Lai nodrošinātu alkoholisma ierobežošanas plāna izpildi, kas paredz alkoholisko dzērienu patēriņa samazināšanu, Latvijas Alus darītāju asociācija ir izstrādājusi priekšlikumus akcīzes nodokļa likmju pakāpeniskai paaugstināšanai alkoholiskajiem dzērieniem, informē asociācijā.

Piedāvātās izmaiņas trīs gadu laikā ļaus valsts budžeta ieņēmumus palielināt par aptuveni 20 miljoniem eiro, kā arī izveidot ar pārējām Baltijas valstīm konkurētspējīgāku akcīzes nodokļa sistēmu.

Pašreizējos ekonomikas apstākļos cena ir viens no svarīgākajiem produktu izvēles kritērijs, it īpaši jauniešiem. To apstiprina arī pārdošanas rādītāji, jo populārākās alus šķirnes un citi alkoholiskie dzērieni ir tie, kuriem ir zemākās cenas un piemērotas cenu atlaides. Savukārt efektīvākais veids, kā ierobežot alkohola patēriņu, ir alkohola finansiālās pieejamības ierobežošana. Arī starptautiskie pētījumi liecina, palielinot alkohola cenu, samazinās tā patēriņš.

«Alus nozare valsts atbildīgajām institūcijām un deputātiem jau ir izteikusi savu piedāvājumu pakāpeniski turpmāko trīs gadu laikā palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, jo savlaicīgi plānota un samērīga akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana ir pieļaujama. Taču šim paaugstinājumam jābūt pārdomātam un kontrolētam, lai neiznīcinātu nozari un tas sasniegtu izvirzīto mērķi,» atzīst asociācijas vadītāja Ināra Šure.

Taču akcīzes likmes paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem ir jāvērtē kopsakarā ar citiem potenciālajiem, piemēram, reklāmas un tirdzniecības ierobežojumiem, kam pēc šādas politikas ieviešanas nebūtu jāparādās politiskajā dienaskārtībā. Turklāt svarīgi ir saglabāt pašreizējo diferenciāciju starp vieglajiem un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, jo stipro alkoholisko dzērienu patēriņš vēl joprojām turpina palielināties, atšķirībā no alus patēriņa, kas pēdējo gadu laikā samazinās.

Latvijas Alus darītāju asociācija aicina alum akcīzi pirmajā gadā pacelt par 16%, bet nākamajos divos gados attiecīgi par 11% un 10%. Tāpat pakāpeniski paaugstināt vajadzētu akcīzi arī citām dzērienu kategorijām - alkoholiskajiem kokteiļiem un vīnam. Atšķirīga pieeja gan varētu saglabāties sidram, jo šobrīd tā ražošana Latvijā ir vāji attīstīta, jo kaimiņvalstīs nodokļu politika tā ražošanai ir izdevīgāka. Līdz ar to, lai veicinātu sidra ražošanas attīstību Latvijā, pirmkārt, šo dzērienu kategoriju turpmāk vajadzētu diferencēt atkarībā no alkohola daudzuma dzērienā, izdalot divas kategorijas - ar stiprumu līdz 6% ABV un sākot no 6% ABV. Otrkārt, pirmajā gadā sidram līdz 6% samazināt akcīzi līdz Igaunijas līmenim, bet nākamajos divos gados to atkal palielināt. Tādējādi tiktu izveidoti vienādi spēles noteikumi ar pārējām Baltijas valstīm, kas ļautu uzlabot vietējo ražotāju konkurētspēju.

«»