Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

2015. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,8%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 6,3%.

2015. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 0,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,5%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 1,1%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, decembrī, salīdzinot ar novembri, palielinājās par 18,9%. Gadu iepriekš – 2014. gada decembrī salīdzinājumā ar novembri – apgrozījums pieauga par 14,4%.

Šā gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Salīdzinājumā ar 2015. gada janvāri apgrozījums audzis par 3%.

2016. gada janvārī, salīdzinot ar 2015. gada decembri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 1,8%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,3%, bet nepārtikas preču apgrozījums pieauga par 2,7%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, janvārī salīdzinājumā ar decembri samazinājās par 20,4%. Gadu iepriekš – 2015. gada janvārī salīdzinājumā ar decembri – apgrozījums saruka par 19,9%.

Salīdzinot ar mēnesi iepriekš, mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums novērots visās lielākajās apakšnozarēs. Vislielākais apgrozījuma pieaugums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 7,7%).

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,5 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,3%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,8 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 21,3 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,6 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,8 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 1,0 %), kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 4,7 %), kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (7,5 %).

Šā gada deviņos mēnešossalīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem apgrozījums mazumtirdzniecībā kopumā ir pieaudzis par 5,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija . Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājies par 2,7%, nepārtikas preču mazumtirdzniecība – par 7,6%.

2015. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums samazinājās par 0,7%, liecina CSP apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms saruka par 0,6%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 0,8%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, septembrī, salīdzinot ar augustu, samazinājāspar 6,5%. Gadu iepriekš – 2014. gada septembrī salīdzinājumā ar augustu – apgrozījums saruka par 4,3%.

2015. gada septembrī, salīdzinot ar 2014. gada septembri, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,3%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 2,7%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 5,3%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 0,6%.

2016. gada sākumā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpina pieaugt un februārī pārdošanas apjomi bija par 2,3% lielāki nekā pirms gada, kas ir nedaudz straujāk nekā janvārī (pieaugums par 1,9%) (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Šogad mazumtirdzniecības apgrozījums aug mērenāk nekā pērn, ko lielā mērā ietekmē degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums, norāda Ekonomikas ministrija.

2016. gada februārī auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi bija par aptuveni 10% zemāki nekā iepriekšējā gada februārī.

Februārī visstraujāk pieauga nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi, kas veidoja gandrīz 60% no kopējā mazumtirdzniecības apjoma. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms bija par 7% augstāks nekā 2015. gada attiecīgajā periodā un nodrošināja lielāko devumu no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji priekšroku deva pirkumiem Internetā vai pa pastu. Biežāk tika pirktas sporta preces un spēles, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtas. Visstraujāk saruka mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk iepirkās stendos un tirgos.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 1,3 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 29,8 %), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 7,2 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 6,7 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 5,4 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 14,0%), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,0 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 2,5 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 13,0 %.

2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 1,5 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 8,7 %.

Šajā novembrī salīdzinājumā ar pērno novembri lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 42,6 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 22,7 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 15,4 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 7,3 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 4,2 %), nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 1,5 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 1,2 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 11,4 %.

2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,1 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,9 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 12,5 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 10,6 %). Savukārt lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 14,2 %) un mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 2,6 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 8,8 %.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,4%.

Šā gada februārī, salīdzinot ar janvāri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Salīdzinot ar 2015. gada februāri, apgrozījums audzis par 2,3 %.

2016. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,1%. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,5%, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms samazinājās par 1%.

Salīdzinot ar janvāri, vislielākais mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,5%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 4,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, februārī salīdzinājumā ar janvāri samazinājās par 3,5%. Gadu iepriekš – 2015. gada februārī salīdzinājumā ar janvāri – apgrozījums saruka par 3,7%.

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā februārī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 1,2%, kas ir ceturtais mazākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotā informācija.

