Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Tradicionāli nomaksu jeb iespēju par preci vai pakalpojumu norēķināties pa daļām, izmanto dažādu elektropreču un mājsaimniecības preču iegādei. Pēdējos gados pakalpojumu klāsts, kurus var iegādāties uz nomaksu, ir paplašinājies. Pērn ievērojami augusi iedzīvotāju interese arī par medicīnas pakalpojumu saņemšanu, par tiem norēķinoties vēlāk.

Saskaņā ar “Inbank” datiem, 2023. gadā noslēgts pat par 89 % vairāk līgumu par medicīnisko pakalpojumu finansēšanu, bet piešķirtā finansējuma apjoms audzis pat par 128 %, nekā gadu iepriekš.

“Inbank” vidējā uz nomaksu izsniegtā finansējuma summa medicīnas pakalpojumiem bija 1503 eiro, un klienti visbiežāk izvēlējās 12 mēnešu apmaksas termiņu.

“Pieaug to cilvēku skaits, kuri nevēlas ilgi gaidīt valsts apmaksātu medicīnas pakalpojumu, radot lielāku interesi par privātajām medicīnas iestādēm. Tomēr salīdzinoši augsto cenu dēļ, cilvēki arvien biežāk izskata dalītā maksājuma iespēju. Dažkārt veselības likstas uzrodas negaidot, radot neparedzētu finansiālo slogu, tāpēc cilvēki ir izvēles priekšā - ārstēšanu atlikt, atteikties no citiem izdevumiem vai maksāt pa daļām. Iespēja medicīnas pakalpojumus saņemt uz nomaksu pieaug gan no klientiem, gan no medicīnas iestādēm. Mūsu novērojumi liecina, ka šo pakalpojumu izmanto ne tikai dārgākiem medicīnas pakalpojumiem virs 1000 eiro, bet nereti arī nelielām summām, jau sākot no 75 eiro,” stāsta “Inbank Latvia” vadītājs Dainis Skrinda.

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo SIA "Velve" turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu, informē slimnīca.

Uz 2023.gada 31.decembri SIA "Velve" kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms ir 26 miljoni eiro. Pretēji būvnieku 2023.gada decembra solījumiem SIA "Velve" būvdarbi nenotiek atbilstošā kapacitātē, atkārtotas pārbaudes liecina, ka problēmas ar pelējumu pagrabstāvā no būvnieka puses nav novērstas, un termiņu kavējumi turpina ietekmēt slimnīcas darbu.

Kā ziņots iepriekš, Stradiņa slimnīcas vadība ir veikusi virkni darbību, lai veicinātu projekta un būvniecības darbu apjoma paātrināšanu, t. sk. nodrošinājusi efektīvāku saziņu starp iesaistītajām pusēm, kopīgu darbu izpildes termiņu izsekojamības mērķiem, paātrinājusi būvdarbu nodošanas procesu un uzlabojusi finanšu plūsmu. Tāpat piesaistīts būvekspertīzes uzņēmums projekta strīdu un problēmu risināšanai, kā arī papildu cilvēkresursi projekta vadības komandai. Vienlaikus notikusi pāreja uz ārējo būvuzraudzību, veikta noliktavu apsekošana ieturēto līdzekļu izmaksai par piegādātajiem būvmateriāliem ar mērķi uzlabot naudas plūsmas apriti, noslēgtas trīspusējās būvizstrādājumu piegādes vienošanās ar uzņēmumiem tiešo norēķinu veikšanai u. c.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien galīgajam lasījumam Saeimā atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas aizliegs krievu valodas izmantošanu bankomātos.

Komisija atbalstīja priekšlikumu, ka kredītiestādes nodrošinātajiem bankomātiem jābūt iestatītiem latviešu valodā (arī latgaliski), kā arī papildus tie drīkst būt iestatīti Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vai kandidātvalstu oficiālajās valodās.

