Jaunākais izdevums

50 000 eiro Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā iemaksājušajiem trešo valstu uzņēmējiem netiek izsniegtas vai pat tiek anulētas termiņuzturēšanās atļaujas; šo kompāniju Latvijas līdzīpašnieki neizpratnē par šādiem lēmumiem, piektdien, 6.jūlijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Tā ir paradoksāla situācija, kad turīgiem trešo valstu uzņēmējiem, kuri jau ir ieguldījuši 50 000 eiro Latvijā reģistrēta uzņēmuma pamatkapitālā un samaksājuši vēl 10 000 eiro valsts budžetā par termiņuzturēšanās atļauju (TUA), pēc gada atņem šo atļauju,» par biznesa partneru lokā pieredzēto situāciju stāsta uzņēmējs Viesturs Koziols. Viņš norāda, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) 2018.gada aprīlī un maijā atteikusi un arī anulējusi TUA vairākiem Pakistānas un Irānas uzņēmējiem, jo viņu vietā naudas pārskaitījumu uz pilnvarojuma pamata veikusi kāda cita ar investoru saistīta persona.

«Dīvaini un pārsteidzoši, ka pērn 50 000 eiro ieguldījums plus 10 000 eiro iemaksa valsts budžetā par TUA bija pamats atļaujas izsniegšanai, neatkarīgi no tā, kas ir bijis reālais maksātājs, bet šogad tiek prasīts, lai maksātājs būtu pats investors,» tā V. Koziols. Viņu pārsteidzis fakts, ka šajā laikā nav mainījušās normatīvo aktu prasības trešo valstu investoriem, kuri līdz ar ieguldījumu vēlas iegūt TUA. «Tas nozīmē, ka vienas iestādes — Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes - darbinieki Imigrācijas likuma un attiecīgo Ministru kabineta noteikumu normas interpretē citādi, nekā iepriekš,» radušās situācijas iemelsu pieļauj V. Koziols. Viņš uzsver, ka par šādu paradoksālu situāciju ir informēts arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Ar šādu dīvainu situāciju ir saskārušies vairāki uzņēmumi. Piemēram, SIA Sorento prokūrists Uģis Mierkalns par atteikumu TUA pagarināšanā uzņēmuma līdzīpašniekam – Pakistānas uzņēmējam Muhamedam Tehsīnam Čodrijam un viņa laulātai Mahnūrai Tehsīnai - uzrakstījis sūdzību PMLP priekšniekam Vilnim Jēkabsonam. U. Mierkalns norāda, ka saskaņā ar Imigrācijas likumu, personai ir jāveic ieguldījums, bet likums nenosaka, ka tas jādara personai no sava personīgā konta. Taču PMLP uzskata, ka Pakistānas uzņēmējs ieguldījumu nav veicis, jo uzņēmēja vietā šādu maksājumu uz pilnvarojuma pamata Muhameda Tehsīna Čodrija vārdā veikusi Pakistānā reģistrētā kompānija Nishan Engineers PVT Ltd, kā maksājuma mērķi minot M. T. Čodrija parakstīto kapitāldaļu apmaksu. Kompānijas Nishan Engineers PVT Ltd beneficiārs un direktors ir Muhameds Ali, kurš ir ne tikai viens no SIA Sorento līdzīpašniekiem, bet arī Čodrija sievastēvs.

U. Mierkalns arī norāda uz Uzņēmumu reģistra ierakstu par SIA Sorento pamatkapitāla palielināšanu, kur visi dati ir redzami un M.T. Čodrijs ir attiecīgās kapitāldaļas īpašnieks Vislielāko sašutumu raisa fakts, ka M. T. Čodrijam un M. Tehsīnai uz šī ieguldījuma pamata 2017. gadā jau bija piešķirtas TUA, tādējādi ieguldījuma veikšanas veids jau bija no PMLP puses akceptēts, bet tagad, nemainoties apstākļiem, uz kuru pamata TUA tika sākotnēji izsniegta, tā tiek anulēta.

Līdzīgs stāsts ir arī investoram no Irānas Mortezam Šadramam, kuram nule anulēta pērn decembrī izsniegtā TUA (ar termiņu līdz 2022. gada nogalei), jo pēkšņi konstatēts, ka neesot bijis dokumenta, kas apliecinātu, ka M. Šadrams personīgi veicis ieguldījumu konkrētās sabiedrības pamatkapitālā, to palielinot. Līdz ar M. Šadramu TUA zaudēja arī viņa laulātā Sona Afrouza un viņa meitas Jasa Šadrama un Zainaba Šadrama. «Latvija ignorē to, ka daudzās valstīs ir problēmas ar pārskaitījumiem (piemēram, nav eiro kontu), ir noteikti dažādi ierobežojumi un arī kritēriji valūtas (eiro) pārskaitīšanai uz citām valstīm, tostarp ES dalībvalsti Latviju,» norāda V. Koziols.

