Par Latviju kā ārvalstu uzņēmējiem pievilcīgu valsti liecina ik gadu augošās uzkrātās investīcijas, kas šogad sasniegušas 16,35 miljardus eiro.
Izmērā un ekonomikas apjoma ziņā nelielām valstīm – tādām kā Latvija – investīciju piesaiste ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu izaugsmi. Mums nav spēcīga vietējā patēriņa vai citu faktoru, kas varētu stimulēt attīstību neatkarīgi no piesaistīto investīciju apjoma.
Arvien vairāk valstu, tostarp arī Lietuva, ir pārskatījusi savu investīciju piesaistes stratēģiju, veidojot tā sauktos "zaļos koridorus" augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem. Lietuva jau ir pieņēmusi lēmumu ar 2021.gada janvāri būtiski uzlabot savu piedāvājumu stratēģiskajiem investīciju projektiem, paredzot virkni priekšrocību. Šādu lēmumu Lietuva pieņēma pēc tam, kad Latvija bija izstrādājusi ātrās relokācijas piedāvājumu Baltkrievijas uzņēmējiem. Latvija šo investīciju piesaistes aktivitāšu kopumu balstīja uz "zaļā koridora" principu imigrācijas jautājumos. Salīdzinoši īsā laikā mums izdevās piesaistīt 17 IT vai augsto tehnoloģiju jomā strādājošus uzņēmumus, kuri pārskatāmā nākotnē mūsu valstī izveidos aptuveni 1000 labi apmaksātas darba vietas. Šis piemērs apliecina, ka Latvijai ir jāpārskata investīciju piesaistes stratēģija arī ikdienas režīmā, mobilizējot visus spēkus stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu realizācijai.
Ārvalstu kapitāls ne tikai palīdz vietējam kapitālam vairot labklājību, bet ienes arī jaunas zināšanas un kompetences, kas ļauj tautsaimniecības modelim straujāk mainīties uz zināšanās un augstākā pievienotajā vērtībā balstītu ekonomiku. Šogad Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) spējusi uzrādīt labus rezultātus investīciju piesaistes jomā. 2020. gada 9 mēnešos piesaistīto investīciju apjoms ir lielākais pēdējo septiņu gadu laikā, proti, šajā periodā investīcijās ir izdevies piesaistīt vismaz 204 miljonus eiro un izveidot 2304 jaunas darbavietas. Salīdzinot ar 2019. gadu, jaunradīto darbavietu skaits ir dubultojies. Šobrīd LIAA vēl apkopojam gada rezultātus un prognozējam, ka piesaistīto investīciju apjoms pieaugs, jo daļa uzņēmēju investīciju plānus apstiprina gada beigās.
Globālās pandēmijas radītie izaicinājumi ir likuši uzņēmumiem pārskatīt savas attīstības stratēģijas. Mainās piegādes ķēdes un biznesa modeļi, arvien nozīmīgāki kļūst investīciju drošības aspekti. Tās ir tendences, kas sniedz zināmas priekšrocības Latvijai, tādēļ šobrīd ir īstais laiks pārskatīt mūsu piedāvātos investīciju piesaistes nosacījumus, lai arvien vairāk uzņēmumus iedrošinātu investēt. Tas attiecas uz uzņēmumiem gan ar ārvalstu, gan vietējo kapitālu. Uzsākot darbu pie valsts tēla kampaņas, ir īstais brīdis celt Latvijas starptautisko konkurētspēju, jo viens no šīs kampaņas mērķiem ir būtiski uzlabot investīciju piesaistes rādītājus.
Baltkrievijas piemērs
Pēc Baltkrievijas prezidenta vēlēšanām augustā šajā valstī aizsākās plaši protesti, tika ierobežotas cilvēktiesības un iespējas veiksmīgi attīstīt uzņēmējdarbību. Daudzi Baltkrievijas augsto tehnoloģiju nozares uzņēmumi izskatīja iespēju pārcelt savu darbību uz citu valsti. LIAA sadarbībā ar Ekonomikas, Iekšlietu un Ārlietu ministrijām divu nedēļu laikā spēja mobilizēt dažādu dienestu resursus, lai esošā normatīvo aktu regulējuma ietvaros sagatavotu konkurētspējīgu piedāvājumu. Šī pieeja nostrādāja un, pēc mūsu aprēķiniem, piesaistītie 17 investīciju projekti no Baltkrievijas varētu sniegt pienesumu ekonomikai vismaz 40 miljonu eiro apmērā ik gadu. Tomēr kopējais process ar investīciju piesaisti no valstīm ārpus ES ir smagnējs.
LIAA ir vienīgā institūcija valstī ar uzdevumu piesaistīt ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā, tomēr rezultatīvs piesaistes process neaprobežojas ar LIAA darba kvalitāti. Ja kāds ir mainījis savu mītnes zemi, tad saprot, cik tas ir nozīmīgs un laikietilpīgs process. Uzņēmumu pārcelšana starp valstīm ir vēl sarežģītāka. Trešo valstu investoriem bieži rodas sarežģījumi ar migrācijas procedūrām un atbalstu piesaistīto uzņēmumu darbinieku ģimenes locekļiem. Īpaši aktuāli šie jautājumi ir situācijās, kad runājam par lielāka mēroga investīcijām. Mēs esam aizvadījuši detalizētas sarunas ar vairākiem Baltkrievijas uzņēmumiem, kuru pārceļamais darbinieku skaits bija mērāms vairākos simtos. Šajās sarunās atdūrāmies pret praktiskiem jautājumiem, piemēram, vai iebraukušajiem darbiniekiem ir nepieciešama īpaša diplomu legalizācija, vai uz Latviju varēs pārcelties arī tuvinieki, vai bērniem būs iespējams mācīties angļu vai krievu valodā?
