģu būvētava dažādās būvniecības stadijās pašlaik ir septiņi kuģi, līdztekus tā piedalās vairāku jaunu kuģu būves iepirkumos

Tā pašreizējo situāciju raksturo AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) Kuģu būves departamenta vadītājs Genādijs Sļozkins.

Pērn kopumā ir sākta septiņu jaunu kuģu būvniecība, vairākums no tiem klientiem jānodod šī gada pavasarī. Paralēli tam RKB startē arī vairākos iepirkumos ārzemēs, bet dažu jaunu kuģu būves līgumprojekti gaida parakstīšanu.

«Jaunu kuģu būves joma balstās uz trīs vaļiem – cenu, termiņiem un kvalitāti. Jebkura balsta trūkums nozīmē potenciālā pasūtījuma neiegūšanu,» teic G.Sļozkins. RKB lielākie konkurenti ir Polijā bāzētie uzņēmumi. Lai arī kuģu būvētavas ir gan Somijā, gan Vācijā, tomēr tajās tiek būvēti citu kategoriju kuģi, uz kuru būvniecības pasūtījumiem RKB nav lielu cerību, kaut arī ir bijuši jau vairāki projekti par specifisku pasūtījumu izpildi. «RKB ir savas priekšrocības, kuras arī cenšamies maksimāli izmantot,» uzsver G.Sļozkins. Pašlaik lielāko RKB darbu īpatsvaru veido tieši zvejas kuģu būve. Tos pasūta Norvēģijas, Islandes un Īrijas uzņēmēji. «Nenoliedzami, RKB mērķauditorija ir tieši Norvēģijas zivju fermu apsaimniekošanai nepieciešamie kuģi,» informē G.Sļozkins.

Biedrības Korvet, kas apvieno septiņus AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) apakšuzņēmējus, publiski izplatītais paziņojums par iesniegumu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) rada maldīgu priekšstatu, ka FKTK ir iestāde, kurā risināmi civiltiesiski strīdi starp apakšuzņēmējiem un biržas emitentu par nenosegtām parādsaistībām vai nesamaksātiem rēķiniem.

FKTK aicina „Korvet” biedrus vērsties tiesībsargājošās institūcijās, ja uzskata, ka viņu tiesības ir aizskartas, teikts komisijas pubiskotajā paziņojumā.

Komisija norāda, ka jebkuri mēģinājumi iesaistīt regulatoru civiltiesisku strīdu risināšanā starp uzņēmējiem var radīt tirgum maldīgu priekšstatu par to, kāda ir faktiskā FKTK loma finanšu instrumentu tirgus dalībnieku – emitentu – uzraudzībā. Tas var radīt citām personām šķietamību, ka šādi uzraugu var mēģināt ietekmēt nostāties kāda no strīdā iesaistītajiem pusē un tādējādi panākt sev vēlamo rezultātu strīdā.

FKTK uzsver, ka kā tirgus uzraugs iestāde vienmēr norobežojas no šādiem konfliktiem, jo ne civiltiesisku strīdu izskatīšana, ne tādu darbību izmeklēšana, par kurām likumdevējs paredzējis kriminālatbildību, nav FKTK kompetencē.

Saistībā ar ekonomisko situāciju Krievijā pašlaik AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) nav pasūtījumu no šīs valsts. 2013.gadā vēl bija pasūtījumi no Krievijas gan kuģu būvei, gan remontam, bet tagad uzņēmums pret tiem izturas ar piesardzību, intervijā aģentūrai LETA sacīja "Rīgas kuģu būvētavas" valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs.

Jautāts, kādas ir prognozes par šo gadu - vai pasūtījumi no Krievijas varētu parādīties vai tomēr pret šo reģionu tagad tiek ievērota piesardzība -, Skvarnovičs skaidroja, ka visas piemērotās sankcijas, rubļa vājums liek būt ļoti piesardzīgiem.

