Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Neprecīzas Eiropas Savienības (ES) direktīvas interpretācijas dēļ Latvijai varētu nākties pārskatīt noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas regulējumu, noskaidroja aģentūra LETA.

Satversmes tiesa (ST) vērsās Eiropas Savienības Tiesā (EST) ar lūgumu sniegt prejudiciālo nolēmumu un apturēja kopumā septiņu lietu izskatīšanu. Šajās lietās apstrīdēta dažādu Kriminālprocesa likuma normu atbilstība Satversmē ietvertajām tiesībām uz taisnīgu tiesu. Apstrīdētās normas ir saistītas ar pierādīšanas standartu lietās, kurās tiek lemts par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju, neiespējamību pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu par noziedzīgi iegūtu mantu, kā arī tiesībām iepazīties ar noziedzīgi iegūtas mantas procesa materiāliem.

Jauns pavērsiens procesos par noziedzīgu iegūtu mantu 

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās...

ST vērsās ar jautājumu par to, vai tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru valsts tiesa lemj par noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskāciju atsevišķā procesā pirms notiesājoša sprieduma pamata lietā, ietilpst Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2014/42, īpaši tās 4.panta, un Padomes Pamatlēmuma 2005/212/TI, īpaši tā 2.panta, piemērošanas jomā.

Tātad ST uzdeva jautājumus par diviem ES tiesību aktiem. EST atbildēja, ka šāds nacionālais regulējums nav saistīts tieši ar šiem ES tiesību aktiem.

"Tas gan nenozīmē, ka Latvijas regulējums par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju atsevišķā procesā nebūtu saistīts ar citiem ES tiesību aktiem vai vispārējiem tiesību principiem un Latvijas pamattiesībām. ST ir jāturpina analizēt minētais apstrīdētais regulējums," aģentūrai LETA norāda EST tiesnese Ineta Ziemele.

Līdz ar to Saeimai ir jāpārskata sava pozīcija noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas jomā, jo atsauce uz direktīvu ir nepamatota, bet, ja izveidotais regulējums tiek saglabāts kā unikāla Latvijas valsts iniciatīva, tam jābūt attiecīgi pamatotam un izvērtētam attiecībā pret Satversmē garantētajām tiesībām uz īpašumu un tiesībām uz taisnīgu tiesu, pārliecināta advokāte.

ST aģentūru LETA informēja, ka ST priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina izdeva rīkojumus sasaukt tiesas sēdes 13.novembrī jautājuma izlemšanai par tiesvedības atjaunošanu apturētajās lietās.

Jau vēstīts, ka, piemēram, vienā no ST lietām, kuras izskatīšana bija apturēta, komersants lūdz ST izvērtēt Kriminālprocesa likuma 631.panta trešās daļas atbilstību Satversmes 92.panta pirmajam teikumam. Atbilstoši apstrīdētajai normai apgabaltiesa, izskatot sūdzību vai protestu, var atcelt rajona tiesas lēmumu. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

No pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem izriet, ka komersanta mantai ar izmeklētājas lēmumu uzlikts arests. Vēlāk izmeklētāja pieņēmusi lēmumu sākt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu un nodot materiālus par noziedzīgi iegūtu mantu izlemšanai tiesai. Ar Ekonomisko lietu tiesas (ELT) lēmumu daļa no komersanta īpašuma atzīta par noziedzīgi iegūtu un noteikta tās konfiskācija valsts labā, bet daļā process par noziedzīgi iegūtu mantu izbeigts.

Minēto lēmumu pārsūdzēja gan komersanta pārstāvis, gan pati izmeklētāja. Rīgas apgabaltiesa vēlāk atcēla ELT lēmumu daļā, ar kuru bija nolemts izbeigt procesu par noziedzīgi iegūtu mantu, arestēto mantu - naudas līdzekļus - atzīstot par noziedzīgi iegūtu un nosakot tās konfiskāciju valsts labā.

Komersants uzskata, ka apgabaltiesas lēmums par tam piederošās mantas atzīšanu par noziedzīgi iegūtu neatbilst Kriminālprocesa likuma prasībām. Taču Kriminālprocesa likuma 631. panta trešā daļa liedz pārsūdzēt apgabaltiesas lēmumu, tādējādi neļaujot celt iebildumus pret lēmumu pēc būtības, kā arī iebilst pret nepareizu materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanu. Proti, komersantam esot liegtas iespējas lūgt izvērtēt Rīgas apgabaltiesas lēmuma tiesiskumu, tādēļ esot aizskartas tam Satversmes 92. panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības uz taisnīgu tiesu.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Eiropas Savienības Tiesas Ģenerāladvokāta Prīta Pikamēes (PRIIT PIKAMÄE) secinājumi lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23 pēc Latvijas Republikas Satversmes tiesas (ST) lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu iezīmē jaunu pavērsienu procesos par noziedzīgu iegūtu mantu.