Mazāks mazumtirdzniecības pieaugums februārī salīdzinājumā ar pagājušā gada otro mēnesi reģistrēts Austrijā (+0,2%), Portugālē (+0,5%) un Ungārijā (+1,1%). Igaunijā - tāpat kā Vācijā - mazumtirdzniecība palielinājās par 1,6%.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums februārī gada izteiksmē bijis Slovēnijā (+16,8%), Luksemburgā (+12,9%), Lietuvā (+7,6%), Rumānijā (+7,5%), Polijā (+6,9%), Īrijā (6,4%), Slovākijā (+4,5%), Bulgārijā (+3,8%) un Lielbritānijā (3,5%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums februārī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn reģistrēts 19 ES dalībvalstīs, par kurām pieejami dati, Spānijā mazumtirdzniecība saglabājās iepriekšējā gada līmenī, bet kritums reģistrēts Beļģijā (-3,2%), Maltā (-0,9%) un Dānijā (-0,2%).

2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 5,7 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 7,4 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,7 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 24,5 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,0 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 7,0 %).Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,7 %), kā arī kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 2,1 %).

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecību Latvijā, kopējie tirdzniecības apgrozījuma rādītāji salīdzināmajās cenās turpina liecināt par atgūšanos no pandēmijas radītajām sekām, informē Finanšu ministrija.

Pēc aprīlī uzrādītā straujā pieauguma pērnā gada zemās bāzes dēļ, maijā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, kad mazumtirdzniecība sāka atgūties no zemākās tirdzniecības apjomu atzīmes aprīlī. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdzināmajās cenās kopš šā gada janvāra palielinājies ik mēnesi un maijā tas ir par 26,6% augstāks nekā janvārī.

Šā gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības (bez degvielas) apjomi palielinājušies par 4,1% pret 2020. gada maiju, taču tie bijuši nedaudz zemāki nekā šā gada aprīlī. Mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kad tirdzniecības centros no 20. maija tika ļauts strādāt veikaliem, kuri var nodrošināt klientiem ieeju veikalā no ārpuses. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tirdzniecības apjomu pieaugums fiksēts tādās preču grupās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtas par 21,2%, mājsaimniecības elektroierīces par 24,8%, kultūrai un atpūtai paredzētās preces par 17,7%, kā arī farmaceitiskie un medicīniskie piederumi par 9,9%. Turpretī samazinājums vērojams tādās preču grupās kā metālizstrādājumi, krāsas un stikls ( -2,9%) un apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (-15,9%).

2015. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie sezonāli izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,2%, bet nepārtikas preču apgrozījums – par 0,4%.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā sezonalitāti, augustā, salīdzinot ar jūliju, samazinājās par 0,8%. Gadu iepriekš – 2014. gada augustā salīdzinājumā ar jūliju – apgrozījums saruka par 0,4%.

2015. gada augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 5,4%. Pārtikas preču grupā tas pieauga par 3,1%. Nepārtikas preču tirdzniecības apjoms palielinājās par 6,9%, tai skaitā autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums – par 11,9%.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, sasniedza 101,423 miljonus eiro, kamēr kompānijas zaudējumi palielinājās par 3,4% - līdz 53,365 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl Latvija" aktīvu darbību sāka 2021.gada 7.oktobrī, visā Latvijā atverot 15 mazumtirdzniecības veikalus, taču pagājušā finanšu gada beigās Latvijā bija 18 "Lidl" veikali.

Pēc gada pārskatā minētās informācijas, "Lidl Latvija" ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tirgū pagājušajā finanšu gadā veidoja 93,198 miljonus eiro, kamēr kompānijas ieņēmumi no pārdotās produkcijas pārējās Eiropas Savienības valstīs veidoja 8,224 miljonus eiro.

Kompānijas gada pārskatā arī skaidrots, ka, sākot pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, tikai 2021.gada rudenī, un negūstot ieņēmumus par pilnu finanšu gadu, kā arī turpinot ieguldīt mazumtirdzniecības ķēdes attīstībā un ar to saistītos procesos, finanšu gads tika noslēgts ar 53,365 miljonu eiro zaudējumiem.