«Pirmkārt, valsts pasūtījumi tiek veikti Krievijas rūpnīcās un tos nemaz neļauj izvietot ārpus valsts. Otrkārt, ja pasūtītājs norēķinus vēlas veikt rubļos, tad šādus pasūtījumus nemaz nepieņemam, bet, ja norēķini paredzēti eiro, tad vienalga abām pusēm ir liels risks un neparedzama gala summa. Būvējot jebkuru kuģi, jārēķinās vismaz ar 10-12 mēnešiem pat vismazākajam kuģim, tāpēc nav skaidrs, kāda būs situācija šī termiņa beigās. Tāpēc pašlaik neriskējam uzņemties pasūtījumus no Krievijas. Esam piesardzīgi un gribam saprast, kā nākotnē attīstīsies situācija,» sacīja Skvarnovičs.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) pabeigusi vēl divu lielu kuģu remontu un aktīvi turpina sezonu, remontējot kuģus un saņemot jaunus pasūtījumus, informē uzņēmuma pārstāvji.

No kuģu būvētavas doka ir aizkuģojis kravas kuģis UBC Tampico, kurš peld zem Kipras karoga un kura pieraksta osta ir Limasola. UBC Tampico garums ir 182,6 metri, platums – 28,6 metri, kravnesība – 37,8 tūkstoši tonnu. Kravas kuģis atbilst Panamax klasifikācijai, - šāds platuma ierobežojums ir nepieciešams, lai kuģis varētu caurbraukt Panamas kanālu, kas savieno Kluso un Atlantijas okeānu.

Remonta laikā kravas kuģim tika pārkrāsots ārējais korpuss, atjaunotas tērauda caurules, veikti hidraulisko cilindru remontdarbi. Tāpat pirmo reizi RKB speciālisti veica kuģa aprīkošanu ar nerotējošas sprauslas dzenskrūvi Mewis Duct. Šāda dzenskrūve ļauj kuģim efektīvi sasniegt lielāku ātrumu, tādējādi ietaupot degvielu.

Saistībā ar atsevišķu bijušo un esošo a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) amatpersonu izteikumiem uzņēmums ir vērsusies Ekonomikas policijā.

Kopš pagājušā gada beigām medijiem tiek izplatīti Rīgas kuģu būvētavas bijušā valdes locekļa I. Komarova, esošo padomes locekļu S. Goļicina, A. Ustinova, kā arī dažu bijušo amatpersonu apgalvojumi par it kā notikušām nelikumībām Rīgas kuģu būvētavā, teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem, kurā informēts par veŗšanos policijā.

RKB uzsver, ka I.Komarovs zaudēja RKB valdes locekļa amatu, kā arī vairākas amatpersonas ir atstādinātas no pienākumu pildīšanas sakarā ar aizdomām par pieļautajām nelikumībām.

Atsaucoties uz šonedēļ izplatīto paziņojumu, ka, ņemot kredītu un ieķīlājot RKB peldošo doku 791, ir pieļautas nelikumības, Rīgas kuģu būvētavas valde informē, ka 2014. gada 20. februārī ir nosūtīta vēstule Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, kurai ir sniegts izsmeļošs skaidrojums arī pretenzijām, kuras izsaka Komarova, Goļicina un Ustinova kungi.

A/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdē notikušas izmaiņas, to pametot Irinai Rudzātei, liecina informācija Lursoft.

I. Rudzāte uzņēmuma valdes locekles amatā darbojās kopš 2008. gada pavasara.

Patlaban RKB valde darbojas četru amatpersonu sastāvā. Valdes priekšsēdētāja pienākumus pilda Vasilijs Meļņiks, bet valdes locekļa amatā darbojas Larisa Artemenko, Einārs Buks un Igors Komarovs.

1991. gadā Rīgā reģistrētais uzņēmums nodarbojas ar kuģu un peldošo iekārtu būvi. Pašlaik RKB pamatkapitāls veido vairāk nekā 11,67 milj. Ls. 2011. gadā kompānijas apgrozījums veidoja 98.6 milj. Ls, kas tai ļāva ierindoties Latvijas lielāko uzņēmumu saraksta TOP 500 27. vietā. Uzņēmuma peļņa minētajā laika posmā veidoja 60 tūkst. Ls, liecina informācija žurnālā TOP 500. Savukārt 2012. gadā RKB apgrozījums sasniedza 184,2 milj. Ls, kas ir par vairāk nekā 86% labāks rādītājs nekā aizpērn, bet tīrā peļņa veidoja 154 tūkst. Ls, tomēr uzņēmums gadu noslēdza ar bruto zaudējumiem 2,99 milj. Ls apmērā. RKB vadība skaidro, ka zaudējumi radušies ASV dolāra kursa pazemināšanās dēļ.

