Darba devējiem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā iespēju ar Eiropas Savienības (ES) finansiālu atbalstu nodarbināt savos uzņēmumos vai organizācijās jauniešus, informē NVA.

Daudzi jaunieši bezdarbnieki, NVA pasākumu ietvaros iegūstot darba pieredzi pie darba devēja un apliecinot savas dotības un profesionālās spējas, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam.

Lai savam uzņēmumam piesaistītu jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku ar profesionālo vai augstāko izglītību, darba devējam NVA filiālē jāiesniedz pieteikums dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, bet ja darba devējs vēlas nodarbināt jaunieti subsidētajā darba vietā, viņam jāpiesakās dalībai ES projekta Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Subsidētās darba vietas jauniešiem bezdarbniekiem (pasākumi noteiktām personu grupām). Savukārt biedrībām un nodibinājumiem ES projekts Jauniešu garantijas piedāvā iespēju iesaistīt jauniešus darbā sabiedrības labā, piedaloties atbalsta pasākumā Darbam nepieciešamo iemaņu attīstība nevalstiskajā sektorā.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) arī šogad īsteno Jauniešu garantijas atbalsta pasākumu Pirmā darba pieredze jaunietim un aicina darba devējus - komersantus, pašnodarbinātas personas, kā arī biedrības vai nodibinājumus - piedāvāt darba vietas jauniešiem ar profesionālo vai augstāko izglītību.

Darba devējs, pieņemot darbā jaunieti, saņem Eiropas Sociālā fonda (ESF) finansiālu atbalstu un gūst iespēju piesaistīt savam uzņēmumam jaunu, izglītotu un perspektīvu darbinieku. Šogad Jauniešu garantijas atbalsta pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim plānots izveidot 522 darba vietas.

Jauniešu garantijas pasākumu projekta vadītājs Mārtiņš Nešpors komentē: «NVA vairāku gadu pieredze liecina, ka daudzi jaunieši bezdarbnieki, strādājot pie darba devēja NVA pasākumu ietvaros un apliecinot savas profesionālās spējas un dotības, vēlāk kļūst par vērtīgu ieguvumu uzņēmumam. Turklāt, vērojot situāciju vakanču jomā, jāsecina, ka vairāki darba devēji joprojām ilgstoši meklē dažādus speciālistus, piemēram, programmētājus, juristus, ekonomistus, pavārus, atslēdzniekus, bet NVA ir reģistrēti jaunieši ar attiecīgo profesionālo izglītību, kuri meklē darbu un ir gatavi strādāt šajās profesijās. Mūsu darbinieki NVA filiālēs palīdzēs izvēlēties uzņēmuma prasībām visatbilstošākos kandidātus no jauniešiem ar profesionālo vai augstāko izglītību, kuri ir reģistrēti aģentūrā.»

Kopš 2011.gada aprīļa, kad Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) īsteno Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta «Kompleksi atbalsta pasākumi» aktivitāti «Darba vieta jaunietim», 415 uzņēmumos nodarbināti 949 jaunieši bezdarbnieki.

Kā informē NVA, jaunieši tādējādi guva iespēju attīstīt darba iemaņas un prasmes, iegūt darba pieredzi, paaugstinot savu konkurētspēju darba tirgū.

Darba pieredzi jaunieši ieguvuši, strādājot tādās profesijās kā projekta vadītāja asistents, dizaina speciālists, grāmatvedis, administrators, lietvedis, viesmīlis, mazumtirdzniecības veikala pārdevējs, apsardzes darbinieks, datu ievades operators un citas, stāsta ESF projekta «Kompleksi atbalsta pasākumi» vadītāja Agrita Groza. Viņa skaidro, ka darba devēji ar daudziem jauniešiem bezdarbniekiem turpina darba attiecības arī pēc pasākuma pabeigšanas, jo tā īstenošanas laikā jaunieši ne vien apguva darbam nepieciešamās iemaņas un zināšanas, bet arī apliecināja sevi kā vērtīgus darbiniekus.

Izglītības reforma ir veicinājusi diskusijas ne tikai par tās lietderību, bet arī par nepieciešamajiem virzieniem. Beidzot atskan pašas izglītības nozares arvien skaļāki izteicieni par to, ka jaunieši būtu jāvirza profesionālajā izglītībā. Lai tas notiktu, ir jāpārvar vairāki šķēršļi. Lielākā problēma ir sabiedrības vēsturiskā atmiņa un ar to saistītie stereotipi, kā arī mainīgā darba vide un digitalizācija. Tam pa vidu atrodas apjucis jaunietis, kuram pēc pamatskolas jāsper solis pretim savai neskaidrajai nākotnei. Ko viņam darīt?

