Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".
Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.
Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.
Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.
"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.
Pieaugusi arī viedtālruņu izmantošana maksājumos, sasniedzot 22,5%, kamēr 2023.gada augustā tie bija 19%, bet 2023.gada februārī - 16%. Vienlaikus pusgada laikā nemainīga - 68% līmenī - saglabājusies bezkontakta karšu izmantošana, kas ir pieaugums par pieciem procentpunktiem salīdzinājumā ar 2023.gada februāri.
SIA "Latvijas fakti" direktors Aigars Freimanis "Maksājumu radarā" informē, ka vairāk un aktīvāk bezskaidrās naudas norēķinu iespējas izmanto respondenti ar augstāko izglītību un lielākiem ienākumiem. Neraugoties uz relatīvi zemāku ienākumu līmeni, jaunās norēķinu tehnoloģijas aktīvi izmanto aptaujas dalībnieki vecumā no 15 līdz 24 gadiem.
"Varbūt ne pārāk strauji, tomēr stabili pieaug maksājumu veikšana ar bezkontakta karti un mobilo viedtālruni. Interesanti, ka norēķinus ar bezkontakta karti labprāt veic gan jaunieši, gan arī patērētāji pensijas vecumā. Maksājumus ar viedtālruni vairāk veic gados jauni cilvēki, savukārt aptaujas dalībnieki pensijas vecumā ir krietni atturīgāki. Iespējams, pensijas vecuma cilvēku atturība ir saistīta ar viņu īpašumā esošajiem viedtālruņiem. Tie bieži vien ir vecāki modeļi, tie netiek tik bieži mainīti, un to tehnoloģiskās iespējas ir ierobežotas," komentē Freimanis.
Skaidrās naudas īpatsvara kritums maksājumos ir viens no iemesliem, kāpēc Latvijas Banka ir izstrādājusi un iesniegusi Finanšu ministrijā Kredītiestāžu likuma grozījumu projektu.
Kā "Maksājumu radarā" informē Latvijas Bankas padomes locekle Zita Zariņa, iecerēts papildināt Kredītiestāžu likumu ar pantu, kurā noteikti kritēriji, piemēram, banka sniedz ar maksājumu kontu saistītus pakalpojumus to kredītiestāžu noteikšanai, kurām ir būtiska nozīme skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanā Latvijā un uz kurām tiek attiecināts pienākums nodrošināt klientam sniegtā skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma atbilstību noteiktām prasībām.
Pašreizējā tirgus situācijā par nozīmīgām kredītiestādēm atzīstamas četras pēc klientu maksājumu kontu skaita un iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmēra lielākās bankas Latvijā, proti, "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank" Latvijas filiāle, kuras ir arī kritisko finanšu pakalpojumu sniedzējas.
Kredītiestāžu likumā tiks noteiktas vairākas prasības skaidrās naudas saglabāšanai, piemēram, attiecībā uz galveno skaidrās naudas izmaksas pakalpojuma sniegšanas instrumentu - bankomātiem, to ģeogrāfisko sasniedzamību, darbības un pieejamības laiku, skaidrās naudas izmaksas limitiem un tamlīdzīgi.
"Ceram uz atbildīgo institūciju un parlamenta atbalstu šo grozījumu virzīšanā. Skaidrās naudas loma līdzās bezskaidrajai naudai joprojām ir ļoti nozīmīga, piemēram, tā joprojām veido aptuveni ceturto daļu no kopējiem maksājumiem un pārskaitījumiem. Skaidrā nauda ir arī svarīgs ekonomiskās drošības elements dažādu krīžu gadījumos," uzsver Z.Zariņa.
Aizvadītā pusgada laikā būtiski jaunumi sagaidīti kriptoaktīvu tirgos, norāda Latvijas Bankas moderno maksājumu eksperts Reinis Vecbaštiks. Šā gada 10.janvārī ASV Vērtspapīru un biržu komisija apstiprināja 11 biržā tirgotus fondus (ETF), kuru pamatā ir pazīstamākais kriptoaktīvs "Bitcoin" (BTC). ETF ir ieguldījumu fondi, kas kotējas biržā un var sastāvēt no vairākām aktīvu klasēm, piemēram, akcijām, obligācijām, valūtas instrumentiem, izejvielām un citām.
Kriptoaktīvu iekļaušana ETF un nonākšana "tradicionālajā" biržā pavērs iespējas plašākai sabiedrības daļai veikt ieguldījumus BTC, skaidro Vecbaštiks. Līdz šim kriptoaktīvu iegūšana bija samērā komplicēta - to varēja paveikt specializētās biržās vai ar īpašu digitālo maciņu palīdzību. Pēdējo mēnešu notikumi veicinājuši straujas BTC cenas pārmaiņas, tai sasniedzot vēsturiskus rekordus, bet vēlāk vērtībai nedaudz atkāpjoties.
"Pašreizējie notikumi kriptoaktīvu pasaulē liecina, ka varēsim sagaidīt būtiskas vērtības svārstības ne tikai BTC, bet arī citiem kriptoaktīviem, ņemot vērā šā tirgus ciešo savstarpējo saistību. Ikvienam, kurš izvēlas veikt ieguldījumus kriptoaktīvos, ir jāapzinās ar tiem saistītie riski un dažādie ārējie faktori, kas spēj ietekmēt šo aktīvu vērtību," uzsver Vecbaštiks.
Šīs norises arvien vairāk ietekmē arī Latvijas iedzīvotājus. 2024.gada februāra "Latvijas faktu" aptauja liecina, ka par kriptoaktīviem ir dzirdējuši 94% Latvijas iedzīvotāju, kas ir deviņu procentpunktu pieaugums gada laikā. Gada laikā arī no 4% līdz 7% audzis to cilvēku skaits, kuru īpašumā ir bijuši kriptoaktīvi.
"Maksājumu radarā" apkopota jaunākā informācija par Latvijas iedzīvotāju, uzņēmēju un sabiedrības kopumā naudas izmantošanas paradumiem, izmantojot tirgus un sociālo pētījumu aģentūras "Latvijas fakti" veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātus.
"Maksājumu radars" tiek publicēts reizi pusgadā un pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē.