Konkurences padome noslēgusi uzraudzību par konkurenci ikdienas patēriņa preču mazumtirdzniecībā laika posmā no 2018. līdz 2022.gadam, vienlaicīgi iezīmējot tendences arī 2023.gadā.

Tirgus uzraudzībā tika secināts, ka kopumā Latvijā konkurence starp mazumtirdzniecības ķēdēm pastāv, taču atsevišķās Rīgas apkaimēs konkurence ir ierobežota un tā būtu veicināma. Būtiskas izmaiņas tirgū iezīmēja LIDL zīmola ienākšana Latvijas tirgū 2021.gadā, veidojot konkurenci tādiem tirgus spēlētājiem kā RIMI un MAXIMA.

Pēc 2017.gada savas tirgus pozīcijas Latvijas tirgū nostiprināja RIMI un MAXIMA, ko ietekmēja arī "Prisma Latvija" lēmums pamest Latvijas tirgu, tādējādi atstājot brīvu vietu vairākos multifunkcionālajos iepirkšanās centros. RIMI un MAXIMA 2018.gadā sāka paplašināt savu darbību arī mazo veikalu (Express veikalu) sektorā, tādējādi saasinot konkurenci tieši lokālā teritorijā. Savukārt COVID-19 krīzes laikā patērētāji aktīvi sāka izmantot e-veikalu priekšrocības. Abu divu lielāko mazumtirdzniecības ķēžu kopējā tirgus daļa 2022.gadā būtiski samazinājās tirgus struktūras izmaiņu dēļ, kopā veidojot ap 50%.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,5 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,3%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,8 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 21,3 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,6 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,8 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 1,0 %), kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 4,7 %), kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (7,5 %).

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecību Latvijā, kopējie tirdzniecības apgrozījuma rādītāji salīdzināmajās cenās turpina liecināt par atgūšanos no pandēmijas radītajām sekām, informē Finanšu ministrija.

Pēc aprīlī uzrādītā straujā pieauguma pērnā gada zemās bāzes dēļ, maijā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, kad mazumtirdzniecība sāka atgūties no zemākās tirdzniecības apjomu atzīmes aprīlī. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdzināmajās cenās kopš šā gada janvāra palielinājies ik mēnesi un maijā tas ir par 26,6% augstāks nekā janvārī.

Šā gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības (bez degvielas) apjomi palielinājušies par 4,1% pret 2020. gada maiju, taču tie bijuši nedaudz zemāki nekā šā gada aprīlī. Mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kad tirdzniecības centros no 20. maija tika ļauts strādāt veikaliem, kuri var nodrošināt klientiem ieeju veikalā no ārpuses. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tirdzniecības apjomu pieaugums fiksēts tādās preču grupās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtas par 21,2%, mājsaimniecības elektroierīces par 24,8%, kultūrai un atpūtai paredzētās preces par 17,7%, kā arī farmaceitiskie un medicīniskie piederumi par 9,9%. Turpretī samazinājums vērojams tādās preču grupās kā metālizstrādājumi, krāsas un stikls ( -2,9%) un apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (-15,9%).

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, sasniedza 101,423 miljonus eiro, kamēr kompānijas zaudējumi palielinājās par 3,4% - līdz 53,365 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl Latvija" aktīvu darbību sāka 2021.gada 7.oktobrī, visā Latvijā atverot 15 mazumtirdzniecības veikalus, taču pagājušā finanšu gada beigās Latvijā bija 18 "Lidl" veikali.

Pēc gada pārskatā minētās informācijas, "Lidl Latvija" ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tirgū pagājušajā finanšu gadā veidoja 93,198 miljonus eiro, kamēr kompānijas ieņēmumi no pārdotās produkcijas pārējās Eiropas Savienības valstīs veidoja 8,224 miljonus eiro.

Kompānijas gada pārskatā arī skaidrots, ka, sākot pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, tikai 2021.gada rudenī, un negūstot ieņēmumus par pilnu finanšu gadu, kā arī turpinot ieguldīt mazumtirdzniecības ķēdes attīstībā un ar to saistītos procesos, finanšu gads tika noslēgts ar 53,365 miljonu eiro zaudējumiem.

Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā pērn novembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, palielinājies par 4,8%, kas ir krietni straujāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja «Eurostat» pirmdien publiskotie dati par 21 bloka dalībvalsti.