Lai kredītiestādes varētu ieviest jauno nosacījumu, kas prasa bankomātu pārprogrammēšanu, plānots, ka šīs izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 30.janvārī.

Kopumā grozījumu mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā.

Ar grozījumiem paredzēts noteikt minimālās prasības, lai kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir nodrošināt skaidrās naudas pieejamību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā, nosakot minimālās prasības pakalpojumam, kura rezultātā kredītiestādes klientam ir iespējams izņemt skaidro naudu no maksājumu konta kredītiestādē.

Likumprojekta anotācijā teikts, ka Latvijā par galveno maksāšanas līdzekļa veidu arvien vairāk nostiprinās bezskaidrās naudas norēķini. Taču, neskatoties uz bezskaidrās naudas norēķinu pieaugumu, skaidrās naudas norēķini joprojām ir aktuāli - saskaņā ar Latvijas Bankas aptaujas "Maksājumu radars" datiem 2024.gada februārī skaidrās naudas maksājumi vidēji veidoja 23% no ikdienas maksājumiem.

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka skaidrās naudas pieejamības nozīme pieaug situācijās, kad nav pieejamas maksājumu sistēmas, savukārt skaidrās naudas infrastruktūra būtiski samazinās, tai skaitā pēdējos gados būtiski samazinājies kredītiestāžu filiāļu un norēķinu centru skaits, kuros ir iespējams saņemt skaidro naudu.

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca (PSKUS) aicina SIA "Velve" pildīt līgumsaistības, veicot pelējuma skartā pagrabstāva demontāžu, kā arī apmaksāt līgumsodu, informēja slimnīcas padomes konsultante Gundega Vārpa.

SIA "Velve" adresētajā vēstulē Stradiņa slimnīca norāda, ka būvnieks līdz šim nav izpildījis 2020.gada 27.augustā noslēgtajā būvniecības līgumā minētos darbu izpildes nosacījumus, kā arī tiek būtiski kavēti plānotie būvdarbu izpildes termiņi un naudas plūsma. Tā rezultātā iestājies Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļu neapguves risks. Tāpat konstatēta neatbilstoša būvdarbu izpildes kvalitāte - piemēram, gandrīz 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā nav novērsts pelējums - un ikdienas būvniecības procesa norise, kā arī darbu progress neatbilst tam, par kādu abas puses vienojušās.

Slimnīca akcentē, ka tās jaunbūvējamā korpusa A2 pagrabstāvā atklāts pelējums būvnieka nolaidības dēļ. Pelējuma klātbūtne ir kategoriski nepieļaujama telpās, kurās paredzēts uzturēties pacientiem un ārstniecības personālam. Saskaņā ar projektu teju 8000 kvadrātmetru plašajā pagrabstāvā paredzēts izvietot operāciju bloku, kam ir īpaši augstas drošības prasības.

Plašāka bezskaidras naudas izmantošana ir svarīgs solis gan efektīvai uzņēmējdarbības nodrošināšanai un digitalizācijas brieduma veicināšanai valstī, gan arī tas ir instruments ēnu ekonomikas mazināšanai, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Olga Bogdanova.

Viņa norāda, ka skaidru naudu bieži izmanto kā instrumentu ēnu ekonomikas aktivitātēm. Jo lielāka ir skaidras naudas aprite ekonomikā kopumā, jo vieglāk ir paslēpt ēnu ekonomikas izpausmes legālās skaidras naudas apritē. Attiecīgi, palielinoties bezskaidras naudas aprites īpatsvaram un naudas plūsmas caurskatāmībai, uzraudzības procedūras var būt vairāk automatizētas, samazinot administratīvo slogu gan nodokļu maksātājiem, gan nodokļu administrācijai.

