Neoficiālie jauno auto reģistrācijas dati par janvāra pirmo pusi Latvijā ir šokējoši mazi - raksta laikraksts Telegraf. Salīdzinot ar 2008. gada janvāri rezultāti 10 reizes mazāki.

Jaunajā gadā ar 35 pārdotām automašīnām līderis ir Volkswagen. Seko Ford un Тoyota — atbilstoši 28 un 26 automašīnas. Interesanti, ka BMW dīleriem vajadzēja pārdot tikai 10 automašīnas, lai iekļūtu pārdoto jauno auto līderu desmitniekā.

Kopumā 15 dienās šajā gadā autodīleriem izdevies pārdot 258 jaunas automašīnas. Salīdzinājumam - 2008. gada janvārī Latvijā reģistrēta 2 191 jauna automašīna.

Īpaši strauji kritušies pārdošanas apjomi Honda automašīnām (2008 g. — 201, tagad — 6), Opel (164 un 6), Hyundai (109 un 3), Citroen (92 un 1), Nissan (65 un 4), Lada (47 un 2).

Pēdējie rēķini par apkuri Rēzeknē šokējuši līdz izmisumam, jo tajos rakstītā summa ir gandrīz divas reizes lielāka nekā iepriekšējā mēnesī, raksta laikraksts Diena.

Aizkrauklē, raksta Diena, melnajā sarakstā nonāk tie, kuru parāds pārsniedz simt latu — tieši tik, cik trīsīstabu dzīvokļa īpašniekam jāmaksā par decembrī saņemto siltumu. Aizkraukles rajona tiesā gandrīz katra trešā civillieta saistīta ar parādiem par komunālajiem pakalpojumiem. Decembrī, salīdzinot ar novembri, maksa par siltumu pieaugusi par 15 - 30%. Aizkraukles siltuma valdes priekšsēdētājs Aivars Aldermanis to skaidro ar vidējās diennakts temperatūras pazemināšanos par diviem grādiem, kurināšanas intensitāti un citām lietām, ko ņem vērā, aprēķinot maksu par siltumu. Viena MW/h Aizkrauklē maksā 42 latus — tas ir vidējais rādītājs valstī.

Pagājušajā nedēļā kāda Aizkraukles bankas kliente saņēmusi vēstuli, saskaņā ar kuru viņai un trim viņas ģimenes locekļiem katram jāatmaksā soda veidā bankai 5 % no kredīta summas jeb kopā - 15 tūkstoši latu, raksta laikraksts Čas.

Banka šo prasību pamato ar kredītlīguma punktu, kas ļauj bankai sodīt kredītņēmēju gadījumā, ja viņa materiālais stāvoklis pasliktinās.

"Mēs bijām šokā, uzzinot, ka es, mans vīrs un dēls - katrs esam parādā bankai 5 tūkstošus latu it kā par to, ka esam slēpuši no bankas sava materiālā stāvokļa izmaiņas. Kā alternatīvu sodam mums piedāvāja pārrakstīt kredītlīgumu ar būtisku ikmēneša maksājumu paaugstinājumu. Ko iesākt, nezinām," laikrakstam atzinusi bankas kliente.

Kā zināms, visiem valsts sektora ierēdņiem algas samazināja par 15 %, tātad teorētiski banka šim soda punktam var pakļaut visus valsts sektorā strādājošos.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ir noskaidroti pieci jaunuzņēmumi, kuri šogad no Baltijas reģiona ir iekļuvuši finanšu tehnoloģiju atbalsta veicināšanas programmā «Lighthouse Development Program». No 33 dalībniekiem četri uzņēmumi no Latvijas turpinās dalību programmā, iegūstot četras no piecām iespējamām dalības vietām visā Baltijas reģionā.

No Baltijas reģiona izraudzīto uzņēmumu starpā ir «Nordigen», «BeStimulated», «Lahdes», «Globitex» un Igaunijas uzņēmums «Feelingstream». Visi šie uzņēmumi plāno sniegt vai jau sniedz jaunus pakalpojumus finanšu nozarē.