Eiropas Savienības Tiesā (EST) tiek skatīts ST lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu apvienotajās lietās C-767/22, C-49/23 un C-161/23, kam ir nozīme ST lietvedībā esošo lietu izskatīšanā un saistīti ar procesu par noziedzīgi iegūtu mantu.2024.gada 11.jūlijā šajās lietās tika sniegti Ģenerāladvokāta secinājumi, atbilstoši kuriem Eiropas Savienības normām nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, ar kuru ieviesta noziedzīgi iegūtas vai ar noziedzīgu nodarījumu saistītas mantas konfiskācija bez iepriekšēja notiesājoša sprieduma, ja šis konfiskācijas process ir uzsākts tāda kriminālprocesa ietvaros, kur tiek pierādīta noziedzīga nodarījuma iespējamā izdarītāja, kura mantai ir uzlikts arests, vaina un konfiskācijas process tiek vests paralēli ar pašu kriminālprocesu.

Eiropas Savienības tiesas (EST) 2024.gada 4.oktobra spriedumā, kas pasludināts kā prejudiciālais nolēmums saistībā ar Satversmes tiesas (ST) lēmumu, ir doti arī netieši mājieni par minimālajām prasībām kriminālprocesos Latvijā, uzskata bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Saeimas deputāts Gunārs Kūtris.

“EST spriedumā ir netiešs mājiens Satversmes tiesai, ka bez “galvenās” direktīvas ir arī citas, kas noteic minimālās prasības kriminālprocesos, piemēram, direktīva par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā un direktīva par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā,” secina Kūtris.

Pēc viņa vārdiem, visās direktīvās, kas paredzētas, lai efektivizētu cīņu ar noziedzību un konfiscētu noziedzīgi iegūto, tiek prasīts ievērot pamattiesības un tiesību principus, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, tostarp arī “skartās personas” tiesības apstrīdēt konfiskācijas rīkojumu. Arī tad, ja kāda konkrētā direktīva nav attiecināma uz konkrēto situāciju, ir pamatvērtības, kas vienmēr ir jāievēro.

Ēnu ekonomikas apkarošanā būtiskāko uzsvaru plāno likt uz aplokšņu algu izskaušanu, skaidras naudas aprites samazināšanu un kontroli, kā arī pastiprinātu uzmanību tiem, kuri būvē pašu spēkiem, tāpat arī skaistumkopšanai.

To paredz Finanšu ministrijas sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna projekts 2024-2027. gadam. Par vienu no būtiskākajiem pasākumiem tiek uzskatīta ideja ieviest vispārējo ikgadējo iedzīvotāju ienākuma deklarēšanu, prasot personai ikgadējā deklarācijā uzrādīt visus neapliekamos ienākumus, neapliekamiem ienākumiem, kā arī e-rēķinu biznesa darījumos un e-kvīti kā obligātu, lai varētu gada ienākumu deklarācijā iekļaut kā attaisnotos izdevumus par veselību, izglītību. DB aptaujāto vērtējumi par piedāvātajiem pasākumiem atšķiras.

Tā kā pašlaik ir uzsākts publisko konsultāciju process, tad kāds būs tā gala variants, vēl pāragri spriest. Finanšu ministrija norāda, ka ar 2023. gada 30. martā apstiprināto Ministru kabineta (MK) rīkojumu ir noteiktas trīs ēnu ekonomikas mazināšanai prioritārās tautsaimniecības nozares: būvniecība, veselības aizsardzība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība saistībā ar skaidras naudas izmantošanu savstarpējos darījumos, kā arī informācijas pieejamība valsts iestādēm un tās publiskošana.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldē uzsākts kriminālprocess par, iespējams, noziedzīgi iegūtas skaidras naudas 402 475 eiro apmērā pārvietošanu pāri Latvijas Republikas valsts robežai.

2024.gada februārī, veicot muitas kontroles pasākumus kādam automobilim, kas bija ceļā no Lietuvas uz Latviju, ar Vācijas Federatīvās Republikas valsts numura zīmēm Latvijas - Lietuvas robežšķērsošanas vietā "Grenctāle", tajā tika atklāta nedeklarēta skaidra nauda 402 475 eiro apmērā.