Lai uzlabotu savu konkurētspēju, mums nepieciešams veidot īpašu "zaļo koridoru" liela apjoma investīcijām prioritārajos virzienos. Tas ir jautājums par zināšanu pārnesi un talantu piesaisti tautsaimniecībā būtiskās jomās. Straujāk piesaistot investīcijas, mēs spēsim ātrāk panākt strukturālas pārmaiņas ekonomikā un celt darba ražīgumu. Īpaši aktuāli tas ir tādēļ, ka Latvijas sabiedrība strauji noveco, un pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) veiktā pētījuma "Pensions at a Glance 2019" datiem līdz 2060. gadam darbspējīgo iedzīvotāju skaits Latvijā saruks par 40%. Tas nozīmē, ka katram strādājošajam būs jābūt teju divas reizes efektīvākam, lai nodrošinātu vismaz līdzšinējo dzīves līmeni.
"Zaļais koridors" stratēģiskajiem investīciju projektiem
Šīs iniciatīvas mērķis ir radīt administratīvos atvieglojumus prioritārajiem investīciju projektiem. Tas nozīmē vieglākus migrācijas nosacījumus, diplomu atzīšanu, paātrinātu dokumentu izskatīšanu pašvaldību būvvaldēs, iespēju mainīt teritorijas plānojumu, atbalstu darbinieku un viņu ģimenes locekļu integrācijai Latvijas sabiedrībā un citus nosacījumus.
LIAA ir uzsākusi darbu pie piedāvājuma sagatavošanas, lai ar grozījumiem normatīvajos aktos noņemtu šobrīd spēkā esošās administratīvās barjeras stratēģiski nozīmīgu investīciju projektu ieviešanā. Uzsvars liekams uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs definētajām prioritārajām nozarēm: bioekonomika, viedie materiāli, enerģētika un mobilitāte, kā arī farmācija, biomedicīna, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tās ir nozares ar ļoti augstu pievienoto vērtību, un par šo nozaru uzņēmumiem cīnās daudzas pasaules valstis.
Vēlos aicināt lēmumu pieņēmējus pārskatīt līdzšinējos migrācijas un cita veida administratīvos ierobežojumus, kuri bijuši par pamatu tam, lai investori izvēlētos citas valstis, tostarp mūsu kaimiņus Lietuvu vai Igauniju. Apzinoties, cik šī iniciatīva ir nozīmīga Latvijas attīstībai, to ir gatavs atbalstīt arī Ekonomikas ministrs. No LIAA puses centīsimies pārliecināt arī pārējos lēmumu pieņēmējus, ka šobrīd ir īstais brīdis, lai plašāk pavērtu durvis investīcijām viedo specializāciju jomā.
Kā strādās LIAA piedāvātais jaunais investīciju modelis?
Lai nodrošinātu pārskatāmu un sabiedrības interesēm atbilstošu investīciju piesaistes procesu, būtu precīzi jādefinē, kādus uzņēmumus un kurās nozarēs vēlamies piesaistīt. Viena no prioritātēm ir viedās specializācijas, bet par tvērumu var diskutēt, ņemot vērā valsts stratēģiskās intereses. Tāpat šiem stratēģiskajiem investīciju projektiem jānosaka mērogs. Lietuva par stratēģiski nozīmīgiem definējusi projektus, kuru investīciju kopsumma sasniedz 20 miljonus eiro vai –ja investīcijas tiek veiktas Viļņā, – 30 miljonus eiro. Latvijas gadījumā mēs šo slieksni varētu noteikt 15 miljonu eiro apmērā. Kā papildus kritērijs jānosaka arī izveidoto darba vietu skaits. Šādā programmā iekļautajiem projektiem tiktu piešķirts valsts investīciju projekta statuss, nodrošinot ātru lēmumu pieņemšanu un vienkāršotas administratīvās procedūras.
LIAA katram projektam nodrošinās klientu attiecību vadītāju, kurš pārstāvēs investora intereses valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijās. Personalizētās apkalpošanas pieeja valsts pārvaldē būs plats solis pretim uzņēmējiem. Šo pieeju ļoti atzinīgi novērtē ārvalstu investori, kuriem nav jāalgo dārgi konsultāciju uzņēmumi. Papildus stimuli investoriem varētu būt: atvieglotas migrācijas procedūras darbinieku piesaistīšanā; paātrināta būvniecības dokumentācijas izskatīšana; iespēja ar atvieglotiem nosacījumiem un bez izsoles iegādāties vai īrēt valsts un pašvaldību īpašumā esošo nekustamo īpašumu; subsidētas darbinieku apmācību programmas un atvieglota uzņēmuma ienākuma nodokļa maksāšanas kārtība.
Šādu pasākumu ieviešana būtiski uzlabotu arī Latvijas pozīciju Pasaules bankas veidotajā "Doing Business" reitingā, kur Latvija ierindojas 19.vietā starp 190 pasaules valstīm un kur kā mūsu vājākās pozīcijas atzīmētas tieši administratīvās procedūras – īpaši būvniecības jomā.
Jāuzsver, ka LIAA nevēlas radīt plaisu sabiedrībā starp ārvalstu un vietējā kapitāla uzņēmējiem. Jebkuram uzņēmējam Latvijā tiktu nodrošināti vienādi nosacījumi. Šāda veida atvieglojumi atbilstoši LIAA piedāvātajam plānam tiktu piemēroti arī vietējā kapitāla uzņēmumiem, kuri būtu gatavi realizēt investīciju projektus valsts noteiktajās prioritārajās nozarēs.