Programmu īsteno AS «SEB banka», «Mastercard» un riska kapitāla fonds «NFT Ventures». Programmas laikā uzņēmēji iegūs tiešo pieeju banku ekspertiem, investoriem un «Mastercard» pārstāvjiem, lai atrastu sadarbības iespējas ilgtermiņā. Programmas uzvarētājs iegūs iespēju uzstāties vienā no Eiropas nozīmīgākajām start-up un tehnoloģiju konferencēm «Slush», kas notiks šā gada 21. novembrī Helsinkos un kuru katru gadu apmeklē vairāk nekā 20 000 ekspertu. Labākais no «Slush» skatuves iegūs apmaksātu ielūgumu uz «Mastercard Start Path» programmas prezentāciju dienu Ņujorkā.

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

SEB Unibankas Galvenā ekonomista Andra Vilka komentārs par inflāciju februārī.

"Inflācijas līmenis februārī bija prognozētajā līmenī, ņemot vērā gan jaunās tabakas cenas, gan pārtikas un siltumenerģijas sadārdzināšanos. Tādejādi februārī, salīdzinot ar janvāri, patēriņa cenas ir cēlušās par 1,3%, kas gada laikā tās ir paaugstinājušas par 16,7%. Patlaban ir iezīmējušies pāris galvenie inflācijas dzinēji – tabaka, pārtikas cenas un sabiedriskā ēdināšana, maksājumi par mājokli. Ja tabakas cenu ietekme mazināsies, tad mājokļa izdevumi tuvākajā laikā pieaugs dēļ siltumenerģijas, elektrības un gāzes cenu pacelšanas. Daudz neskaidrāka būs situācija ar pārtikas cenām un ēdināšanas pakalpojumiem.

Pārtikas cenām būs tendence pieaugt, par argumentiem ņemot izmaksu sadārdzināšanos Latvijā un pasaulē, un krist, ņemot vērā pircēju plānākos maciņus. Lai gan statistikā vēl nevar redzēt tendenci samazināties dažādu citu preču pirkšanai un pakalpojumu izmantošanai, tendence tam ir izteikta, kas galu galā parādīsies šo pozīciju cenu kritumā jau tuvākajā laikā. Latvija ieiet krietni lēnākas attīstības un zemāka patēriņa ciklā, kas atstās negatīvu (pazeminošu) ietekmi uz inflāciju.

Salnas maija sākumā nav nekas neparasts, tomēr neviens precīzi nezina, kad tās gaidāmas un cik ilgi turpināsies. Straujās temperatūras svārstības pavasara laikā var salīdzināt ar norisēm ekonomikā, kuras dēvējam par cikliem. Ir kāds lielāks attīstības cikls (gadalaiku maiņa), kura ietvaros notiek pamanāmas svārstības (salnas).

Lielāka attīstības cikla beigu posms bija, piemēram, 2008. gads, kam pamazām sekoja ekonomikas “pavasaris”, un tagad, visticamāk, esam šī lielākā attīstības cikla beigu posmā. Ir prātīgi tam sagatavoties laikus – veselīgs banku kapitāls ir viens no stabilizējošiem mehānismiem, kas ļauj finanšu nozarei ne tikai pasargāt sevi, bet stabilizēt ekonomiku tad, kad atrodamies krīzes vai recesijas posmos.

Vēsturiskā pieredze un ekonomikas cikla ietekme

Bankas ir organiska ekonomisko norišu daļa, tās savu darbību plāno ekonomikas ciklu ietvaros un ņem vērā vēsturisko pieredzi konkrētajā valstī. Augšupejas laikos bankas nodrošina labāku kapitāla atdevi zinot, ka vēlāk sekos ekonomikas “ziemas” periods. Apzinoties arī to, ka ik pa laikam var gadīties kādi negaidīti pavērsieni. Lai pārziemotu, ir pienācīgi jāsagatavojas, tāpēc spekulēt par to, ka bankas “pelna pārāk daudz” ir visai tuvredzīgs skats divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir vērtējums neredzot to, kādā attīstības cikla posmā šobrīd ir ekonomika un, otrkārt, tas nozīmē, ka bankas ar mazu peļņu vai zaudējumiem un plānu kapitāla kārtiņu kļūtu par vājiem, ātri nosalstošiem “stādiem” negaidītu salnu laikā.

