Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada augustā bijusi 77% pret 23%, liecina jaunākais, 2024.gada rudens, Latvijas Bankas "Maksājumu radars".

Bezskaidrās un skaidrās naudas attiecība salīdzinājumā ar 2024.gada februāra mērījumu ir saglabājusies nemainīga, un tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars.

"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas sabiedrības naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras SIA "Latvijas Fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.

"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un ir pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē. Pārskata centrālais mērījums ir bezskaidrās naudas un skaidrās naudas maksājumu attiecības attīstība un mijiedarbība (stāvoklis 2024.gada augustā), ko papildina izvērstāka skaitliskā informācija un ekspertu komentāri.

Nodokļu administrācija turpmāk tiks informēta par skaidras naudas darījumiem bankomātos vai kredītiestādēs, kas pārsniedz 750 eiro, tādējādi skaidras naudas iemaksu veicēji bankomātos un skaidras naudas izņēmēji no tiem nonāks zem nodokļu administrācijas lupas.

To paredz sagatavotais grozījumu projekts likumā Par nodokļiem un nodevām. Vienlaikus šis izmaiņu piedāvājums izraisījis gana daudz jautājumu un arī spekulāciju par kārtējo mēģinājumu skaidras naudas norēķinus apriori padarīt par neiespējamiem un pašu skaidro naudu - par aizdomīgu maksāšanas līdzekli.

Informēt, nevis aizliegt

“Darba kārtībā nav jautājuma par skaidras naudas aizliegšanu, to neparedz arī piedāvātās izmaiņas nodokļu un nodevu likumā, tāpēc ažiotāža par to, ka ar skaidru naudu daudzas preces nopirkt nevarēs, ir nepamatota,” skaidro Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova. Viņa uzsver, ka skaidra nauda bija, ir un būs legāls maksāšanas līdzeklis. “Būtiskākā atšķirība ir tā, ka tiek piedāvāts risinājums, kurā nodokļu administrācija saņems informāciju par skaidras naudas darījumiem, kuru vērtība būs lielāka par 750 eiro,” skaidro O. Bogdanova.

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Uzņēmējiem ir ambīcijas, tirgus situācija nav slikta, investoriem naudas netrūkst, lieli valsts un pašvaldību uzņēmumi varētu stimulēt tirgus kapitalizāciju, bet uzņēmējdarbības vides un nodokļu jautājumi pārlieku ietekmē biznesa noskaņojumu kopumā.

Tādi ir ikgadējās Dienas Biznesa trīspusējās diskusijas galvenie secinājumi, kurā piedalījās Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Liene Dubava, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite un Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kas, jūsuprāt, kopš pagājušās vasaras ir būtiski mainījies gada laikā globāli, finanšu tirgos un biznesā kopumā?

Roberts Idelsons: Finanšu tirgos šis gads, globāli raugoties, noteikti ir aizvadīts labi. Lielāko uzņēmumu akciju indeksi ir auguši. Izaugsme sasniedz 20% un vairāk. Ievērojot augošos riskus, ir bijušas arī svārstības. Arī procentu likmes sāk krist, un visā pasaulē kopumā tas nozīmē, ka nauda nedaudz paliek lētāka. Ekonomikā kopumā šobrīd arī nav notikušas lielas izmaiņas, un būtiska recesija nav novērota – ne Eiropā, ne ASV. Kopējā paradigma ir, ka viss ir labi. Turpinām investēt, indeksi aug, aizņēmēju kredītspēja ir laba. Ko nesīs atlikusī gada daļa – redzēsim! Rudens vienmēr ir tāds nenoteiktības laiks.

Lielais jautājums par situāciju, kādu esam ieguvuši komercbanku sektorā pēc reformām ar politisko nosaukumu Finanšu sektora kapitālais remonts, šobrīd ir atbildams samērā konkrēti, jo visas dinamiskās izmaiņas ir notikušas un banku klienti stabilizējušies. Proti, stāsts ir par to, cik nerezidenti ir aizgājuši, cik rezidentu kontu mums ir un kur sektors ir šobrīd.

Par šiem jautājumiem Dienas Biznesu konsultēja Latvijas Bankas Naudas atmazgāšanas novēršanas pārvaldes vadītājs Kristaps Markovskis.