Investīcijas iet secen

Daudziem trešo valstu uzņēmējiem ir priekšstats par ES kā par likuma normu citadeli, bet realitātē, investējot Latvijā 50 000 eiro, viņi jūtas pārsteigti par to, kas notiek, jo viss ir izdarīts, kā likumā prasīts, bet realitātē šo pašu cilvēku padara par vainīgo, jo «nav izpildītas prasības». Rezultātā Latvijai secen iet nauda – investīcijas, kuras «nosēžas» citās ES dalībvalstīs. «Tas ir nonsenss, kad cilvēki mūk no Latvijas, jo nav atbilstošu darba vietu, bet valsts ierēdņi dara visu, lai investori no trešajām valstīm šeit neieguldītu naudu,» tā V. Koziols. Viņš arī norāda uz savulaik kļūdaino pieņēmumu, ka TUA saņēmēji pēc tam, kad ir pagājis 5 gadu termiņš, maksās 5000 eiro valsts budžetā, lai tikai atkal varētu saņemt TUA nākamajiem pieciem gadiem, jo realitātē notiek pretējais – šie investori atsakās maksāt, un rezultātā zaudētāja ir valsts. «TUA saņēmēji nav slaucamas govis, kuras budžetam dos, cik vajag,» tā uz jautājumu, kāpēc šie TUA saņēmēji vairs negrib maksāt 5000 eiro par jaunas TUA saņemšanu, atbild V. Koziols. Viņaprāt, ierēdņu «kurvītis» šiem investoriem ir šāviens pašiem sev kājās, jo ierēdņiem algu maksā no nodokļu maksātāju naudas, kuru ģenerē uzņēmēji, nevis ierēdņi.