Kā skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos, Dr.oec. Olga Bogdanova: "Skaidra nauda tiek bieži izmantota kā ēnu ekonomikas līdzeklis. Līdz ar to skaidras naudas plūsmas monitorings, t.sk. savstarpēji sadarbojoties vairākām kompetentām valsts iestādēm, Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam ir atzīts par prioritāro pasākumu".

Nodokļu administrācija turpmāk tiks informēta par skaidras naudas darījumiem bankomātos vai kredītiestādēs, kas pārsniedz 750 eiro, tādējādi skaidras naudas iemaksu veicēji bankomātos un skaidras naudas izņēmēji no tiem nonāks zem nodokļu administrācijas lupas.

To paredz sagatavotais grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām. Vienlaikus šis izmaiņu piedāvājums izraisījis gana daudz jautājumu un arī spekulāciju par kārtējo mēģinājumu skaidras naudas norēķinus apriori padarīt par neiespējamiem un pašu skaidro naudu - par aizdomīgu maksāšanas līdzekli.

Informēt, nevis aizliegt

“Darba kārtībā nav jautājuma par skaidras naudas aizliegšanu, to neparedz arī piedāvātās izmaiņas nodokļu un nodevu likumā, tāpēc ažiotāža par to, ka ar skaidru naudu daudzas preces nopirkt nevarēs, ir nepamatota,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova. Viņa uzsver, ka skaidra nauda bija, ir un būs legāls maksāšanas līdzeklis. “Būtiskākā atšķirība ir tā, ka tiek piedāvāts risinājums, kurā nodokļu administrācija saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem, kuru vērtība būs lielāka par 750 eiro,” skaidro O. Bogdanova.

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls ("FinCEN") ceturtdien paziņojis par rosināto sankciju pret "ABLV Bank" atcelšanu, aģentūru LETA informēja ASV vēstniecībā Latvijā.

"FinCEN" izdeva paziņojumu par plānotajām sankcijām 2018.gada februārī, paužot vērtējumu, ka "ABLV Bank" ir ārvalstu finanšu iestāde, kura rada primāru naudas atmazgāšanas risku. 2018.gadā "ABLV Bank" zaudēja bankas licenci, pārtrauca bankas darbību un sāka neatgriezenisku likvidāciju.

Bez bankas licences un gandrīz pilnībā likvidēta, "ABLV Bank" vairs nevar veikt darbības, kas to padarīja par finanšu iestādi ar primāru naudas atmazgāšanas risku. "ABLV Bank" vairs nerada draudus ASV finanšu sistēmai, lēmumu skaidro ASV vēstniecībā.

Vēstniecības pārstāvji norāda, ka šis "FinCEN" paziņojums "ir iespējams tikai pateicoties sistēmiskajiem uzlabojumiem, ko Latvija ir veikusi savā naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas (AML/CFT) ietvarā". Minētie uzlabojumi ir padarījuši Latvijas finanšu sistēmu ievērojami drošāku, pauž ASV puse.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Finanšu ministrija, Ekonomikas ministrija un Iekšlietu ministrija vērsušās pie Saeimas Juridiskās komisijas, norādot, ka Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie grozījumi, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, būtu jāskata steidzamības kārtā.

Juridiskā komisija gan iepriekš vienojās, ka iebildumu dēļ izmaiņas neskatīs steidzamības kārtā.

Kā vēstīts, Saeima ceturtdien pēc opozīcijas deputātu lūguma nolēma TM izstrādātos grozījumus vēl neskatīt pirmajā lasījumā. Pašlaik paredzēts, ka grozījumi tiks skatīti trīs lasījumos, lai gan TM uzstājusi uz to skatīšanu steidzamības kārtā.

Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.

Darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.

Pēc opozīcijas deputātu lūguma Saeima ceturtdien pirmajā lasījumā neskatīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātos grozījumu, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu.

Pie grozījumiem strādā Saeimas Juridiskā komisija.

Plānots, ka pārvaldnieka pienākumus valsts deleģēs Publisko aktīvu pārvaldītājam "Possessor". Arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas tiesiskais regulējums ietverts grozījumos Kriminālprocesa likumā un Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas izpildes likumā.

LDDK: Jānovērš draudi pretlikumīgi izmantot TM virzītos grozījumus arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanā 

Ir nepieciešams novērst draudus pretlikumīgi izmantot Tieslietu ministrijas (TM) virzītos grozījumus...

