Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Igaunija ir otrajā vietā pasaulē aiz ASV pēc jaundibinātu informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu skaita uz vienu iedzīvotāju, taču Igaunijas kā IT paraugvalsts slava ir nedaudz pārspīlēta, norāda igauņu «sērijveida» uzņēmējs un investors Alans Martinsons.

«Pēc mērauklas «jaundibinātie uzņēmumi uz vienu iedzīvotāju» Igaunija ir otrajā vietā pasaulē. ASV ir pirmajā vietā, Izraēla ir trešajā vietā. Šo statistiku esmu pats aprēķinājis no dažādām datubāzēm. Patlaban ir kādi 60 vai 70 labi jaundibināti IT uzņēmumi Igaunijā, kas arī ir investīciju cienīgi uzņēmumi. Skaits ir lielāks nekā Somijā,» skaidroja Martinsons.

Vaicāts, vai Igaunija tiešām ir priekšā citām Baltijas un Eiropas valstīm IT un e-pakalpojumu attīstībā, Martinsons sacīja: «Jā un nē. Nav vienkāršas atbildes. Protams, Igaunijai ir labs PR, bet aiz tā ir kaut kam jābūt. Kas attiecas uz «e-Stonia», uz e-pārvaldi un e-pakalpojumiem, tad Igaunija jau bija priekšgalā pirms septiņiem vai desmit gadiem. Starplaikā citas valstis ir uzņēmušas ātrumu, un diez vai vairs esam numur viens.»

Pēdējos gados fizisko personu maksātnespējas procesu skaits ik gadu veido vairāk nekā pusi no kopējā pasludināto procesu skaita, liecina Lursoft apkopotie dati.

Tā, piemēram, 2014.gadā no visām pasludinātajām maksātnespējām vairāk nekā 57% bijuši fizisko personu procesi, savukārt 2013.gadā to īpatsvars veidojis vairāk nekā 65%.

Kā norāda Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, ievērojama daļa no visām fiziskajām personām, kurām reģistrēts maksātnespējas process, iepriekš bijušas saistītas ar uzņēmējdarbību kā uzņēmumu amatpersonas vai dalībnieki. «Turklāt interesants fakts, ka visbiežāk starp visiem uzņēmējiem, kuriem reģistrēts maksātnespējas process, gandrīz puse iepriekš darbojušies tirdzniecības jomā,» piebilst Lursoft pārstāve.

Lursoft pētījumā par fizisko personu maksātnespēju apkopojis datus par maksātnespējīgo personu vidējo vecumu, noskaidrojis reģionālo griezumu, kā arī biežāk pārstāvētās nozares, kurās iepriekš darbojušās ar uzņēmējdarbību saistītās fiziskās personas, un to, cik bieži pirms maksātnespējas pasludināšanas personas mēdz noslēgt laulāto mantisko attiecību līgumus.

Kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinās uz fizisko personu maksātnespējas procesu sarukuma rēķina, bet juridiskām personām – tieši pretēji – pieaug.

To rāda SIA Lursoft pētījums. Dati rāda, ka 2018.gadā ierosināts 1 871 maksātnespējas process, kas ir par 11,70% mazāk nekā 2017.gadā.

Ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits saglabājies iepriekšējā gada līmenī, bet ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesu (ĀTAP) skaits sarucis no 11 procesiem 2017.gadā līdz 3 procesiem pērn. Šie dati liecina, ka joprojām TAP veiksmes stāstu ir maz, lai teiktu, ka TAP kā līdzeklis ir efektīvs un Latvijā darbojas uzņēmumu glābšanas sistēma. Interesanti, ka pērn sarucis maksātnespējīgo uzņēmumu vidējais vecums. Proti, ja 2017.gadā uzņēmumu, kuriem ierosināta maksātnespēja, vidējais vecums bija 8,4 gadi, tad uzņēmumu, kuriem process ierosināts pagājušajā gadā, vidējais vecums bijis 7,8 gadi.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Senais teiciens ciešās konkurences apstākļos maizes un konditorejas tirgū Fazer praksē piepildās burtiski

Maizes tirgus attīstās abos virzienos – gan uz dārgu ar amatniecības metodēm gatavotu maizi, gan iepriekš apceptiem saldētiem produktiem, saka Fazer Group vecākais viceprezidents Petri Kujala.