Darbs vējā

«Valsts iestāde nesaprot, ko nozīmē piesaistīt investoru, it īpaši mazajam un pat vidējam uzņēmumam Latvijā, jo ir ļoti maza varbūtība, ka kāds ārvalstu investors nekavējoties būs gatavs ieguldīt kaut vai vienu eirocentu, nemaz nerunājot par daudziem desmitiem tūkstošu eiro,» uzsver SIA Vipinvest juriste Baiba Krieviņa-Sutora. Viņa norāda, ka būtībā ārvalstu investors ir jāpārliecina ieguldīt Latvijā reģistrētā nelielā uzņēmumā: «Tas nav ātrs, bet gan gadiem ilgs process, kura laikā ir jāspēj potenciālajam investoram atbildēt ne tikai uz jautājumiem, kas saistīti ar konkrētā uzņēmuma biznesa plānu, bet arī valsts politiku un nosacījumiem.» Viņa piebilst, ka vispirms ir vajadzīgs sava veida kontaktu tīkls, lai vispār varētu uzrunāt turīgus ārvalstu cilvēkus un viņi būt gatavi uzklausīt piedāvājumu. «Ir skumji, ka investoriem tiek stāstīts par iespēju, ieguldot 50 000 eiro uzņēmuma pamatkapitālā un vēl samaksājot 10 000 eiro valsts budžetā, saņemt TUA pieciem gadiem, bet izrādās, ka izskatīšanas process ir ārkārtīgi ilgs – bieži ilgāk nekā pusgads, turklāt nereti nesaprotamu iemeslu dēļ. Un tad vēl, pēc ierēdņu domām, to var iegūt tikai, ja konkrētā persona ir veikusi ieguldījumu personīgi, kaut arī ne Imigrācijas likumā, ne arī attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos šādas prasības nav, un vērā netiek ņemti pat Uzņēmumu reģistra dati par to, ka konkrētā persona ir kļuvusi par konkrēta uzņēmuma kapitāldaļu (akciju) daļas īpašnieku, pamatojoties uz veiktu ieguldījumu. Tā ir normāla prakse, ka pamatkapitāla apmaksu var veikt arī uz pilnvarojuma pamata cita persona, bet tas nemaina faktu par daļu īpašnieku. Šo ārzemnieku acīs tas izskatās pēc krāpšanas,» norāda B. Krieviņa-Sutora. Viņa arī uzskata - šāda likuma piemērošana rada kaitējumu ne tikai konkrētam uzņēmumam, bet valstij kopumā, jo tādējādi investīcijas, kuras varētu ienākt Latvijā, iet secen. B. Krieviņa-Sutora norāda, ka vajadzētu strādāt pie tā, lai šo programmu investoriem padarītu vēl pievilcīgāku un efektīvāku, bet pašreizējā normatīvu interpretācijas maiņa iet pretējā virzienā un ir bezatbildīga un kaitnieciska. «Ierēdņu atbilde: Nepatīk- ejiet tiesāties! - ārvalstu investoriem ir pazemojoša,» uzskata V. Koziols. Viņš arī piebilst, ka lielākoties šādas tiesvedības ilgst nevis nedēļu vai mēnesi, bet reizēm pat gadus: «Vai tāpēc trešo valstu investors investēs Latvijā, lai pēc tam gadu vai divus tiesātos par to, kas viņam pienākas? Viņam ir iespēja to pašu naudu ieguldīt citviet un iegūt tādus pašus vai pat labākus nosacījumus, nekā ieguldot Latvijā.» B. Krieviņa-Sutora norāda, ka uzņēmumiem, kuros ir trešo valstu uzņēmēju ieguldījumi, ik gadu ir jāizpilda likuma prasības par aktīvu saimniecisko darbību un ekonomiskā labuma došanu Latvijai, kas nozīmē, ka jāsamaksā konkrēta summa nodokļos. «Šis ekonomiskais atskaites mehānisms arī parāda tiešo šādu ieguldītāju devumu nodokļu nomaksā un nodarbinātībā, kam vēl gan būtu jāpieskaita tie pakalpojumi un preces, kurus iegādājas šie paši trešo valstu investori un uzņēmumi, kuros viņi ir līdzīpašnieki, kuru radīšanai atkal tiek nodarbināti darbinieki un maksāti attiecīgi nodokļi, tādējādi multiplicējošais efekts ir daudz lielāks par likumā noteiktajiem kontrolskaitļiem,» uzsver B. Krieviņa-Sutora. Viņa piebilst, ka šajos ciparos vēl nav ņemta vērā valsts budžetā samaksātā nauda par TUA pieprasīšanu. «Komerclikums nenosaka, ka pārskaitījums – ieguldījums pamatkapitālā – būtu personīgi jāveic tai pašai personai, kura būs attiecīgo kapitāldaļu īpašnieks. To var veikt uz pilnvarojuma pamata jebkura persona, un nav nekādu jautājumu par to, ka šo summu uz pilnvarojama pamata pārskaita šim pašam cilvēkam piederošs uzņēmums, viņa dēls, meita, tēvs, znots, vedekla u.tml.,» uzsver B. Krieviņa-Sutora. Savukārt V. Koziols neizprot, kāpēc ir mainījusies ierēdņu interpretācija par to, kā jāpiemēro likumā ierakstītais. «Priekšvēlēšanu drudzis, bailes no trešo valstu investoriem vai arī vienkārši kluss (konkrēts, apzināts, slēpts?) norādījums no kādas iestādes, tās vadītāja vai politiskajiem vadītājiem,» attieksmes maiņas iemeslus pieļauj V. Koziols.

Jāsniedz dokumenti

Radušos situāciju DB lūdza skaidrot arī iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim. Viņa padomniece Daiga Holma informēja, ka ministrs ir aicinājis PMLP izvērtēt šo gadījumu un saņēmis skaidrojumu, ka gadījumā, ja kādu tiesisku apsvērumu dēļ ārzemnieks savu finanšu līdzekļu ieguldīšanai komercsabiedrības pamatkapitālā ir izmantojis citu pilnvarotu personu starpniecību, tad uzturēšanās atļaujas saņemšanai viņam ir iespēja iesniegt atbilstošus dokumentus, kas apliecina viņa veikto ieguldījumu. Šādi precedenti jau PMLP ir bijuši, iestāde šādus iesniegtos dokumentus pārbauda un izsniedz ārzemniekam termiņuzturēšanās atļauju.

PMLP arī norādījusi, ka saistībā ar jautājumu par Imigrācijas likuma normu piemērošanu Imigrācijas likuma 23.panta pirmās daļas 28.punktā ietvertā norma par to, ka ārzemnieks veic ieguldījumu komercsabiedrības pamatkapitālā un saņem termiņuzturēšanās atļauju, ir spēkā no 2010.gada 1.jūlija.