Uz šo jautājumu sniedz atbildi Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma direktore Maija Vanaga. Balstoties uz pašas vadītā tehnikuma piemēra, direktore piedāvā iepazīties ar četriem šķēršļiem, kas var nostāties starp jaunieti un viņa karjeras pirmajiem soļiem.

1. profesionālās izglītības šķērslis - sabiedrības vēsturiskā atmiņa

Nesen bija lasāms Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas prezidentes Ilzes Kalniņas paustais viedoklis, ka 80% skolēnu pēc pamatskolas absolvēšanas nav jāmācās vidusskolā, vēlamais sadalījums būtu divas trešdaļas profesionālajā izglītībā un viena trešdaļa – vidusskolā. Problēma ir profesionālās izglītības prestiža jautājumā, kura galvenais iemesls ir sabiedrības vēsturiskajā atmiņā esošā „profene”, kurā apmāca tikai zemi kvalificētus strādniekus. Pats dīvainākais ir tas, ka patiesībā tādas izglītības iestādes kā profesionāli tehniskā skola Latvijas izglītības sistēmā sen vairs nav. Savukārt, ja mēs apskatītu apgūstamo profesiju piedāvājumu kaut vai uz manis vadītā Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma piemēra, tās visas atbilst 3. profesionālās kvalifikācijas līmenim, kas paredz pienākumu pildīšanu, veicot tā plānošanu un organizēšanu, un tas atbilst kvalificēta speciālista pienākumiem.

Latvijā Covid-19 inficēto kontaktpersonas statuss šobrīd ir noteikts aptuveni 10 500 cilvēku, informē Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Lai ierobežotu Covid-19 infekcijas tālāku izplatību, ir svarīgi atbilstoši rīkoties un sniegt epidemiologiem precīzu informāciju.

Pagājušajā nedēļā bija 1 458 jauni Covid-19 pacienti, epidemiologiem bija jāsazinās ne tikai ar šiem cilvēkiem, bet arī ar aptuveni 5 300 šo inficēto cilvēku kontaktpersonām. Var gadīties, ka vēl pirms epidemiologa zvana jau ir zināms par savu inficēšanos ar Covid-19 vai pastāv iespēja būt saslimušā kontaktpersonai, ja dzīvo kopā ar inficēto vai iepriekšējās dienās ir kopā pavadīts laiks.

Jaunatklātie Covid-19 pacienti SPKC speciālista zvanu šobrīd saņem aptuveni 24-36 stundu laikā, bet inficēto kontaktpersonas - vēl pēc tam, jo vispirms jānoskaidro šo personu loks.

Katram jaunietim ir savas intereses, spējas un prasmes, kuras viņi lieliski prot savienot ar iespējām. Tā uzskata centra Dardedze psiholoģe Laura Ļebedeva, kura SIA Izdevniecība Dienas bizness un portāla ziedot.lv projekta Lielās dzīves skola ietvaros nedēļas nogalē tikās ar Vidzemes un Kurzemes bērnunamu jauniešiem, lai noskaidrotu viņu profesionālās iemaņas, kas būtu noteicošas darba izvēlē.

Prasmes ir jāanalizē

Jau informējām, ka projekts Lielās dzīves skola notiek trijos posmos, no kuriem pirmais bija Iepazīšanās dienas, kuru laikā jaunieši no dažādām pilsētām savstarpēji iepazinās. Savukārt nedēļas nogalē notika otrs posms Motivācijas dienas, kad jaunieši meklēja konkrētas atbildes uz būtiskiem jautājumiem. «Mums bija svarīgi panākt, lai jaunieši dienas beigās apjauš, ka viņi ir gatavi darba tirgum. Katrā ziņā viņiem jau ir kaut kādas iemaņas un, ja viņi vēlas strādāt, to iespējams darīt jau šobrīd, jo vecums to atļauj. Mūsu uzdevums bija mudināt jauniešus domāt, ka bez jau esošajām zināšanām un prasmēm viņiem ir iespējams atklāt jaunus talantus un intereses. Pat tad, ja jaunietim šķiet, ka viņš nevar darboties kādā profesijā, kas viņu saista, mums ir jāmēģina analizēt un saprast, vai tas tā patiešām ir,» atzīst L. Ļebedeva. Vairums jauniešu maldīgi uzskata, ka viņu vienīgā iespēja darba tirgū esot tās profesijas, kuras nav aktuālas un nozīmīgas, tāpēc sociālo darbinieku galvenais uzdevums esot bijis pierādīt jauniešiem, ka viņi ar savām līdzšinējām prasmēm var daudz ko panākt jau šobrīd. Laura stāsta, ka viens no puišiem vēloties strādāt par auto mehāniķi, un ar to pieredzi, kas viņam ir šobrīd, puisis droši varētu atrast sev vietu kādā auto servisā.