Straujākais mazumtirdzniecības apmēra pieaugums novembrī salīdzinājumā ar 2016.gada novembri starp ES valstīm bijis Rumānijā (+10,9%), seko Polija (+7,6%) un Malta (+7%). Lietuvā mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī bijis par 5% lielāks nekā attiecīgajā mēnesī pirms gada, bet Igaunija bijusi vienīgā valsts, kur reģistrēts kritums (-1,2%).

ES valstīs mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar 2016.gada novembri, palielinājies kopumā par 2,7%, bet eirozonā - par 2,8%. Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi novembrī mazumtirdzniecības apmērs gan ES, gan eirozonā pieaudzis par 1,5%.

Mēneša laikā mazumtirdzniecības apmērs palielinājies visās ES dalībvalstīs, par kurām ir pieejami dati, izņemot Igaunijā, kur tas sarucis par 0,2%.

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Uzņēmums Vilniaus Prekyba, kas ir veikalu tīkla Maxima akcionārs, iegādājies Igaunijas vadošo būvmateriālu mazumtirdzniecības veikalu tīklu Bauhof, informē Ermitažas pārdošanas un mārketinga direktore Laima Skiriene.

«Vilniaus Prekyba» piederošais būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības tīkls «Ermitažas» ar «Bauhof» īpašnieku «MyInvest Estonia» jau ir noslēdzis līgumu par kompānijas iegādi, un darījums stāsies spēkā pēc Igaunijas Konkurences padomes apstiprinājuma.

«Šis ir nozīmīgs solis, īstenojot koncepta »dari pats« mazumtirdzniecības tīklu paplašināšanu Lietuvā un ārvalstīs. Mēs redzam iespējas Bauhof tīkla attīstībai, jo, būdams labi pārvaldīts un stabils uzņēmums, tas nodrošina izcilus pakalpojumus gan biznesa klientiem, gan mazumtirdzniecības un e-komercijas klientiem,» komentē Marijus Kriščiūns (Marijus Kriščiūnas), biznesa attīstības uzņēmuma «Ermi Group» direktors un uzņēmuma «Ermitažas» vadītājs.

Kamēr lielajiem uzņēmumiem uzrādīt strauju izaugsmi ir salīdzinoši grūti, mazāki uzņēmumi, kuri, iespējams, sākuši darbību vien pirms pāris gadiem, nereti kļūst par uzlecošajām zvaigznēm, strauji ielaužoties tirgū un gadu no gada ievērojami kāpinot apgrozījumu.

Šodien laikrakstā Dienas Bizness lasāms saraksts: Visstraujāk augošie uzņēmumi sadalījumā pa reģioniem pēc neto apgrozījuma pieauguma 2015.–2017. gadā

Vairāk nekā puse rīdzinieku

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šoreiz starp TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem visplašāk – proti, ar 63 uzņēmumiem – pārstāvēta ir Rīga. Sarakstā iekļuvušo galvaspilsētas uzņēmumu apgrozījums veido 60,68% no kopējā TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījuma 2017. gadā.

Kopā visi TOP 100 sarakstā iekļautie uzņēmumi 2017. gadā apgrozīja 242,9 milj. eiro, kas ir piecas reizes vairāk nekā šie paši uzņēmumi apgrozīja 2015. gadā.

2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 7,7%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,1%.

CSP norāda, ka lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,9%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 18,8%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 16,2%), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 3,3%). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,9%), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,5 %.

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un ieviestās sankcijas daudziem uzņēmējiem mainījis līdzšinējo biznesa kursu un darbības apjomus. Tāpat arī ne bez sekām palikusi Covid-19 pandēmija, kas iepriekšējos gados ievērojami sabremzēja vairākas nozares.

Lursoft pētījis, kā pēdējā gada laikā mainījies nozaru nodokļu parāds, un cik būtiski mainījies nodokļu parādnieku skaits pēdējo piecu mēnešu periodā.

Šī gada jūlija vidū uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedza nepilnus 550 milj. EUR, liecina Lursoft apkopotie datu. Balstoties uz VID publiskoto informāciju, kopš š.g. februāra beigām kopējā nodokļu parāda apjoms palielinājies par 8,3%, savukārt, salīdzinot ar aizvadītā gada jūliju, kopējā parāda apjoma pieaugums sasniedz pat 15,7%.