Kā zināms, jau reformas pirmsākumos, pēc ASV Finanšu ministrijas rādītājpirksta pakratīšanas Latvijas virzienā un Monayval ieteikumiem likumdevējam, kad sākās veselas virknes likumprojektu izstrāde un virzīšana Saeimā, bija skaidrs, ka liela daļa nelaimes slēpjas nerezidentos. Tā arī banku sektorā ilgtermiņā visa šī jezga reducējās uz tīri skaitlisku lielumu – nerezidentu skaits. Rezidentu konti ir labie, jo pārbaudāmi. Nerezidentu konti var būt arī naudas atmazgātāju konti, un sākumā likās, ka ir pieņēmums, ka tie visi ir slikti. Laika gaitā aizvien biežāk sāka parādīties izteikumi, ka ne visi nerezidenti ir sliktie, bet būtiskās pārmaiņas jau bija notikušas.

Viesnīcu "Kolonna" pārvaldītājam SIA "Latvijas-Vācijas kopuzņēmums "Reho"" ("Reho") izbeigts maksātnespējas process, liecina informācija "Firmas.lv".

Rīgas pilsētas tiesa lēmumu izbeigt "Reho" maksātnespējas procesu pieņēmusi 2024.gada 6.decembrī. Kompānijai maksātnespējas process izbeigts, jo ir izpildīts kreditoru prasījumu segšanas plāns.

Vienlaikus, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, 2024.gada 6.decembrī kompānijai "Reho" bija VID administrēto nodokļu parāds 2,828 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas tiesa "Reho" pasludināja par maksātnespējīgu 2022.gada 1.decembrī.

"Reho" nenodrošināto kreditoru prasījumi bija pieteikti 5,116 miljonu eiro apmērā, liecina iepriekš Maksātnespējas reģistrā publicētais maksātnespējas procesa administratores paziņojums.

Tāpat ziņots, ka 2022.gada 1.martā kompānijai tik ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, taču 2022.gada 26.oktobrī Rīgas apgabaltiesa tiesiskās aizsardzības procesa lietu izbeidza, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plāns neatbilda Maksātnespējas likuma prasībām. Rīgas pilsētas tiesa 2022.gada 1.decembrī pasludināja "Reho" par maksātnespējīgu.

Lauksaimniecības nozares līderis Latvijā un viens no lielākajiem graudu eksportētājiem Baltijā LATRAPS ir paziņojis par savu pirmo publisko obligāciju piedāvājumu, kurā plāno piesaistīt līdz 8 miljoniem eiro. LATRAPS mērķis ir ne tikai tirgot graudus vietējam un ārvalstu patēriņam, bet arī attīstīt augstas pievienotās vērtības produktus ar ievērojamu biznesa potenciālu, tāpēc piesaistīto kapitālu plānots izmantot, lai Latvijā izveidotu Ziemeļeiropā modernāko zirņu proteīna izolāta ražotni ASNS Ingredient, Dienas Biznesam atklāja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Ievadam pastāstiet īsumā par LATRAPS, tā tapšanu, vēsturi un attīstību.

Es atkāpšos vēsturē vēl pirms kooperatīva izveidošanas, jo tā radīšanas iemeslus var izprast, tikai saprotot kontekstu. Laukos kooperācija ir notikusi tik ilgi, cik vien mēs spējam sevi atcerēties.

Pirmkārt, zemnieks ir ierobežots ar sava konkrētā zemes gabala izmēru. Otrkārt, zemes apsaimniekošana ir naudas, ieguldāmā darba un tehnisko palīglīdzekļu ziņā intensīva, tie nepieciešami gan zemes apstrādei, gan kultūraugu kopšanai, gan ražas novākšanai. Līdz ar to katrs zemnieks agri vai vēlu nonāk pie jautājuma: vai tiešām man viss, ko lietošu vien pāris mēnešus gadā, lai apstrādātu savu zemi, ir jāiegādājas vienam pašam? Šis jautājums ir rosinājis zemniekiem skatīties pāri savai teritorijai un iedomātajam žogam uz kaimiņiem, lūkojot, vai nav iespējams izmantot kādu agregātu vai realizēt kādu ieceri kopā.

Japāna trešdien izlaida pirmās jaunās banknotes pēdējo 20 gadu laikā, kas ir aprīkotas ar trīsdimensionālu hologrammu tehnoloģiju pret viltošanu.