Dažreiz dzirdam, ka «darbaspēka trūkums» neļauj ekonomikai sasniegt savu pieauguma potenciālu. Šī nu jau novecojusī paradigma balstās uz priekšstatu par valsti kā milzu rūpnīcu, kurai, lai pastāvētu, ir jāsaražo simtiem tonnu tērauda, jāuzbūvē tūkstošiem kultūras namu un jāpanāk par 5% lielāka izlaide nekā iepriekšējā gadā.

Šajā sistēmā cilvēki ir skrūvītes jeb ražošanas faktori, kas pakļauti nolietojumam, un līdzīgi kā izlaides maksimizācijas vārdā var nesaudzēt darbgaldus, arī cilvēkus var «norakstīt» 60 gadu vecumā vai pat ātrāk.

Tomēr ir pienācis laiks skaidri atzīt, ka ekonomikas apjoms nepieciešams tiktāl, lai tas kalpotu valsts iedzīvotājiem, nevis otrādi. Ekonomikas apjoms, rūpnieciskās izlaides pieauguma procenti un eksporta konkurētspēja – tie nav pašmērķi, bet tikai līdzekļi dzīves kvalitātes celšanai. Ilgāks un veselīgāks mūžs vai tīra vide ir vērtības pašas par sevi, pat ja ekonomikas apjoms no tā nepieaug. Un otrādi, miljonu novecojuša modeļa putekļu sūcēju ražošana var radīt milzīgu ekonomikas apjomu un daudz «jaunu darba vietu», bet to reālā (nevis statistikā) pievienotā vērtība ir tuva nullei un var būt pat negatīva, ja izvērtē materiālu patēriņu/vides piesārņojumu.

Paaugstināta korupcijas riska amatā strādājošas personas mēnešalgai pirms nodokļu nomaksas ar vienu apgādājamo jābūt lielākai par 351 latu, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

KNAB sagatavojis grozījumus valdības noteikumos par iekšējās kontroles sistēmu tiešās pārvaldes iestādēs. Kā viens no preventīviem pasākumiem noteikumos paredzēta ienākumu un parādsaistību proporcijas noteikšana personām, kas strādā paaugstināta korupcijas riska amatos. Grozījumus šodien skata valsts sekretāru sanāksmē.

Ievērojot minēto noteikumu, projekts nosaka kārtību ienākumu un parādsaistību proporcijas noteikšanai, proti, proporcijas aprēķināšanas formula noteikta līdzīgi tai, kā kredītiestādes veic aprēķinus par personu kredītspēju pirms kredītu izsniegšanas.

Projektā paredzēts, ka ienākumu un parādsaistību proporcija uzskatāma par adekvātu, ja izdevumu apmērs, kādu novirza kredītsaistību segšanai, nepārsniedz 30% no personas ienākumiem.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina pieņemt darba devēju - komersantu, pašnodarbināto personu, kā arī biedrību vai nodibinājumu – pieteikumus jauniešu nodarbināšanai pasākumā Pirmā darba pieredze jaunietim, ko NVA īsteno Eiropas Savienības (ES) finansētās Jauniešu garantijas ietvaros.

Pasākumā tiek iesaistīti NVA reģistrētie jaunieši vecumā no 18 līdz 29 gadiem, kuriem ir iegūta profesionālā vai augstākā izglītība un kuri šobrīd neapgūst pilna laika klātienes studiju programmas augstskolā.

Pieņemot darbā jaunieti, darba devējs saņem ES finansiālu atbalstu. NVA filiālēs darba devējam palīdzēs izvēlēties uzņēmuma prasībām visatbilstošākos kandidātus ar profesionālo vai augstāko izglītību, kuri ir reģistrēti NVA.