Iebildumus grozījumiem pauda Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV), sakot, ka šādā veidā bez tiesas lēmuma maksātnespējas administratori faktiski varēšot nodarboties ar reiderismu.

Savukārt Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) norādīja, ka runa ir tikai par tiem uzņēmējiem, kuri nodarbojas ar noziedzīgām darbībām, tāpēc viņš aicināja Šleseru nevispārināt.

Tieslietu ministrija cenšas caur Saeimu "dzīt cauri’" jaunu reiderisma shēmu  

Lasot Tieslietu ministrijas izstrādātos “Grozījumus Kriminālprocesa likumā” (Nr: 766/Lp14),...

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka darbs pie grozījumiem sākās 2022.gada sākumā, kad valdība slēgtā sēdē izskatīja ziņojumu par bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") lietā arestētās mantas pārvaldīšanu un novērtēšanu. Tolaik policija bija sākusi kriminālprocesu par Rūdolfa Meroni rīcību, pārvaldot Lemberga mantu.

Tomēr vairāku gadu laikā TM nav izdevies panākt starpinstitūciju saskaņojumu izstrādātajam normatīvajam aktam, lai to varētu izskatīt Ministru kabinetā un virzīt uz Saeimu ierastajā kārtībā. Tāpēc TM aicinājusi Saeimas Juridisko komisiju grozījumus virzīt kā savu priekšlikumu.

TM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai novērstu nepilnības likumos, kas saistīti ar kapitāldaļu (akciju) vai paju arestu. Pašreiz likums ļauj procesa virzītājam, uzliekot arestu kapitāldaļām, pieprasīt, lai uzņēmums vai kooperatīvs pārskaita visus naudas līdzekļus uz norādīto kontu. Tas arī aizliedz atsavināt vai apgrūtināt arestētās kapitāldaļas.

Tomēr trūkstot veida, kā pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, kas varot novest pie to vērtības samazināšanās vai zuduma, skaidro TM. Tas nākotnē varot apgrūtināt procesuālo izdevumu un kaitējuma kompensācijas piedziņu, noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu īpašniekam, noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju un mantas konfiskāciju kā papildsodu.

Tāpēc rosināts ieviest Kriminālprocesa likumā jaunu pantu, kas noteiks, ka arestētās kapitāldaļas (akcijas) vai pajas tiks nodotas pārvaldīšanā, lai tās uzraudzītu un saglabātu to vērtību.

Jaunais pants paredz, ka procesa virzītājs, uzliekot arestu kapitāldaļām, var nodot tās pārvaldīšanā Ministru kabineta noteiktajam pārvaldniekam. Pirmstiesas procesā šo lēmumu apstiprinātu izmeklēšanas tiesnesis.

Paredzēts noteikt, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldniekam jāinformē procesa virzītājs par risku, ka daļas varētu zaudēt savu vērtību. Savukārt procesa virzītājs, saņemot šādu informāciju, ar arestēto kapitāldaļu īpašnieka vai likumīgā valdītāja piekrišanu varētu pieņemt lēmumu par kapitāldaļu pārdošanu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Ministru kabinetam arī būs jānosaka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas kārtība un pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas un segšanas kārtība, kā arī pārvaldnieka atbildības apjoms.

Ar grozījumiem arī paredzēts noteikt gadījumus, kad kapitāldaļas netiek nodotas pārvaldīšanā, lai izvairītos no situācijām, kad pārvaldīšanas izmaksas pārsniegtu arestēto kapitāldaļu vērtību.

Piedāvāts noteikt, ka pārvaldīšanā nenodod kapitāldaļas, ja uzņēmums ir izveidots vai izmantots noziedzīgiem nolūkiem un neveic reālu saimniecisko darbību. Šis punkts attiektos uz gadījumiem, kad uzņēmums ir izveidots, piemēram, lai legalizētu noziedzīgi iegūtus līdzekļus. Kritēriji esot kumulatīvi, tas ir, uzņēmumam jābūt gan saistītam ar noziedzīgu darbību, gan tas neveic reālu saimniecisko darbību.

Pret Saeimā iesniegtajiem grozījumiem to pašreizējā redakcijā iebilst LZAP, jo tajos ir saskatāmi būtiski trūkumi, kas piedāvāto normu piemērošanas gaitā varētu novest pie kriminālprocesos iesaistīto personu nepamatota pamattiesību aizskāruma, liecina padomes vēstule TM un Saeimas Juridiskajai komisijai. Tāpat arī padomei ir šaubas par piedāvāto normu redakciju atbilstību Satversmes 105.pantā nostiprinātajām tiesībām uz īpašumu.