Šogad negaidīti sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir padzinusi uz priekšu arī izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs, īpaši Baltijā, secināts ikgadējā Swedbank Baltijas jūras reģiona apskatā.

Reģiona institucionālā un strukturālā kvalitāte gan nav būtiski uzlabojusies salīdzinājumā pret citām pasaules valstīm. Zviedrijā uzmanības centrā ir cenu korekcija mājokļu tirgū, kamēr Baltijā bažas raisīs uzkarstošais darba tirgus.

Biznesa cikls vēl ir diezgan jauns un reģiona ekonomikām vēl priekšā ir pāris diezgan spēcīgas izaugsmes gadi – piemērotākais laiks, lai īstenotu reformas, novērstu iepriekš izveidojušās nesablansētības un investētu ilgtermiņa izaugsmes potenciāla uzlabošanā.

Sparīgā pasaules ekonomikas izaugsme ir sekmējusi izaugsmi Baltijas jūras reģiona valstīs. Visas reģiona ekonomikas (izņemot Zviedriju), īpaši Baltijas valstis, ir augušas straujāk nekā pērn, pārspējot gaidas un pietuvojoties šī biznesa cikla straujākajam izaugsmes tempam. Lai gan izaugsme palēnināsies, priekšā vēl ir vairāki labas izaugsmes gadi. Galvenie riski ir saistīti ar ģeopolitiku un populismu. Spēcīgas izaugsmes laiks ir vispiemērotākais brīdis reformu īstenošanai, nākotnes izaugsmi veicinošu investīciju veikšanai, kā arī ekonomikas nesabalansētību novēršanai. Piemēram, Zviedrijas nekustamā īpašuma cenu korekcija, kas nupat sākusies, bija neizbēgama, jo tirgus ir nesabalansēts. Ņemot vērā augošo ārējo pieprasījumu un eksporta iespējas, prognozējamā +/- 5% (atkarībā no segmenta) cenu korekcija būtiski neietekmēs ekonomikas izaugsmi. Reģiona nākotnes izaugsmei izšķiroši svarīgs ir ražīgums, kā arī izaugsmes ilgtspēja.

Saspringtā situācija valstī, ko izraisījusi vīrusa Covid-19 izplatība, nav ietekmējusi Latvijas lielākā pārtikas ražotāja AS "Dobeles dzirnavnieks" ilgtspējīgas attīstības plānus - uzņēmums noslēdzis Baltijā lielākās bioloģisko graudu pilna cikla pirmapstrādes un pārstrādes infrastruktūras būvniecības 1.kārtu.

"Kopējās projekta investīcijas pārsniedz 18,7 miljonus eiro, un šobrīd esam uzsākuši projekta attīstības otro kārtu," informē AS "Dobeles dzirnavnieks" valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

Paredzams, ka vairāk nekā 95% uzņēmumā saražoto bioloģisko graudaugu pārslu tiks eksportētas, tādējādi būtiski veicinot un kāpinot augstas pievienotās vērtības produktu eksportu un sniedzot iespēju Latvijai ieņemt konkurētspējīgu pozīciju pasaules bioloģisko produktu tirgū.

"2019. gadā "Dobeles dzirnavnieks" pārstrādāja par 40% vairāk bioloģiski audzētu graudu nekā gadu iepriekš – tas apliecina, ka bioloģiski audzētu produktu ražošana ir pasaulē strauji augoša un daudzviet vēl neaptverta niša. Tā ir Latvijas zemnieku un uzņēmēju iespēja iekarot savu vietu globālajā tirgū," skaidro K. Amsils.

Mazumtirdzniecība iegājusi lēnākas izaugsmes fāzē, tomēr nākamgad papildus stimulus patēriņam sola pirktspējas tālāka atgūšanās dažādu faktoru rezultātā, prognozē eksperti.