Daudzi darba devēji ilgstoši meklē viņiem nepieciešamos speciālistus, piemēram, ekonomistus, juristus, programmētājus vai atslēdzniekus, bet NVA ir reģistrēti jaunieši ar attiecīgo profesionālo izglītību, kuri, savukārt, meklē iespēju iegūt darba pieredzi savā profesijā un var strādāt tajā, uzsver aģentūra.

Mobilo sakaru operators «Tele2» otro gadu pēc kārtas izsludinājis prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management Trainee). Tās ietvaros uzņēmums piedāvā labi apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie «Tele2» tehniskās direktores Līgas Krūmiņas, kļūstot par viņas «labo roku» un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā mērogā.

«Šāda prakse ir laba iespēja talantīgiem jauniešiem iepazīt to, ko nozīmē strādāt vadības līmenī un kā tiek pieņemti dažādi stratēģiski lēmumi, jo prakses laikā jaunietis ir vadītāja «labā roka» un piedalās visos lemšanas procesos. Manam palīgam būs unikāla iespēja strādāt gan pie 5G ieviešanas Latvijā, gan dažādos citos mobilo tehnoloģiju attīstības projektos, kas var mainīt mūsu visu nākotni,» skaidro L. Krūmiņa. «Tā kā jaunietim būs cieša sadarbība arī ar pārējo departamentu kolēģiem, svarīgas būs viņa komunikācijas prasmes un spēja sarežģītas tehniskās lietas izklāstīti vienkāršā un visiem saprotamā valodā.»

Jaunietim vai jaunietei, kas vēlas kandidēt uz šo vakanci, ir jābūt telekomunikācijas nozares absolventam, ar akadēmiskiem sasniegumiem, labām analītiskās domāšanas un prezentācijas spējām, izpratni par finansēm, kā arī interesi par jaunajām tehnoloģijām. Visus interesentus sagaida pārrunu un atlases process.

Pēdējos gados Nodarbinātības valsts aģentūra sadarbībā ar pašvaldībām un darba devējiem organizē vasaras nodarbinātības pasākumus skolēniem. Šādas aktivitātes ir neapšaubāmi pozitīvi vērtējamas, jo attīsta jauniešos atbildību, sniedz priekšstatu par darba kultūru un attiecību veidošanu darba kolektīvā. Skolēns pakāpeniski pierod pie pieaugušo dzīves realitātes.

Nākotnē daudzus šī salīdzinoši īslaicīgā darba pieredze pasargās no darba uzsākšanas pirmā šoka un daudzu ilūziju sabrukšanas. Nenoliedzami – šāda pieredze skolēniem veido sapratni, kā tiek pelnīta nauda. Jaunieši daudz adekvātāk sāk uztvert naudas vērtību, tādējādi veidojot savus apzinātus finanšu paradumus, kas ietekmēs visu viņu tālāko dzīvi. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vasaras nodarbinātības programmu atbalsta jauniešu vecāki, neaizdomājoties par tās iespējamām negatīvajām sekām.

Latvijā arvien biežāk tiek runāts par to, ka cilvēka raksturu un uzvedību ietekmē piederība pie konkrētas paaudzes, piemēram, tā saucamajām X, Y, Z. Tiek veikti pētījumi, kas parāda, kā vienā kolektīvā apvienot dažādu paaudžu pārstāvjus un padarīt to kopīgu darbu maksimāli efektīvu, kā labāk motivēt personālu, zinot katras konkrētās paaudzes vērtības. Tas liecina, ka uzņēmēji - darba devēji jau ir identificējuši šo problēmu un meklē atšķirīgu pieeju dažāda vecuma darbiniekiem.

Arvien vairāk studentu vēlas saņemt samaksu par praksē pavadīto laiku, liecina uzņēmumu novērojumi. Pašu darba devēju viedoklis par to dalās – vieni uzskata, ka alga būtu jāmaksā, citi skaidro, ka prakse ir lielisks veids, kā uzkrāt pieredzi, taču sakarā ar praktisku iemaņu trūkumu studenti nevar ieņemt vai aizstāt pilnvērtīga uzņēmuma darbinieka vietu, līdz ar to darba samaksa izpaliek, raksta laikraksts Neatkarīgā.