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā pagājušā gada novembrī, salīdzinot ar 2015.gada priekšpēdējo mēnesi, palielinājies par 4,6%, kas ir devītais lielākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums novembrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+12,4%), Slovēnijā (+11,3%), Rumānijā (+9,5%), Lietuvā un Polijā (abās valstīs +7,8%), Lielbritānijā (+6,6%), Igaunijā (+6,5%), Bulgārijā (+6,0%) un Ungārijā (+4.8%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums novembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā reģistrēts 20 ES dalībvalstīs, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Beļģijā (-0,2%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 3,4%, bet eirozonā - par 2,3%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES novembrī saruka par 0,1%, gan eirozonas valstīs - par 0,4%.

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā pagājušā gada decembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājies par 1,9%, kas ir trešais mazākais kāpums no Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejami dati, liecina ES statistikas biroja Eurostat publiskotā informācija.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums decembrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+14,7%), Slovēnijā (+10,1%), Rumānijā (+7,9%) un Lielbritānijā (+6,6%).

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums decembrī salīdzinājumā ar šo mēnesi 2015.gadā reģistrēts 17 ES dalībvalstīs, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Somijā (-2,2%), Vācijā (-1,1%), Dānijā un Austrijā (abās valstīs -1%), kā arī Maltā (-0,7%).

Lietuvā un Igaunijā mazumtirdzniecības apgrozījums šajā periodā pieaudzis attiecīgi par 5% un 2%.

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums decembrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,3%, bet eirozonā - par 1,1%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES decembrī saruka par 0,8%, bet eirozonas valstīs - par 0,3%.

Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā pērn novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, palielinājies par 4,8%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» pirmdien publiskotie dati par 21 bloka dalībvalsti.

Straujākais mazumtirdzniecības apmēra pieaugums novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri starp ES valstīm bijis Rumānijā (+10,9%), seko Polija (+7,6%) un Malta (+7%). Lietuvā mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī bijis par 5% lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet Igaunija bijusi vienīgā valsts, kur reģistrēts kritums (-1,2%).

ES valstīs mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2016.gada novembri, palielinājies kopumā par 2,7%, bet eirozonā - par 2,8%. Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi novembrī mazumtirdzniecības apmērs gan ES, gan eirozonā pieaudzis par 1,5%.

Mēneša laikā mazumtirdzniecības apmērs palielinājies visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, izņemot Igaunijā, kur tas sarucis par 0,2%.

Šā gada maijā, salīdzinot ar 2015. gada maiju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums palielinājās par 2,1% un nepārtikas preču grupā – par 3,9%.

2016. gada maijā salīdzinājumā ar 2015. gada maiju lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 19%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 11,1%), autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 9,5%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 8%). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 10,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 6,2%), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 1,9%).

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Mazumtirdzniecības apjoms Latvijā šā gada oktobrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 0,2%, kas ir mazākais kāpums no visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, par kurām pieejama informācija, liecina ES statistikas biroja Eurostat jaunākie dati.

Lielākais mazumtirdzniecības apjoma pieaugums oktobrī gada izteiksmē reģistrēts Luksemburgā (+16%), Rumānijā un Slovēnijā (abās valstīs +8,7%) un Lietuvā (+8,3%). Igaunijā mazumtirdzniecība oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn pieauga par 3,1%.

Kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums oktobrī salīdzinājumā ar šo mēnesi pērn reģistrēts 21 ES dalībvalstī, par kuru pieejami dati, savukārt kritums reģistrēts vienīgi Beļģijā (-1,9%).

Visās ES valstīs kopumā mazumtirdzniecības apgrozījums oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 3,5%, bet eirozonā - par 2,4%. Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apjoms ES oktobrī pieauga par 1,2%, gan eirozonas valstīs - par 1,1%.

2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,3 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,3 %) un autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 12,0 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 8,1%), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 5,6 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 2,7 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,2 %.