Mazumtirdzniecība iegājusi lēnākas izaugsmes fāzē, tomēr nākamgad papildus stimulus patēriņam sola pirktspējas tālāka atgūšanās dažādu faktoru rezultātā, prognozē eksperti.
Šogad vērojamais mazumtirdzniecības kāpumu un kritumu precīzais ritms septembrī ir rimis, saglabājot tādu pašu pārdošanas apjomu līmeni kā augustā, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska. Lai gan mēneša noskaņojuma un tirdzniecības apjomu pārmaiņas ne vienmēr sakrīt, tendencēm ir kopsakarības – augot optimismam, arī tēriņi parasti palielinās. Savukārt šogad ir vērojama atšķirība dinamikās. Patērētāju un tirgotāju noskaņojuma rādītāji pasliktinājušies, savukārt mazumtirdzniecības apgrozījums turpina pakāpeniski palielināties. Šo dinamikas atšķirību noteica vairāki faktori, tostarp arī tūristu aktīvāka plūsma un skaidras naudas latos uzkrājumu tērēšana pirms eiro ieviešanas, kas veicina tirdzniecības apgrozījuma kāpumu, uzsver eksperte.
Mazumtirdzniecība šā gada otrajā pusē līdz šim bijusi izteikti vājāka nekā tika iepriekš sagaidīts, taču norises tajā saskan ar pēdējiem noskaņojuma mērījumiem, saka DNB bankas sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Ziņu plūsma par ekonomiku šogad ir bijusi samērā negatīva. Tiesa, biznesa presē vai ik dienu var lasīt par uzņēmumu investīcijām iekārtās, jauniem produktiem, tirgiem, augošiem apgrozījumiem vai vienkārši spožām idejām, taču vēstījumi, kas sasniedz plašāku sabiedrību, ir samērā neiepriecinoši un tajos kā milzu aisbergs ap sevi aukstumu joprojām izplata Liepājas metalurga dramatiskais stāsts. Arī gan pamatotās, gan nepamatotas un emocionāli sakāpinātas sūdzības par izmaiņām nodokļos vai neiedoto papildus finansējumu šobrīd izplata rudenīgu noskaņojumu, saka eksperts. V
iņš uzsver, ka turpinās arī jau kopš gada sākuma vērojamās objektīvās grūtības eksportā — pavājš pieprasījums pēc atsevišķu rūpniecības apakšnozaru produktiem un tranzīta pakalpojumiem, saka eksperts. Viņš norāda, ka tas noteikti ietekmē noskaņojumu, bet līdz šim nav jūtami bremzējis nodarbinātības un algu pieauguma tempu, vienlaikus turpinot kust parādsaistību atlikumam. Turklāt eksporta sektorā turpinās dziļas kvalitatīvas pārmaiņas, lai arī tās šobrīd neizpaužas lielajos ciparos. Pakāpeniski, bet tomēr uzlabojas situācija eksporta tirgos. Tātad ekonomika šobrīd krāj spēkus, žāvē pulveri lielākai jautrībai nākotnē, bet šobrīd notiekošais tiek vērtēts ar piesardzību, norāda P. Strautiņš.
Pēc pietiekami ilgstošas un straujas ekspansijas perioda mazumtirdzniecība nu ir iegājusi lēnākas izaugsmes fāzē, saka arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis, piebilstot, ka tas ir īstenojies nedaudz vēlāk nekā tika gaidīts, tomēr likumsakarīgi. Atliktā patēriņa ietekme varētu būt sevi izsmēlusi. Tikmēr ekonomika nostājusies uz stabilas un mērenas, un tādējādi, arī salīdzinoši garlaicīgas izaugsmes ceļa, bet negatīvais krīzes fons pamazām izbalē. Straujas pārmaiņas daudzos sektoros piebremzē ārējās vides izaicinājumi, kā ietekmē arī patērētāju noskaņojums ir nedaudz nomācies. Lai mazumtirdzniecības apjomu kāptu straujāk, būs nepieciešami papildus stimuli, pozitīvas ziņas, saka D. Gašpuitis, piebilstot, ka, tuvojoties gadu mijai tie būs saistībā ar eiro ieviešanu. Respektīvi, sagaidāms, ka daļa iedzīvotāju centīsies savlaicīgi atprečot savus latu atlikumus, līdz ar to gada pēdējos mēnešos sagaidīsim jaunas pēckrīzes apgrozījuma virsotnes.
Arī turpmāk nozares izaugsmi turpinās virzīt nepārtikas preču tirdzniecība, prognozē D. Gašpuitis. Līdz ar eiro ieviešanu ievērojami saruks transakciju izmaksas, kas nozīmē, ka var sagaidīt arī uzplaiksnījumu mazumtirdzniecībā pa pastu un internetu. Tirgotājiem nāksies atkal piedomāt pie pircēju piesaistes un uzrunāšanas, līdz ar to jāšaubās, vai pie šādām tendencēm tirgotāji atļausies masveidā aizrauties ar cenu noapaļošanu pircējam nevēlamajā virzienā. Nepārtikas preču tirdzniecības apjomi no krīzes laikā sasniegtā zemākā punkta jau ir spējuši pakāpties par aptuveni 40% un atrodas 2006.gada vasaras līmenī. Tajā pašā laikā pārtikas preču tirdzniecība vēl ir tālā 2005.gada rudens līmenī. Nākamgad papildus stimulus patēriņam sola pirktspējas tālāka atgūšanās, tai skaitā valdības sniegtais atbalsts minimālās algas un dažādu atvieglojumu veidolā.
«Arvien vairāk šķiet, ka faktisko IKP izmaiņu un iepriekšējo prognožu attiecība šī gada otrajā pusē sagādās lielāko vilšanos krīzes pārvarēšanas periodā,» savukārt uzskata DNB analītiķis. «Tas liek jautāt — vai tāpēc nav apdraudētas šobrīd tik kaislīgi apspriestā budžeta ieņēmumu prognozes? Par laimi, lielām bažām nav pamata. Nākamgad izaugsme atkal visdrīzāk paātrināsies, bet pašreizējais vājuma brīdis ekonomikā pagaidām nav redzams nodokļu kopsummās. Tās ar ļoti noturīgu koeficientu apsteidz budžeta likumā plānotās, iespējams, pateicoties labākai maksāšanas disciplīnai, kā arī noturīgajam algota darba veicēju ienākumu kāpumam,» norāda eksperts.
Savukārt A. Bičevska paredz, ka, noslēdzoties eiro ieviešanas darbiem, iedzīvotāju un uzņēmēju noskaņojums varētu straujāk uzlaboties, savukārt tirdzniecībai gaidāma mērenāka izaugsme.
Db.lv jau rakstīja, ka septembrī salīdzinājumā ar pagājušā gada devīto mēnesi kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 2,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.