Latvijā, līdzīgi kā daudzās citās valstīs, mazāku interesi par bezskaidras naudas norēķiniem izrāda mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), atzīst Bogdanova. Piemēram, tikai 11% MVU veic tirdzniecību tiešsaistē, un tikai 5% no MVU apgrozījuma veido e-komercija. Vienlaikus tieši MVU ir klasiski vērojama arī tendence uz salīdzinoši zemāku produktivitāti. Tas norāda uz nepieciešamību veicināt plašāku digitālo tehnoloģiju izmantošanu uzņēmumu vidū, gan ceļot uzņēmumu darbības efektivitāti, gan mazinot ēnu ekonomikas riskus.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) valde 6.februārī nosūtījusi būvuzņēmumam SIA "Velve" paziņojumu par slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšanas būvniecības līguma pārtraukšanu.

Līgums lauzts vienpusēji, jo SIA "Velve" nespēj pildīt līgumā noteiktās saistības - netiek ievēroti būvniecības termiņi, būvobjektā konstatēti būtiski defekti, kas netiek novērsti, objektā notikusi nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana, kā arī fiksēti citi līguma pārkāpumi. Būvniecības līgums tiks izbeigts ar 2024.gada 13.februāri, un patlaban Stradiņa slimnīca gatavojas būvobjekta pārņemšanai 2024.gada 20.februārī.

Saskaņā ar būvniecības līgumu Nr. SKUS 456/20 "A korpusa otrās kārtas būvdarbu veikšana Pilsoņu ielā 13, Rīgā" Stradiņa slimnīca ir tiesīga izbeigt līgumu, ja "Uzņēmējs savas vainas dēļ neievēro izpildes termiņu vai būvdarbi bez attaisnojoša iemesla netiek pildīti vispār, vai arī tiek pildīti tik lēni, ka tie acīmredzami var netikt pabeigti Līgumā noteiktajā termiņā, izņemot nepārvaramas varas apstākļus". Līgums lauzts, pamatojoties uz vairākiem līguma punktiem: 12.1.2. punkts - būvniecības termiņu neievērošana un apstākļi, kas skaidri liecina, ka termiņu ievērošanu nebūs iespējama nākotnē; 12.1.4. punkts - būvniecības defekti un to nenovēršana; 12.1.5. punkts - nesaskaņotu apakšuzņēmēju nodarbināšana objektā; 12.12. punkts - citi līguma pārkāpumi.

Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri (JV) virzītā zāļu cenu reforma ir sasteigta un sabiedrības gaidām neatbilstoša, paziņojumā pauž Latvijas Pensionāru federācija (LPF).

Organizācijā skaidro, ka pērnā gada rudenī veselības ministra biroja pārstāvji piedalījās LPF domes sēdē, kurā prezentēta ministra apņemšanās samazināt zāļu cenas Latvijā, cenšoties tās pielīdzināt Baltijas valstu - Lietuvas un Igaunijas zāļu cenu līmenim.

"Protams, mēs apsveicām un atbalstījām šādu iniciatīvu, turpmāk rūpīgi sekojot līdz visām VM aktivitātēm, kas liecināja par šī jautājuma virzīšanu tuvāk realizācijai," norāda LPF.

Taču ziņa par izstrādāto reformu farmācijas nozarē organizāciju esot pārsteigusi "tikpat pēkšņi, kā pārējo Latvijas sabiedrību". "Rūpīgāk iedziļinoties publiski pieejamajā informācijā par reformas būtību, secinām, ka zāļu cenu samazinājums notiek vien uz zāļu izplatītāju - apgādes uzņēmumu un aptieku cenu politikas regulējuma rēķina," apgalvo LPF.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) brīdina, ka no 1. janvāra gaidāmā zāļu pieejamības reforma, kas Veselības ministrijas (VM) gaiteņos ir iecerēta kā uzlabojums, faktiski kļūs par būtisku izaicinājumu visai nozarei un arī pacientiem.

Reforma vissmagāk sitīs tieši vietējiem nozares uzņēmumiem, kamēr ārvalstu farmācijas kompānijām ietekmes sviras pieaugs un tādējādi būs vēl plašākas iespējas visas Baltijas līmenī diktēt medikamentu cenas.