Premjerministrs Fumio Kisida atzinīgi novērtēja mūsdienīgās pretviltošanas pazīmes jaunajās 10 000 jenu, 5000 jenu un 1000 jenu banknotēs.

"Es ceru, ka cilvēkiem patiks jaunās naudaszīmes un tās palīdzēs padarīt enerģiskāku Japānas ekonomiku," premjers sacīja reportieriem Japānas Bankā.

Neraugoties uz jauno banknošu skaļo prezentāciju, derīga būs arī līdz šim apgrozībā esošā nauda. Cilvēkiem vēl arvien būs vajadzīgas vecāku laidienu banknotes izmantošanai preču automātos un samaksai par braucienu autobusā, ziņoja vietējie mediji.

Kisida atzīmēja, ka uz jaunajām banknotēm attēlotie cilvēki simbolizē Japānas kapitālismu, sieviešu līdztiesību un zinātniskās inovācijas.

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad pirmajos sešos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 4,873 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,5% jeb 341,296 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada pirmajā pusgadā ar maksājumu kartēm izņemta 2,497 miljardu eiro apmērā, kas ir par 2,5% jeb 64,734 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Šogad pirmajā pusgadā skaidras naudas izmaksas veidoja 33,9% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pagājušā gada pirmajā pusgadā - 36,1%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veidoja 43,8% (pērn attiecīgajā periodā - 42,7%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,4% (3,4%). Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada pirmajā pusgadā veikti kopumā 3,226 miljardu eiro apmērā, kas ir par 6,4% vairāk nekā 2023.gada pirmajā pusgadā, tostarp apģērbu veikalos - 249,337 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,8%.

Vērienīgajā nelegālas tabakas ražošanas lietā uzlikti aresti īpašumiem 13 miljonu eiro vērtībā un konfiscēts atjaunotu luksusa retro automašīnu parks, aģentūru LETA informēja Valsts policijā.

Valsts policija sadarbībā ar Valsts robežsardzi pagājušajā nedēļā vērienīgā operācijā aizdomās par nelegālu tabakas ražošanu aizturējusi 32 personas, apturot starptautisku organizētās noziedzības tīklu. Ludzā atklāta nelikumīgu cigarešu ražotne ar ražošanas iekārtām un izejvielām, kā arī konfiscēts kopumā gandrīz 300 miljonu cigarešu un apmēram 47 tonnas sasmalcinātas tabakas lapu.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības smago un sērijveida noziegumu apkarošanas (ONSSNAP) pārvaldes 3.nodaļas amatpersonas divu gadu garumā veica izmeklēšanu par starptautisku organizētu noziedzīgu tīklu, kurš nodarbojās ar nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanu, produkcijas kontrabandu un realizāciju gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.

Lai uzlabotu kopbraukšanas pakalpojuma kvalitāti un lietotāju pieredzi, kopbraukšanas platformā “Bolt” tagad ir pieejamas divas jaunas kategorijas – “Taxi” un “Taxi Comfort”, informē uzņēmums.

Šajās kategorijās pārvadājumus veiks taksometru automašīnas ar “dzeltenajām” numurzīmēm (TQ vai TX). Vienlaikus visās pārējās kategorijās, kā “Kids”, “Pets”, “Assist”, “XL” un citās, taksometru automašīnas nebūs pieejamas, un šajās kategorijās varēs norēķināties tikai ar “Bolt” aplikāciju.

Braucieni jaunajās “Taxi” un “Taxi Comfort” kategorijās būs ātrāki, jo taksometri var izmantot sabiedriskā transporta joslas. Maksājumus varēs veikt gan skaidrā naudā, gan ar norēķinu karti, gan “Bolt” aplikācijā.

Braucieniem “Taxi” kategorijā tiek piemērots kategorijas “Bolt” 1.2x tarifs, savukārt “Taxi Comfort” kategorijā braucienam tiek piemērots kategorijas “Bolt” 1.4x tarifs, jo šī kategorija piedāvā paaugstinātu komforta līmeni. Tarifi šajās kategorijās paliks nemainīgi arī paaugstināta pieprasījuma situācijās. Gadījumā, ja lietotājs vēlas izmantot jau ierastās populārās kategorijas, piemēram, “Kids”, “Pets”, “Assist” un “XL”, taksometru automašīnas tajās nebūs pieejamas, un turpmāk šajās kategorijās par braucienu varēs norēķināties tikai ar “Bolt” aplikāciju. Līdz ar to “Bolt” aplikācijā Rīgā ir pieejamas jau 11 braucienu kategorijas – “Taxi”, “Taxi Comfort”, “Bolt” jeb standarta kategorija, “Economy”, “Comfort”, “Kids”, “Pets”, “Assist”, “XL”, “Premium” un “Tesla”. Ierastajās braucienu kategorijās, gluži kā līdz šim, darbojas atšķirīgs tarifs, kas ir piemērots katras kategorijas specifikai.

Igaunijā nākamgad plāno lielāko daļu papīra kvīšu par veiktajiem darījumiem un rēķinu aizstāt ar digitāliem darījumu apliecinošiem dokumentiem, paredz Igaunijas Ekonomikas ministrija izstrādātais likumprojekts.

Likumprojekta mērķis ir grozīt patērētāju aizsardzības likumus, kas regulē pirkuma kvīšu un atbilstoši ilgtermiņa līgumiem nosūtītu rēķinu izsniegšanu. Grozījumu mērķis ir samazināt drukāto kvīšu un pa pastu izsūtītu rēķinu daudzumu.

Pašlaik likums noteic, ka kvīts papīra formātā ir jāizsniedz, ja darījuma summa pārsniedz 20 eiro. Ekonomikas ministrija ierosina no tādas normas atteikties.

Ministrijā norādīja, ka tas pozitīvi ietekmētu vidi, uzņēmējiem samazinot savu ekoloģisko pēdu un patērētājiem atsakoties no dokumentiem papīra formātā. Vienlaikus ministrija atzīst, ka daļa patērētāju, jo īpaši seniori, joprojām vēlētos saņemt kvītis un ikmēneša rēķinus papīra formātā.

Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Alus darītavas pērk visās valstīs, un kapitāla kustība ir normāla lieta, bet Latvijas īpatnība ir tā, ka ražošana visu laiku iet prom no mums, vismaz, ja runājam par aldariem - ir Latvijas zīmoli, ir sortiments, bet alus nav tapis Latvijā. Septembri vietējie aldari gaida ar cerībām, jo lielveikalu plauktos produkciju rotās karodziņi, ļaujot patērētājam identificēt vietējos ražotājus.

To intervijā Dienas Biznesam teic alus darītavas Labietis vadītājs un Latvijas Neatkarīgo aldaru biedrības prezidents Reinis Pļaviņš.

Labietis augusta izskaņā svinēja kompānijas 11. pastāvēšanas gadadienu, un šajā laikā ir bijis daudz notikumu. Pēdējais no tiem skāra arī patērētājus, proti, iepakojuma maiņa, pārejot uz bundžām, lai nelietotu Krievijā ražotas pudeles, uz brīdi pat radīja šī zīmola produkcijas iztrūkumu lielveikalu plauktos.

Fragments no intervijas

Kādēļ tik daudz alus darītavu ir pārdotas ārvalstu kompānijām, un kādēļ ražošana tiek pārcelta uz citām valstīm? Ko īsti pērk - ražotni vai zīmolu?

Noteikti nav iemesla pārmest tiem pārdevējiem. Nepārmetīšu uzņēmējam, kurš jau pensijas gados - pēc 30 darba gadiem pārdod uzņēmumu un vēlas izbaudīt pelnītu atpūtu. Tas, ka viņš nevēlas uzlikt atbildību savai mākslu mīlošajai meitai vai dēlam, ir tikai saprotami. Tas, ka alus darītavas pārdod, ir pilnīgi normāls process. Jautājums - kurš tās pērk un kādēļ? Skaidra lieta, ka pērk tie, kuriem ir nauda, un vietējiem naudas vēl nav tik daudz. Vismaz tajā laikā, kad tika pārdotas lielās alus darītavas, vietējiem nebija tāda kapitāla. Turklāt, pērkot alus darītavu, nepērk pašu ražotni, iekārtas vai ēku. Pērk zīmolu, tirgus daļu, pārdošanas kanālus! Protams, ka ārvalstu korporācijai, kurai vairākās valstīs pieder vairākas alus darītavas, ir iespēja tirgotājiem nodrošināt plašu sortimentu. Kroga īpašnieks no viena ražotāja var saņemt virkni alus un citu dzērienu zīmolu un viegli nodrošināt plašu piedāvājumu plauktos. Tikai vietējie dzērieni šādos krogos iekšā vairs netiek, jo plaukti pilni un līgumi arī saslēgti ar noteikumiem.

