Iecerētās tā dēvēto čaulas kompāniju ierobežošanas rezultātā Latvijā strādājošās bankas ne tikai slēgs kontus un liegs veikt darījumus trešo valstu kompānijām, bet arī noliks zem sitiena šo valstu investīcijas
Tik skarbu viedokli par iespējamām sekām pauda vairāki DB aptaujātie, vienlaikus norādot uz to, ka «tas, kas pašlaik notiek Latvijā, esot bezprecedenta gadījums, kur pie atbildības tiek saukti nevis vainīgie, bet gan tie, kuri varētu būt sadarbojušies ar tiem – veikuši kādus darījumus».
«Baidos, ka Latvijā jēdziens par čaulas kompānijām skars nevis tikai un vienīgi kādus banku klientus no trešajām valstīm, bet arīdzan šo valstu investorus mūsu zemē un pat tos Latvijas uzņēmumus, kuri varētu būt veikuši kādus darījumus ar uzņēmumiem, kuri atrodas ārpus ES robežām,» situāciju vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka nekur neesot redzējis šo jauninājumu ieguvumu–zaudējumu novērtējumu.
«Zaudējumu būs vairāk nekā ieguvumu, par valsts reputāciju nemaz nerunājot, jo Latvija faktiski trešo (ārpus ES) valstu klientiem un uzņēmējiem būs slēgta, kas diez vai vairos augsti kvalificētas un labi apmaksātas darba vietas, no kurām tiek maksāti lieli nodokļi valsts makā,» prognozē J. Zelmenis. Viņš pat pieļauj, ka šīs izmaiņas skars ne tikai banku biznesu, bet arī kredītu ņēmējus un valsts budžeta ieņēmumus. «Nekur neredzu, kā šīs izmaiņas ietekmēs valsts maka biezumu, taču, ja tādu aprēķinu nav, tas nenozīmē, ka ietekmes nebūs. Tā būs, tikai ar negatīvu zīmi, jo pazaudēt daudzus miljardus eiro vērtu biznesu bez darba vietu un nodokļu zaudējumiem nav iespējams,» tā J. Zelmenis. Viņš atzīst, ka neko tādu nemana citās valstīs, un tāpēc tas nozīmējot, ka citas ES dalībvalstis (Luksemburgas piemērs) un tajās strādājošās bankas varētu iegūt jaunus klientus, kuri «vairs nav vajadzīgi» Latvijā strādājošajām bankām. «Bankas vienkārši aiz bailēm par kaut minimālu risku atteiksies un slēgs kontus ne tikai ārzemniekiem, bet arī uzņēmumiem, kuriem ir kādi darījumi ar trešo valstu uzņēmējiem,» uz jautājumu par banku iespējamo rīcību atbild J. Zelmenis.
Viņš gan nezinot, ko darīs tad, ja čaulas kompānijas būs kādā ES dalībvalstī. «Tad būs interesanti pavērot, vai šīs čaulas kompānijas, kas ir (būs) reģistrētas ES dalībvalstīs, arī tiks tāpat represētas no banku puses kā tās, kuras reģistrētas, piemēram, Krievijā vai Kazahstānā,» retoriski jautā J. Zelmenis.
Visu rakstu Aizslēdz Latviju trešo valstu investoriem lasiet 4. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.