«Prakse un algots darbs nav viens un tas pats. Algotam darbam kandidāts piedāvā savas amatam atbilstošās kompetences, īpašības un pieredzi. Savukārt prakse ir tieši iespēja iegūt zināšanas un prasmes, lai labāk sagatavotos interesējošai profesijai vai jomai. Jauniešos, kas nāk praksē uz Swedbank, daudz ieguldām, lai sniegtu zināšanas, izpratni par bankas darbību, praktiskas iemaņas. Turklāt prakse ir arī ļoti laba iespēja jau realitātē saprast, vai šī ir joma, kas mani tiešām interesē un man ir piemērota. Ja atbilde ir jā, tad pieredze reālā uzņēmuma ikdienā palīdz jaunietim izvērtēt, kādas zināšanas viņš var sevī pilnveidot, lai varētu attīstīties izvēlētajā virzienā,» laikrakstam stāstījusi bankas pārstāve Kristīne Jakubovska.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas ļauj 16 gadus veciem jauniešiem medīt ar šaujamieroci tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Kā iepriekš informēja Saeimas Preses dienestā, likumā noteikts, ka fiziskai personai, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet vēl nav astoņpadsmitgadīga, un uz kuru neattiecas citi likumā minētie aizliegumi, būs tiesīga individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci (izņemot vītņstobra) tā īpašnieka tiešā klātbūtnē.

Tāpat akceptēts iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) piedāvātais precizējums, ar kuru noteikts, ka jaunietim jābūt Valsts meža dienesta izsniegtai mednieka apliecībai, kā arī Valsts policijas atļaujai. Tāpat jaunietim būs jābūt arī vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanai.

Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu attiecīgajā gadījumā būs atbildīgs ieroča īpašnieks. Gadījumā, ja atbildīgais nebūs nodrošinājis prasību ievērošanu, Valsts policija (VP) varēs anulēt īpašniekam piešķirtās ieroča iegādāšanās, realizēšanas, glabāšanas nēsāšanas un kolekcijas atļaujas vai nepagarināt to derīguma termiņu.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Kompleksi atbalsta pasākumi ietvaros uzsāk jaunu aktivitāti jauniešiem bezdarbniekiem - Darbnīcas jauniešiem, informēja NVA.

Jaunajā pasākumā varēs piedalīties tie NVA reģistrētie jaunieši bezdarbnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kuri nav ieguvuši profesionālo izglītību vai nav bijuši iepriekš nodarbināti.

Deviņu nedēļu laikā izglītības iestādē Darbnīcu jauniešiem dalībnieks varēs iepazīt trīs profesionālās izglītības programmas, katrai no tām veltot trīs nedēļas. Jaunietis, piedaloties teorētiskajās un praktiskajās nodarbībās, uzzinās katras profesionālās izglītības programmas specifiku un iegūs pirmo profesionālo pieredzi, lai vēlāk varētu mērķtiecīgi izvēlēties tieši viņam piemērotu turpmākās izglītības un profesionālās darbības jomu.

Cilvēkiem, kas ilgstoši ir bez darba, paredzēta virkne atbalsta pasākumu, kas veicinās bezdarbnieku motivāciju, kā arī iesaisti aktīvajos nodarbinātības pasākumos un iekārtošanos piemērotā pastāvīgā darbā.

Aktivitātes īstenos Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts ilgstošajiem bezdarbniekiem ietvaros, informē Labklājības ministrija (LM).

LM veiks izmaiņas pasākuma Komersantu nodarbināto reģionālās mobilitātes veicināšana nosacījumos, paredzot, ka atbalstu reģionālajai mobilitātei varēs saņemt arī tie nodarbinātie, kuri nodibinājušu dienesta attiecības un uzsākuši darbu publiskā sektora iestādē. Līdz šim šāda iespēja bija paredzēta tikai, uzsākot darbu pie komersanta.

To paredz otrdien, 29.martā, valdībā apstiprinātie Ministru kabineta grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos Nr.75 Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem.

Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) aktivitātei Darbnīcas jauniešiem pieteikušies 144 jaunieši bezdarbnieki, no tiem 33 apmācību jau ir uzsākuši, informē aģentūra.

Kopš šī gada vasaras sākuma Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) Eiropas Sociālā fonda (ESF) projekta Kompleksi atbalsta pasākumi ietvaros īsteno aktivitāti Darbnīcas jauniešiem, piedāvājot jauniešiem bezdarbniekiem iespēju deviņu nedēļu laikā mācību iestādē iepazīt trīs profesionālās izglītības programmas, katrā no tām darbojoties trīs nedēļas.