Latvieši ir ļoti lepni par savu maizi. Vai šo gadu laikā, kamēr Fazer ir Latvijā, ir mainījies tas, ko mēs saprotam ar maizi?

Maizes patēriņā un maizes cepšanas industrijā tiešām notiek pārbīde, bet tā nav tikai Latvijā. Visos mūsu tirgos ap Baltijas jūru cilvēki no tradicionālas lētas baltmaizes pāriet uz maizi ar lielāku pievienoto vērtību – ar sēklām, dažādām garšām un īpatnībām. Tā ir iezīme arī pārtikas industrijā vispār – cilvēki vairāk domā par veselību un labklājību.

Biedrības «Nē, pirātismam Latvijā!» izpilddirektores Daces Kotzevas iniciētais un asociētā profesora Arņa Saukas realizētais pētījums atklāj, ka vismaz 100 000 mājsaimniecību maksas TV pakalpojumus par vidējo cenu 10 eiro mēnesī izmanto nelegāli. Rezultātā valstij netiek nomaksāti nodokļi apmēram 12 miljonu eiro apmērā.

Ja tautsaimniecībai nacionālajā mērogā tā nav liela summa, tad mediju nozarei gan. Kinorežisors un producents Aigars Grauba DB teic, ka problēma ir sena, un kopā ar Latvijas Mūzikas ierakstu producentu apvienības vadītāju Elitu Mīlgrāvi secina, ka beidzot visi ir kā izkāpuši no laika mašīnas un saprot, kā strādā autortiesības. «Nereti tās ir vienīgais īpašums, kas nodrošina dzīvi. Pretējā gadījumā autoram sanāk dalīties ar citiem, atpakaļ neko nesaņemot. Ir ļoti svarīgi, lai pirātiskās kopijas apkārt neceļo,» pārdomās dalās A.Grauba. Viņš pats nejūtoties apdraudēts, jo filmas izplata caur legālām vietnēm. Tiesa, ja kāds to rāda kanālā bez jebkādas kontroles, tad filmas veidotājam gan nav nekāda labuma. Tas attiecas vairāk uz internetu. Bet ar kabeļtelevīzijām par tiesībām rādīt filmu tās veidotājs ir vienojies, un saņēmis licences maksu. «Līdz ar to lielāks zaudējums tiek nodarīts televīzijām, operatoriem, ne man tiešā veidā. Esmu par to, lai vairāk naudas ieplūst industrijā un izplatīšanā, kas varbūt celtu arī licences maksu,» saka A.Grauba, piebilstot, ka Latvijā filmu līdz pirmizrādei kinoteātrī tomēr izdodas nosargāt.

Rīgā strādājošā Vācijas digitālo video pakalpojumu nodrošinātāja ShowHeroes risinājumus izmanto tādi mediju tirgus spēlētāji kā Hubert Burda Media, Spiegel Group, PRO7/SAT1, MTV u.c.

Berlīnē bāzētajā jaunuzņēmumā šobrīd strādā 45 darbinieki, no kuriem lielākā daļa ir latvieši. ShowHeroes Rīgas filiāle ir uzņēmuma video ražošanas nodaļas centrs. Katru mēnesi Rīgā top vairāki simti dažāda satura un formāta video, kas tiek tālāk izplatīti visā pasaulē un sasniedz miljoniem skatītāju lielu auditoriju. Rīgas studijā strādā pavāru komanda, kas ikdienā gatavo dažādas maltītes, ko video montieri pārvērš vienas līdz divu minūšu garās videoreceptēs. Šos video savās interneta vietnēs vai sociālo mediju lapās publicē lielie izdevēji, kuriem ikdienā ir nepieciešams liela apjoma digitālais saturs. «Mēs nopietni plānojam lielu paplašināšanos tieši Rīgā, stratēģiski attīstot to kā savu galveno mītni Austrumeiropas un Ziemeļeiropas reģionā,» saka Ilhans Zengins (Ilhan Zengin), ShowHeroes GmbH līdzdibinātājs un izpilddirektors.