Iesniegtajā likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iestājas kapitālsabiedrības dalībnieka vietā ar visām viņa likumā paredzētajām tiesībām un pienākumiem, izņemot tiesības saņemt dividendes.

Līdz ar to konstatējams, ka ar šiem grozījumiem kriminālprocesā paredzēts ieviest jaunu pamattiesību ierobežojumu, norāda LZAP. Līdz šim spēkā esošais regulējums un tā piemērošanas prakse paredz, ka, uzliekot arestu kapitāla daļām vai akcijām, personai tiek ierobežotas vienīgi tiesības atsavināt un ieķīlāt šīs arestētās kapitāldaļas un var tikt ierobežotas tiesības saņemt dividendes vai likvidācijas kvotu. Tomēr no kapitāla daļu un akciju piederības izrietošo mantisko un nemantisko tiesību klāsts ir krietni plašāks.

Ar grozījumiem piedāvātā Kriminālprocesa likuma 365.1 panta redakcija paredz visu šo tiesību, izņemot tiesības saņemt dividendes, ierobežošanu kapitāla daļu vai akciju īpašniekam, nododot šīs tiesības pārvaldniekam.

Padomē uzsver, ka no likumprojekta teksta nolasāms, ka visas no kapitāla daļu vai akciju piederības izrietošās tiesības iegūst pārvaldnieks. Tomēr no likuma normas teksta nevar secināt, vai vienlaikus šo kapitāla daļu vai akciju īpašnieks zaudē visas šīs tiesības.

Proti, vai pēc pārvaldnieka iecelšanas kapitāla daļu vai akciju īpašniekam vairs nebūs tiesības, piemēram, iegūt informāciju par uzņēmuma darbību, tiesības apstrīdēt dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumus, tiesības iniciēt uzņēmuma prasību celšanu pret pārvaldes institūciju locekļiem, kuru rīcība nodarījusi uzņēmumam zaudējumus. Attiecīgi būtu jānosaka konkrēts tiesību klāsts, kas akciju vai kapitāldaļu īpašniekam tiek ierobežots laikā, kamēr ir iecelts pārvaldnieks, uzskata LZAP.

Tāpat būtu jāprecizē pārvaldnieka tiesību apjoms, veicot arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanu. Šobrīd likumprojektā paredzēts, ka pārvaldnieks iegūs visas no kapitāldaļu piederības izrietošās tiesības. Tas nozīmētu, ka procesa virzītāja ieceltajam pārvaldniekam būtu tiesības, izmantojot akcionāra vai dalībnieka balsošanas tiesības, pieņemt lēmumus par statūtu grozīšanu, pamatkapitāla samazināšanu vai palielināšanu, valdes un padomes locekļu ievēlēšanu un atsaukšanu no amata, par uzņēmuma darbības izbeigšanu vai reorganizāciju, par koncerna līguma noslēgšana, grozīšana vai izbeigšanu.

Tajā pat laikā likumprojekta anotācijā norādīts, ka dalībnieku sapulces kompetencē neietilpst kapitālsabiedrības ikdienas vadība un šī funkcija ir uzņēmuma vadības, valdes kompetencē. Līdz ar to dalībnieki tiešā veidā nav iesaistīti uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanā.

Iespējams, anotācijas autori ar to mēģinājuši pateikt, ka SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"" nejauksies uzņēmumu ikdienas saimnieciskajā darbībā un tikai no kapitāldaļu īpašnieka līmeņa pārraudzīs sabiedrību darbībā, bet šāda pieeja neizriet no piedāvātā likumprojekta teksta, uzsver LZAP.

Turklāt arī pats "Possessor" jau šobrīd savā darba izmaksu aprēķinā paredzējuši, ka "Possesor" izmantos no tam pārvaldīšanā nodotajām kapitāldaļām izrietošās dalībnieku tiesības atsaukt esošos valdes un padomes locekļus un iecelt šajās pārvaldes institūcijās "savus cilvēkus". "Possesor" šādā veidā paredzējis iecelt 23 valdes locekļus un sešus padomes locekļus un attiecīgi arī maksāt tiem atlīdzību, norāda LZAP, papildinot, ka līdz ar to ir acīmredzama nepieciešamība tieši likumā noteikt pārvaldnieka tiesību un pilnvaru apjomu, jo šis jautājums jau šobrīd šķiet visai strīdīgs un neviennozīmīgi vērtējams.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) iepriekš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka arestēto kapitāldaļu pārvaldīšanas regulējuma izstrāde ir aktuāla arī kontekstā ar Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) ekspertu komitejas ("Moneyval") rekomendāciju izpildi.