Visstraujāk kopš š.g. februāra beigām nodokļu parāda apmērs audzis dzērienu ražošanas nozarē. Lursoft apkopotā informācija atklāj, ka dzērienu ražotāju nodokļu parāds š.g. februārī bija 144,3 tūkst. EUR, teju tikpat liela nodokļu parāda summa nozarei bija uzkrāta arī pirms gada. Šogad jūlijā nozares nodokļu parāda summa bija palielinājusies jau līdz 1,78 milj. EUR. Vienlaikus palielinājies arī dzērienu ražošanas nozarē strādājošo nodokļu parādnieku skaits par septiņiem uzņēmumiem. Lursoft izpētījis, ka lielākais nodokļu parādnieks nozarē ir AS "Amber Latvijas balzams", kura nodokļa parāds š.g. jūlija sākumā pārsniedza 1 milj. EUR atzīmi. Analizējot datus par AS "Amber Latvijas balzams" nodokļu parādiem, redzams, ka periodiski ražotāja nodokļu parāda apjoms bijis vēl ievērojamāks. Piemēram, šogad maija beigās tas pat pietuvojies 10 milj. EUR. Vienlaikus kopš februāra bijuši arī vairāki periodi, kad AS "Amber Latvijas balzams" nav reģistrēti nodokļu parādi.

Mazumtirdzniecības apmērs Latvijā šogad jūnijā, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, palielinājies par 4,6%, kas ir lielāks kāpums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" trešdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

Straujāks mazumtirdzniecības apmēra kāpums nekā Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada sesto mēnesi starp ES valstīm bijis Īrijā (+10,2%), Igaunijā (+6,6%), Dānijā (+6,5%), Nīderlandē (+5,7%), Lietuvā un Beļģijā (abās valstīs +5,5%), kā arī Francijā (+5%).

Desmit no valstīm, par kurām pieejami dati, gada izteiksmē mazumtirdzniecības apmērs sarucis. Lielākais kritums bijis Bulgārijā (-18,1%), Maltā (-8,4%), Luksemburgā (-7,7%), Portugālē (-6,3%), Itālijā (-5,2%) un Slovēnijā (-5%).

Gan ES, gan eirozonas valstīs, par kurām pieejami dati, mazumtirdzniecības apgrozījums jūnijā, salīdzinot ar 2019.gada jūniju, palielinājies kopumā par 1,3%. Tikmēr salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mazumtirdzniecības apmērs jūnijā ES pieaudzis par 5,2%, bet eirozonā - par 5,7%.

Pēc nelielas pavasara prelūdijas ar pamatīgiem mazumtirdzniecības apjoma pieaugumiem visās Eiropas Savienības un eirozonas valstīs turpinās apjoma kritums, un jūlijā pret pērnā gada jūliju mazumtirdzniecības apjoma sarukums ir 0,9% eirozonā un 0,5% Eiropas Savienībā (ES).

Salīdzinājumā pret jūniju ir neliels uzlabojums par 0,3% kā ES, tā eirozonā, tomēr paredzams, ka jau rudens mēnešos taupības sekas smagi atspoguļosies mazumtirdzniecībā.

Taupa uz pārtiku

Viens no nozīmīgākajiem krīzes rādītājiem ir pārtikas mazumtirdzniecība, kurai pie normālas preču inflācijas un samērīga algu pieauguma vajadzētu augt līdzīgi. Eirozonā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, pārtikas mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 2,4%. Eiropas Savienībā pārtikas gadījumā ir 2% samazinājums. Neliela atkāpe no normas ir neliels pieaugums tēriņiem par degvielu. Kopējais secinājums – cilvēki taupa uz ēdienu, bet degviela tomēr jāpērk. Starp citu, rekordaugsti mazumtirdzniecības apjoma samazinājumi ir valstīs ar lielāko vidējo algu. Piemēram, Dānijā jūlijā mazumtirdzniecība sarukusi par 7,7%, Luksemburgā sarukums –6,3%. Slovēnijā visu pēdējo pusgadu kopš februāra turpinās rekordaugsts mazumtirdzniecības apjoma pieaugums, un jūlijā tas veido 25%, seko Malta ar +9% un Polija ar +7,6%.

