Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Pārtikas, dzērienu un tabakas vairumtirgotājas SIA Baltijas marka valdi pametuši uzņēmēji Bislans Abdulmuslimovs un Vasilijs Meļņiks, liecina informācija Lursoft.

Kā B. Abdulmuslimovs, tā V. Meļņiks SIA Baltijas marka valdē darbojās kopš 2010. gada 8. marta, kad uzņēmums tika dibināts. V. Meļņiks ir arī SIA Eiroholdings – vienas no Baltijas marka īpašniecēm – vienīgais valdes loceklis, liecina informācija Lursoft.

Viņu vietā 9. oktobrī par vienīgo Baltijas marka valdes loceklis iecelts Edgars Rubīns, kuram pilnībā pieder apsardzes un drošības uzņēmums SIA Bars Security, kas reģistrēts tajā pašā adresē, kur SIA Baltijas marka. E. Rubīns darbojas arī sev piederošā uzņēmuma valdē.

SIA Baltijas marka pamatkapitāls ir divi tūkstoši Ls, un uzņēmums reģistrēts Duntes ielā 11. Uzņēmums pieder SIA Eiroholdings un SIA Rēzeknes gaļas kombināts. Kā jau minēts, Eiroholdingu vada V. Meļņiks, savukārt Rēzeknes gaļas kombināta valdē darbojas Rizvans Abdulmuslimovs un Vladimirs Jegorčenko. B. Abdulmuslimovs kopā ar Gunti Piteronoku darbojas kombināta padomē.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts dalībniekos notikušas izmaiņas, kopš ceturtdienas, 6. decembra, par 12,5% daļu līdzīpašnieku kļūstot Sergejam Kuzņecovam, liecina jaunākā informācija Lursoft.

Viņš šīs uzņēmuma daļas ar ieguldījumu 8,2 tūkst. Ls apmērā iegādājies no līdzšinējās dalībnieces Ingas Piteronokas.

Pārējo dalībnieku ieguldījums SIA Rēzeknes gaļas kombināts ir palicis nemainīgs – Bislanam Abdulmuslimovam pieder 25% daļu ar ieguldījumu 16,4 tūkt. Ls apmērā, Vinetai Piteronokai – 37,5% daļu ar ieguldījumu 24,6 tūkst. Ls apmērā, bet Rozai Džamaldajevai – 25% daļu ar 16,4 tūkst. Ls ieguldījumu.

SIA Rēzeknes gaļas kombināts, kurš, vērtējot pēc 2011. gadā apgrozīto līdzekļu apjoma, ir 196. lielākais Latvijas uzņēmums un 12. lielākais Latvijas uzņēmums pārtikas nozarē, reģistrēts 2001. gadā. Tā pamatkapitāls ir 65,6 tūks. Ls, un darbības veids ir gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. Uzņēmuma juridiskā adrese ir Rīgas iela 22, Rēzekne.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrēti 7434 nodrošinājumi, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 16,76% vairāk, savukārt, attiecinot pret 2011.gadu, kāpums veido 29,02%, liecina Lursoft dati.

Pastāv vairāki gadījumi, kad pēc nodrošinājuma reģistrēšanas tiek apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai pasludināta tā maksātnespēja. Lursoft dati rāda, ka 2013.gadā 546 uzņēmumiem pēc tam, kad ticis reģistrēts nodrošinājums, apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 72 pēc nodrošinājuma piemērošanas ierosināta maksātnespēja. 243 uzņēmumiem maksātnespēja bijusi pasludināta vēl pirms nodrošinājuma piemērošanas.