Viņa norādīja, ka šobrīd norit "Moneyval" sestā novērtēšanas kārta, kuras laikā Latvijai vērtētāju komandai ir jāsniedz informācija par spēkā esošo regulējumu līdz klātienes vizītei, kas norisināsies no 4.novembra līdz 15.novembrim.

Ministre pārliecināta, ka "Possessor" ir spējīgi pārvaldīt aktīvus un nodrošināt to vērtības nesamazināšanos. "Possessor" viņasprāt ir spējīga pārvaldīt arestētās kapitāldaļas, ņemot vērā, ka ar Ministru kabineta rīkojumu kā "Possessor" vispārējais stratēģiskais mērķis ir noteikts spēja atbilstoši dotajiem deleģējumiem efektīvi pārvaldīt publiskos aktīvus, kā arī valsts attīstībai un drošībai nozīmīgus resursus un infrastruktūru, piedāvājot profesionālus pakalpojumus un inovatīvus risinājumus.

Arestēto kapitālsabiedrību kapitāla daļu pārvaldīšanā nebūtu nepieciešama intensīva valsts iejaukšanās tiesībās uz īpašumu, kā to piedāvā Tieslietu ministrija (TM), jo pietiktu ar novērotāju tiesībām, atsevišķos gadījumos izmantojot veto iespējas, uzskata Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (LZAP) priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas sēdē šodien, runājot par TM izstrādātajiem grozījumiem, kas paredz valdības pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu, Rozenbergs pauda viedokli, ka arī mazākas iejaukšanās risinājums nodrošinātu TM mērķi, kuru tā vēlas panākt ar grozījumiem.

Saskaņā ar TM izstrādāto likumprojektu, pārvaldnieks iegūst visas tiesības, kas izriet no kapitāla daļu vai akciju piederības, izņemot tiesības saņemt dividendes, vēstulē Saeimas Juridiskajai komisijai skaidrojusi Tieslietu ministrija.

Pārvaldnieks darbotos kā kapitālsabiedrības dalībnieks vai kooperatīvās sabiedrības biedrs, izņemot tiesības saņemt dividendes. Pārvaldības mērķis būs saglabāt arestēto kapitāla daļu vai akciju vērtību. Likumprojekts ierobežo tikai tās tiesības, kas saistītas ar dalībnieku sapulcēm, piemēram, to sasaukšanu un lēmumu pieņemšanu, akcentējusi TM.

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Viens no visplašāk sastopamajiem pārpratumiem, runājot par kriptovalūtām, ir maldīgais uzskats, ka tās tiek plaši izmantotas dažādām noziedzīgām darbībām un naudas atmazgāšanai. Cilvēki, kas saprot blokķēdes un kriptovalūtu tehnoloģijas, zina, ka kripto ir neērts un ļoti nepiemērots līdzeklis naudas atmazgāšanai.

Pirmkārt, Zini savu klientu jeb KYC procedūras kripto nozarē ir tik stingras, ka krāpniekiem daudz vienkāršāk varētu būt izmantot viltotus identifikācijas dokumentus bankas konta atvēršanai.

Otrkārt, nav iespējams pārvietot lielus kriptovalūtu apjomus, lai to nepamanītu. Treškārt, kriptovalūtu darījumi ir pilnībā izsekojami. Pat lielākā daļa tā saukto “privātuma monētu” ir daudz pārskatāmākas un vieglāk izsekojamas nekā tradicionālā nauda.

Patieso situāciju vislabāk raksturo reālie fakti un skaitļi. 2021. gadā no visiem kriptovalūtu darījumiem tikai 0,15 % bija iespējams sasaistīt ar kāda veida nelikumīgām darbībām¹. Tajā pašā laikā 2 %–5 % skaidras naudas darījumiem jeb līdz pat 2 triljoniem tradicionālās fiat, izteikti ASV dolāros, bija saistāmi ar nelikumīgām darbībām².Izsekot skaidras naudas darījumus ir praktiski neiespējami. Savukārt blokķēdes tehnoloģija praksē ir sevi pierādījusi kā viens no efektīvākajiem tiesībaizsardzības iestāžu instrumentiem finanšu plūsmas pārvaldībai.

