No valsts budžeta dažādiem konsultantiem maksātnespējīgā Liepājas metalurga lietā pērn izmaksāts gandrīz pusmiljons eiro. Lai gan tā sauktais a/s Liepājas metalurgs kreditoru klubs (Finanšu ministriju, a/s SEB banka, a/s Citadele banka un a/s Latvenergo) noslēdza konsultāciju līgumu ar SIA Prudentia Advisers un AS IBS Prudentia, papildus piesaistīti vēl citi konsultanti, kas palielināja valsts budžeta izdevumus.
Konkrēta summa, cik līdzekļu no kopējās piešķirtās 493,3 tūkst. eiro atlīdzības ir izmaksāta papildu konsultantiem, netiek atklāta. Tostarp pasaules tērauda tirgus tendences liek šaubīties par reālu iespēju atjaunot ražošanu Baltijas vienīgajā metalurģijas uzņēmumā.
Konfidenciāli ieteikumi
Ar kreditoru klubu noslēgtā līguma ietvaros Prudentia piesaistījusi metalurģijas nozares ekspertu Metals Consulting International Limited. Pēc Valsts kases informācijas Metals Consulting «sniedza savu vērtējumu un rekomendācijas par a/s Liepājas metalurgs saimnieciskās darbības efektivitātes uzlabošanas un atjaunošanas iespējām uzņēmuma darbības restrukturizācijas procesā, kuru īstenošana varēja nodrošināt uzņēmuma ilgtspējīgu darbību.
Neoficiāla informācija liecina, ka šī konsultācija sniegta pirms maksātnespējas ierosināšanas, līdz ar to var secināt, ka tieši Metals Consulting atzina par nerealizējamu a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības plānu un ieteica maksātnespēju kā optimālo risinājumu. Taču Lielbritānijā bāzētā uzņēmuma izpilddirektors Andžejs M. Kotass sarunā ar DB norādīja, ka viņu saista konfidencialitātes līgums, tāpēc viņš nevarot izpaust nekādas konsultāciju līguma detaļas. Eksperts norādīja, ka Latvijas valdība piesaistījusi dažādus konsultantus un darījusi visu iespējamo, lai atrastu labāko risinājumu grūtībās nonākušajai a/s Liepājas metalurgs.
Šī labākā risinājuma meklēšana pērn no Finanšu ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas Valsts parāda vadība finanšu līdzekļiem izmaksājusi 493,3 tūkstošus eiro jeb 346,68 tūkstošus latu jeb. DB jau 2013.gada janvārī rakstīja, ka Liepājas metalurgam kopš 2011.gada samazinās spējas norēķināties par īstermiņa parādiem, bet 2012. gada pārskats skaidri uzrāda tā finanšu veselības problēmas. Tomēr 2013. gada gada maijā Prudentia Advisers valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš pauda, ka pēc konsultantu vērtējuma tobrīd jau ražošanu pārtraukušais uzņēmums var kļūt rentabls 2‒3 gadu laikā un strādāt ar peļņu. Viņš arī norādīja, ka kreditoru klubs izskata iespēju ieguldīt jaunus līdzekļus LM apgrozāmā kapitāla veidā, lai uzņēmums varētu sākt strādāt.
Tai pašā laikā ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts jau tobrīd norādīja, ka iespējama uzņēmuma maksātnespēja, ja kreditoru klubs nepanāks vienošanos ar lielākajiem uzņēmuma akcionāriem. Maksātnespēja tobrīd tika atzīta par nevēlamu, jo valstij tad nāktos atmaksāt LM galvoto kredīta pamatsummu, klāstīja Valsts kases pārvaldnieka vietnieks Jānis Pone. Tomēr pērn jūlijā Valsts kase pārskaitīja 67,465 miljonus eiro bankai UniCredit S.p.A., atmaksājot kredīta pamatsummu un palielinot valsts budžeta deficītu par 0,3% no prognozētā IKP.
Modernizāciju nevērtē
Vairāki eksperti izteikuši šaubas, vai LM modernizācija uzskatāma par veiksmīgu, ņemot vērā tā ierobežoto produkcijas klāstu un problēmas, ko 2012. gadā jau uzrādīja tikko ekspluatācijā nodotā rūpnīca – troksnis, smakas, lielais nelaimes gadījumu skaits ražotnē. A/s Liepājas metalurgs modernizācijas rezultātā sasniedzamos mērķus paredzēja izstrādātais biznesa plāns, kura īstenošanai tika izmantots valsts galvotais aizdevums. Pēc projekta īstenošanas ir saņemts auditoru atzinums, ka piešķirtā valsts galvotā aizdevuma līdzekļi ir izmantoti atbilstīgi mērķim, uz jautājumu, vai piesaistītie konsultanti izvērtējuši modernizācijas efektivitāti, DB norādīja Valsts kase. VK arī uzsver, ka Ekonomikas ministrija pirms valsts galvotā aizdevuma piešķiršanas sniegusi atzinumu par investīciju projekta tautsaimniecisko nozīmi.