A/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) no 19. līdz 22. augustam Norvēģijas pilsētā Tronheimā piedalīsies vienā no lielākajām zvejas nozarei un zvejas kuģu būvniecībai veltītajām izstādēm Nor-Fishing.

RKB šajā izstādē piedalās jau septīto gadu un pauž pārliecību, ka dalība Nor-Fishing nodrošina nepārtrauktu komunikāciju ar esošajiem klientiem, sniedz atpazīstamību nozares profesionāļu vidū un iespēju pārrunāt aktualitātes ar saviem klientiem, uzsākt sarunas ar potenciālajiem klientiem un iedvesmoties no citu kuģu būvētavu paveiktā.

Turklāt RKB šī izstāde īpaši nozīmīga, jo lielākoties RKB kuģu būve tiek fokusēta uz Skandināvijas valstu, Vācijas un Dānijas klientu pasūtījumiem. RKB būvētos zivju traleru korpusus atzinīgi esot novērtējuši Norvēģijas zvejnieki.

Izstādes laikā RKB apmeklētājus iepazīstinās ar savu pēdējo kuģu būves projektu – kuģi Vesterhav, kas būs aplūkojams izstādes Nor-Fishing piestātnē.

AS Rīgas kuģu būvētava (RKB) Apvienotajos Arābu Emirātos pārstāvējusi Latviju pasaules lielākajā ieroču un militārā aprīkojuma izstādē IDEX 2015, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

IDEX 2015 tiek demonstrēti jaunākie sasniegumi ieroču un militārās tehnikas ražošanā, un tā reizi divos gados norisinās Abu Dabi, Apvienotajos Arābu Emirātos. Šogad izstādē piedalījās vairāk nekā 1150 uzņēmumi no 59 valstīm un izstādi apmeklēja vairāk nekā 80 tūkstoši apmeklētāju. Latvija šajā izstādē piedalījās pirmo reizi valsts vienīgais pārstāvis bija RKB. Lielu interesi izstādes apmeklētājos izraisīja RKB piedāvātie pakalpojumi - kuģu būve un to aprīkošana gan militāriem nolūkiem, gan civilai izmantošanai. Izstādes laikā notika arī atsevišķa tikšanās ar Apvienoto Arābu Emirātu prezidentu un bruņoto spēku galveno komandieri Khalifu bin Zajed Al Nahjānu (Khalifa Bin Zayed Al Nahyan).

A/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) ir veiksmīgi pabeigusi divu lielu tankkuģu – RN Murmansk un Arctic Blizzard – remontu.

Ledus klases tankkuģim RN Murmansk tika veikts liels darbu apjoms korpusa attīrīšanā un krāsošanā. Ar speciālu krāsojumu, kas ir ledus izturīgs un aizsargā kuģi no korozijas, kuģa zemūdens daļa tika nokrāsota 2400 kvadrātmetru platībā. Tāpat tika veikta kuģa tērauda konstrukciju nomaiņa zemūdens daļā, izremontēti 16 kravas tilpņu sūkņi. Tika veikts dīzeļu un mehānismu remonts mašīnu telpā, informēja RKB valde.

RN Murmansk peld, izmatojot Kipras karogu, un tā pieraksta osta ir Limasola. Kuģa garums ir 176 metri, platums – 30 metri, kravnesība – 30720 tonnas. Kuģis ir būvēts Spānijā un nodots ekspluatācijā 2008. gadā.

Pieaugusī konkurence kuģu remonta pakalpojumu, kā arī jaunu kuģu būvniecības segmentā likusi pievērsties jaunai, perspektīvai jomai – lielu izmēru metāla konstrukciju (tuneļiem, tiltiem) ražošanai .