PMLP skaidro, ka, piemērojot šo normu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde vienmēr ir vadījusies no šīs normas satura, kas paredz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu ārzemniekam, kurš pats (nevis cita persona) ir ieguldījis finanšu līdzekļus komercsabiedrības pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada pirmajā pusgadā ir piesaistīti tikai 18,4 milj. eiro, kas ir mazākais apjoms, kopš 2010. gadā sāka darboties termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām.

To liecina valdības sēdē izskatītais Iekšlietu ministrijas ziņojums. Pēc veiktajām izmaiņām Imigrācijas likumā kopš 2014. gada būtiski ir sarucis gan piešķirto TUA skaits, gan arī šajā programmā piesaistīto investīciju apjoms. Pēc vairāku DB aptaujāto domām, šī programma faktiski ir pārstājusi darboties, un lai situāciju mainītu, ir vajadzīgi grozījumi normatīvos. Tomēr, ja tādi taps, tad ar tiem darbosies jau nākamā valdība. To, ka tādi varētu tapt, liecina arī ziņojuma secinājumi – ieteikumi turpināt attīstīt tos investīciju piesaistes veidus, kas tieši saistīti ar kapitālsabiedrību piekļuvi brīviem naudas līdzekļiem un to saimnieciskās darbības izaugsmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Investora valstiskā piederība nav svarīga

Līva Melbārzde,26.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja potenciālais investors ir veiksmīgs un godīgs uzņēmējs, kāpēc lai viņš brīva kapitāla plūsmas ietvaros nevarētu izvēlēties strādāt Latvijā- Eiropas Savienībā?

Šādu tematu intervijā DB aktualizē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programmai varētu ieviest papildu regulējumu un kritērijus investoriem no trešajām valstīm. Taču, ja šāds investors- nerezidents vēlētos ieguldīt Latvijā, izmantojot TUA programmu, un te uzbūvēt lielus daudzdzīvokļu namus, tad tas būtu ļoti pozitīvi skatāms, jo veicinātu mājokļu pieejamību.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

No ārzemju investoriem reizēm var dzirdēt, ka viņiem ir skaidrs, ka igauņi Baltijā ir IT centrs, lietuvieši atkal intensīvi piedāvā sevi ražotnēm un fintech sektoram, bet par Latviju nereti skaidra priekšstata nav. Cik, jūsuprāt, LIAA līdz šim ir labi tikusi galā ar saviem pienākumiem investīciju piesaistē?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Piedāvā anulēt uzturēšanās atļaujas vai vīzas pašizolācijas režīma pārkāpējiem

LETA,13.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbraucējiem no ārpus Eiropas Savienības esošajām jeb trešajām valstīm, ja tie pārkāpj 14 dienu pašizolācijas režīmu, būtu jāanulē termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai vīzas, uzskata ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Ierakstos sociālajos tīklos ministrs arī pauž viedokli, ka jānosaka moratorijs TUA noformēšanai vai pagarināšanai klātienē līdz brīdim, kad saslimstība ar Covid-19 attiecīgajā trešajā valstī ir atbilstoša ES kritērijiem, proti, 16 saslimušo uz 100 000 iedzīvotāju divu nedēļu laikā.

Iebraucējiem no trešajām valstīm arī obligāti jāprasa apliecinājums par visu epidemioloģisko noteikumu ievērošanu, norāda Rinkēvičs, uzsverot, ka 14 dienu pašizolācijas režīma pārkāpuma gadījumā seko naudas sods un TUA vai vīzas anulēšana.

Rinkēvičs uzsvēra, ka šie priekšlikumi ir samērīgi. Viņš aicinās ministrus par tiem diskutēt otrdien valdībā, savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvji šīs idejas piedāvās Starpinstitūciju koordinācijas vadības grupai, kuras uzdevums ir nodrošināt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma īstenošanu, koordinējot visu institūciju darbību, kas saistīta ar Covid-19 izplatības ierobežošanu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Trešo valstu iedzīvotājiem par pašizolācijas pārkāpumiem plāno atņemt TUA vai anulēt vīzu

LETA,15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja grozījumus normatīvajā regulējumā, kas ļaus atņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai anulēt vīzas tiem trešo valstu iedzīvotājiem, kas pārkāpj pašizolācijas noteikumus, šodien pēc valdības sēdēs notikušajā preses konferencē pastāstīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš atzīmēja, ka par šo jautājumu vēl būs jālemj Saeimai.

Ministrs uzsvēra, ka pirms vīzas vai TUA anulēšanas personai būs tiesības sniegt paskaidrojumus un katrs gadījums tiks analizēts individuāli. Šis pienākums uzticēts Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP).

