Pēc nelielas pavasara prelūdijas ar pamatīgiem mazumtirdzniecības apjoma pieaugumiem visās Eiropas Savienības un eirozonas valstīs turpinās apjoma kritums, un jūlijā pret pērnā gada jūliju mazumtirdzniecības apjoma sarukums ir 0,9% eirozonā un 0,5% Eiropas Savienībā (ES).
Salīdzinājumā pret jūniju ir neliels uzlabojums par 0,3% kā ES, tā eirozonā, tomēr paredzams, ka jau rudens mēnešos taupības sekas smagi atspoguļosies mazumtirdzniecībā.
Taupa uz pārtiku
Viens no nozīmīgākajiem krīzes rādītājiem ir pārtikas mazumtirdzniecība, kurai pie normālas preču inflācijas un samērīga algu pieauguma vajadzētu augt līdzīgi. Eirozonā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2021. gada jūliju, pārtikas mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 2,4%. Eiropas Savienībā pārtikas gadījumā ir 2% samazinājums. Neliela atkāpe no normas ir neliels pieaugums tēriņiem par degvielu. Kopējais secinājums – cilvēki taupa uz ēdienu, bet degviela tomēr jāpērk. Starp citu, rekordaugsti mazumtirdzniecības apjoma samazinājumi ir valstīs ar lielāko vidējo algu. Piemēram, Dānijā jūlijā mazumtirdzniecība sarukusi par 7,7%, Luksemburgā sarukums –6,3%. Slovēnijā visu pēdējo pusgadu kopš februāra turpinās rekordaugsts mazumtirdzniecības apjoma pieaugums, un jūlijā tas veido 25%, seko Malta ar +9% un Polija ar +7,6%.
Mums tuvākajā valstī – Polijā – ir vairāki būtiski nodokļu atvieglojumi krīzes laikā, kas attiecināmi tieši uz mazumtirdzniecību. Proti, PVN pārtikai samazināts līdz 0%, energoresursiem PVN samazināts no 23% līdz 8%, bet dabasgāzei – 0%. Ir arī citi atvieglojumi energoresursiem, kas darbojas jau no februāra. Salīdzinoši inflācija Polijā svārstās ap 15%, bet Latvijā ir jau 21,5%. Mūsu gadījumā, lai arī pārtikas nozarē inflācija pārsniedz 30%, tēriņu pieaugums svārstās ap nulli.
Somi taupa jau vasarā
Eirozonā 2022. gada jūlijā, salīdzinot ar 2022. gada jūniju, mazumtirdzniecības apjoms pieauga par 0,4%, automobiļu degvielai un pārtikai, dzērieniem un tabakai – par 0,1%, savukārt nepārtikas precēm tas samazinājās par 0,4%. Lielākais kopējā mazumtirdzniecības apjoma pieaugums mēnesī tika reģistrēts Vācijā par 1,9%, Nīderlandē par 1,7%, Luksemburgā un Polijā – abās par 1,5%.
Savukārt lielākais samazinājums bija Austrijā – par 1,8%, Somijā – par 1,7% un Spānijā – par 1%. Jūlijs ir gluži kā robežšķirtne starp pirmo pirkšanas paniku pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un krīzes gaidām un gaidāmo ziemu, no kuras neviens īsti nezina, ko sagaidīt. Uz šī fona dīvaini, ka jūlijā pret jūniju mazumtirdzniecības apjoms visvairāk rūk tādās valstīs kā Somija un Austrija, kas citādi pazīstamas ar sevišķi apdomīgiem pilsoņiem.
Visu rakstu lasiet 20.septembra žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!