Valsts budžeta stabilitāti apdraud paškaitējoša nodokļu politika, nevis ēnu ekonomika. Šādi secinājumi izriet, veicot Latvijā iekasēto akcīzes nodokļu ekonomisko analīzi no 2014. līdz 2023. gadam un redzot jaunākās tendences 2024. gadā.

Kā liecina jaunākie CSP dati par IKP, tad 2024. gada 2. ceturksnī Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 10,44 miljardi eiro. Savukārt 2023. gada 2. ceturksnī IKP faktiskajās cenās bija 10,17 miljardi eiro. Šī gada pirmajā pusgadā degvielas akcīzes nodokli Latvijā iekasēja par 0,71% mazāk nekā pērn. Tā kā pašreizējās cenās šogad 2. ceturksnī Latvijas IKP bija par 2,64% lielāks nekā tajā pašā ceturksnī 2023. gadā, tad Latvijā iekasētās degvielas akcīzes apjoms pret IKP turpina strauji samazināties.

Pērn, gatavojot valsts budžetu 2024. gadam, Finanšu ministrijas ekselisti izrēķināja (bet Saeimas vairākums bez jebkādas kritikas un šaubām to pilnībā akceptēja), ka šīgada martā, paceļot alkohola akcīzes nodokli vidēji par 8,8%, valsts budžeta ienākumiem no alkohola akcīzes vajadzētu palielināties vidēji par 8,8%. Taču ir noticis pretējais - valsts budžeta ienākumi no alkohola akcīzes nodokļa šī gada jūnijā nevis palielinājās, bet samazinājās un bija par 3,7% mazāki nekā gadu iepriekš.

Ar valsts ieguldīto naudu nekad nav tikusi apzīmēta Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" vērtība, intervijā uzsvēra "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss.

Viņš skaidroja, ka no šī fakta sākās problēmas, jo uzņēmuma vērtība šodien nav savulaik ieguldītās naudas vērtība. "Es ļoti vēlos, lai cilvēki to saprastu. Pieņemsim uz brīdi, ka uzņēmuma vērtība šodien ir 100 miljoni eiro. Valsts daudzu gadu laikā ir ieguldījusi 526 miljonus eiro. Jūs man piekritīsiet, ka valsts gadu gaitā ieguldītajam šodien vairs nav tādas vērtības?" sacīja Gauss.

Viņš uzsvēra, ka kompānijas vērtību nosaka tas, cik kāds būtu gatavs maksāt konkrētā brīdī, lai iegūtu 100% uzņēmuma.

"Kad valsts visus šos gadus ieguldīja naudu uzņēmumā, tā nebija uzņēmuma vērtība. Tāpēc, samazinot pamatkapitālu, jūs nesamazināt vērtību," norādīja Gauss.

Šogad būtiski pieaudzis zādzību skaits no zemnieku saimniecībām, kas nodarbojas ar augkopību, informē biedrība “Zemnieku saeima”.

Ņemot vērā augu aizsardzības līdzekļu augsto cenu un pieprasījumu nelegālajā tirgū, garnadži sākuši pastiprināti apmeklēt saimniecības.

Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Vienas 5 litru aizsardzības līdzekļu kannas cena var sasniegt pat 400 eiro. Tāpēc, protams, zagļiem tas ir labs ķēriens. Tālāk jau nozagtais tiek pārdots Lietuvā vai tepat, Latvijā, mazdārziņu īpašniekiem vai citiem saimniekiem. Gribu uzsvērt, ka tirgot un iegādāties izmantošanai augu aizsardzības līdzekļus drīkst tikai tie, kas saņēmuši speciālas atļaujas, jebkādas darbības melnajā tirgū ir kategoriski aizliegtas.”

