Naudas atmazgāšana, terorisma atbalstīšana – pēdējās desmitgades top tēmas likumdošanā un praktiskā darbībā. Dienas Bizness daudz jautājumu līdz šim uzdevis Latvijas juristiem.
Šoreiz jautājumi par AML (Anti Monay Loundering) tēmu bijušajam ASV Federālā izmeklēšanas biroja un Federālā ieņēmumu dienesta darbiniekam, BDO USA partnerim un ekspertam Čakam Painam (Chuck Pine).
Fragments no intervijas
Pastāstiet, ko Latvijā darāt kā BDO eksperts, kāda ir jūsu specializācija vai profils?
Kopīgi ar BDO Latvija kolēģiem Jāni Zelmeni un Raivi Jaunkalnu konsultēju Latvijas uzņēmējus par AML procedūrām un sankcijām, par uzņēmumu atbilstību prasībām, par to, kādas tās ir ASV. Mani piesaista, ja patiešām nepieciešama ASV kompetence un uzņēmējiem ir interese par darbību ASV. Pirmkārt, ir runa par uzņēmumiem, kuriem ir vēlme ražot preces vai sniegt pakalpojumus un ir nepieciešama skaidrība par atbilstību ASV likumiem. Otrkārt, runa ir par bankām vai nebanku finanšu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir īpašas prasības, kurām nepieciešams specifisks novērtējums, vai esošie procesi un politikas atbilst ASV prasībām. Treškārt, es proaktīvi cenšos palīdzēt veidot uzņēmuma infrastruktūru, kas jau pirmsākumos būtu atbilstoša AML prasībām un sankciju prasībām, tieši darbojoties ASV.
Izvērtējot AML prasības ASV un Eiropā, kādas, jūsuprāt, ir būtiskākās atšķirības likumdošanā, lai arī mērķis visiem ir viens – ierobežot noziedzīgi iegūtas naudas apriti un legalizāciju?
Eiropas Savienība un ASV ir FATF (Finansial action task force) dalībnieces, un FATF ir globāls līderis cīņā ar naudas atmazgāšanu. Tas, protams, nozīmē, ka mērķis ir identisks kā Latvijai, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, tā arī ASV. Tomēr, ievērojot Eiropas valstu un ASV likumu veidošanas vēsturiskās atšķirības, to, kā lietas notiek pašās procedūrās - atšķirības pieejās eksistē, turklāt prasības visu laiku mainās. Arī prioritātes mainās. Tiek uzskatīts, ka šī brīža lielākā atšķirība starp ES un ASV ir kriptovalūtu tirgus uztverē. Par regulējumiem kriptovalūtu transakcijās, šķiet, galvenā lieta, kas jāpiemin, ir naudas plūsmu fiksācija. Proti, tas ir kā pārskaitījumu kalendārs ar skaidru norādi, kas un kam pārskaita un kam šī nauda ir sākotnēji piederējusi. Pat pēc 100 pārskaitījumiem transakcijai līdzi nāk visa tās plūsmas vēsture. Ir iespēja monitorēt visu no sākuma līdz beigām. Latvijā ir 1000 eiro griesti kriptovalūtu pārskaitījumiem, pārsniedzot šo summu, ir piemērojami naudas plūsmas fiksācijas noteikumi. ASV šiem pašiem kriptovalūtu pārskaitījumiem ir 3000 ASV dolāru griesti, kurus pārsniedzot ir piemērojami naudas plūsmas fiksācijas noteikumi. ASV cenšas noķert šo (ES) slieksni naudas plūsmas fiksācijas noteikumiem, toties, runājot par kriptovalūtu pārskaitījumiem, ASV ir panākts, ka uz tiem tiek attiecināti visi tie paši noteikumi, kuri ir attiecināmi uz citiem nebanku darījumiem. Kā zināms, nebanku pārskaitījumiem ir vesela virkne stingru noteikumu. Runājot par skaidras naudas operācijām - atšķirības eksistē. Latvijā 7000 eiro ir griesti, kad nauda jādeklarē, ASV tie ir 10 tūkstoši ASV dolāru.
Nupat ASV bija pamatīgs kriptovalūtu fondu skandāls, kura galvgalī bija Sems Bankmans-Frīds, vienubrīd pasaules jaunākais miljardieris, ar savu izveidoto kriptovalūtu biržu FTX. Saprotams, ka viss ir aizgājis greizi, bet vai tas mainīs regulējumus?
Jā, šis ir stāsts par katra vēlmi kļūt par miljonāru un brīdi, kad visas šīs kriptomonētas pēkšņi zaudēja savu vērtību, tā rezultātā daudz kas mainījās. Tika izgudrotas neskaitāmas kriptovalūtas, kurām tika sagudrota vērtība, un tad vēl sākās šo valūtu tirdzniecība, kas arī ir FTX biržas darījumi. Tad pēkšņi – kriptovalūta zaudēja vērtību. Skaidrs, ka apstājās vai vismaz krietni sabremzējās kriptovalūtu tirdzniecība un līdz ar to arī FTX biržas kopējais apgrozījums. Vairs nav nekāda spekulatīva mērķa ieguldīt kriptovalūtās. Protams, tas radīs arī regulējumu izmaiņas, bet tas vairāk ir saistīts ar tirgus dalībnieku aizsardzību, nekā ar naudas atmazgāšanu.
Esat strādājis Federālajā izmeklēšanas birojā, Federālajā ieņēmumu dienestā, un jums ir ilggadēja pieredze. Kādi ir būtiskākie kritēriji ASV naudas atmazgāšanas noteikšanai? Kā tie ir mainījušies pēdējo 20 gadu laikā?
Finanšu pakalpojumu jomā ārkārtīgi nozīmīgi ir aizdomīgu transakciju vai darījumu ziņošana attiecīgajām iestādēm. Proti, ja finanšu institūcijai šķiet, ka par kādu darījumu ir vērts satraukties, tad tiek iegūts maksimāli liels informācijas daudzums par šo darījumu, kas arī ir aizdomīga darījuma ziņojums. Visi šie ziņojumi kā iepriekš, tā arī tagad nokļūst datubāzē, tomēr pirms 20 gadiem tas notika citādi. Proti, aizdomīgo darījumu ziņojumus drukāja uz papīra, skenēja, tie nonāca FINcen (Financial Crimes Enforcement Network), tad nonāca datubāzē. Tas notika vēl nedaudz vairāk nekā pirms desmit gadiem. Kā varat iedomāties, reakcijas ātrums bija ilgs, un tam bija sekas. Piemēram, Ņujorkā, kura ir finanšu darījumu Meka (lielpilsēta), darījumu apjoms bija tik liels un aizdomīgu darījumu ziņojumu bija tik daudz, ka nevienai kontroles institūcijai nepietiktu laika pat uzmest acis visiem šiem darījumiem. Līdz ar digitalizācijas laikmetu viss notiek tiešsaistē, tajā pašu acumirklī, dati tiek saņemti un salāgoti ar citiem. Piemēram, tiek saņemti dati par aizdomīgiem darījumiem par nekustamo īpašumu iegādēm, par automašīnu īpašuma tiesībām un par daudziem citiem darījumiem, saistītiem ar īpašumā turētiem aktīviem. Tas kopumā dod iespēju gūt priekšstatu par visdažādākajiem kriminālpārkāpumiem - vienlaikus un acumirklī. Proti, izmaiņas pēdējos desmit gados ASV ir milzīgas, ja salīdzina ar papīra drukāšanas laikmetu.
Visu rakstu lasiet 21.marta žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