Pašizolācijas pārkāpējiem arī varēs piemērot naudas sodu līdz 2000 eiro.

Tāpat tiks apturēta D vīzu jeb nacionālo vīzu izsniegšana personām, kas vēlas noformēt TUA līdz brīdim, kad valstī, no kuras nāk persona, kas vēlas iegūt šo TUA, Covid-19 infekcijas līmenis nenokrīt zem 16 saslimušajiem uz 100 000 iedzīvotājiem.

Jau vēstīts, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai no rītdienas, 16.jūlija, Latvijā tiks reģistrēts ikviens ieceļotājs, kurš ieradīsies valstī, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus, trešdien valdības ārkārtas sēdē lēma valdība. Sākotnēji dati tiks iegūti papīra formātā, bet dažu nedēļu laikā tiks izstrādāts risinājums, lai ieceļotāji varētu reģistrēties elektroniski. Prasība reģistrēties attieksies arī uz tiem, kas Latvijā ierodas ar privātajām lidmašīnām un jahtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Ļauj anulēt TUA vai atcelt vīzu trešo valstu pilsoņiem par pašizolācijas pārkāpumiem

LETA,21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atļaujot anulēt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) vai atcelt vīzas tiem trešo valstu iedzīvotājiem, kas pārkāpj pašizolācijas noteikumus.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) varēs anulēt TUA ārzemniekam vai atcelt lēmumu par izsniegto vīzu vai lēmumu par vīzas vai TUA izsniegšanu.

PMLP to varēs darīt, ja pārvalde būs konstatējusi vai no Veselības inspekcijas, Valsts policijas vai pašvaldības policijas būs saņēmusi informāciju, ka ārzemnieks pārkāpis izolācijas, pašizolācijas, karantīnas vai mājas karantīnas noteikumus vai pulcēšanās ierobežojumus.

Iepriekš norādīts, ka pirms vīzas vai TUA anulēšanas personai būs tiesības sniegt paskaidrojumus un katru gadījumu PMLP analizēts individuāli.

Pašizolācijas pārkāpējiem arī varēs piemērot naudas sodu no desmit līdz 2000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koalīcija pieņēmusi lēmumu par TUA programmas pret ieguldījumiem izbeigšanu

LETA,28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koalīcija pieņēmusi lēmumu par termiņuzturēšanās atļauju (TUA) izsniegšanas pret nekustamā īpašuma iegādi un citiem ieguldījumiem izbeigšanu, pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sanāksmes žurnālistiem pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš uzsvēra, ka koalīcija vienojusies izbeigt šīs "zelta vīzu" programmas, kad, ieguldot naudu, nopērkot dzīvokli vai līdzīgā veidā var saņemt TUA.

Premjers norādīja, ka Iekšlietu ministrija strādā pie attiecīgiem likuma grozījumiem.

Saeimas "Attīstībai/Par!" frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce norādīja, ka aizliegums šādā veidā saņemt TUA tiktu attiecināts uz Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem.

Pūce norādīja, ka precīzs juridiskais regulējums šī jautājuma risinājumam tiks sagatavots tuvāko dienu laikā un nonāks attiecīgās Saeimas komisijas darba kārtībā, kur to, visticamāk, skatīs jau trešdien. Pēc tam tuvākajā laikā jautājumu skatīs arī Saeimas plenārsēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktākais scenārijs, ka pandēmijas ietekmē nekustamo īpašumu varēs iegādāties par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nav piepildījies, un aktivitāte tirgū ir pārsteidzoši rosīga, liecina Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) veiktā biedru, sertificētu aģentu aptauja.

"Vēl pavasarī bija grūti iedomāties, ka tirgus būs tik aktīvs. Pārdošanas darījumu skaits nav samazinājies, salīdzinot ar 2019.gadu.Jaunas ģimenes, vietējie klienti pērk dzīvokļus jaunajos projektos (ja bankas piešķir finansējumu), krieviski un angliski runājoši nerezidenti, kuriem Latvijā jau ir īpašums, vēlas iegādāties plašāku mājokli un pārcelties uz pastāvīgu dzīvi. Ir pamanāms to cilvēku pieplūdums, kuri Latviju izvēlējušies kā zaļu valsti un iegādājušies mājokli atpūtai ar mērķi iegūt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA). Tas vairāk attiecināms uz Jūrmalu vai lauku īpašumiem," komentē Mercury Group īpašniece Irina Alazova.

Īres segments piedzīvo pārmaiņas 

Spītējot vīrusam, pandēmijai un ierobežojumiem, nekustamā īpašuma tirgus nav panīcis, tas šogad...