"Jau šobrīd tikai 5% Latvijas zāļu tirgū veido vietējie ražotāji, bet 95% zāļu importējam no ārvalstu farmācijas kompānijām. Jaunā reforma draud sagraut šo trauslo līdzsvaru un vēl vairāk nostiprināt importu, jo vietējo uzņēmumu attīstībai un investīcijām pieejamie resursi tiks noplicināti un tādējādi tie tiks atstāti izdzīvošanas režīmā. Turklāt reforma koncentrējas tikai uz aptiekām un apgādi, nevis dārgo orģinālpreparātu ražotāju cenām. Ja turpināsim vājināt vietējo ražošanu, aptiekas un apgādes sistēmu, mēs ne tikai kļūsim par importa zāļu ķīlniekiem, bet arī radīsim jaunas problēmas visā mūsu veselības sistēmā, kas jau šobrīd cīnās par izdzīvošanu," uzsver LZR izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Latvijā par galveno mazo nodokļu režīmu stratēģisko uzdevumu būtu nosakāms mērķis, lai visas personas, kas nodarbojas ar saimniecisko darbību vai tiek nodarbinātas īslaicīgos darbos, ir sociāli apdrošinātas, teikts Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sagatavotajā mazo nodokļu režīmu esošās situācijas novērtējumā un priekšlikumos tālākai diskusijai.

Lai gan šo mazo režīmu kopējais pienesums nodokļu ieņēmumos ir neliels, tie kopumā ietekmē nozīmīgu skaitu Latvijas iedzīvotāju, teikts novērtējumā. Mijiedarbība ar kādu no mazajiem nodokļu nomaksas režīmiem, darba grupas ieskatā, veido saimnieciskās darbības veicēju attieksmi pret nodokļu nomaksu, uzņēmējdarbības segmentā - izpratni par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, bet sociālās nodrošināšanas aspektā - uztveri par sociālo iemaksu sasaisti ar saņemtajiem pakalpojumiem un vienkārši sajūtu par to, vai nodokļu sistēma ir godīga pret vienādos apstākļos esošajiem.

Tāpat ēnu ekonomikas kontekstā regulāri kā paaugstināta riska zonā esoši tiek minēti kādā no šiem režīmiem strādājošie, secinājusi darba grupa.

Nodrošinājuma valsts aģentūra (NVA) ir pārtraukusi sadarbību ar vairāku ugunsdzēsēju depo būvniecībā iesaistīto uzņēmumu "Rere būve", jo tas ilgstoši nespēj izpildīt uzņemtās līgumsaistības un pabeigt darbus pilnā apjomā Dagdas un Ilūkstes depo, kā arī piegādāt nepieciešamās iekārtas Priekules un Iecavas depo ēkās, informēja NVA.

Aģentūra par pieņemto lēmumu būvkomersantu informējusi 19.augustā, nosūtot paziņojumu par līguma uzteikumu.

Kā norādījusi aģentūras direktore Ramona Innusa, lēmums pārtraukt līgumu nav bijis vienkāršs, bet "ir nopietni izvērtēts būvkomersanta līdz šim demonstrētais izpildījums, tādēļ šis ir optimāls risinājums, lai pēc iespējas mazinātu valsts budžetam nodarīto zaudējumu apmēru, sekmētu objektu pabeigšanu saprātīgā termiņā un to pilnvērtīgu ekspluatāciju".

Ilūkstes un Dagdas depo darbi tiekot kavēti kopš 2023.gada 1.jūlija, bet kopš šī gada maija vispār neesot pavirzījušies uz priekšu. Vērtējot faktisko darbu izpildes progresu iepriekšminētajā laika periodā, secināms, ka šajos objektos izpildīto darbu vērtība nav sasniegusi pat 2% no šo objektu kopējās būvdarbu vērtības, neskatoties uz būvkomersanta būvsapulcēs un vēstulēs dotajiem solījumiem pabeigt darbus noteiktos termiņos, klāsta NVA.