Lauksaimniekiem ir jāizvērtē riski, un augu aizsardzības līdzekļi jāglabā drošās, slēdzamās noliktavās, vislabāk arī slēgtā teritorijā, kā arī ar informāciju par glabāšanas vietām nevajadzētu dalīties ar citām personām. Būtu jāapsver šīs noliktavas aprīkot arī ar videonovērošanas kamerām un kustību sensoriem.

Latvijas Banka strādā pie regulējuma, lai no nākamā gada krīzes situācijās iedzīvotāji ar banku kartēm varētu norēķināties par pārtiku, pirmās nepieciešamības precēm, degvielu un medikamentiem 200 eiro vērtībā arī tad, ja nedarbojas interneta sakari, intervijā teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka tāpat pastāv maksājumu sistēma, kuru Latvijas Banka krīzes situācijās, kad tiek ietekmēti interneta sakari, var izmantot un veikt norēķinus starp sistēmiski svarīgajām bankām.

Veikti arī pasākumi, lai saglabātu bankomātu tīklu visā Latvijā, tā nodrošinot pieeju skaidrajai naudai, kā arī noteikti kritiskie bankomāti, ar kuru starpniecību krīzes situācijās nodrošinātu pastiprinātu apgādi ar skaidro naudu.

"Te nevajag domāt, ka tas ir saistīts tikai ar militārām lietām. Arī plūdu, citu krīžu laikā tas ir izmantojams," sacīja Kazāks.

Savukārt jautāts, kā vērtēt Finanšu ministrijas ierosinājumus, kas ir mērķēti uz skaidras naudas aprites lielāku kontroli, Kazāks atbildēja, ka skaidra nauda bija, ir un būs, kamēr vien cilvēki vēlēsies to izmantot, kā arī tā ir ļoti svarīga dažādās krīzes situācijās, kā to pierādīja arī Ukrainas pieredze. Tomēr Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta ierosināto izmaiņu mērķis ir ēnu ekonomikas izplatības ierobežošana.

Lai arī pērn uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu skaits Baltijas valstīs samazinājās par 13%, ko ietekmēja investoru piesardzība dēļ ekonomiskajām un ģeopolitiskajām neskaidrībām, tomēr uzņēmēji aizvien ir gatavi pārdot savu biznesu.

Paredzams, ka līdz ar procentu likmju kritumu, pieaugs arī investoru interese. Tāpēc Latvijas uzņēmumiem ir jāapzinās savas iespējas un arī mājas darbi, kas veicami pirms biznesa pārdošanas. Latvija arī šajā jomā būtiski atpaliek no Igaunijas un Lietuvas, kur pārdošanas un apvienošanas darījumu skaits ir teju trīs reizes lielāks. Ar ko tad sākt?

Pašam vai ar konsultantu?

Uzņēmuma pārdošanas process ir diezgan specifisks un prasa arī nozīmīgus laika resursus. Tāpēc ir vērts apdomāt par pieredzējuša konsultanta (brokera) piesaisti, kurš var gan ne tikai nozīmīgi ietaupīt uzņēmuma vadītāja laiku, pārvaldot biznesa pārdošanas darījumu, bet ar saviem padomiem un kontaktiem nozīmīgi uzlabot uzņēmuma pārdošanas cenu, vairākkārtīgi atpelnot savu komisiju. Biznesa pārdošanas konsultantu atlīdzība parasti sastāv no divām komponentēm: fiksēta mēneša vai pārdošanas posmu atlīdzība un veiksmes komisija, kas mēdz būt 3-6% apmērā no biznesa pārdošanas cenas. Te gan jāatzīmē, ka biznesa pārdošanas konsultanti ir gatavi uzņemties darījumus, ja sagaidāmā biznesa pārdošanas vērtība pārsniedz 1 miljonu eiro. Mazākiem darījumiem uzņēmuma vadītājam ir diemžēl jātiek galā pašam.

Latvijā nepieciešama pamatīga visu birokrātisko procedūru revīzija.