Aktīvi ir bijuši arī tie pircēji, kuri nekustamo īpašumu uzskata par drošu investīciju, kuri nestabilos apstākļos iegulda mājokļos, komercobjektos ar mērķi izīrēt/iznomāt, tādējādi gūstot pasīvus ienākumus, vēlāk, iespējams, objektu pārdodot tālāk. "Kopumā esam apmierināti ar pārdošanas apjomiem un kvalitāti. Mercury Group notikums ir projekta Iris Shampeteris Apartments otrās kārtas nodošana ekspluatācijā. No 72 dzīvokļiem 85% realizējām vēl pirms ēku nodošana ekspluatācijā. Plānojam sākt nākamās kārtas. Pozitīva scenārija gadījumā - atceļot ierobežojumus un uzvarot Covid-19 - sagaidāma klientu - nerezidentu pieplūdums, jau tagad ir aktīva interese apmeklēt Latviju ar mērķi izvēlēties īpašumu un iegūt TUA. Tādējādi nav izslēgts kvalitatīvu objektu trūkums un cenu pieaugums premium segmentā, īpašumiem ārpus pilsētām, kā arī komercīpašumiem. Arī vietējo pircēju tirgus būs stabils un veiksmīgi attīstīsies pie optimālas attiecības starp cenu, kvalitāti, istabu skaitu, platību, atrašanās vietu, kā arī banku lojalitāti," teic I.Alazova.

Starlex Real Estate vadītājs Egīls Smilktiņš un uzņēmuma komercnodaļas vadītājs Artūrs Lazdiņš ir vienisprātis - sliktākais scenārijs, ka varēs iegādāties nekustamo īpašumu par sviestmaizi vai ar ļoti lielām atlaidēm, nepiepildījās un inerces rezultātā iesāktie darījumi martā 75% gadījumos tika pabeigti. "Turpmākajos mēnešos tirgus piemērojās jaunajai situācijai, klienti ļoti pārdomāja ikvienu darbību, tomēr interese neapsīka. Tiesa, darījumu gaita bija gausāka, arī banku piesardzīgās politikas dēļ. Vasarā tirgus nedaudz atguvās un rudenī pat pārspēti iepriekšējā gada analogo mēnešu rezultāti. Nebijušu interesi sajutām no zemju un privātmāju potenciālajiem pircējiem, tomēr, līdz ar pandēmijas otro vilni, piesardzība ir atgriezusies," abi teic.

Investīciju segments ir viens no retajiem, kur interese un darījumi neapsīkst pat šobrīd. "Pavasarī un vasarā mums izdevās pārdot vairākus lielus investīciju objektus, vairāki darījumi ir procesā. Pēc konsultācijām vēršas arī attīstītāji, kuri plāno attīstīt ciematus, atgriezusies ir arī rindu māju ideja. Vēl viena gada tendence - iespējamais nomas maksas samazinājums. Pragmatiski domājoši iznomātāji bija uz sadarbību vērsti un tā vietā, lai paliktu ar tukšām telpām, samazināja nomas maksu, pat par 50%. Viesnīcu segmentā daudzi centās pārprofilēties, viesnīcas pārveidot par apartamentiem. Tas daļēji palīdzēja saglabāt ienākumus un daži piemēri ir veiksmīgi, tomēr reālāk to izdarīt ir nelieliem boutique tipa objektiem. Saistībā ar daļēju strādāšanu no mājām, ir pārdomas par biroju aktualitāti nākotnē. Uzņēmumi pārskata platības, atsevišķi nomnieki to samazina vai piedāvā apakšnomu. Telpas gan samazina salīdzinoši neliela daļa biroju nomnieku, tie šo gadu ir pārdzīvojuši labāk par tirdzniecības telpu nomniekiem," spriež Starlex Real Estate pārstāvji.

Koordinējot ēkas Riverside Offices iznomāšanu, viņi novērojuši, ka potenciālie nomnieki biežāk pievērš uzmanību gaisa kvalitātei, kopējai darba videi. Ņemot vērā attālinātā darba iespējamību, arī tehnisko nodrošinājumu nomnieki uztver nopietnāk. "Starp notikumiem varam atzīmēt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumu, kas stājās spēkā 2020.gada 1.augustā. Turpmāk darījumos ar nekustamo īpašumu iesaistītajiem starpniekiem būs jāreģistrējas Ekonomikas ministrijas izveidotajā reģistrā, kura virsmērķis ir izskaust "kaktu mākleru" darbošanos, veicināt godprātīgu nekustamā īpašuma aģentu darbu un celt industrijas prestižu. Mērķis ir cēls, virziens ir pareizais, tomēr šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu," komentē Starlex Real Estate pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 izplatības mazināšanu izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 6.aprīlim, bet par komandantstundas turpināšanu valdība vēl diskutēs, piektdien lēmusi valdība.