Neskatoties uz nespēju izpildīt vienu stratēģiski svarīgu projektu, būvnieku karteļa skandālā iesaistītā būvfirma SIA Velve pretendējusi uz citu apjomīgu, stratēģisku valsts iepirkumu.

Pagājušās nedēļas sākumā Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība nāca klajā ar satraucošu, publisku paziņojumu, ka slimnīcas jaunās A2 ēkas būvniecības procesa īstenošana ir apdraudēta, jo būvuzņēmums SIA Velve (kuru savulaik Konkurences padome (KP) pieķēra un arī sodīja tā sauktajā būvnieku karteļa lietā) turpina nepildīt savas būvniecības līgumā uzņemtās saistības, tostarp būtiski kavē plānoto būvdarbu izpildes termiņus, naudas plūsmas izpildi, kā arī nespēj sniegt pietiekamus un uzticamus pierādījumus par uzņēmuma spēju īstenot būvniecības līgumu. 2023. gada 31. decembrī SIA Velve kavējumu rezultātā slimnīcā neapgūtais ERAF finansējuma apjoms bija 26 miljoni eiro.

Šobrīd jaunā Liepājas cietuma būvniecības process ievirzījies noslēguma posmā, lai jau 2025.gada nogalē cietuma ēku koplekss tiktu nodots ekspluatācijā, informē Tieslietu ministrija.

Jaunais cietums Latvijas sodu izpildes sistēmā būs būtisks jaunums, lai nodrošinātu valsts iekšējo drošību.

Jaunajā Liepājas cietumā nodrošinās maksimāli efektīvu un sabiedrības drošībai atbilstošu sodu izpildi, jo īpaši plānotā, projektētā un piemērotā infrastruktūra ļauj ieslodzīto uzraudzības un apsardzes procesus veikt ar daudz mazākiem cilvēkresursiem, tāpēc cietuma personāls daudz lielākā mērā strādās ar resocializācijas un drošības pasākumiem. Jauno tehnoloģiju priekšrocības sniegs būtisku pienesumu uzraudzības, apsardzes un drošības jomā. Cietuma atklāšana ļaus slēgt vairākas ieslodzījuma vietas Latvijā, kas neatbilst mūsdienu prasībām, tostarp tagadējo Liepājas cietumu, kurš atrodas pašā pilsētas centrā. Vienlaikus jaunais cietums būs arī nozīmīga darba vieta liepājniekiem un reģionā dzīvojošajiem.

Augstākā tiesa (AT) šodien atcēlusi 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

AT atzina par pamatotiem vairākus prokurora iesniegtajā kasācijas protestā norādītos argumentus, tajā skaitā to, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā, ka mantkārīgs nolūks var izpausties arī citu personu materiālā stāvokļa uzlabošanā.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesas apgalvojums par pirmās instances tiesas veiktu no apsūdzības atšķirīgu noziedzīgā nodarījuma faktisko apstākļu pierādīšanu nav pamatots un neatbilst Kriminālprocesa likuma 455. panta trešās daļas jēgai, kā arī nav pamatots atzinums, ka nozieguma aprakstā jābūt norādītam, ka izdarītāji krāpšanā iesaistījuši atbalstītājus.

Apelācijas instances tiesa nav pamatojusi atzinumu par Krimināllikuma 195.panta otrajā daļā paredzētā nozieguma sastāva objektīvās puses neesību sakarā ar to, ka legalizēšanas darbības izdarītas pirms turpinātā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma pabeigšanas, un paudusi pretrunīgus atzinumus par finanšu līdzekļu izcelsmi.

Tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu Rīgas apgabaltiesa plāno turpināt skatīt 2.decembrī plkst.10, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Saistībā ar to, ka prokurore iesniegusi apsūdzības grozījumus lietas izskatīšanā šodien lietā tika pasludināts pārtraukums, jo apsūdzētie un viņu aizstāvji lūdza dot laiku, lai iepazītos ar grozīto apsūdzību un sagatavotos turpmākajam tiesas procesam.

Augstākā tiesa (AT) atcēla 2021.gada Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru visi tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie tika attaisnoti.

Apelācijas instances tiesa 2021.gada 12.jūlijā attaisnoja visus apsūdzētos krimināllietā par virszemes digitālāstelevīzijas ieviešanas projektu 2002.-2003.gadā un atbilstoši tam AS "Digitālais Latvijas radio un televīzijas centrs" (DLRTC) noslēgto līgumu ar kompāniju "Kempmayer Media Limited".

Ģimene ir tautas pamatu pamats. Katras atsevišķas ģimenes turība summāri veido visas tautas turību un valsts kopējo labklājību, tāpēc būtiski saprast, kā nauda kustas un kā tas atspoguļojas katrā ģimenē.

Iepriekš rubrikā Kuram tas rūp? atradām atbildi uz jautājumu «Kur rodas nauda?», bet tagad lūkosim, kā tā kustas, izdalot ģimeni dažādos tautsaimniecības sektoros. Pirmajā šīs tēmas rakstā Kur rodas nauda? (Diena, 05.04.2024.) noskaidrojām, ka pamatu pamats, lai nauda ienāktu Latvijā un sāktu sekmēt «tautsaimniecības spararata» griešanos, ir mūsu pakalpojumu un produktu eksports, bet lai tā tiktu efektīvi izmantota – sabalansēts darbinieku skaits privātajā un publiskajā tautsaimniecības sektorā.

Nauda rada naudu

Ja eksports ienes vismaz tik, cik apēd imports, tad arī iekšzemes vajadzībām radītās preces un pakalpojumi netraucēti turpina darbināt eksporta iedarbināto «tautsaimniecības spararatu», nodrošina daudzu procesu un servisu funkcionēšanu, nodokļu nomaksu valsts budžetā, no kura jau tiek finansēti sabiedrībai nepieciešamie pakalpojumi, arī publiskā servisa jeb valsts pārvaldes darbība. Pavisam vienkārši – visa šī procesa virsmērķis un uzdevums ir nodrošināt mūsu valsts un iedzīvotāju labklājību.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) reformā darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 cilvēku, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

"Izmaiņas būs ļoti lielas," teica Valainis, informējot, ka darbu varētu zaudēt vairāk nekā 30 cilvēku.

Tāpat viņš norādīja, ka reformā mainīsies gan LIAA darbinieku skaits, gan arī darbinieku atbildības sfēras, tostarp turpmāk LIAA darbaspēka resursi tiks koncentrēti darbam ar investīcijām un eksportu. "Investīciju jomā mēs plānojam trīskāršot darbinieku skaitu (..), tāpat vairākas reizes palielināsim eksporta darbinieku skaitu," sacīja ekonomikas ministrs.

Pēc Valaiņa teiktā, paredzēts arī būtiski samazināt LIAA departamentu skaitu, kas šobrīd ir tuvu pie 20, kā arī visās iestādes nodaļās - gan reģionālajās, gan arī ārvalstu - tiks ieviesta darba vērtēšanas sistēma.

Bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība Latvijā 2024.gada februārī bija 77% pret 23%, informē Latvijas Bankas pārstāvji, atsaucoties uz jaunāko 2024.gada pavasara Latvijas Bankas "Maksājumu radaru".

Tas ir vēsturiski augstākais bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars, uzsver Latvijas Bankas pārstāvji.

Salīdzinājumā ar 2023.gada augustu 2024.gada februārī pieaugusi bezskaidrās naudas lietošana. Pirms pusgada bezskaidrās un skaidrās naudas maksājumu attiecība bija 73% pret 27%, kamēr pirms gada - 2023.gada februārī - tā bija 67% pret 33%.