Latvijas vizualizācijas uzņēmums Infogram saņēmis līdz šim Latvijas vēsturē lielāko publiski zināmo start-up finansējumu. Uzņēmums noslēdzis investīciju darījumu 1,34 miljonu eiro apmērā.

Par to šodien tika paziņots Rīgā notiekošās starptautiskās start-up konferences TechChill Baltics laikā. Kopumā kompānija divu gadu pastāvēšanas laikā saņēmusi 1,5 miljonus eiro.

Pēc vadošā Ziemeļeiropas tehnoloģiju medija ArcticStartup rīcībā esošās informācijas šis ir lielākais publiski zināmais start-up investīciju darījums Latvijā.

Nozare.lv vēsta, ka pēc investīciju saņemšanas Infogram novērtēts par 5,25 miljoniem eiro.

Infogram investori kopumā ir trīs: Point Nine Capital, Connect Ventures un HackFwd. Līdz ar investīciju saņemšanu Infogram valdē ir arī divi jauni valdes locekļi Kristofs Janzs Point Nine Capital un Pietro Bezza no Connect Ventures. Līdz šim valdē bija tikai uzņēmuma dibinātājs Uldis Leiterts.

Šogad Positivus festivālā kā galvenie mākslinieki uzstāsies Muse un Scissor Sisters, šodien preses konferencē informēja Positivus rīkotāji, minētos māklsiniekus nosaucot kā pirmos no lielajiem vasaras festivāla viesiem.

Positivus festivāla programmu papildinās vēl citi gavenie mākslinieki.

Scissor Sisters ir grupa, kas populāra gan dzimtajā ASV, gan guvusi lielus panākumus Eiropā. Šogad jūnija beigās gaidāms grupas jaunais albums Nightwork, kura prezentācijai sekos koncerti Eiropā un Amerikā.

Vieni no interesantākajiem Positivus festivāla viesmāksliniekiem būs spāņu muzikālais projekts Giulia y Los Tellarini, kas sevī apvieno plašu pasaules mūzikas ainavu - Vidusjūras siltumu un šarmu, latino karstasinību, meksikāņu traģiskumu un džeza eleganci. Kino mīļotāji šo grupu atpazīs pēc Vudija Alena filmas Vicky Cristina Barcelona.

3. maijā Arēnā Rīga ar koncertu uzstāsies kanādiešu rokmākslinieks – Braiens Adamss. Rīgā Adamss un viņa grupas mūziķi viesosies jaunākā albuma «Ultimate» koncertturnejas ietvaros un programmā izskanēs gan jaunās dziesmas, gan labi zināmie hiti, informē koncerta organizatori.

2017. gada septembrī apstiprinājās visi 3 Baltijas koncerti - Rīgā, Tallinā un Kauņā, taču mākslinieks sniegs koncertus arī Skandināvijā un Rietumeiropā, kā arī Ziemeļamerikā šīs koncertturnejas ietvaros.

Mākslinieks Rīgā būs tikai vienu dienu, jo nākamajā dienā ir koncerts Kauņā, Žalgiris arēnā.

Organizatori stāsta, ka māksliniekam ir ļoti intensīvs koncertu grafiks, tādēļ viņš kopā ar visu pavadošo sastāvu un tehniskajiem darbiniekiem brauc ar trim speciāliem koncertturneju autobusiem un lielāko daļu vajadzīgā ved līdzi paši. Dziedātājs ir veģetārietis, visai ceļojošajai komandai līdzi brauc arī pavārs, kas visiem gatavo. Vēl bez autobusiem līdzi dodas arī 3 fūres ar skaņas un gaismas tehniku.