Prasība tirgotājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 50 000 eiro gadā, nodrošināt pircējiem iespēju norēķināties ar bezskaidru naudu, teorētiski skars aptuveni 1000 tirgotāju, taču faktiski šādu uzņēmumu skaits noteikti ir lielāks, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

"Faktiski šobrīd daudziem uzņēmumiem ir posttermināļi, bet viņi tos neizmanto. Ietekme noteikti būs plašāka par 1000 uzņēmumiem. Pārsvarā tas ietekmēs mazos un vidējos uzņēmumus, jo lielajiem uzņēmumiem ar to problēmu nav. Pētījumi pat liecina, ka lielākā daļa lielo uzņēmumu priecātos, ja norēķinos aizliegtu skaidru naudu, jo tā ir milzīga izmaksu pozīcija," sacīja Bogdanova.

Viņa norādīja, jo mazāks ir skaidras naudas apmērs ekonomikā, jo sarežģītāk ir starp legālajām skaidras naudas plūsmām paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes. Tādējādi kļūs dārgāk piedalīties ēnu ekonomikā tiem, kas to dara mērķtiecīgi un meklē šādas iespējas.

Bogdanova minēja, ka viens no iemesliem, kādēļ tirgotāji joprojām izvairās no bezskaidras naudas norēķinu piedāvāšanas klientiem, varētu būt ieradums. "Tas ir tāpat kā ar mobilo telefonu - tiklīdz sāc izmantot viedtālruni, nesaproti, kā varēji dzīvot ar podziņtelefonu. Te stāsts ir līdzīgs, tādēļ mēģinām uzņēmējus virzīt digitālajā virzienā," viņa sacīja.

Tieslietu ministrijai (TM) ilgstoši nespējot panākt saskaņojumu starpinstitūciju līmenī, Saeimas Juridiskajā komisijā steigā nonākuši TM sagatavotie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kas paredz Ministru kabineta pilnvarotam pārvaldniekam uzticēt kriminālprocesos arestētu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldīšanu.

Likumprojekta izstrādes gaitā šādas pārvaldnieka funkcijas esot piekritis uzņemties Ekonomikas ministrijas (EM) pārraudzītais SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs "Possessor"".

Tomēr vēl nav izstrādāta kārtība, kā notiktu arestēto kapitāldaļu pārvaldīšana un kāda būtu pārvaldnieka atbildība, tostarp gadījumos, ja pārvaldītie uzņēmumi zaudētu vērtību. Tāpat nav skaidrs, vai un kā "Possessor" varētu mainīt tās pārvaldībā nodoto uzņēmumu amatpersonas.

Vienlaikus grozījumu projektā paredzēts, ka valsts varētu pārdot arestētās kapitāldaļas, ja pārvaldniekam šķistu, ka kapitāldaļas varētu zaudēt savu vērtību. Tam gan būtu nepieciešama arī kapitāldaļu īpašnieka piekrišana.

Skaidras naudas lietošana – veikalā, frizētavā, kafejnīcā un citās vietās – mūsu ikdienā kļūst par aizvien retāku parādību. Skaidra nauda Latvijā veido aptuveni 25% no maksājumiem, liecina Latvijas Bankas dati*.

Asociācijas dati liecina, ka gandrīz 50% klientu ikdienā skaidru naudu no saviem kontiem neizņem vispār, bet tad, kad izņem, lielākoties summa mēnesī nepārsniedz pusi no minimālās darba algas. Lielāko daļu iemaksu bankomātos veic mazie uzņēmumi, inkasējot dienas ienākumus. Komercbankas Latvijā uztur un turpinās uzturēt bankomātu tīklu, kurā var izņemt skaidru naudu un to arī iemaksāt.

Attiecībā uz bankomātu tīklu četras lielākās bankas kopā ar Latvijas Banku jau 2021. gadā parakstīja sadarbības memorandu, apņemoties nodrošināt skaidras naudas pieejamību, un šo memorandu ir godprātīgi pildījušas. Šobrīd likumdevējs gatavojas prasību par bankomātu tīkla uzturēšanu iestrādāt arī likumā, un Asociācija šo risinājumu ir saskaņojusi, ņemot vērā to, ka tas paredz turpināt veiksmīgo praksi, ar kuru pēc SKDS datiem ir apmierināti 85% iedzīvotāju.

Finanšu ministrija (FM) publiskai apspriešanai Tiesību aktu projektu portālā iesniegusi likumprojektu Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kuri izstrādāti ar mērķi efektīvāk uzraudzīt skaidras naudas apriti un veicināt bezskaidras naudas izmantošanu darījumos.