Šogad vērojamais mazumtirdzniecības kāpumu un kritumu precīzais ritms septembrī ir rimis, saglabājot tādu pašu pārdošanas apjomu līmeni kā augustā, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska. Lai gan mēneša noskaņojuma un tirdzniecības apjomu pārmaiņas ne vienmēr sakrīt, tendencēm ir kopsakarības – augot optimismam, arī tēriņi parasti palielinās. Savukārt šogad ir vērojama atšķirība dinamikās. Patērētāju un tirgotāju noskaņojuma rādītāji pasliktinājušies, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pakāpeniski palielināties. Šo dinamikas atšķirību noteica vairāki faktori, tostarp arī tūristu aktīvāka plūsma un skaidras naudas latos uzkrājumu tērēšana pirms eiro ieviešanas, kas veicina tirdzniecības apgrozījuma kāpumu, uzsver eksperte.

Lai atgūtu naudu no būvniekiem un būvniecības materiālu tirgotājiem, uzņēmēji masveidā vēršas parādu piedziņas firmās.

Ar būvniecību saistītie uzņēmumi nespēj samaksāt ne kreditoriem, ne cits citam. Būvniecības apjomi Latvijā šogad varētu kristies par 30%, salīdzinot ar pērnā gada apjomiem, Db prognozēja būvkompānijas SIA Skonto Būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis. Īstais krituma apmērs būšot jūtams gada vidū. Taču negatīvās sekas parādījušās jau tagad – Db aptaujātās parādu piedziņas firmas apgalvo, ka parādnieku lielu daļu veido būvnieki.

Kā pie igauņiem

Tas sācies jau 2007. gada beigās. Db rakstīja (13.03.2008.), ka līdzīgā situācijā nonākusi Igaunija, kur liela daļa parādu piedziņas prasību vērstas pret būvniekiem. Prognozē, ka, Igaunijas ekonomikai atdziestot, arvien biežāka būs kompāniju un privātpersonu maksātnespēja, kuras dēļ aizdevēji būs spiesti vērsties pie parādu piedzinējiem. Lēnākas attīstības un zemāka patēriņa ciklā ieiet arī Latvijas ekonomika. Par to liecina iekšzemes kopprodukta pieauguma (IKP) tempu krasais samazinājums pērnā gada ceturtajā ceturksnī līdz 8% un februāra dramatiski augstā gada inflācija – 16,7%. No otras puses, būvniecības apjomi Latvijā pērn sasniedza 1,6 miljardus Ls, kas salīdzināmajās cenās bija par 12,8 % vairāk nekā 2006. gadā.

Jaunās publisko iepirkumu direktīvas tika izstrādātas, cita starpā, lai vienkāršotu publisko iepirkumu procedūras. Tātad arī ar mērķi padarīt publisko iepirkumu atvērtāku maziem un vidējiem komersantiem, kā arī radīt vairāk iespēju pasūtītājiem iepirkt ilgtspējīgas un inovatīvas preces un pakalpojumus.

Jaunās direktīvas tika pieņemtas arī ciešā saistībā ar Apvārsnis 2020 ietvarprogrammu, kuras ietvaros publiskam iepirkumam ir nozīmīga loma kā inovāciju politikas instrumentam, kas jau vairāk nekā dekādi tiek aktīvi diskutēts un arī īstenots vairākās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs. Ņemot vērā publisko iepirkumu budžetu, kas saskaņā ar aplēsēm vidēji sastāda ap 20% no iekšzemes kopprodukta (1), publiskais iepirkums var un arī spēlē nozīmīgu lomu kā viens no instrumentiem inovāciju stimulēšanai. Tāpat tas var tikt efektīvi izmantots, lai veicinātu ilgtspējīgu attīstību.