Analizējot vidējo vecumu uzņēmumiem, kuriem pēdējo gadu laikā ir reģistrēts nodrošinājums, Lursoft dati parāda, ka pastāv tendence uzņēmumu vidējam vecumam pieaugt. Ja vēl 2011.gadā uzņēmums, kuram piemērots nodrošinājums, bijis sasniedzis vidēji 6,9 gadus, tad pērn to vidējais vecums pieaudzis jau līdz 7,7 gadiem, kas ir gandrīz par gadu.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pērn juridiskajām personām ierosināti 592 maksātnespējas procesi, un to vidū visvairāk procesu reģistrēts tieši būvniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pēc Lursoft aprēķiniem, šīs jomas uzņēmumi veido 7% no visiem komersantiem, kuriem 2018.gadā ierosināta maksātnespēja.

2017.gadā visbiežāk maksātnespēja tika reģistrēta tirdzniecības uzņēmumiem, taču aizvadītajā gadā šī nozare vairs nav TOP maksātnespējīgāko nozaru vidū.

Toties līdztekus būvniecības uzņēmumiem maksātnespēja pagājušajā gadā bieži ierosināta arī kravu pārvadājumu, kokapstrādes un nekustamo īpašumu nozaru uzņēmumiem.

Jau vairākus gadus kā viena no nozarēm, kuras uzņēmumi visbiežāk iekļūst maksātnespējīgo skaitā, ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Izņēmums nav bijis arī 2018.gads, kad šī nozare pēc maksātnespējīgo uzņēmumu skaita ierindojās trešajā vietā.

Ja AAS Balva līdzekļi obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību izmaksām aptrūksies un izmaksas apdrošinātāja klientiem būs jāsedz no Garantijas fonda, sekas vēlāk jutīs visi autoīpašnieki, prognozē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Trīsarpus mēnešu laikā no AAS Balva līdzekļiem OCTA atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 1,9 miljoni latu, liecina LTAB dati. Šobrīd apdrošinātājs atrodas likvidācijas procesā un turpina pildīt savas saistības, tāpat pastāv iespēja, ka AAS Balva apdrošināšanas portfeļa daļa tiks nodota citai apdrošināšanas kompānijai, tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, gadījumā, ja tiks pasludināta AAS Balva maksātnespēja, OCTA atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA Garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots Garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī. Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Pamatojoties uz jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes pieņemto lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, kā arī ņemot vērā, ka Balva atrodas likvidējamas sabiedrības statusā, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēma izslēgt AAS Balva no LTAB biedru sastāva.

Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, šobrīd LAAS Balva turpina pildīt visas savas saistības un OCTA izmaksas tiek veiktas, bet gadījumā, ja tiks pasludināta kompānijas maksātnespēja, apdrošināšanas atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots OCTA garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī, tai skaitā regulāri tiek veiktas izmaksas CSNg cietušajiem, kuri cietuši no neapdrošināta transportlīdzekļa. Līdz 2008. gada pavasarim OCTA garantijas fondā līdzekļi pamatā tika uzkrāti no apdrošinātāju veiktajām vienreizējām iemaksām un regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem no OCTA prēmijām. Šobrīd OCTA garantijas fonda līdzekļu papildinājums veidojas no LTAB regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Kultūras dzīvei reģionālajos daudzfunkcionālajos kultūras centros valsts sadalījusi 575 tūkst. eiro; lielākā summa tikusi Cēsu koncertzālei.

Lai nodrošinātu profesionālās mākslas pieejamību, daudzfunkcionālajā centrā Vidzemes koncertzāle Cēsīs tiks organizēti Latvijā rezidējošo profesionālās mākslas kolektīvu un viesmākslinieku koncerti un izrādes, no valsts par to saņemot nedaudz vairāk par 219 tūkst. eiro. Tas izriet no Kultūras ministrijas noslēgtā līdzdarbības līguma ar Cēsu pašvaldības SIA Vidzemes koncertzāle. Līdzīgi līgumi noslēgti arī ar pārējo reģionālo kultūras centru apsaimniekotājiem – Rēzeknes pašvaldības SIA Austrumlatvijas koncertzāle, Daugavpils pašvaldības iestādi Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs un Liepājas pašvaldības SIA Lielais dzintars. Tiesa, summas ir atšķirīgas – Latgales vēstniecībai Gors un Marka Rotko centram atvēlēti 142,3 tūkst. eiro katram, bet topošajam Lielajam dzintaram – vairāk nekā 71 tūkst. eiro.

