Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam
Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.
Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.
Savukārt Saeimas deputāts Arturs Rubiks norādīja, ka Polijas uzņēmumi kā darbiniekus piesaista viesstrādniekus no Baltkrievijas un Ukrainas, kuri arī tiek nodarbināti Latvijā. «Faktiski viesstrādnieki uzturas Latvijā tikai ar Polijas atļauju,» norādīja A. Rubiks un saņēma atbildi, ka tāda situācija ir iespējama, sūtot šos cilvēkus juridiski «komandējumā» uz Latviju, taču līdz sešiem mēnešiem. Tomēr šāda situācija var būt arī ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuriem ir uzņēmējdarbība, bet viņi tieši tāpat var ņemt viesstrādniekus un sūtīt «komandējumā» uz citu Eiropas valsti. Kopš šā gada ir spēkā prasība par TUA pagarināšanu samaksāt 5000 eiro, pašlaik divu mēnešu laikā to ir veikušas 88 personas.
LASI ARĪ:
Pērn visvairāk darba atļaujas izniegtas Ukrainas pilsoņiem
Augsti kvalificētus ārzemju speciālistus varēs piesaistīt ar atvieglotiem nosacījumiem
Sašaurina profesiju loku, kurās varēs nodarbināt ārzemniekus
Iezīmēs izmaiņas migrācijas politikā
Plašāk lasiet rakstā Tektoniskas pārmaiņas nesola ceturtdienas, 8. marta, laikrakstā Dienas Bizness!