Kopš 2020.gada 9.novembra valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību. Piektdien valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju arī pēc 7.februāra, proti, līdz 6.aprīlim.

Vienlaikus Ministru kabinets vēl nelēma par komandantstundas turpināšanu, diskusijas par šo tematu atliekot uz nākamo nedēļu.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) pēc valdības sēdes preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka komandantstunda turpināsies šajā nedēļas nogalē, bet par turpmāko plānots lemt nākamnedēļ. "Valdībai jādiskutē kā optimāli izmantot policijas un citus resursus kontroles pasākumos, būtiski palielināt arī pašizolācijas un karantīnas ievērošanas kontroli, kā arī ierobežojumu ievērošanu tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietās," norādīja Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) programma, kas ļauj ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos, ir nevis jāslēdz kā neproduktīva, bet jāuzlabo, jo tā ir iespēja valsts budžetam piesaistīt papildus līdzekļus.

Tā uzskata Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA), kas piekrīt premjera Krišjāņa Kariņa viedoklim, ka pašreizējā veidolā šī programma sevi ir izdzīvojusi, tomēr piedāvā nevis atteikties no tās pavisam, bet gan to restartēt, konsultējoties ar nozares ekspertiem.

Atgādinām, ka 11.marta valdības sēdē premjers izteicās, ka termiņuzturēšanās atļauju (TUA) piešķiršana par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā Latvijā ir jāizbeidz. Viņaprāt, piesaistītās ārvalstu investīcijas, kas saistītas ar ārvalstnieku ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, esot neproduktīvas: "Tā ir atblāzma no agrākās politikas, tostarp tās ir naudas tranzīta politikas pēdējās atliekas. Mēs no tā tiksim prom. Šī programma sevi ir izsmēlusi".

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Manevrējot azartiskā īpašumu tirgū

DB,23.04.2021

Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas gads augstvērtīgu īpašumu tirgum Latvijā ir bijis labs – apgrozījums premium segmentā pieaudzis par 6% un bijis lielākais pēdējos sešos gados.

Kas ir bijis aktivitātes dzinējspēks, kā atšķiras tirgus Baltijā, to Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums analizē nekustamo īpašumu uzņēmējs Vestards Rozenbergs - nekustamā īpašuma pakalpojumu uzņēmuma Immostate dibinātājs, premium klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby’s International Realty ar birojiem Tallinā un Viļņā īpašnieks.

Fragments no intervijas

Vai un kā atšķiras premium un luksusa klases īpašumu tirgus Latvijā, Baltijā un citviet pasaulē?

Latvijas tirgu varētu aprakstīt kā azartisku – tas ir vairāk pakļauts svārstībām. Tas attiecas uz cenu, pieprasījumu un piedāvājumu. Esam vairāk atkarīgi no dažādiem tirgus cikliem. Igaunija kopumā ir stabilāks, vienmērīgāks tirgus, tur nav tik lielas starpības tieši starp premium klases un nosacīti vidējās klases īpašumu cenu, tirgus ir cenu svārstību ziņā viendabīgāks, bet periodiski ar lielāku kopējo darījumu apjomu. Pie mums Jūrmalā vai Rīgā, piemēram, Mežaparkā, varam redzēt spilgtus nekustamā īpašuma objektus, augstākas cenas, kamēr Igaunijā šādu objektu ir mazāk. Savukārt vidējais vai biznesa klases segments Igaunijā ir vairāk attīstīts un plašākam patērētāju lokam pieejams. Igaunijas tirgus ir tuvāk Skandināvijas modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele saņēmusi vairāk nekā 300 konta atvēršanas pieteikumus no ukraiņiem

Db.lv,23.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš Krievijas uzsāktās karadarbības Ukrainā banka Citadele filiālēs Baltijā ir saņēmusi vairāk nekā 300 pieteikumus no Ukrainas pilsoņiem – kara bēgļiem.

Vislielākais pieteikumu skaits saņemts Latvijā – 73 %. Savukārt Lietuvā saņemti 26 % no visiem pieteikumiem. Visvairāk pieteikumi saņemti Rīgas filiālēs, otrais lielākais pieteikumu skaits novērots Ogrē un Daugavpilī.

