Latvijas lielākais izaicinājums pašlaik ir potenciālo investoru uzrunāšana un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) mērķis ir darbs ar Rietumu uzņēmumiem, kuri uz Eiropu grib pārcelt IT un dalīto pakalpojumu centrus, stāsta LIAA direktors Kaspars Rožkalns.
Pandēmijas laikā virkne šādu investoru saskārās ar situāciju, ka, piemēram, Āzijā izvietotie pakalpojumu centri vienkārši pārtrauca darbu.
Vienlaikus Rožkalns norādīja, ka ir arī jādomā par to, kāda veida investīcijas Latvijā vēlamies.
"Piemēram, ja kāds investors pašlaik vēlas pārcelt savu rūpnīcu no Ķīnas uz Latviju, vai tas ir tas, ko mēs gribam? Vai mēs gribam būt Eiropas "mazā Ķīna"? Atbilde ir - nē, jo mēs negribam būt mazkvalificēta un zemi atalgota darbaspēka valsts. Turklāt mums darbinieku trūkst un atvērt šādam darbaspēkam robežas mēs arī negribam," norādīja Rožkalns.
Vienlaikus viņš norādīja, ka tomēr ir jāapsver augsti kvalificētu speciālistu piesaiste no citām valstīm.
"Viena IT speciālista sagatavošana prasa aptuveni sešus gadus, un, ja mums katru gadu trūkst ap 3000 IT speciālistu, tad saprātīga šāda līmeņa darbaspēka piesaiste būtu attaisnojama. Bet tajā pašā laikā mēs gribam, lai mūsu uzņēmumi kļūst inovatīvi un tā vietā, lai domātu, kur piesaistīt mazkvalificētus darbiniekus, domātu, kā ieviest inovatīvus risinājumus un celtu savu darbinieku kvalifikāciju. Ir jāsaprot, ka mazkvalificēta darba Latvijā jebkurā situācijā kļūs mazāk. Mēs nevaram dzīvot Eiropā ar Bangladešas algu līmeni. Tas nav iespējams, un mēs to arī negribam," uzsvēra LIAA vadītājs.
Pandēmijas sākuma posms gan ir radījis lielu grūdienu Latvijas uzņēmumu digitalizācijas virzienā.
"Kaut kādus digitalizācijas risinājumus ieviesa praktiski visi. Turklāt visi arī saprata, ka tas nav nekas traks, darbinieki turpina strādāt arī attālināti un uzņēmums otrajā dienā nebūt nesabrūk. Šis ir labs grūdiens pareizajā virzienā. Taču tas viss ir jāturpina, jo digitalizācija ir viens solis, bet nākamais solis ir turpināt inovācijas jau pašos produktos. Tas daudziem joprojām ir mājasdarbs, kurš vēl jāizdara," sacīja Rožkalns.
Tāpat, lai gan pandēmijas dēļ Latvijā no darba cilvēkus arī atlaida, nodarbinātības problēmas tas īsti nav atrisinājis.
"Tas, ka bez darba palika kāds tūrisma aģents, nenozīmē, ka viņš kļuva par metinātāju, kuru trūkst metālapstrādē, vai IT speciālistu. Mēs, protams, kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru strādājam, lai būtu apmācību programmas uzņēmēju pieprasītās specialitātēs, bet te ir jāsaprot, ka ir jābūt arī cilvēku vēlmei šīs profesijas apgūt. Nevienu tūrisma aģentu nevar pārkvalificēt par IT speciālistu, ja viņš to pats nevēlas," atzina Rožkalns.