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Apkopojot datus, Lursoft ir secinājis, ka pēdējos gados visvairāk maksātnespēju pasludināts nekustamo īpašumu, tirdzniecības un celtniecības nozarēs.

Taču straujš lēciens bijis arī fizisko personu maksātnespēju lietās. Ja 2008.gadā maksātnespēja pasludināta tikai vienai fiziskajai personai, tad pērn to skaits sasniedzis jau 53, kas ir 2,4% no visām pasludinātajām lietām. Lai arī šis gads vēl nav noslēdzies, ir fiksēts jauns fizisko personu maksātnespējas rekords, proti, līdz 1.septembrim pasludinātas 99 maksātnespējas, kas ir gandrīz uz pusi vairāk nekā pērn kopumā, liecina Maksātnespējas reģistra dati.

Pēdējie gadi bijis īpaši smags pārbaudījums arī tirdzniecībā trādājošajiem uzņēmumiem, jo gandrīz trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kuriem pasludināta maksātnespēja, kā pamatdarbības nozari norādījuši vairumtirdzniecību vai mazumtirdzniecību, automobiļu un motociklu remontu. Pērn maksātnespēja pasludināta 670 tirdzniecības nozares uzņēmumiem, savukārt šogad to skaits ir 461, kas ir par 18,5% vairāk nekā 2008.gadā kopumā.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(369).jpg

Nav noslēpums, ka Maksātnespējas likums Latvijā tiek izmantots visai primitīvi - lai piedzītu ilgi nemaksātus parādus no sava darījumu partnera. Parasti tas notiek diezgan vienkārši - tas, kuram ir parādā, vēršas tiesā ar maksātnespējas pieteikumu pret parādnieku, kurš tad nu attiecīgi vai nu atzīst savu maksātnespēju, vai arī aši vien samaksā prasīto summu, ko mēdz saukt par mierizlīgumu.

Tomēr izrādījies, ka galvenā problēma ir nevis kādas kopānijas maksātnespējā, bet gan mūsu likumu rakstītāju un pieņēmēju domāšanas mazspējā. Redz, laikā, kad Tieslietu ministrijā tika izstrādāta pašreizējā Maksātnespējas likuma versija, dažādi eksperti, juristi, uzņēmēji brīdināja, ka kādā brīdī var izveidoties totāli absurda situācija. Proti, uzņēmumam, kam ir pozitīva bilance, kam ir pietiekams naudas apjoms bankas kontā un kurš veiksmīgi strādā ar daudzu miljonu latu apgrozījumu, var tikt pieteikta maksātnespēja par dažu tūkstošu latu parādu, tadējādi to lielā mērā norokot. Proti, mūsu likumdošana, neraugoties uz ekspertu iebildumiem, ir veidota tā, ka uzņēmuma maksātnespēju var pasludināt, balstoties uz neliela parāda pamata, neraugoties uz attiecīgās kompānijas stabilo finansiālo situāciju.

Ja AAS Balva līdzekļi obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) atlīdzību izmaksām aptrūksies un izmaksas apdrošinātāja klientiem būs jāsedz no Garantijas fonda, sekas vēlāk jutīs visi autoīpašnieki, prognozē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB).

Trīsarpus mēnešu laikā no AAS Balva līdzekļiem OCTA atlīdzībās izmaksāti jau vairāk nekā 1,9 miljoni latu, liecina LTAB dati. Šobrīd apdrošinātājs atrodas likvidācijas procesā un turpina pildīt savas saistības, tāpat pastāv iespēja, ka AAS Balva apdrošināšanas portfeļa daļa tiks nodota citai apdrošināšanas kompānijai, tomēr, kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, gadījumā, ja tiks pasludināta AAS Balva maksātnespēja, OCTA atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA Garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots Garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī. Garantijas fonda līdzekļus veido apdrošinātāju veiktās vienreizējās iemaksas, regulāri ikmēneša atskaitījumi no OCTA prēmijām, apdrošinātāju veiktās papildu iemaksas, LTAB regresa kārtībā atgūtie līdzekļi par ceļu satiksmes negadījuma (CSNg) rezultātā nodarītajiem zaudējumiem, kā arī ieņēmumi no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