Finanšu grūtībās nonākušā metalurģijas uzņēmuma Liepājas metalurgs akciju vērtība pašlaik ir tuva vienam latam, un bez jaunām investīcijām tā darbība nav iespējama, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina uzņēmuma kreditora - energokompānijas Latvenergo valdes loceklis Uldis Bariss.

Liepājas metalurga akcionāriem ir jāsaprot, ka, nespējot piesaistīt investoru, viņiem «tur nav ko darīt», norādīja Bariss.

Latvenergo pārstāvis piebilda, ka iespējamā Liepājas metalurga maksātnespēja gan vēl nenozīmētu to, ka uzņēmums nevar atsākt ražošanu.

Liepājas metalurgs līdz šim bijis nozīmīgs Latvenergo klients, kura maksājumi veidoja aptuveni 5% no Latvenergo apgrozījuma, tāpēc energouzņēmums ir ieinteresēts, lai Liepājas metalurgs atsāk ražošanu, sacīja Bariss.

Liepājas metalurga vadība publiski vērsusies pie valsts augstākajām amatpersonām ar lūgumu kapitalizēt uzņēmuma parādus valstij un tai piederošajiem uzņēmumiem kopsummā par 78,8 miljoniem latu, tos pārvēršot akcijās. Uzņēmums piedāvā kapitalizēt Finanšu ministrijas kredītprasības 51,9 miljonu latu apmērā, AS Citadele banka kredītprasības 12,4 miljonu latu apmērā un AS Latvenergo kredītprasības 14,5 miljonu latu apmērā.

Bijušā lielražotāja Ogres trikotāža maksātnespējas iemesls ir debitoru parādi, tostarp parādā palikuši arī pazīstamu zīmolu turētāji .

Paredzama gadiem ilga tiesvedība ar ārzemju debitoriem, prognozē SIA Ogres trikotāža maksātnespējas administrators Edgars Karelis. Viens no lielākajiem nozares ražotājiem un eksportētājiem, kas restrukturizācijas rezultātā bija sadalīts divos uzņēmumos – SIA Ogres trikotāža (Ogrē) un SIA Ogres trikotāža D (Daugavpilī) –, ražošanu pārtrauca jau pērn decembra beigās. Par spīti tam, ka šā uzņēmuma noieta tirgus bija rietumu, ne austrumu virzienā, maksātnespējas process sākts gan Ogres, gan Daugavpils uzņēmumā.

Rietumnieki nemaksā

No darba Ogrē administratoram nācies atbrīvot aptuveni 250 darbinieku. Daugavpils uzņēmumā administrators atbrīvojis 39 cilvēkus. «Ražotne ir pilnībā saglabāta, bet darbs pārtraukts 2013. gada decembrī, jo ir izveidojušās lielas sadarbības partneru parādsaistības pret Ogres trikotāžu – pārsvarā ārzemju debitori,» situāciju skaidro SIA Ogres trikotāža maksātnespējas procesa administrators Edgars Karelis. Maksājumu kavēšana sākusies ilgi pirms Ukrainas un Krievijas krīzes, noieta tirgus daļa uz šīm valstīm nebija būtiska. Ogres uzņēmumā ir palicis ievērojams produkcijas atlikums, lielākā tā daļa ir saražota pēc pasūtījuma.