Savukārt Finanšu ministrijas piesaistītajiem konsultantiem darba uzdevumos netika definēta nepieciešamība izvērtēt un sniegt atzinumu par Liepājas metalurga modernizācijas projektu un tēraudkausētavas jaudas piemērotību tirgus konjunktūrai. Ar konjunktūru globālā mērogā gan ilgus gadus būs ļoti problemātiski, un to jau kritiski izjūt spējajā pēckrīzes entuziasmā ar aktīviem «apaugušie» Krievijas un Ķīnas metalurgi. Tāpēc Krievijas kompānijas pašlaik mēģina pārdot visu, kas pārdodams no vēl nesen iegādātajiem aktīviem Eiropā.
Ķīnā savukārt kompartija pērnās vasaras vidū ir pavēlējusi atkal iekurt eksporta biznesa loģikas dēļ iepriekš apdzēstās lietuvju krāsnis. Ķīnas cerība ir neattīstītais iekšējais tirgus, kā vajadzībām varētu tuvākos gadus izmantot tās metalurģijas liekās jaudas. Investīciju guru Džordžs Soross komentārā Project Syndicate tomēr paredz, ka šādi Ķīna atliek sava metalurģijas burbuļa plīšanu vien uz diviem trijiem gadiem, jo pasaulē līdz nākamajai dekādei nozarē paredzama ļoti anēmiska izaugsme. Kaut kas radikālāks varētu notikt ja nu vien šī gadsimta 20. gadu vidū līdz ar iespējamu Āfrikas valstu ekonomiku izrāvienu. Tas gan pagaidām ir ar dakšām ūdenī rakstīts.
Atbilstīgi Finanšu ministrijas rīcībā esošajai informācijai šobrīd potenciālie investori jau ir izrādījuši interesi par uzņēmuma aktīvu iegādi, uzņēmuma darbības atjaunošanu un turpmāku nodrošināšanu. Taču maksātnespējīgās a/s Liepājas metalurgs turpmākā darbība būs atkarīga no izstrādātā uzņēmuma aktīvu pārdošanas plāna īstenošanas rezultātā piesaistītā investora darbības un finansiālajām iespējām, atzīst Valsts kase.
Primārais plāns ir pārdot rūpnīcu kopā ar ostas uzņēmumu a/s Liepājas osta LM, jo pēc līdz šim paustās intereses potenciālajiem pircējiem ir būtiski nodrošināt pieeju ostai un piestātnēm, lai nodrošinātu gan izejmateriālu, gan gatavās produkcijas transportēšanu, norāda maksātnespējas administrators Haralds Velmers. Jautāts, vai no pircēja tiks prasītas kādas garantijas, ka, iegūstot vērtīgāko Liepājas ostas uzņēmumu, viņš atjaunos arī ražošanu, administrators norada, ka konkrēti nosacījumi pircējam tiks precizēti pārdošanas procesā.
Par sekām nerunā
Kopš 2013. gada maija Nodarbinātības Valsts aģentūrā bezdarbnieka statuss piešķirts 1331 bijušajam a/s Liepājas metalurgs darbiniekam. Šobrīd 1274 cilvēki joprojām ir bez darba. Taču LM kreditoru reģistrs liecina, ka vairāki mazāki uzņēmumi ir nopietnu problēmu priekšā, jo nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšana ir maz iespējama pat gadījumā, ja LM izsole norit veiksmīgi. Kopā ir iesniegti 125 kreditoru prasījumi un 1831 darbinieka prasījumi.
Lēmumi pagaidām ir pieņemti par 99 prasījumiem un par darbiniekiem, informē H. Velmers. No tiem atzīti ir 85, neatzīti pilnā apmērā 10 prasījumi, daļēji atzīti 4. Atzītā prasījumu summa ir vairāk nekā 181 miljons eiro, tostarp 171,6 milj. eiro kā galvenais prasījums, bet pārējais kā blakus prasījums.
Neoficiāla informācija liecina, ka ievērojamas summas LM palicis parādā gan saistītajiem uzņēmumiem, gan lielākām un mazākām komercsabiedrībām visā Latvijā. Liepājas pašvaldības Sociālais dienests pagājušā gada beigās bija spiests izmaksāt vienreizējus ārkārtas pabalstus 443 metalurgiem – kopsummā 42 tūkstošus latu. 38 bijušie darbinieki saņēmuši dokumentus maznodrošinātā statusa iegūšanai, kas nozīmē, ka viņi varēs saņemt pabalstus no pašvaldības arī turpmāk.
Savukārt Lursoft dati liecina, ka pērn Liepājā par maksātnespējīgiem tika atzīti 27 uzņēmumi un 58 fiziskas personas. Netieši to var saistīt ar LM maksātnespēju, jo, piemēram, 2010. gadā Liepājā par maksātnespējīgām tika atzītas tikai divas fiziskas personas.