Mazumtirdzniecības apjomi Latvijā turpina samazināties. Šā gada augustā tie bijuši par 2,7% zemāki nekā gadu iepriekš, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Arī salīdzinot ar iepriekšējiem mēnešiem, apjomi samazinās jau trešo mēnesi pēc kārtas, augustā sarūkot par 0,4%. Šā gada augustā samazinājumu noteica gan pārtikas, gan nepārtikas preču noieta sarukums attiecīgi par 2,7% un 3,4%, savukārt degviela tirgota par 1,2% mazāk nekā pērn augustā. Apjomi pēdējo reizi tik zemā līmenī bijuši 2022. gada janvārī, ko nosaka gan joprojām augstās cenas gan pārtikas, gan nepārtikas precēm, gan arī kredītu procentu likmju kāpumi, samazinot iedzīvotāju brīvo līdzekļu apjomus. Arī Latvijas Bankas apkopotā statistika liecina, ka mājsaimniecību noguldījumi samazinās kopš šā gada janvāra.

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi sarukuši par 2,1%, ko noteica pārtikas tirgoto apjomu sarukums par 5% un nepārtikas preču mazumtirdzniecības samazinājums par 2,1%, savukārt degvielas mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,9%. Pārtikas mazumtirdzniecības apjomi savu augstāko punktu sasniedza 2022. gada aprīlī, veidojot augstu bāzi pirmajā pusgadā, kas līdz gada beigām vienmērīgi samazināsies. 2023. gada ievadā pārtikas mazumtirdzniecībā bija krasas svārstības, apjomiem gan palielinoties gan samazinoties, bet kopš aprīļa nozīmīgu izmaiņu apjomos nav. Savukārt degvielas tirdzniecībā, gluži pretēji – zemākie degvielas tirdzniecības apjomi bijuši 2022. gada aprīlī (veidojot zemu bāzi), taču pēc tam sekoja apjomu palielināšanās līdz 2023. gada janvārim, kad apjomi atkal sāka samazināties.

Īstenojot jauno biznesa stratēģiju, kuras pamatā ir darbības koncentrēšana uz noteiktām preču grupām un, uzsākot darbu jaunajam Stockmann Grupas loģistikas centram Somijā, 2017. gada pirmajā pusgadā sasniegts 19.1 milj. eiro apgrozījums, informē universālveikala Stockmann direktore Latvijā Dace Goldmane.

2016.gada pirmajā pusgadā apgrozījums bija 18.8 milj. eiro. «Kopējās tirgus tendences Latvijā šobrīd neuzrāda strauju pieprasījuma kāpumu, tāpēc sasniegtais vērtējams atzinīgi. Modernais loģistikas centrs Somijā 2017.gadā ļāvis samazināt loģistikas izdevumus un ievērojami uzlabojušies rentabilitātes rādītāji. Kopumā tas dod iespēju pozitīviem gada rezultātiem, ko uzņēmums Latvijā un arī Stockmann Grupa šogad un nākamajā gadā plāno sasniegt,» skaidro D.Goldmane.

Stockmann produktu portfelī modes un mājas preces veido 45%, savukārt, pārtika ir otra lielākā preču grupa, kas aizņem 38% no piedāvāto preču un produktu klāsta. Stockmann ieviestā biznesa stratēģija dod rezultātus.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,1 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 0,1 %.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 15,0 %), kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 7,8 %), kā arī mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 41,7 %). Lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 15,4 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 5,8 %), kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība (par 7,5 %).

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3%.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 15,0%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 14,4%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 13,6 %), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 6,1%). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,3 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,6%).

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,8 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4 %, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms – par 0,9 %.

Mazumtirgotāja "Lidl Latvija" ienākšana Latvijā ir uzlabojusi konkurences situāciju mazumtirdzniecībā, pauda "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Taujāts par pašreizējo konkurences raksturojumu mazumtirdzniecības tirgū Latvijā, Strautiņš minēja, ka atbildēt uz šādu jautājumu var palīdzēt pārtikas cenu salīdzinājums ar Lietuvu, jo pārtikas cenas Latvijā ilgstoši ir bijušas apmēram par desmito daļu augstākas nekā attiecīgajā kaimiņvalstī. Piemēram, 2021.gadā pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 97,6% no ES vidējā, bet Lietuvā 88,7% no ES vidējā līmeņa.

Viņš uzsvēra, ka to nevar izskaidrot algu izmaksu līmenis - tas ir ļoti līdzīgs, arī ne nodokļi, to dēļ pārtika Latvijā varētu būt pat nedaudz lētāka, jo Latvijā ir pievienotā vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme augļiem un dārzeņiem, kamēr Lietuvā tādas nav.

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 4,4 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,6 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 1,1 %.

Nepārtikas preču grupā vislielākais apgrozījuma kāpums, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, bija nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 31,1 %), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 14,7 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 10,2 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,2%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 11,2 %), kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 5,1 %).

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.