Šogad februārī vidējais maksājumu skaits, ko viens iedzīvotājs veic nedēļas laikā, bija 17,1, kamēr 2023.gada augustā - 13,8, bet 2023.gada februārī - 14,3. Tostarp 13,1 maksājums šogad februārī veikts bezskaidrā naudā un četri maksājumi skaidrā naudā.

"Maksājumu radara" dati liecina, ka modernās tehnoloģijas iegūst arvien lielāku lomu maksājumu jomā. 2024.gada februārī būtiski auga zibmaksājumu lietošana - tos ikdienā izmanto 41% aptaujāto, kas ir par 10 procentpunktiem vairāk nekā pirms pusgada un par astoņiem procentpunktiem vairāk nekā 2023.gada februārī.

Igaunijas Vides departaments noteicis astoņu miljonu eiro naudas sodu degvielas tirgotājam "Olerex", kuram Latvijā pieder "Kool Latvija" degvielas uzpildes stacijas, saistībā ar vairākkārtēju prasību par biodegvielas īpatsvaru neizpildīšanu.

Kompānija tiesā apstrīdēs noteikto sodu, pirmdien paziņoja "Olerex" valdes priekšsēdētāja Pireta Millere, uzsverot, ka kompānijai ir svarīga ilgtspējīga pārvaldība.

Vides departaments pārkāpuma procedūrā noskaidroja, ka no atjaunojamajiem resursiem iegūtas degvielas vietā patērētājiem kompānija piegādāja fosilo degvielu.

"Visiem degvielas tirgotājiem ir jānodrošina, ka 7,5% no šķidrā kurināmā, kas nonāk pie patērētājiem, ir ražots no ilgtspējīgiem resursiem un tiek samazināts gaisā nonākušo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu daudzums. Lai izpildītu šīs prasības, degvielas tirgotājam ir vairākas iespējas, piemēram, var ieviest biogāzi pārvadājumos, iesaistīties saules vai vēja enerģijas ražošanā vai piedāvāt patērētājiem otrās paaudzes biodīzļdegvielu vai sintētisko dīzeļdegvielu (HVO) kā alternatīvu fosilajai dīzeļdegvielu," paziņoja Vides departamenta ģenerāldirekrora vietnieks uzraudzības jautājumos Olavs Avarsalu.

Igaunijas prezidents Alars Kariss ceturtdien izsludināja likumu, kas ļauj izmantot Krievijas fizisko un juridisko personu aktīvus, kas iesaldēti saskaņā ar starptautiskajām sankcijām, lai kompensētu Ukrainai Krievijas militārās darbības radītos zaudējumus, vēsta Igaunijas prezidenta preses dienests.

Šo likumu parlaments pieņēma 15.maijā, 65 deputātiem balsojot par, bet trim deputātiem - pret.

Rīgikogu Konstitucionālās komisijas priekšsēdētājs Hendriks Johanness Terrass iepriekš teica, ka Igaunijai šajā procesā ir celmlauža loma.

"Krievija ir agresorvalsts. Kompensācijai par tās militāro operāciju laikā nodarītajiem zaudējumiem nevajadzētu gult uz Ukrainas un tās sabiedroto pleciem. Krievija ir atbildīga par nodarīto kaitējumu, un tai būtu jāuzņemas šī atbildība," viņš sacīja.

Pēc Terrasa teiktā, lai nodrošinātu Ukrainai agresijas kara laikā nodarītā kaitējuma kompensācijas tiesisko regulējumu, var izmantot aktīvus, kas jau ir iesaldēti, pamatojoties uz starptautiskajām sankcijām, un kuru īpašnieki nekādā gadījumā nevar tos izmantot vai ar tiem rīkoties.