Grozījumi likumā paredz vairākas būtiskas izmaiņas, un tie ir sagatavoti, izpildot Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.-2027.gadam iekļautos pasākumus.

Ar grozījumiem Ministru kabinetam tiek deleģēts noteikt gadījumus, kad Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektam ir pienākums iesniegt sliekšņa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta saņemšanas un analīzes sistēmu. Šobrīd likumā "Par nodokļiem un nodevām" ir noteikts tikai viens konkrēts subjekts un gadījums, kad sliekšņa deklarācija, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Finanšu izlūkošanas datu saņemšanas un analīzes sistēmu, ir iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam. Turpmāk Valsts ieņēmumu dienests saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem vērtībā virs 750 EUR.

Zviedrija un Norvēģija no jauna izvērtē ieceri veidot bezskaidras naudas sabiedrību, jo bažījas, ka pilnībā digitālas maksājumu sistēmas padarīs tās neaizsargātas pret Krievijas radītajiem drošības apdraudējumiem.

Labs ātrgaitas interneta pārklājums, augsts digitālo prasmju līmenis, liels iedzīvotāju blīvums laukos un strauji augošā finanšu tehnoloģiju nozare ir devusi iespēju abām Ziemeļeiropas valstīm strauji virzīties tuvāk nākotnei bez skaidras naudas.

Zviedrijā ir populāra mobilo maksājumu sistēma "Swish", kuru sešas bankas sāka piedāvāt 2012.gadā. Tā Zviedrijā ir sastopama visur - no tirgus kioskiem līdz kafejnīcām un apģērbu veikaliem. Ļoti populāra ir arī līdzvērtīgā norvēģu sistēma "Vipps", kas 2022.gadā apvienojās ar Dānijas "MobilePay", izveidojot "Vipps MobilePay". Septembrī tā sāka darbību arī Zviedrijā.

Bijušais Zviedrijas centrālās bankas vadītāja vietnieks 2018.gadā prognozēja, ka līdz 2025.gadam Zviedrijā, iespējams, vairs nebūs skaidras naudas.

Publicēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojums, informē Latvijas Banka.

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

2023. gada 26. septembrī Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) pieņēma spriedumu lietā “Yordanov and Others v. Bulgaria”, pieteikuma Nr. 265/17 un 26473/18, kas stājies spēkā 2024. gada 19. februārī.

Šajā spriedumā secināts, ka, lai mantas konfiskācija tiktu uzskatīta par atbilstošu Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) 1. protokola 1. pantam, nacionālajām tiesām ir būtiski norādīt ziņas par noziedzīgiem vai administratīviem nodarījumiem, kuru rezultātā tika iegūta konfiscējamā manta, kā arī jāparāda saikne starp šādu nodarījumu un konfiscējamo mantu (sprieduma 124. punkts). Mantas uzskatīšana par “nelikumīgi iegūtu” tikai tāpēc, ka pieteikuma iesniedzēji nebija pierādījuši nekādus likumīgus ienākumus, kas attaisnotu tās iegūšanu, nevar attaisnot mantas konfiskāciju un nevar tikt atzīta par atbilstošu Konvencijas 1. protokola 1. pantam (sprieduma 130. un 136. punkts).

Latvijā ar maksājumu kartēm 2023.gadā veikti bezskaidras naudas norēķini 9,391 miljarda eiro apmērā, kas ir par 11% vairāk nekā 2022.gadā, kad tika veikti norēķini 8,459 miljardu eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie maksājumu karšu dati.

Savukārt skaidra nauda 2023.gadā ar maksājumu kartēm izņemta 5,103 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,2% mazāk salīdzinājumā ar 2022.gadu, kad skaidra nauda ar maksājumu kartēm tika izņemta 5,113 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2021.gadu, pērn bezskaidras naudas norēķini auguši par 40,5%, bet skaidras naudas izņemšana - par 8,1%. 2021.gadā bezskaidras naudas norēķini tika veikti 6,683 miljardu eiro apmērā, bet skaidra nauda tika izņemta 4,723 miljardu eiro apmērā.

Pagājušajā gadā skaidras naudas izmaksas veidoja 35,4% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm. Norēķini veikalos veidoja 43,2%, norēķini par vieglajām automašīnām - 5,5%, norēķini par transporta pakalpojumiem - 3,4%, norēķini par izklaidi - 1,5%, maksājumi viesnīcās un citās apmešanās vietās - 1,2%, maksājumi aviokompānijām - 1,1%, komunālo pakalpojumu maksājumi - 0,6%, bet norēķini par profesionālajiem pakalpojumiem - 2,2%.