Arī Latvijā inovāciju iepirkums var sekmēt ne tikai publisko resursu efektīvāku izmantošanu, bet arī inovācijas uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tāpat inovāciju publiskais iepirkums var veicināt uzņēmumu ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijā. Šajā jomā Latvija būtiski atpaliek no vidējā Eiropas līmeņa, pēc pēdējā Inovāciju savienības tablo datiem ieņemot 26.vietu starp 28 ES dalībvalstīm. Kādas tad priekšrocības sniedz jaunās direktīvas, salīdzinot ar 2004.gada direktīvām, un kā tās var sekmīgi izmantot, lai veicinātu inovatīvā un ilgtspējīgā iepirkuma aktīvāku izmantošanu?

Palēninoties ekonomiskajai attīstībai, strauji rūk brīvo darba vietu skaits un pamazām palielinās bezdarba līmenis.

Ieguvēji no šīm pārmaiņām ir darba devēji, kuriem samazinās konkurence par darbiniekiem. Tomēr ekonomikas eksperti norāda, ka situācija darba tirgū un nodarbinātībā nav atraujama no citiem ekonomiku raksturojošiem rādītājiem, kas ir visai satraucoši. Db jau rakstīja, ka iekšzemes kopprodukta pieauguma tempu krasais samazinājums pērnā gada ceturtajā ceturksnī līdz 8% un februāra dramatiski augstā gada inflācija - 16,7% liecina par to, ka ekonomika ieiet krietni lēnākas attīstības un zemāka patēriņa ciklā.

Darba tirgus mainās

Nozaru pārstāvji norāda, ka kreditēšanas ierobežojumu dēļ palēninātā būvniecības un nekustamo īpašumu tirgus attīstība liek šo jomu uzņēmējiem samazināt darbinieku skaitu, kā rezultātā ražošanas un citu nozaru kompānijām rodas lielākas iespējas aizpildīt vakances. Martā darba devēju deklarētais brīvo darba vietu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies par 3199 vietām jeb 18,1%, kas ir straujākās vakanču skaita izmaiņas vismaz kopš pērnā gada sākuma. Šis kritums varētu liecināt par ilgstoši brīvo vakanču aizpildīšanu vai arī "samierināšanos ar neattīstību", pieļauj ekonomiste Raita Karnīte. Proti, tautsaimniecībā līdz šim valdījis liels optimisms, un uzņēmēji bija pārliecināti, ka tikpat rosīga darbība būs arī turpmāk, tādēļ bija nepieciešami arvien vairāk darbinieku. Sastopoties ar attīstības tempu palēnināšanos vai pat uzņēmumu slēgšanu, samazinās brīvo darba vietu skaits. Kopš pērnā gada beigām bezdarbnieku skaits audzis par 2,1%, bet brīvo darba vietu skaits sarucis par 19,4%.

Lai veicinātu zaļā publiskā iepirkuma (ZPI) izmantošanu valsts un pašvaldību institūciju rīkotajos konkursos, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi jaunu regulējumu - Ministru kabineta noteikumu projektu Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un tā piemērošanas kārtība, informē VARAM.

Noteikumu projekts 2017.gada 2.februārī nodots izskatīšanai sadarbības partneriem, izsludinot to Valsts sekretāru sanāksmē.

Jaunais regulējums noteiks ZPI īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu. Tāpat tajā uzskaitītas preču un pakalpojumu grupas, kurām obligāti vai brīvprātīgi piemērojams ZPI, un ZPI kritēriji, kurus izmanto to publiskajā iepirkumā.

ZPI mērķis ir veicināt videi draudzīgas politikas veidošanu pasaulē, publisko iepirkumu rezultātā iegādāto preču, pakalpojumu un būvdarbu ietekmes uz vidi samazināšanu visā to aprites ciklā, vienlaicīgi sekmējot videi draudzīgu preču un pakalpojumu tirgus attīstību un vietējās ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu.

Latvijas ekonomikas izaugsmes tempi bremzējas. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jau trīs ceturkšņus pēc kārtas iekšzemes kopprodukta izaugsme gada izteiksmē ir arvien zemāka. Arī nākamajos gados vairums ekspertu prognozē izaugsmes tempus zem 3%, kas ir samērā zems līmenis Latvijai. Ko darīt?

Skaidrs, ka šādos apstākļos būtu labi, ja ar ekonomisko politiku (galvenokārt fiskālās un monetārās politikas) palīdzību ekonomisko bremzēšanos varētu novērst vai vismaz mazināt.