Kārotāju uz vācu kompānijas aktīviem netrūkst; airBaltic jāmeklē jauns sadarbības partneris, trešdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija devusi zaļo gaismu Vācijas plānam piešķirt maksātnespējīgajai lidsabiedrībai Air Berlin (AB) īstermiņa aizdevumu 150 milj. eiro apmērā. Vācieši šādu lēmumu pieņēma pēc tam, kad Apvienoto Arābu Emirātu aviokompānija Etihad kā lielākais AB akcionārs izlēma pārtraukt finansiālās palīdzības piešķiršanu zaudējumus nesošajai Vācijas otrajai lielākajai lidsabiedrībai. Aizdevums ļaus AB turpināt pakalpojumu sniegšanu, kamēr notiek sarunas par tās aktīvu pārdošanu. Paredzēts, ka beigās AB savu darbību pārtrauks.

Uz jautājumu, ko AB notiekošais nozīmē airBaltic, uzņēmuma korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Briede norādīja, ka Latvijas lidsabiedrības sadarbības partnera līgums (codeshare agreement) ar AB pašlaik ir spēkā esošs līdz tālākai informācijai. Pēc viņas teiktā, airBaltic ir 21 šāds līgums, kas ļauj tai nodrošināt pasažieriem ērtākus savienojumus un izdevīgākus piedāvājumus ar citu lidsabiedrību nodrošinātajiem lidojumiem. airBaltic Vācijas virziena attīstībā ir daudz investējis, un AB kā partneris bija būtisks elements Latvijas nacionālās lidsabiedrības stratēģijā, norāda AirBaltic padomes loceklis Kaspars Briškens, piebilstot, ka «attiecībā uz Vāciju kolēģi meklē alternatīvas».

Kredīts – it kā visiem zināms jēdziens, tomēr nonākot situācijā, kad aizņēmums kļūst aktuāls pašam, rodas neskaitāmi jautājumi. Uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas Tev jāzina par jebkuru aizdevumu atbild West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Vai varu saņemt aizdevumu arī nestandarta mērķiem?

Jā, ja cilvēks atnāk pie mums un atklāti izstāsta reālo situācija, mēs varam lemt par dažādu aizdevumu izsniegšanu. Piemēram, mums ir klienti, kas ar mūsu aizdevumu seguši komunālo maksājumu parādus. Bankas nekad šāda tipa kredītus neizsniegtu.

Vai varu saņemt aizdevumu, ja algu man maksā aploksnē?

Nē, jo neatbalstām ēnu ekonomiku. Ja Tavs ienākumu avots nav caurspīdīgs un netiek maksāti nodokļi, tad saņemt aizdevumu nevari.

Ko darīt, ja man pieteikta maksātnespēja un kredītu man nedod?

Maksātnespēja ir viens no zināmākajiem iemesliem, kāpēc kredītus atsaka bankas. Tāpēc mēs aicinām cilvēku uz sarunu, lai izvērtētu reālo situāciju. Ja atceramies, īpaši pēckrīzes gados, maksātnespējas process bija ierasta lieta daudzām ģimenēm Latvijā. Tomēr redzam, ka situācija ir mainījusies. Šiem pašiem cilvēkiem šobrīd bieži ir pastāvīgs darbs, stabili ienākumi, un arī no kļūdām viņi mācījušies vairāk nekā citi, kas šo pieredzi neizjuta uz savas ādas. Bieži tieši cilvēki ar maksātnespējas pieredzi ir labākie aizdevuma ņēmēji un atdēvēji. Kāpēc gan liegt viņiem šo iespēju? Pirms piešķiram vai atsakām kredītu, vienmēr noskaidrojam detaļas – varbūt esi bijis tikai galvotājs, un vai tāpēc šīs kļūdas dēļ uz visiem laikiem būtu Tev jāliedz iespēja aizņemties?

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Kopš apdrošināšanas sabiedrības Balva maksātnespējas pasludināšanas brīža, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) no Garantijas fonda jau izmaksājis 0,69 milj EUR tiem CSNg cietušiem, kuri trīs gadu laikā kopš apdrošināšanas sabiedrībai Balva anulētas licences nebija saņēmuši visu sev pienākošo OCTA atlīdzību izmaksu.