Tā intervijā Dienas Biznesam stāsta smagās mašīnbūves uzņēmuma a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs. Viņš atzīst, ka pašlaik liela izmēra metāla konstrukciju, tostarp tuneļiem, būvniecības pakalpojumu jomā pasūtījumi ir Eiropā, bet ne Latvijā, taču perspektīvā, kad tiks būvēts Rail Baltica, tādi varētu būt.

Kāda ir RKB pašreizējā situācija?

Šā gada pirmā pusgada uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāji ir teju vai tādi paši kā visā 2014. gadā. Spriediet paši – pērn visā gadā neto apgrozījums sasniedza tikai 17 milj. eiro, savukārt šā gada pirmajā pusgadā jau 10,24 milj. eiro. Pērn gadu pabeidzām ar zaudējumiem, šā gada pirmo pusgadu jau ar nelielu peļņu – 0,33 milj. eiro (salīdzinājumam – pērn pirmajā pusgadā bija 0,95 milj. eiro lieli zaudējumi). Šogad jau esam snieguši remonta pakalpojumus 44 kuģiem, no tiem 38 ar apkopi dokos, savukārt pērn visā gadā RKB remonta pakalpojumus sniedza 51 kuģim. Protams, 2015. gads vēl nav beidzies, un ar prognozēm pašreizējos apstākļos nebūtu prātīgi nodarboties. Vēl jo vairāk, ja kuģu remonta pakalpojumu sniegšanā nozīme ir arī tam, cik auksta vai silta būs ziema. Proti, vai novembris un decembris būs bez būtiska sala.

Bosfora jūras šaurumā pēc a/s Rīgas kuģu būvētava uzdevuma pabeigta «unikāla, ļoti sarežģīta operācija». Tās laikā tika veikta gāzes ieguves platformas demontāža un atjaunošana Ukrainas valsts uzņēmuma Černomorneftegaz vajadzībām. Ar kompāniju Rīgas kuģu būvētava noslēgusi 400 miljonu ASV dolāru vērtu līgumu, liecina paziņojums NASDAQ OMX biržā.

Jau rakstīts, ka a/s Rīgas kuģu būvētava (RKB) pērn uzvarēja starptautiskā konkursā un guva tiesības piegādāt Ukrainas valsts uzņēmumam Černomorneftegaz peldošu naftas un gāzes ieguves platformu Nezalezhnist (Neatkarība – tulk. No ukraiņu val.), kopumā slēdzot teju 400 miljonu ASV dolāru vērtu līgumu. Iepirkuma konkursā, kuru pagājušā gada nogalē izsludināja Ukrainas valsts uzņēmums, pieteicās 124 pretendenti, tāpēc Latvijas miljonāra Vasilija Meļņika vadītās RKB uzvara šajā Austrumeiropas valstī radīja lielu ažiotāžu.

Ceļu infrastruktūras stāvoklis Latvijā ir spogulis tam, kādus lēmumus un kādu finansējumu ir atvēlējuši pie varas esošie politiskie spēki. Vienlaikus nereti, ko vieni politiskie spēki uzskatījuši par labu, to nākamie pametuši novārtā, situācijas maiņai nepieciešama ilgtermiņa attīstības stratēģija ar atbilstošu finansējumu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ceļu būves SIA Binders projektu(Ķekavas apvedceļa, Saulkrastu apvedceļa būvniecības, Liepājas un Lielvārdes lidlauku rekonstrukcijas darbu) vadītājs ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Aldis Vigulis.

Viņš atzīst, ka pēdējo gadu laikā ir pieaugušas ceļu būvniecības un remonta izmaksas, vienlaikus ir samazinājies atvēlētais valsts finansējums, kā rezultātā arvien mazāk ceļu kilometru piedzīvos remontus.

Kāda ir situācija ar ceļiem un ielām Latvijā?

Atbildi uz šo jautājumu var iegūt kardināli atšķirīgu, atkarībā no tā, kādus ceļus un ielas konkrētais autovadītājs izmanto. Kopumā vienmēr var secināt, ka ceļu un ielu infrastruktūra varētu būt labāka. Tomēr būtiskākais arguments ir pašreizējā stāvokļa salīdzināšana ar to, kāds tas bija pirms 15–20 gadiem konkrētā ceļu un ielu segmentā.