Pēdējos gados Latvija piedzīvojusi vairākus skaļus investīciju strīdu pretenziju skandālus. Zināmākie no tiem ir kādreizējā air Baltic vadītāja Bertolda Flika pretenzija par 62 miljoniem latu, Spāņu kompānijas CAF strīds par 403,9 miljonus eiro vērtā vilcienu piegādes līguma izbeigšanu, kā arī Igaunijas Wind One prasība 50 miljonu eiro apmērā saistībā ar SIA Winergy lietu, un Uzbekistānas uzņēmēju pretenzija par viesnīcu Royal Square Hotel & Suites un Garden Palace Hotel prettiesisku atņemšanu. Nule šīm pretenzijām pievienojusies arī ASV ofšora Menard Port LLC pretenzija, kurš vēlas panākt tam it kā nodarīto zaudējumu atlīdzību vairāk kā 8 miljonu eiro apmērā.

Starptautisko investīciju šķīrējtiesu prakse rāda, ka iespējamā investora ieguldījumu atzīšanai par investīciju, jābūt izpildītiem attiecīgiem priekšnoteikumiem – noteiktam darbības ilgumam, regulārai peļņai, zināmam riskam, ieguldot ievērojamus finanšu līdzekļus, kā arī pienesumam attiecīgās valsts ekonomikā. Eksperti norāda, ka šim ieguldījumam jābūt samērojamam ar attiecīgās valsts ekonomikas lielumu, un Latvijas gadījumā tam vajadzētu būt mērāmam vairākos simtos tūkstošos un pat miljonos eiro. Cik liels finansiāls ieguldījums vajadzīgs, lai prasītu astoņu miljonu eiro lielu kompensāciju?

Astoņi miljoni par 170 tūkstošu ieguldījumu

Salīdzinoši nesen medijos tika publicēta informācija (Latvijas kredītņēmēju asociācija) par to, kāda tad patiesībā izskatās Latvijas ekonomika, aplūkojot to caur nedaudz neierastu prizmu, proti, nevis klasiskā IKP pieauguma griezumā, kas faktiski nevienam no mums, parastajiem Latvijas iedzīvotājiem, situāciju maciņā būtiski nemaina, bet gan caur to, cik daudz patiesībā cilvēku ir nonākuši parādu gūstā, savulaik, paņemot hipotekāro kredītu, auto līzingu vai kredītkarti.

Faktiski parādot reālo ainu tam, kāda ir finanšu situācija lokomotīvei, kas velk Latvijas ekonomiku.

Ciparos tas izskatās šādi – no kopējo kredītņēmēju skaita šobrīd, kas veido 721 tūkstoti, 150 tūkstoši jeb katrs 4 kredītņēmējs ir parādā finanšu institūcijām un kavē savus maksājumus vairāk kā 60 dienas! Pavisam skarba ir situācija 15% no kredītņēmējiem, jo tie savus kredītmaksājumus kavē jau vairāk nekā 180 dienas. Papildus tam vēl 100 tūkstoši cilvēku ir aizņēmušies tā saucamos «ātros» kredītus un nespēj tos atdod laikā. Tātad šobrīd vairāk kā 10% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem ir nopietnas finansiālās problēmas jo īpaši hipotekāro kredītu ņēmējiem, kam tas var beigties ne tikai ar dzīvokļa vai mājas zaudēšanu, bet arī ar pienākumu atmaksāt kreditoram atlikušo parāda daļu.

Pamatojoties uz jūnijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes pieņemto lēmumu anulēt visas AAS Balva licences, kā arī ņemot vērā, ka Balva atrodas likvidējamas sabiedrības statusā, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB) nolēma izslēgt AAS Balva no LTAB biedru sastāva.