Valsts parāda apkalpošanas izmaksu straujais pieaugums prasa nekavējoši palielināt nodokļu ieņēmumus, kas nepastarpināti paredz radīt labvēlīgus nosacījumus uzņēmējdarbības attīstībai. Finanšu ministrijas prognozes par to, ka valsts parāda apkalpošanas izmaksas 2025. gadā pārsniegs 507 miljonus eiro, kamēr 2022. gadā tās bija vien nepilni 167 miljoni eiro, ir salīdzināmas ar sarkanās lampiņas iedegšanos vadības panelī. Var jau šo ļoti straujo valsts parāda apkalpošanas izmaksu pieaugumu norakstīt uz ģeopolitiskās situācijas radīto defektu, tomēr ilgtermiņā ar šādu attieksmi nekur tālu tikt nevarēsim, jo agrāk vai vēlāk būs jāiemācās dzīvot no pašu nopelnītā, nevis nemitīgi palielinot valsts parādu. Latvijas austrumu robeža paliek, kur bijusi, un Eiropas Centrālas bankas paaugstinātās bāzes procentlikmes ir ne tikai sadārdzinājušas valsts parāda apkalpošanas izmaksas, bet vienlaikus pamatīgi slāpējušas ekonomiskās aktivitātes Latvijas (un ne tikai) ražotāju lielākajos noieta tirgos. Bagātības radītāju – nodokļu maksātāju – kopēji samaksātās summas ir iespaidīgas, taču tik un tā nespēj nosegt visas vajadzības. Turklāt sabiedrības vajadzības pēc finansējuma tādu būtisku funkciju kā valsts drošība, veselība, izglītība, zinātne, infrastruktūras nodrošināšanai pieaug.Atliek vienīgais risinājums, kādu līdz šim pazīst valdība – paredzēt budžeta deficītu. Situāciju vēl satraucošāku padara fakts, ka būtisku valsts izdevumu pozīciju (vai to deficītu) nodrošina vēl pašreiz pieejamā Eiropas Savienības struktūrfondu nauda, bez kuras situācija būtu ļoti kritiska.

Latvijā ar maksājumu kartēm šogad deviņos mēnešos veikti bezskaidras naudas norēķini 7,496 miljardu eiro apmērā, kas ir par 8% jeb 555 miljoniem eiro vairāk nekā 2023.gada deviņos mēnešos, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Savukārt skaidra nauda 2024.gada deviņos mēnešos ar maksājumu kartēm izņemta 3,799 miljardu eiro apmērā, kas ir par 0,8% jeb trīs miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada deviņos mēnešos.

Šogad deviņos mēnešos skaidras naudas izmaksas veidoja 33,6% no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, kamēr pērn deviņos mēnešos - 35,6%.

Savukārt norēķini veikalos 2024.gada deviņos mēnešos veidoja 43,9% (pērn attiecīgajā periodā - 43%) no kopējā darījumu apmēra ar maksājumu kartēm, tostarp norēķini apģērbu veikalos veidoja 3,9% (3,4%).

Norēķini ar maksājumu kartēm veikalos 2024.gada deviņos mēnešos veikti kopumā 4,957 miljardu eiro apmērā, kas ir par 7,1% vairāk nekā 2023.gada deviņos mēnešos, tostarp apģērbu veikalos - 435,64 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 20%.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas sāktā un izmeklētā kriminālprocesā Eiropas Prokuratūra (EPPO) Rīgā un Viļņā veikusi plaša mēroga operāciju pret noziedzīgu sindikātu, kas tiek turēts aizdomās par sarežģītu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpšanas shēmu saistībā ar elektronisko preču tirdzniecību, aģentūru LETA informēja VID pārstāvji.

VID informē, ka īstenotā krāpšana radījusi PVN zaudējumus vairāku Eiropas Savienības (ES) valstu budžetos kopumā aptuveni 297 miljonu eiro apmērā.

Izmeklēšanā noskaidrots, ka aizdomās turētie ir dibinājuši uzņēmumus 16 ES dalībvalstīs, darbojoties kā likumīgi elektronisko preču piegādātāji. Kopumā ar tiešsaistes tirdzniecības vietu starpniecību tiešajiem klientiem ES teritorijā pārdotas populāras elektroniskās ierīces vairāk nekā 1,48 miljardu eiro vērtībā, radot zaudējumus vairāku ES dalībvalstu budžetos.

Pircēji nomaksāja PVN par iegādātajām precēm, savukārt uzņēmumi, iespējams, izmantojot fiktīvu uzņēmumu ķēdi, kuriem bija pienākums veikt nodokļu nomaksu, nepildīja nodokļu saistības. Līdzekļi, kas iegūti no preču pārdošanas, tika pārskaitīti uz ārzonas kontiem.