Jaunieši, apmeklējot teorētiskās un praktiskās nodarbības, gūst priekšstatu par katras profesionālās izglītības programmas specifiku, kā arī iegūst pirmo praktisko pieredzi, lai vēlāk jau mērķtiecīgāk varētu izvēlēties tieši viņiem piemērotu turpmākās izglītības un profesionālās darbības jomu.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Godātais ministra kungs! Man bija liels pagodinājums būt par Jūsu padomnieku sabiedrības veselības jautājumos, un jāteic – vismaz 90% jautājumu par sabiedrības veselību mūsu viedokļi saskanēja, teikts ārsta Pētera Apiņa publiskajā lūgumā atbrīvot viņu no veselības ministra Hosama Abu Meri padomnieka amata.

Bija prieks strādāt Jūsu komandā brīžos, kad Jūs ar savu milzīgo enerģiju un politisko pieredzi atbalstījāt tabakas lietošanas mazināšanu, likumdošanas iniciatīvas, kas aizliedza aromatizētās vielas elektroniskajās cigaretēs, atbalstījāt iniciatīvas mazkustības un aptaukošanās pandēmijas apturēšanā, īpašu uzsvaru liekot uz bērnu un jaunatnes sportu, virzījāt alkohola ierobežojumus nevienkāršajā cīņā ar alkohola lobiju. Par to visu vēlos Jums publiski pateikties un vēlēt panākumus tālākā darbībā.

Diemžēl pēdējos divus mēnešus man nav bijusi iespēja ar Jums parunāties, paust savu viedokli vai uzzināt Jūsu norādījumus. Vēlos norādīt, ka padomnieka amats tikai kā amata nosaukums man nav nepieciešams. Gandrīz trīsdesmit gadus mana pamatnodarbība ir medicīnas žurnālistika, neatkarīgi vai tā ir bijusi žurnālu galvenā redaktora amatā vai vienkārša publikācija, skaidrojot latviešu valodā sabiedrības veselības, cilvēka fizioloģijas, slimību patoģenēzes, zāļu iedarbības un blakņu vai veselības organizācijas jautājumus. Latviešu valodā diemžēl maz ir ārstu, kas raksta par veselības jautājumiem, bet Veselības ministrijas un SPKC izklāsts nereti ir rakstīts samocītā birokratizētā valodā, un reti sasniedz lasītāju. Vidēji gadā rakstu 80–100 publikāciju, tā ka mans kopējais publikāciju skaits veselības jomā pārsniedz 3000 (nekad neesmu saņēmis valsts vai pašvaldību atbalstu par sabiedrības veselības publikācijām). Esmu 20 grāmatu autors un vairāk nekā 50 grāmatu (galvenokārt par medicīnu) galvenais redaktors un joprojām dažādās formās sadarbojos ar globāli nozīmīgākajiem medicīnas un veselības žurnāliem. Te man jāteic, ka Meijo klīnikā ir speciāla medicīnas publikācijas nodaļa, kurā strādā (raksta bērniem un pieaugušajiem, grūtniecēm un hroniskiem slimniekiem, slimniekiem pēc operācijām un traumām utt.) četrpadsmit ārsti (iespējams, šis skaitlis šobrīd ir nedaudz pamainījies). Angļu, bet īpaši spāņu valodā ir simtiem ārstu, kas ar saviem rakstiem izglīto dzimtajā valodā lasošus ļaudis. Lielā mērā mazais skaidrojošo publikāciju skaits Latvijā ir iemesls zemajai veselības pratībai, bet pratības neesamība ir iemesls sliktiem sabiedrības veselības rādītājiem.

Latvijā ir valdības krīze, taču nav politiskās krīzes, kamēr vien Saeima spēj pieņemt lēmumus. To intervijā laikrakstam Dienas bizness atzīst Valsts prezidents Valdis Zatlers, kā arī uzsver nepieciešamību veikt uzkrājumus, lai nākotnē neizrādītos, ka visus vērtīgākos Latvijas īpašumus par «sviestmaizi» ir izpirkuši ārzemnieki.

Kā jūs, pēc profesijas būdams ārsts, vērtējat pašreiz valstī notiekošos procesus? Kādu diagnozi jūs uzstādītu? Kā ārstētu?

