2021. gada izskaņā šķita, ka nu nāks 2022. gads, viss sakārtosies, un jaunajā gadā varēsim sagaidīt arī izaugsmi – būs ekonomikas uzplaukums, inflācijas samazināšanās, Covid-19 pastāvīgi klātesošās ēnas atkāpšanās. Tad atnāca 2022. gads, un jau pavisam drīz patiesās norises sāka liecināt par pretējo, liela daļa pasaules palika gluži kā uz pauzes.
Krievijas aizsāktais karš Ukrainā daudziem uzņēmumiem apturēja plānoto ekonomisko augšupeju, lika pārskatīt darbību līdzšinējos tirgos, pārstrukturizēt piegāžu ķēdes un uzsākt cīņu ar izmaksu pieaugumu. Taču 2022. gadā mēs atguvām savu cilvēcīgo būtības šķautni – karš Ukrainā vienaldzīgu atstāja tikai reto. Nupat ir sācies nākamais gads, kurā atkal lūkojamies ar zināmām bažām un cerībām. Vai 2023. gads atnesīs pozitīvas pārmaiņas vai tomēr iestūrēs dziļāk tumšajos un dziļajos ūdeņos, kur mājo pieaugoša inflācija, resursu dārdzība un sajūta, ka nekad nepaliks labāk?
Alternatīvo finansētāju 2022. gada rezumē
2022. gada nogale finansēšanas nozarei bija netipiska – parasti darījumu skaits decembrī pieaug, bet pērn tas samazinājās. Spriežot pēc mūsu uzņēmuma datiem, darījumu skaita samazinājums pret 2021. gada decembri bija 12%, taču pieauga vidējā darījuma summa – par 19%. Tas izlīdzsvaroja nozares darbības apjomus un ļāva pabeigt gadu uz pozitīvas nots. Kopumā 2022. gada pēdējā ceturksnī klienti kļuva vēl piesardzīgāki, lielāku vērību pievēršot biznesa plānošanai un iespējamo ieguldījumu atdeves rēķināšanai. Līdzīgu tendenci jutām jau Covid-19 pandēmijas laikā un energoresursu krīzes priekšvakarā. Varējām precīzi just, kā samazinās patēriņš, jo patērētāji sāka vairāk taupīt un attiecīgi – tērēt mazāk.
Pozitīva tendence, ko novērojām 2022. gada izskaņā, bija kavēto maksājumu apjoma saglabāšanās samērīgās robežās un apjoma nepalielināšanās. Tas savukārt liecina gan par uzņēmēju finanšu pratību, gan papildu līdzekļu piesaisti biznesam tad, kad ir skaidrs plāns, izsvērtas vajadzības un pamatoti aprēķini par ieguldījumu atmaksāšanos un papildu peļņas gūšanu. Kā jau ierasts, gada nogalē pats populārākais bija preču iepirkuma finansēšanas pakalpojums tiem uzņēmējiem, kuriem attiecīgajā periodā pieaug ražošanas apjoms. Piemēram, pārtikas rūpniecībā, kas skaidrojams ar svētku tuvošanos un zināmu patēriņa pieaugumu, lai šos svētkus nosvinētu. Turklāt gada nogale allaž ir tas laiks, kad klienti izmanto akciju piedāvājumus un atjauno autoparku, kur līzings ir visatbilstošākais produkts.
2022. gada pēdējā ceturksnī palielinājās saņemto finansēšanas pieteikumu skaits no celtniecības nozares uzņēmumiem. Te gan jāatzīmē, ka celtniecības nozare allaž ir naudas līdzekļu badā, un tas novērojams īpaši tagad, kad esam enerģētikas krīzē un celtnieki izjūt tās ietekmi. Diemžēl ar katru gadu būtiski pasliktinās celtniecības nozares pārstāvošo uzņēmumu pieteikumu kvalitāte, kas liecina par nozares vājo finanšu vadību, pārraudzību un spēju plānot uzņēmuma līdzekļus un iespējas pret uzņemtajām saistībām/projektiem. Nozīmīgu lomu spēlē arī nozares nebeidzamā atrašanās pelēkajā zonā, kas joprojām vajā nozari un ir negatīva blakne sadarbībām un attīstībai nākotnē. Šie ir vieni no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc finanšu un apdrošināšanas sektors uzskata celtniecības nozari par vienu no riskantākajām.
Ko nesīs 2023. gads?
“The Economist” prognozes liecina, ka šogad uzņēmēji saskarsies ar kombināciju “ļoti augstas izmaksas un zems pieprasījums”, savukārt augošā dzīves dārdzība arī mājsaimniecībām liks ciešāk savilkt jostas. Tas viss alternatīvajiem finansētājiem liks pārkārtot un pielāgot pakalpojumu grozu, lai spētu piedāvāt uzņēmējiem atbilstošus un vajadzīgus pakalpojumus.
Lai arī, pēc ekspertu prognozēm, inflācija samazināsies ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā, jau tagad zinām, ka 2023. gads būs izaicinājumu un jaunu pieredžu piepildīts. Kā jau katrā krīzē, būs nozares, kas turpinās strauji attīstīties un plaukt – aizsardzības sektors, veselības aprūpe, pārtikas ražošana, lokāli kurjeru un pārvadātāju pakalpojumi. Un tāpat būs nozares, kas tiks ietekmētas negatīvi – paredzams, ka tas būs viesmīlības sektors jeb tūrisms, ēdināšanas pakalpojumu sniedzēji, izklaides nozare, proti, nozares, no kuru pakalpojumiem iedzīvotāji atsakās pirmām kārtām, sajūtot ienākumu līmeņa samazināšanos cenu pieauguma dēļ. Tāpat inflācijas ietekmē pieaugs būvniecības izmaksas un attiecīgi mazāk tiks sākti jauni attīstības projekti, bet esošie kļūs dārgāki.
Daudz kas šogad būs atkarīgs no kara Ukrainā un tā, cik sekmīgi ukraiņiem izdosies cīnīties pret Krievijas agresiju. Jāņem vērā, ka, situācijai stabilizējoties un karam beidzoties, vēl nepieredzēts resursu apjoms no visas pasaules tiks novirzīs Ukrainas atjaunošanai. Tas būtiski ietekmēs kā resursu, tā darbaspēka apjomu visā reģionā, ieskaitot ES un Eirāzijas valstis.
Tomēr es ceru, ka šis gads par spīti visam ļaus mums uzņemt kursu uz virzienu “kļūst labāk”, lai kaut nedaudz atvilktu elpu no inflācijas, krīzes, kara un vēl daudz kā cita, kas mājo tumšo un dziļo ūdeņu dzelmē.