Tuvojas Ziemassvētki - laiks, kad tradicionāli vēlamies iepriecināt savus mīļos ar dažādām dāvanām. Reizēm dāvanu kopsumma veido vien pārdesmit eiro, taču atsevišķos gadījumos - mēdz sasniegt pat vairākus simtus, kurus cilvēki nereti izvēlas aizņemties.

SIA “eLizings.lv” veiktās aptaujas dati liecina, ka 57% gadījumu, piesakoties naudas kredītam, cilvēki iegūtos papildus līdzekļus iecerējuši tērēt ikdienas vajadzībām vai citu preču un pakalpojumu iegādei.

Bieži cilvēki pievērš uzmanību nebūtiskām detaļām, piemēram, ikdienā salīdzinot, kurā veikalā iespējams iegādāties lētākos griķus vai makaronus, taču svētku laikā nespēj saglabāt vēsu prātu un dāvanām iztērē ļoti lielas naudas summas. Aizņemoties naudu preču un pakalpojumu, tajā skaitā dāvanu iegādei, pirmkārt, vienmēr vajadzētu atcerēties par to, ka šo naudu vēlāk vajadzēs atmaksāt. Šī iemesla dēļ mēs iesakām aizņemties gudri un atbildīgi, neuzticoties tikai reklāmām vai pirmajam piedāvājumam. Turklāt jāatceras, ka šādas, ilgtermiņā, iespējams, neizdevīgas izvēles, klientus mudina veikt arī tirgotāji, kas, pārdodot kādu preci uz nomaksu, nereti cilvēkus iepazīstina tikai ar vienu iespēju, kā naudu aizņemties. Tā vietā mēs aicinām izvērtēt visus piedāvājumus, izvēloties sev piemērotāko, jo ir vairāki veidi, kā svētku laikā saglabāt vēsu prātu un naudu neaizņemties vai aizņemties gudri.

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb darba samaksa pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1671 eiro, kas ir par 9,6% jeb 146 eiro vairāk nekā 2023.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2024.gada otrajā ceturksnī augusi par 8,3%, sasniedzot 1644 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 12,4%, sasniedzot 1743 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksni bija 1684 eiro, kas ir pieaugums par 12,9% salīdzinājumā ar 2023.gada otro ceturksni.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2024.gada pirmo ceturksni - mēneša vidējā bruto darba samaksa pieaugusi par 2,9%. Tostarp vidējā darba samaksa privātajā sektorā pieaugusi par 1,8%, sabiedriskajā sektorā - par 5,2%, bet vispārējās valdības sektorā - par 4,8%.

Veselības ministrija (VM) un veselības ministrs Hosams Abu Meri pēdējā brīdī imitē dialogu ar nozari, bez aprēķiniem un skaidra risku izvērtējuma virzot uz priekšu zāļu cenu regulējuma reformu, kas draud Latvijā samazināt medikamentu pieejamību un lētākās zāles padarīs dārgākas.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina VM un Ministru prezidenti Eviku Siliņu pagaidām apturēt iecerēto normatīvo aktu grozījumu tālāku virzību un veikt dialogu ar nozari pēc būtības, nevis pēdējā brīdī formāli organizējot sarunas.

LZR bija viena no astoņām Latvijas veselības aprūpes organizācijām, kas, ņemot vērā VM attieksmi un haotiskās, neizvērtētās un ar nozari nesaskaņotās iniciatīvas, iepriekšējā nedēļā aicināja uz tikšanos premjeri Eviku Siliņu. Tikšanās ar premjeri vietā LZR piektdienas vēlā pēcpusdienā saņēma aicinājumu uz sapulci ar veselības ministru un premjeres biroja pārstāvjiem, bet noliktais tikšanās laiks bija pirmdienas rīts. Tas norāda, ka dialogs un sadarbība ar nozari tiek imitēta un ne VM, ne premjeres mērķis nav strādāt pie ilgtermiņa risinājumiem zāļu cenu regulējumā, bet gan īstenot īstermiņā politiski izdevīgus solījumus.