Pats galvenais ir dabūt labu ārstu, jo ar sliktu ārstu nekāda ārstēšana nesanāks. Šobrīd vienīgais kompetentais un pilnvarotais un gudrais ārsts mums ir Saeima. Tātad faktiski Saeimai tuvākās nedēļas, divu nedēļu vai mēneša laikā būs jāstrādā ļoti intensīvi un jāizved no valdības krīzes valsts. Par jautājumu ir vai nav valdībā krīze… Ja valdībā nav trīs ministru, ja ir zināma valdības reakcija, neticība valdībai, tad ir valdības krīze. Domāju, ka šobrīd nav politiskās krīzes, jo Saeima ir spējīga atrisināt valdības krīzi. Ja Saeima to nespēs darīt, risināsim šo situāciju citādāk, bet šobrīd Saeimai ir uzdevums, ko tai uzliek Satversme — risināt valdības krīzi, tas ir Saeimas pienākums.

Ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē, lai uzlabotu autoceļu infrastruktūru, trešdien pēc Autoceļu padomes sēdes sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P).

Briškens norāda, ka stratēģija reģionāliem un vietējiem ceļiem skaidri parāda prioritātes, kas jāīsteno, nodrošinot ceļu būvniecību un uzturēšanu, tāpat arī to, ka naudas autoceļu infrastruktūras attīstībai nepietiek, tādēļ SM iestājas par godīgu finansējuma pārdali, proti, ieņēmumiem no autoceļu lietotājiem ir jāpaliek nozarē.

"Piemēram, ja veicam izmaiņas Autoceļu fondā, varam iegūt vairākus desmitus miljonus eiro finansējumu. Tāpat, ja pielīdzinām autoceļu lietošanas nodevu pārējām Baltijas valstīm, tā ir iespēja saņemt finanšu līdzekļus, ko atvēlēt Latvijas ceļu infrastruktūras pilnveidošanai," uzsver ministrs.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka trešdien notika Autoceļu padomes sēde, kurā nozares institūcijas un eksperti pārrunāja Latvijas valsts autoceļu stratēģijas, valsts autoceļu būvniecības ieceres, tostarp izmantojot publiskās privātās partnerības (PPP) principu, kā arī sprieda par nepieciešamajiem grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā un izmaiņām autoceļu fondā.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 dēļ visiem iedzīvotājiem jāievēro prasība ierobežot sabiedriskos kontaktus, tomēr vecākiem nereti jādodas ārpus mājām, atstājot bērnus vienus. Tāpēc svarīgi parūpēties, lai viņi atbilstoši vecumam būtu informēti, kāpēc jāpaliek mājās un jāievēro vairāki svarīgi uzvedības nosacījumi – ne tikai tāpēc, lai izvairītos no inficēšanās, bet arī novērstu potenciālās traumas un negadījumus, norāda "BTA Baltic Insurance Company" (BTA).

"Svarīgi bērniem, atkarībā no viņu vecuma un spējām, izprast situāciju. Tādēļ svarīgi izskaidrot, kāpēc jāpaliek mājās un kāda iemesla dēļ pastaigāties var doties tikai kopā ar vecākiem, nevis tikties ar draugiem, kā ierasts iepriekš," uzsver BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče.

Pēc I. Dančes teiktā, vecākiem jāpārliecinās, kā izprasti viņu skaidrojumi par saskarsmes ierobežošanu ar vienaudžiem, tāpat arī jāatgādina vienkārši drošības noteikumi, lai, bērnam paliekot uz brīdi mājās vienam, nenotiktu kāda nelaime neuzmanības dēļ. "Bieži vien bērni traumas gūst, atrodoties ārā. Piemēram, braucot ar riteni vai lēkājot uz batuta. Turklāt, ja ārā laiks ir labs, tad bērnu traumatisms, pēc BTA apkopotajiem atlīdzību pieteikumiem, pieaug pat par 68%. Līdzās ārā gūtajām traumām bērni gūst savainojumus arī iekštelpās. Piemēram, neuzmanīgi rīkojoties ar krāsu flakonu, kas atstāts bērnam pieejamā vietā, kā arī nokrītot pa trepēm, paslīdot uz nomestām rotaļlietām vai citiem priekšmetiem, rotaļājoties ar mājas mīluli vai aplejoties ar karstu dzērienu," stāsta I. Danče.

Jaunu zāģbaļķa cenu indeksācijas mehānismu varētu izstrādāt šī gada rudenī, pauda zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS).

Viņš atzīmēja, ka iepriekšējais valdības lēmums, ko pieņēma pagājušā gada decembrī, piemērojot īstermiņa izsolēs cenu mehānismu ilgtermiņam, palīdzēja cenām nokristies līdzīgā līmenī, kādas tās ir Zviedrijā, Skandināvijā, Igaunijā, Lietuvā un citās valstīs.

Ministrs sacīja, ka cenu kritums norāda uz lēmuma adekvātumu, jo pirms tam skuju koku segmentā Latvijā bija augstas cenas, kas atšķīrās par 15 līdz 20 eiro un mazināja Latvijas uzņēmēju konkurētspēju. Iepriekšējais mehānisms, to ieviešot nebija pietiekami pārdomāts, un to ieviesa, kad bija novērojams cenu kāpums un laba situācija.

Krauze uzskata, ka uzņēmējiem, kas piedalās izsolēs un vēlas iegūt materiālus ilgtermiņā, būtu jāmaksā starpība nedaudz virs esošās tirgus cenas par to, ka tie saņem ilgtermiņa nodrošinājumu. Tomēr izsolē nosolītajai cenai būtu jāpielāgojas reālajai tirgus situācijai.

Lielbritānija varētu sarīkot referendumu par valsts attiecībām ar Eiropas Savienību (ES), paziņojis britu premjers Deivids Kamerons, norādot, ka ir gatavs apsvērt šāda soļa īstenošanu.

Komentārā Lielbritānijas laikrakstam Sunday Telegraph, Apvienotās Karalistes premjers norādījis, ka vēlas britiem sniegt «patiesu izvēli» jautājumā par Lielbritānijas attiecībām ar ES un tas varētu būt panākams referenduma vai vispārēju vēlēšanu ceļā. Tomēr viņš arī uzsvēra, ka nepropagandē referendumu par to, vai Lielbritānijai jāpaliek vai jāizstājas no savienības, un ka Lielbritānijas interesēs ir palikt ES.

Tāpat viņš norādīja, ka lēmums par referenduma organizēšanu netiks pieņemts tuvākajā laikā.

Analītiķi uzskata, ka D. Kamerona izteikumi ir saistīti ar izpatikšanu viņa partijas konservatīvi noskaņotajiem biedriem, kuri vairākkārt izteikušies, ka Lielbritānijai esot jāizstājas no ES. D. Kamerons arī norādīja, ka Eiropas Savienībā valda pārāk daudz birokrātijas un savienība pārmērīgi cenšas iejaukties nacionālos jautājumos.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības vadītājs Martins Gauss intervijā DB stāsta, ka pašlaik kompānijā viss ir tik labi sakārtots gan no personāla, gan flotes un peļņas viedokļa, ka viņš mierīgi «var spēlēt golfu». Tiesa, viņš uzsver, ka kompānijas vadošie darbinieki jūtot spiedienu ik dienu, kas esot labi, jo lidsabiedrībai esot jāpaliek slaidai – lieki netērējot naudu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 4. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

DB avoti norāda, ka AirBaltic spiež uz efektivitātes palielināšanu, līdz ar ko pieaudzis stresa līmenis kompānijas vadošo darbinieku vidū. Kādus izdevumus samazināt?

Kompānijas vadošie darbinieki jūt spiedienu katru dienu, un tas ir labi. Ja šī kompānija vēlas turpināt nest labu peļņu, tai jāpaliek slaidai. Esam pieņēmuši lēmumu būtiski palielināt pilotu izmaksas, un izdevumi algām 2018. gadā palielināsies par 30%. Tai pašā laikā saņemsim jaunas lidmašīnas, un tās ir milzīgas investīcijas. Tas ir labi kompānijas darbībai nākotnē, bet ir jāiegulda tagad. Tādēļ ir stress, jo nevēlamies naudu nekur lieki tērēt. Ja runājam par CSeries, tad šo lidmašīnu ieviešana nebija tik viegla, cik būtu varējusi būt, bet tāpat lidsabiedrība no tās gūst lielu labumu. Mums patlaban ir septiņas lidmašīnas, notiek pārrunas, kad saņemsim astoto. 2018. gadā – vēl sešas. Katru reizi, kad mūsu flotē ienāk jauna CSeries lidmašīna, ietaupām naudu. Tā kā lidmašīna ir jauna, jāiegulda daudz darba. Tas gan ir jebkuru flotes izmaiņu gadījumā. Ja mēs būtu iegādājušies A320neo, būtu sliktāk. Ja būtu paņēmuši 737 Max, būtu grūti. Mēs izvēlējāmies CSeries, mums ir ieviešanas problēmas, bet ilgtermiņā izvēle ir perfekta.