Par monetāro politiku, šķiet, viss ir skaidrs – tā visā eiro zonā jau ilgstoši turpina būt ārkārtīgi stimulējoša un turpinās tāda būt arī turpmāk. Fiskālā politika ir katras dalībvalsts atbildība. Eiropas Savienības (ES) prasības attiecas tikai uz kopējā fiskālā ietvara ievērošanu, tomēr tās neliedz izmantot arī fiskālo politiku, lai mazinātu ekonomiskā cikla svārstības. Tomēr, raugoties uz pēdējā laikā izskanējušajiem argumentiem par šo tēmu, dažbrīd šķiet, ka Latvijā valda pārliecība, ka atbildīgas fiskālās politikas mērķis ir nevis mazināt ekonomiskā cikliskuma negatīvās sekas, bet gan spīdzināt valsts iedzīvotājus.

Zemāka auto pārdošanas cena nebūt nenozīmē zemas auto ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā, liecina autoparku vadības pakalpojumu sniedzēja Sixt pētījums, kas balstīts uz auto dzīves cikla izmaksu (TCO) aprēķina metodiku.

Sixt salīdzināja 2011.gadā pārdotākās auto markas un modeļus piecās klasēs pēc Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) sniegtajiem datiem, ņemot vērā arī dzinēja tipu un motora tilpumu, kas ir vienas no būtiskākajām pozīcijām, kas nosaka auto dzīves cikla izmaksas.

Ekonomiskajā klasē vispārdotākais ir Fabia ar 1,2 litru benzīna dzinēju un Toyota Yaris ar 1,4 benzīna dzinēju, kompaktklasē - Ford Focus ar 1,6 benzīna dzinēju un VW Golf ar 1,4 benzīna dzinēju, vidējā klasē - VW Passat ar 2 litru dīzeļa dzinēju un VW Passat ar 1,8 benzīna dzinēju, apvidus auto klasē - VW Tiguan ar 2 litru dīzeļa dzinēju un Peugeot 3008 ar 1,6 dīzeļa dzinēju. Savukārt vieglā komercauto klasē - VW Caddy ar 2 dīzeļa dzinēju un Citroen Berlingo ar 1,6 benzīna dzinēju.

Ar zaļo iepakojumu un videi draudzīgiem produktiem nepietiek: soļi ilgtspējīga biznesa virzienā//Produktu ražotāji tiek aicināti cīnīties pret “zaļo tukšvārdību”

Sabiedrības “PwC” analīze liecina, ka pēdējos gados ilgtspējas jēdziens ir būtiski mainījies – šodien vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst ilgtspējīgus, videi draudzīgos iepakojumos esošus produktus. Tomēr, pieaugošā interese par ilgtspējību rada apstākļus “zaļajai tukšvārdībai” (angl. greenwashing), kad produkti, kas tiek saukti par ekoloģiskiem, neatbilst uz tiem līmējamām etiķetēm. Viens no veidiem skaidri atklāt produkta ietekmi uz vidi, pamatojoties uz konkrētiem datiem, – Produkta vides deklarācija (angl. Environmental Product Declaration, EPD).

Jūnijā publicēts “PwC” patērētāju apsekojums atklāja, ka vairāk nekā puse no patērētājiem par labākiem atzīst skaidras izcelsmes produktus (55 %) un dod priekšroku vidi aizsargājošajām kompānijām (54 %). Patērētāji arī nav vienaldzīgi pret produkta ietekmi uz vidi – 54 % respondentu izvēlas produktus videi draudzīgos iepakojumos vai ar mazāk iepakojuma, 53 % – ātri sadalāmus, videi draudzīgus produktus. Katrs otrais pircējs (52 %), pirms iegādāties produktu, meklē ilgtspējības sertifikāta apzīmējumu uz iepakojumiem.

Pēckrīzes periodā eirozonas un citu attīstīto valstu izaugsmes temps bijis labākajā gadījumā mērens, bet inflācija – daudz zemāka par Eirosistēmas noteikto mērķi, kas ir tuvu, bet zem 2%.

Lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un tādējādi nodrošinātu vēlamo inflācijas līmeni, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome izmantojusi virkni standarta un nestandarta monetārās politikas instrumentus, t.sk. procentu likmju samazināšanu un Paplašināto aktīvu iegādes programmu (PAPP).

Līdzīgi rīkojušās arī citas lielāko valūtas zonu centrālās bankas, t.sk. ASV Federālo rezervju sistēma, Anglijas Banka un Japānas Banka. Šādas monetārās politikas rezultātā vairākums attīstīto valstu valdības obligāciju procentu likmes sasniegušas rekordzemu līmeni, dodot iespēju valstu valdībām aizņemties līdz šim neierasti lēti (1. attēls).

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Šā gada pirmajā pusgadā latu norēķinos kopā apstrādāti 16,7 miljoni maksājumu, kuru summa bija 65,9 miljardi latu, savukārt eiro norēķinos apstrādāti 576,4 tūkstoši maksājumu, kuru kopsumma bija 68,1 miljards eiro, liecina Latvijas Bankas (LB) dati.

Pirmajā pusgadā Latvijas Banka (LB) nodrošināja triju maksājumu sistēmu – SAMS, EKS un TARGET2-Latvija – darbību. SAMS ir reālā laika norēķinu sistēma, kas apstrādā liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus latos. EKS ir neto norēķinu sistēma ar diviem klīringa cikliem dienā norēķiniem latos un ar četriem klīringa cikliem dienā norēķiniem eiro, apstrādājot nelielus klientu maksājumus latos un eiro. Savukārt TARGET2-Latvija ir Eiropas reālā laika norēķinu sistēmas komponents un apstrādā liela apjoma un steidzamus klientu maksājumus eiro.

Pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu SAMS apstrādāto maksājumu skaits palielinājās par 4,5% līdz 114,9 tūkstošiem, bet apjoms samazinājās par 4,6%. SAMS vidēji dienā tika apstrādāti 934 maksājumi un vidējais viena maksājuma apjoms bija 521,8 tūkstoši latu.

Ikšķiles novada domes būvvalde nelikumīgi izsniegusi būvatļauju tirdzniecības centra Maxima 0 cikla būvniecībai teritorijā, kur paredzēta mazstāvu dzīvojamā apbūve. * nulles cikls - ēkas pazemes daļa un virszemes daļa līdz ēkas nosacītās 1. stāva grīdas līmenim, raksta laikraksts Dienas bizness.

Atzīst, ka nedrīkstēja

Kā liecina Db rīcībā nonākušie dokumenti - sarakste starp Ikšķiles novada domi un ESPI Grupa, Ikšķiles novada domes Būvvalde akceptēja tirdzniecības centra Maximanulles cikla tehnisko projektu, bet 2008. gada 15. februārī - izsniegusi būvatļauju Maxima Latvija veikala nulles cikla būvniecībai. Vēlāk gan Būvvaldes vadītāja Agnese Pivore-Bokta atzinusi, ka nebija tiesīga akceptēt Maxima Latvija iesniegto projektu līdz detālplānojuma izstrādes brīdim un akceptēšanai Ikšķiles domē. Atzinumā, kas no Būvvaldes adresēts Ikšķiles novada domei, arī teikts, ka izsniegtais arhitektūras un plānošanas uzdevums paredzēja trīsstāvu apbūvi un tas ir pretrunā ar apbūves noteikumiem, kas Skolas ielā 4 atļauj tikai divstāvu apbūvi. Pēc šāda atzinuma sniegšanas nu jau bijusī būvvaldes vadītāja atstājusi savu amatu, un pašlaik Ikšķiles novada domē jau ir cita Būvvaldes vadītāja. Arī Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis Db atzina, ka A. Pivore-Bokta nedrīkstēja izdot būvatļauju, taču viņš piebilda, ka tagad jau vairs neko no viņas nevar prasīt, jo viņa vairs nav amatā. Ar bijušo būvvaldes vadītāju Db sazināties neizdevās.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.