Kā norāda LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics, šobrīd LAAS Balva turpina pildīt visas savas saistības un OCTA izmaksas tiek veiktas, bet gadījumā, ja tiks pasludināta kompānijas maksātnespēja, apdrošināšanas atlīdzības cietušajiem tiks izmaksātas no OCTA garantijas fonda.

Saskaņā ar OCTA likumu Latvijā ir izveidots OCTA garantijas fonds, kura primārais uzdevums ir nodrošināt nozares stabilitāti valstī, tai skaitā regulāri tiek veiktas izmaksas CSNg cietušajiem, kuri cietuši no neapdrošināta transportlīdzekļa. Līdz 2008. gada pavasarim OCTA garantijas fondā līdzekļi pamatā tika uzkrāti no apdrošinātāju veiktajām vienreizējām iemaksām un regulārajiem ikmēneša atskaitījumiem no OCTA prēmijām. Šobrīd OCTA garantijas fonda līdzekļu papildinājums veidojas no LTAB regresa kārtībā atgūtajiem līdzekļiem, ieņēmumiem no fonda līdzekļu glabāšanas un ieguldīšanas.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Pērn juridiskajām personām ierosināti 592 maksātnespējas procesi, un to vidū visvairāk procesu reģistrēts tieši būvniecības sektorā strādājošajiem uzņēmumiem, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Pēc Lursoft aprēķiniem, šīs jomas uzņēmumi veido 7% no visiem komersantiem, kuriem 2018.gadā ierosināta maksātnespēja.

2017.gadā visbiežāk maksātnespēja tika reģistrēta tirdzniecības uzņēmumiem, taču aizvadītajā gadā šī nozare vairs nav TOP maksātnespējīgāko nozaru vidū.

Toties līdztekus būvniecības uzņēmumiem maksātnespēja pagājušajā gadā bieži ierosināta arī kravu pārvadājumu, kokapstrādes un nekustamo īpašumu nozaru uzņēmumiem.

Jau vairākus gadus kā viena no nozarēm, kuras uzņēmumi visbiežāk iekļūst maksātnespējīgo skaitā, ir restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumi. Izņēmums nav bijis arī 2018.gads, kad šī nozare pēc maksātnespējīgo uzņēmumu skaita ierindojās trešajā vietā.

Rīgas dome beidzot nolēmusi sakārtot seno Ēbelmuižas parku Ziepniekkalnā. Par darbu veicēju izvēlēta firma, kas konkursa brīdī izkonkurēja citus uzņēmumus. Arī tādus, kuriem bija nodokļu parādi. Būvniekam ir problēmas ar saistību nokārtošanu citos valsts un pašvaldību projektos, taču tas neliedz tam dalību jaunos konkursos, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.

Ēbelmuižas parks ir viens no senākajiem muižu parkiem Rīgā. Tā kopējā platība ir vairāk nekā 9 hektāri. Zemes gabalu ar pamatā smilšainām un pārpurvotām pļavām 18. gs beigās iegādājās lielās Ģildes tirgotājs Joahims Ēbels. Un no senajiem laikiem šeit saglabājušies vairāki viņa laikā stādītie dižkoki, arī Pārdaugavas brangākais ozols.

Kaut Ēbelmuižas parks ir iecienīta pastaigu vieta, tā labiekārtošanai nauda pilsētas budžetā līdz šim neatradās. Projektu sāka pirms četriem gadiem un to finansē no pilsētas investīciju plāna. Parkā iecerēts izbūvēt bruģa un grants seguma celiņus, uzstādīt 40 soliņus, atkritumu urnas, velostatīvus. Pašvaldības uzņēmums “Rīgas gaisma” parku izgaismos.

Krievijas uzņēmums Holiday Malta Ltd pieteicis SIA Tūrisma aģentūra Kolumbs maksātnespēju, liecina Maksātnespējas aģentūras interneta mājaslapā pieejamā informācija. Tūrisma aģentūras vadītājs apliecina, ka saistības pret pieteikuma iesniedzēju tiek segtas un procesam nav pamata.

