Nodokļu administrācija turpmāk tiks informēta par skaidras naudas darījumiem bankomātos vai kredītiestādēs, kas pārsniedz 750 eiro, tādējādi skaidras naudas iemaksu veicēji bankomātos un skaidras naudas izņēmēji no tiem nonāks zem nodokļu administrācijas lupas.

To paredz sagatavotais grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām. Vienlaikus šis izmaiņu piedāvājums izraisījis gana daudz jautājumu un arī spekulāciju par kārtējo mēģinājumu skaidras naudas norēķinus apriori padarīt par neiespējamiem un pašu skaidro naudu - par aizdomīgu maksāšanas līdzekli.

Informēt, nevis aizliegt

“Darba kārtībā nav jautājuma par skaidras naudas aizliegšanu, to neparedz arī piedāvātās izmaiņas nodokļu un nodevu likumā, tāpēc ažiotāža par to, ka ar skaidru naudu daudzas preces nopirkt nevarēs, ir nepamatota,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova. Viņa uzsver, ka skaidra nauda bija, ir un būs legāls maksāšanas līdzeklis. “Būtiskākā atšķirība ir tā, ka tiek piedāvāts risinājums, kurā nodokļu administrācija saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem, kuru vērtība būs lielāka par 750 eiro,” skaidro O. Bogdanova.

Viņa norāda, ka šādu informāciju Valsts ieņēmumu dienestam sniegs nevis visi, kuri kaut ko pērk vai pārdod, bet gan bankas par bankomātos (banku filiālēs) iemaksātu vai izņemtu viena darījuma apmēru. Turklāt nav paredzēts, ka šie darījumi tiktu summēti, piemēram, ja cilvēks ik mēnesi skaidrā naudā no bankomāta izņem 100 eiro, kas gadā jau būtu 1200 eiro. Skaidras naudas iemaksas bankomātos 2003. gadā sasniedza 2,1 miljardu eiro, bet izmaksātais apjoms — 4,6 miljardus eiro. “Tās Latvijā ir nozīmīgas summas,” tā O. Bogdanova. Viņa uzsver: jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas aprites kopējā masā. “Pārmaiņu mērķis nav radīt neērtības cilvēkiem, kuri ikdienā izmanto skaidru naudu, bet gan iegūt lielāku caurskatāmību par tām skaidras naudas iemaksām un izmaksām, kas ir lielākas par vidējo, un identificēt tos gadījumus, kad skaidra nauda ar bankomātu starpniecību ir ēnu ekonomikas darbinātāja — aplokšņu algu izmaksas,” tā O. Bogdanova.

Visu rakstu lasiet 3.septembra žurnālā Dienas Bizness!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.