Likvidējamās apdrošināšanas sabiedrības Balva maksātnespēja tika pasludināta šā gada 6.jūlijā pēc LTAB iesniegtā pieteikuma. «Par šādu soli izšķīrāmies, jo uzņēmuma maksātnespējas ierosināšana ļaus ātrāk pabeigt atlikušo aktīvu realizāciju, kas tiek darīts gan maksātnespējīgās apdrošināšanas sabiedrības Balva (MAAS Balva) atlīdzību saņēmēju, gan visas OCTA nozares dalībnieku interesēs,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Atbilstoši OCTA likumam, gadījumos, kad tiek pasludināta kāda tirgus dalībnieka maksātnespēja, izmaksas CSNg cietušajiem tiek segtas no LTAB Garantijas fonda, tādēļ no maksātnespējas uzsākšanas brīža LTAB ir apzinājis un personīgi uzrunājis tos CSNg cietušos, kuri joprojām no MAAS Balva nebija saņēmuši visu sev pienākošo atlīdzību. «Lielāko daļu no Garantijas fonda izmaksām, kas veiktas kopš sabiedrības maksātnespējas pasludināšanas brīža, veido maksājumi valsts iestādēm - Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (0,31 milj. EUR) un Nacionālajam veselības dienestam (0,13 milj. EUR), kā arī citām apdrošināšanas sabiedrībām (0,20 milj. EUR),» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs.

Nereti dzirdēts, ka fiziskās personas, kuras vēlas atbrīvoties no saviem parādiem, pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas ar savu dzīvesbiedru noslēdz laulāto mantisko attiecību līgumu, paredzot, ka visi ģimenes īpašumi un manta pieder otrai pusei.

To, vai šāda prakse mūsdienās tiešām ir izteikta un cik aktīvi uz šādu rīcību ir Latvijā dzīvojošie, centies noskaidrot Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka 2014.gadā maksātnespēja pasludināta 148 fiziskajām personām, kurām bijis noslēgts laulāto mantisko attiecību līgums, kas veido nedaudz vairāk nekā 11% no kopējā pērn pasludināto procesu skaita. Lai arī maksātnespēju skaits pēdējo trīs gadu laikā stabili turējies virs 1000 pasludināto procesu un līdz ar to arī bijis lielāks skaits maksātnespējīgo fizisko personu, kurām bijis iepriekš noslēgts laulību līgums, to īpatsvaram kopš 2011.gada bijusi tendence sarukt.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) šodien izplatītā paziņojumā informē, ka SIA RBSSKALS Būvvadība iesniegusi vēstuli ar nederīgu AS Citadele banka apliecinājumu, cerībā atsākt būvdarbus Miera ielā 58a, Rīgā.

Māris Saukāns - RBSSKALS grupas īpašnieku vārdā - vakar darīja zināmu, ka RBSSKALS Būvvadība iesniegusi VNĪ, kā arī Finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai bankas Citadele izsniegtu līgumsaistību izpildes galvojumu par bijušās Tabakas fabrikas Miera ielā projektu izpildi: «Lai izbeigtu VNĪ valdes spekulācijas un publiskajā telpā radīto nepatieso iespaidu par RBSSKALS Būvvadība finansiālo spēju iesniegt papildus līguma saistību izpildes nodrošinājumu, kas noslēgts starp RBSSKALS Būvvadība un VNĪ, uzņēmums VNĪ iesniedzis bankas Citadele finanšu garantijas apliecinājumu. Saskaņā ar iesniegto finanšu garantiju, atsākot darbus objektā tiks izsniegts bankas līgumsaistību izpildes galvojums 382 513.20 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka ar jauno galvojumu tiks aizstāts līdzšinējais ERGO Insurance SE Latvijas filiāles galvojums, kas iepriekš bija iesniegts VNĪ.»