Prasība iesniegta Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā.

Kā liecina Db TOP 500 dati, šis uzņēmums ir trešā pēc apgrozījuma lielākā tūrisma aģentūra Latvijā. 2008. gadā tā sasniedza 6.8 milj. Ls apgrozījumu un 4.35 tūkst. Ls peļņu.

Tūrisma aģentūras Kolumbs vadītājs Guntis Učelnieks uzsver, ka iesniegtā pretenzija ir nepamatota. Šis gadījums ir kārtējais piemērs tam, ka strīdus situāciju viena no iesaistītajām pusēm mēģina atrisināt, nepamatoti piesakot maksātnespēju.

Latvijas tiesu prakse pēdējā laikā rāda, ka arī lieliem un starptautiskiem uzņēmumiem tiek nepamatoti pieteiktas maksātnespējas, lai izmantotu spēka pozīcijas savstarpējās pārrunās, skaidro G.Učelnieks. To apliecina fakts, ka katru dienu Latvijā vidēji 50 – 100 uzņēmumiem tiek ierosināta maksātnespēja, viņš piebilst.

Ņemot vērā Krājbankas noguldījumu portfeļa salīdzinoši nelielo īpatsvaru kopējā noguldījumu portfelī, no kura lielākā daļa varētu būt atgūstama, bankrota tiešā ietekme uz banku sektoru un ekonomiku kopumā būs ierobežota, teikts ministrijas paziņojumā.

Tomēr, ņemot vērā, ka bankas maksātnespēja būs negatīvi ietekmējusi gan patērētāju, gan uzņēmēju noskaņojumu, gan radījusi reālus zaudējumus un darbības apgrūtinājumus biznesam, ietekme uz tautsaimniecību kopumā varētu būt jūtama jau šā gada pēdējā ceturksnī , piebremzējot līdz šim sasniegto straujo ekonomikas izaugsmes tempu. Līdz ar to Latvijas IKP pieaugums ceturtajā ceturksnī vairs nebūs tik straujš, kā tas potenciāli būtu varējis būt. Negatīva ietekme varētu būt vērojama arī nākamā gada pirmajā ceturksnī.

Lielāko ietekmi Krājbankas maksātnespēja visdrīzāk atstās netiešā veidā – caur patērētāju un uzņēmēju konfidences kritumu un potenciālu pieprasījuma apsīkumu. Tajā pašā laikā ātra un konsekventi realizēta iedzīvotāju un uzņēmēju līdzekļu atgriešana konfidences līmenim var dot būtisku atbalstu un īstermiņā pat veicināt iekšzemes patēriņu.

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Pagājušajā gadā Latvijā kopumā reģistrēti 7434 nodrošinājumi, kas, salīdzinot ar 2012.gadu, ir par 16,76% vairāk, savukārt, attiecinot pret 2011.gadu, kāpums veido 29,02%, liecina Lursoft dati.

Pastāv vairāki gadījumi, kad pēc nodrošinājuma reģistrēšanas tiek apturēta uzņēmuma saimnieciskā darbība vai pasludināta tā maksātnespēja. Lursoft dati rāda, ka 2013.gadā 546 uzņēmumiem pēc tam, kad ticis reģistrēts nodrošinājums, apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 72 pēc nodrošinājuma piemērošanas ierosināta maksātnespēja. 243 uzņēmumiem maksātnespēja bijusi pasludināta vēl pirms nodrošinājuma piemērošanas.

Analizējot vidējo vecumu uzņēmumiem, kuriem pēdējo gadu laikā ir reģistrēts nodrošinājums, Lursoft dati parāda, ka pastāv tendence uzņēmumu vidējam vecumam pieaugt. Ja vēl 2011.gadā uzņēmums, kuram piemērots nodrošinājums, bijis sasniedzis vidēji 6,9 gadus, tad pērn to vidējais vecums pieaudzis jau līdz 7,7 gadiem, kas ir gandrīz par gadu.