Ukrainas pilsoņiem, kuri meklē patvērumu no karadarbības Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā, konta atvēršana ir bez maksas. Lai atvērtu kontu, nepieciešams pieteikt vizīti un ierasties bankas filiālē, līdzi ņemot Ukrainā izdotu ceļošanas dokumentu vai ID, vai Latvijā izdotu termiņuzturēšanās atļauju jeb TUA (ID).

“Vairāku nedēļu laikā esam ne vien saņēmuši Ukrainas pilsoņu pieteikumus teju visās Citadeles filiālēs – Latvijā, Lietuvā un arī Igaunijā, bet arī atvēruši kontus. Visaktīvāk, protams, pieteikumus saņemam Rīgā, tomēr esam novērojuši, ka Ukrainas pilsoņi aktīvi kontu dodas atvērt pēc iekārtošanās pagaidu dzīves vietā kādā no reģionu pilsētām. Atgādinām, ka kontu atvēršana kara bēgļiem ir bez maksas, tomēr, ņemot vērā lielu jauno klientu skaita pieplūdumu, kontu atvēršana prasa ilgāku laiku,” skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Bauskā kāpj nekustamā īpašuma cenas; pašvaldība izpērk zemi

Laura Mazbērziņa,24.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties bezdarbam un uzlabojoties ekonomiskajai aktivitātei, Bauskas pilsētā 2018. gadā ir novērota paaugstināta aktivitāte dzīvokļu darījumu skaita ziņā, kas ir veicinājis arī vidējo cenu pieaugumu. Ir reģistrēti daži spekulatīvie darījumi ar lielām savrupmāju zemes teritorijām, pircēju vidū ir arī ārvalstnieki, biznesa portālam db.lv stāsta Vineta Vigupe VAS «Valsts nekustamie īpašumi», Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore.

V. Vigupe stāsta, ka Bauskas pilsēta ir bijusi pievilcīga arī naudas plūsmu nesošai komercēku iegādei un īpašumu darījumu cenas liecina par interesi pieteikties uz termiņuzturēšanās atļauju (TUA) Latvijā, kas sniedz iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā. Zemes gabalu darījumi privātmāju būvei ir maz vai praktiski nenotiek. Bauskas novada pašvaldība pēdējā gada laikā ir iegādājusies ievērojamas zemes teritorijas dzīvojamā fonda apbūvei. Arī komercbanku meitu uzņēmumi ir aktīvi turpinājuši izpārdot savu nekustamo īpašumu portfeli Bauskas pilsētā un novadā.

Viktors Svirkovskis, SIA «Latio» Zemgales reģiona Jelgavas nodaļas nekustamo īpašumu aģents informē, ka Bauskas nekustamo īpašumu tirgu var raksturot kā mēreni aktīvu. Vienistabas dzīvokļu cenas ir robežās no 7 000 līdz 15 000 eiro, bet divistabu līdz 25 000 eiro. Darījumi ar trīs un četru istabu dzīvokļiem notiek samērā reti, ko daļēji ietekmē arī tāds faktors kā augstie maksājumi par siltumpatēriņu. Paneļu konstrukcijas piecstāvu mājās trīsistabu un četristabu dzīvokļu cenu diapazons ir līdz 28 000 eiro. Dārgāk tiek piedāvāti dzīvokļi pilsētas centrā, specprojektu mājās un ar ļoti labu vai pat ar ekskluzīvu remontu, kā arī dzīvokļi jaunos projektos un renovētajās mājās. Dzīvokļu cenas renovētajās mājās ir robežās no 370 līdz 480 eiro par kvadrātmetru, atkarībā no telpu platības un tehniskā stāvokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī-jūnijā Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā iegādāti 215 premium dzīvokļi par kopējo darījumu summu 47,9 milj. eiro, informē "Baltic Sotheby’s International Realty".

Dzīvokļu darījumu summa no kopējās visu premium klases īpašumu darījumu kopsummas veido 74 %, bet darījumu skaita ziņā dzīvokļu iegādes darījumi veido pat 90% no visiem premium klases īpašumu iegādes darījumiem.

2020. gada sešos mēnešos Latvijas premium tirgū kopumā iegādāti īpašumi 64,4 milj. eiro vērtībā jeb fiksēti 238 darījumi.

Par to liecina "Baltic Sotheby’s International Realty" veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2020. gada pirmajā pusgadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Datu apkopojumā pētīta informācija par dzīvokļiem un apbūvējamo zemi vērtībā virs 150 000 eiro un privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru