Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Īstenojot Eiropas cukura nozares pārstrukturēšanas plānu, tika atteiktas 5,8 milj. tonnu cukura kvotas, kas ļoti tuvu sākotnējam mērķim – 6 milj. tonnu.

Šā četru gadu laikposma noslēgumā ES cukura un izoglikozes kvota – 2006. gada cukura reformas pamatelements – samazinājusies līdz 14 miljoniem t (no kurām 13,3 miljoni t attiecas uz cukuru). Pašlaik ES cukura ražošana koncentrēta 18 dalībvalstīs (atšķirībā no 23 pirms reformas), kurās ir labvēlīgi agronomiskie apstākļi, un aptuveni 70 % no ražošanas notiek 7 dalībvalstīs, kurās ir visaugstākais cukura ieguvums. Cenas vietējā tirgū samazinās, tas arī bija reformas mērķis – panākt ES cukura nozares ilgtspējību un konkurētspēju.

Jau ziņots, ka 2006. gada februārī ES lauksaimniecības ministri oficiāli pieņēma radikālu ES cukura nozares reformu. Tās mērķis bija garantētās minimālās cukura cenas samazinājums par 36 % (no 631,9 eiro/t 2006./2007. gadā līdz 404,4 eiro/t no 2009./2010. gada), kompensācijas lauksaimniekiem un cukura ražotāju finansēts Pārstrukturēšanas fonds, kura mērķis bija mudināt konkurēt nespējīgos cukura ražotājus pārtraukt darbību šajā nozarē.

Situācija piena pārstrādes nozarē izejvielu augsto izmaksu un energoresursu cenu kāpuma dēļ pašlaik ir traģiska, piena pārstrādātāji strādā zem pašizmaksas un iespējams vairāku uzņēmumu bankrots, atzina Latvijas piensaimnieku centrālā savienības (LPCS) valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

"Nevis nopietna, bet traģiska," uzsvēra Šolks. "Šodien ļoti aktuāli nozarē ir tas, ka ir pienācis brīdis, kad notiek nozares dziļa un nopietna krīze, kuru, diemžēl, valsts institūcijas, kurām mēs par šo esam mēģinājušas stāstīt, vēl nav sapratušas un apzinājušās," skaidroja LPCS vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo pāris gadu laikā jeb kopš pandēmijas sākuma notikuši vairāki būtiski procesi, tostarp negaidīti paaugstinājušās piena iepirkuma cenas. Pēc viņa paustā, līdz šim piena iepirkuma cena bija stabila un prognozējama -aptuveni 30 centi par kilogramu, taču patlaban piena iepirkuma cena sasniegusi jau 35,8 centus par kilogramu. Savienības aplēses liecina, ka piena iepirkuma cena decembrī palielināsies līdz 38 centiem kilogramā, savukārt nākamā gada sākumā tā pieaugs līdz 40 centiem par kilogramu.

Ārkārtas apstākļu dēļ pasaules cukura tirgū ES līdz šā gada 31. jūlijam vēlas papildus eksportēt vēl 500 tūkstošus tonnu ārpuskvotas cukura.

Šis pasākums, kas pilnībā atbilst ES starptautiskajām saistībām, ir iespējams, pateicoties ārkārtējiem tirgus apstākļiem gan ES, gan visā pasaulē un esot maz ticams, ka šāda situācija cukura tirgū nākotnē atkārtosies. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola norāda, ka pašreizējais stāvoklis pasaules tirgū ir ārkārtējs - ražošanas apjomi ir mazāki par patēriņu, cukura krājumi izsīkst, tāpēc cukura cenas ir cēlušās līdz agrāk nepieredzētam līmenim, kas kaitēj patērētājiem nabadzīgākās valstīs.

«Situācija radusies vienlaikus ar ES cukura nozares pārstrukturizācijas noslēguma posmu. ES tirgus cena ir samazinājusies, un ne tik konkurētspējīgie ražotāji ir pārtraukuši cukura ražošanu. Tādējādi uzlabojusies ES cukura nozares konkurētspēja gan cukurbiešu audzētāju, gan cukura ražotņu līmenī. Cenas ES un pasaules tirgū, kā arī biešu audzēšanas un cukura ražošanas izmaksas ES ir tādas, ka ES saražoto ārpuskvotas cukuru var eksportēt, nepārkāpjot saistības par subsīdijām, ko ES uzņēmusies PTO,» skaidro komisāre.

Latvijas piena ražotāju kooperatīva «Piena ceļš» kopā ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim» kopīgi celtā piena pārstrādes rūpnīca Igaunijā, kas varētu izmaksāt 100 miljonus eiro, saasinās konkurenci Baltijas valstu piena tirgū, bet jaunam spēlētājam ieiešana tirgū nebūs viegla, secinājuši Lietuvas tirgus eksperti.

Savukārt Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, kas lielā mērā iepērk pienu no Latvijas un Igaunijas, atzinuši, ka no lielās rūpnīcas nebaidās un uzskata, ka tā beigu beigās palielinās jēlpiena ražošanu Baltijas valstīs.

Lietuvas bankas SEB galvenais ekonomists Tads Povilausks sacījis, ka Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi apmēram trešdaļu ražošanā izmantotā piena iepērk Latvijā un Igaunijā, tādēļ jauns spēlētājs tirgū palielinās konkurenci tirgū, bet ne tuvāko gadu laikā.

«Protams, šī rūpnīca palielinās konkurenci Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumu vidū,» ziņu aģentūrai BNS teica ekonomists. «Tomēr pēdējo 15 gadu vēsture mums mācījusi, ka Lietuvas piena pārstrādātāji ir ļoti spēcīgi gan finansiālā aspektā, gan prasmju un zināšanu aspektā, gan arī zina, kā konkurēt,» klāstīja Povilausks.

Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

Apkopotā statistika liecina, ka Latvija 2023. gadā ieņēmusi 3.vietu pasaulē pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad 2023. gadā pēc ienākumiem no cukurbiešu eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija… trešajā vietā pasaulē!2023. gadā cukurbiešu sējumu platības Latvijā sasniedza 20% no tā līmeņa, kāds Latvijā bija 2006. gadā – pēdējā gadā, kad Latvijā vēl darbojās cukura ražošanas nozare.

Cukurbietes un cukurniedres ir divi augi, kas ir nozīmīgi saharozes (parastā cukura) rūpnieciskai ražošanai. Ja cukurniedres ir augs, kas var augt tikai karstā klimatā, tad cukurbietes ir piemērotas mērenajam klimatam.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtā informācija liecina, ka decembrī par vienu tonnu piena pārstrādes uzņēmumi zemniekiem maksāja vidēji 236,06 Ls/t, kas ir par 18,9 % vairāk nekā 2013. gada janvārī.

Ja salīdzina gada vidējo rādītāju – 2013. gads pret 2012. gadu, cenas palielinājums ir 11,3 %. Pērn kopumā pārstrādei iepirkti 735 tūkstoši t piena, kas ir par 2,42 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Ietekmē konkurētspēju

Zemnieki šobrīd par nodoto pienu saņem labu cenu, spriež eksperts. Tomēr pārstrādātājiem augstā iepirkuma cena iegriež un tas ietekmē konkurētspēju arī eksporta tirgos. Vidēji piena produktu izmaksās 70–80% veido piena iepirkuma cena. Tās kāpums par 18,9% gada laikā ir daudz, neviens piena produkts vairumtirdzniecības cenās nav sadārdzinājies par šādu apjomu, teic J. Šolks. Viņš paredz, ka nākotnē iespējama cenu samazināšanās. Šobrīd sviesta, saldā krējuma, siera tirdzniecība vairs nav tik apjomīga, kā tas bija 2013. gada nogalē. Kas būs tālāk, vēl esot grūti teikt. Jārēķinās, ka piens var palikt vairāk Ziemeļu puslodē, nāk pavasaris un vēl nevar zināt, kā veidosies piena cena. Tagad ir nogaidīšanas periods, vai industriālo piena produktu, neskaitot piena pulveri, realizācija piebremzēsies, kam var sekot cenu lejupslīde. J. Šolks cer, ka nebūs tik liela cenu samazinājuma kā 2008. gada beigās, bet tas, ka cenu svārstības gaidāmas, jau šobrīd esot skaidrs.

Piensaimnieku kooperatīvs "Piena loģistika" šī gada pirmajā pusgadā strādāja ar 24,745 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 26% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš, informē "Piena loģistika" pārstāvji.

Tāpat uzņēmuma pārstāvji norāda, ka "Piena loģistika" pērn palielināja savāktā piena apjomu par 10%, sasniedzot 55 910 tonnas.

"Piena loģistikas" padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis apgrozījuma un savāktā piena apjoma pieaugumu skaidro ar veiksmīgu kooperatīva ilgtermiņa attīstības stratēģiju, kurā "Piena loģistika" būtiski palielināja biedru skaitu, apvienojot 102 saimniecības, kā arī noslēdza ilgtermiņa sadarbības līgumus ar piena pārstrādātājiem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Viņš uzsver, ka sadarbības ieguvēji galvenokārt ir kooperatīva piensaimnieki, jo, slēdzot ilgtermiņa līgumus, panākta iespēja "Piena loģistikas" biedriem nodrošināt cenu, kas ir līdzīga Eiropas vidējiem rādītājiem.

Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts, sacīja Trikātas KS direktors, jaundibinātā piena pārstrādes uzņēmuma Latvijas piens projekta vadītājs Raimonds Freimanis.

Viņš norādīja, ka Latvijā piena iepirkuma cenas pēdējos mēnešus ir bijušas ļoti stabilas un it kā esošais piena trūkums Latvijā to kāpumu nevarētu veicināt. «Īstermiņā [piena iepirkuma cenu izmaiņu] nebūs. Piena cena jau aptuveni astoņus mēnešus ir bijusi ļoti stabila. Tā drīzāk pēc mēneša vai diviem varētu mazliet samazināties. Tas ir mīts, ka Latvijā ir piena deficīts,» uzsvēra Freimanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka Latvijas piena pārstrādātāju, tostarp Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) pārmetumi par piena eksportēšanu nav pamatoti. «Publiski mūs visu laiku kritizē šīs savienības [LPCS] vadītājs Šolka kungs. Piemēram, runājot par piena eksportu uz Lietuvu, viņš nepārtraukti publiski kritizē kooperatīvus. Taču ir jautājums – vai Latvijas piena pārstrādātāji gribētu nopirkt to pienu, kas aiziet uz Lietuvu, vai arī tā ir tikai kritika kritikas pēc? Ja viņi gribētu šo pienu nopirkt, sadarbību nekādi nevar veicināt, kādu visu laiku kritizējot. Es pieņemu, ka vienkārši kāds ir jākritizē kritikas pēc, un viss. Vēl jo vairāk tāpēc, ka šīs savienības biedrs – Jēkabpils piena kombināts – ir viens no lielākajiem piena eksportētājam,» pavēstīja Trikātas KS direktors.

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Ar grozījumiem Cukura nozares likumā Latvijā plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi.

Saeima likuma grozījumus atbalstījusi 2. lasījumā.

Likumprojekts paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets.

Pašlaik cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 0 tonnu apmērā. Jāatgādina, ka cukura reforma, lai samazinātu cukura cenu iekšējā tirgū un atvērtu to trešajām valstīm, Eiropas Savienībā tika sākta 2006. gadā.

Latvijas ražotāji un tirgus eksperti būtisku ietekmi no šonedēļ vērojamā cukura cenu kāpuma pasaulē neparedz.

Kā Db norādīja saldumu ražotāja a/s Laima mārketinga vadītāja Dace Kokina, ikdienas cukura cenu svārstības uzņēmumu neietekmē, jo a/s Laima ar cukura piegādātāju ir noslēgts ilgtermiņa līgums, kurā ir noteikta fiksēta cukura cena.

Arī Nordic Sugar mazumtirdzniecības daļas vadītājs Baltijā un Skandināvijā Henriks Bramsteds norāda, ka cukura cenas pasaules biržās ir cēlušās, «pateicoties» mazākai plānotajai cukura ražai Indijā, taču tās neietekmēs cenas Eiropas tirgos t.sk. Latvijā, jo šeit sistēma ir slēgta. Tiesa, ES cukura tirgus tiek reformēts, taču šī brīža pasaules cukura cenas to neietekmē, viņš piebilda. LTVC pārstāvis Juris Hāzners Db atzina, ka cenu kāpums Latviju nevar skart, jo ES cukura tirgus ir ierobežots cukura importam. Viņš arī piebilda, ka šobrīd Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām ES valstu vidū, kas būtu par 10 % zemāka, ja vien Latvijai būtu kāds alternatīvs cukura piegādātājs.

Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Cukura nozares likumā, ar kuriem plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi Latvijā.

Likums paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības (ES) Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets. Noteikumos arī plānots noteikt papildu nodevas (pārpalikuma maksājuma), kā arī sodu sankciju piemērošanas un administrēšanas kārtību.

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Lai nodrošinātu turpmāku izaugsmi, efektīvu un pārskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu biedru interesēs, lielākais Latvijas piensaimnieku kooperatīvs “Piena Loģistika” veicis izmaiņas vadības struktūrvienībās, izveidojot padomi.

Padomē darbosies septiņi biedri, un par tās priekšsēdētāju ievēlēts SIA “Vecsiljāņi” valdes loceklis Juris Sprukulis.

Juris Sprukulis, kooperatīva “Piena Loģistika” padomes priekšsēdētājs: “Piena Loģistika izmaiņas vadības struktūrā un jaunās padomes izveidošana ir konkrēts solis, kas ļaus mums uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu un atbalstīt mūsu biedru intereses. Mūsu mērķis ir veicināt uzņēmuma ilgtspējīgu izaugsmi, paplašinot savu darbību Latvijas un Baltijas tirgū, veicinot piena konsolidāciju un piena ražotāju iesaisti kooperatīvos. Esmu pateicīgs par kolēģu izrādīto uzticību, ko uztveru ar lielu atbildību pret esošajiem mūsu biedriem un sadarbības partneriem, lai kopīgā darbā sasniegtu kooperatīva mērķus un veicinātu Latvijas piensaimniecības izaugsmi.”

Pēc Latvijas lielāko piensaimniecības uzņēmumu lūguma Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien tikās ar piensaimniekiem, lai pārrunātu valsts augstākās amatpersonas iespējamo iesaisti piensaimnieku problēmu risināšanā, ko lielā mērā izraisījuši Krievijas aizliegumi piena produkcijas piegādei no Eiropas Savienības (ES) ražotājiem, kā arī cenu svārstības piena produkcijai pasaulē. Valsts prezidents pauda viennozīmīgu atbalstu piena nozares pārstāvju pozīcijai, vienlaikus uzsverot, ka arī pašiem Latvijā ir jāmeklē visi iespējamie atbalsta risinājumi, kas ļautu stiprināt piena ražotājus un pārvarēt viņiem grūto periodu, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.

Uzsākot sarunu, piensaimnieki atgādināja, ka pieprasa nekavējoties no ES Krīzes fonda līdzekļiem veikt izmaksu sankciju skartajām ražojošajām saimniecībām 67 eiro uz vienu pārraudzībā ražojošo govi mēnesī. Prasība esot iesniegta izskatīšanai Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdē.

Valsts prezidents arī pauda apņēmību visās sarunās ar ES augstākajām amatpersonām, kas saistībā ar Latvijai tuvojošos prezidentūru ES Padomē sāksies jau šajā nedēļā, argumentēt Latvijas pozīciju un darīt visu, lai ES kompensētu šos zaudējumus saskaņā ar saviem solījumiem.

Piena ražotāji arī pauda neapmierinātību saistībā ar to, ka faktiskās piena produktu cenas tirdzniecībā nav kritušās, kas faktiski nozīmē, ka zaudējumus izjūt tikai piena ražotāji, kam strauji samazinājusies piena iepirkuma cena un kas īpaši tām saimniecībām, kurām ir kredītsaistības ražošanas paplašināšanai, ievērojami palielina viena piena litra pašizmaksu. Piena ražotāji apliecināja, ka šobrīd visas saimniecības kopumā pārdod savu pienu zem pašizmaksas. Pašizmaksa jau ir kritiski augstāka par 30 centiem. Turklāt, neņemot vērā krīzes situāciju, piena ražotājiem draud samaksa par pārtērētajām piena kvotām, kaut arī ES kopumā neizpilda piena kvotas. Arī no kaimiņvalsts Lietuvas, kura neizpilda piena kvotas, Latvija nedrīkst tās aizņemties.

Piena ražošanas kooperatīvi ir nemierā ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava darbu un gadījumā, ja ministra solījumi netiks pildīti, gatavi radikālākiem soļiem.

Pagaidām gan netiek precizēts, kādi soļi tiks sperti, lai situāciju risinātu.

«Zemkopības ministra neiesaistīšanās Ministru kabineta noteikumu par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana grozījumu apstiprināšanā, apdraud vietējo piena ražotāju nozares tālāko pastāvēšanu, nemaz nerunājot par to, ka tiek liegta iespēja attīstīt savu - zemniekiem piederošu pārstrādi un ražot konkurētspējīgus piena produktus,» pauž piena kooperatīvu Trikāta KS, PKS Dzēse un Piena partneri KS biedri.

Zemnieki uzsver, ka pretēji ministra iepriekš izteiktajiem solījumiem par atbalstu ES finansējuma 9 miljonu apmērā saņemšanai, apmaiņā pret kooperatīvu garantiju par piena neizvešanu no Latvijas, ministrs neiesaistās šī atbalsta noteikumu apstiprināšanas procesā, kas joprojām rada izdomas par lielo piena pārstrādātāju ietekmi un lobiju. «Piena ražotājiem ir pamats satraukties, jo esošā pieredze ar likvidēto Latvijas cukura nozari baida mūs ar tieši tādu pašu scenāriju un mēs nejūtam nozares ministra atbalstu,» uzsver piena kooperatīvu apvienības biedri.

Piena pārstrāde ir viena no lielākajām (otra lielākā) Latvijas pārtikas rūpniecības nozarēm, līdz ar to veikalu plauktos ikdienā ir pieejams ļoti plašs piena pārstrādes produktu klāsts.

Un daudzi Latvijas iedzīvotāji savā ikdienas uzturā lieto visdažādākos piena pārstrādes produktus. Lai izprastu atšķirības, kas ir piena produkti un produkti no piena, kam pievienoti augu tauki, kā arī, kāpēc mainījās produktu nosaukumi, ir jāzina, ka ES normatīvie akti paredz to apzīmējumu aizsardzību, kurus izmanto piena un piena produktu tirdzniecībā.

Piena produkti ir produkti, kas iegūti tikai no piena, un kuros nevienu no ražošanas procesā pievienotajām vielām vai sastāvdaļām neizmanto, lai pilnībā vai daļēji aizvietotu kādu no piena sastāvdaļām, tai skaitā piena taukus. Regulā ir noteikti piena produkti, kuru nosaukumi ir aizsargāti, piemēram, krējums, siers, sviests, jogurts, kefīrs, rūgušpiens, paniņas, sūkalas u.c. Līdz ar to šos aizsargātos nosaukumus nedrīkst izmantot, nosaucot produktus, kas pēc sastāva neatbilst piena produkta aprakstam, t.i. tiem ir pievienoti augu tauki vai nepiena olbaltumvielas.

Ņemot vērā ražošanas procesa izmaksas un svaigpiena iepirkuma cenu sadārdzinājumu Latvijā ražotu piena produktu cenas kāps arī turpmāk, sacīja aptaujātie nozares pārstāvji.

AS "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētājs Agris Skvarnovičš komentēja, ka pašreizējā situācija apstākļos, kuros pieaug uzņēmuma izmaksas dažādās pozīcijās, arvien pasliktinās.

Viņš skaidroja, ka, lai arī elektrības biržas cena patlaban Latvijai samazinājusies, joprojām turpina augt, piemēram, apkures, tostarp gāzes, cena. Līdztekus piena iepirkuma cenas kāpumam, energoresursu sadārdzinājums ir viens no būtiskākajiem produktu pašizmaksas ietekmējošajiem faktoriem.

Pēc "Cesvaines piens" valdes priekšsēdētāja aplēsēm kopējā uzņēmuma produkcijas pašizmaksa pagājušā gada pēdējos trīs mēnešos, salīdzinājumā ar analogu periodu 2020.gadā, pieaugusi par aptuveni 10%.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Saistībā ar Krievijas noteikto importa aizliegumu sākusi veidoties piena pārprodukcija, strauji krīt piena iepirkuma cena, kā arī pēdējās dienās tiek lauzti iepirkuma līgumi Lietuvā, līdz ar to atbalsts no valdības būtu jāsaņem ne tikai konkrētiem pārstrādes uzņēmumiem, bet arī problēmā iesaistītajiem piensaimniekiem, norāda apjautātie eksperti.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) piena grupas vadītāja Sandra Stricka sacīja, ka pārstrādātājiem steigšus jāmeklē jauni noieta tirgi, jo Latvijas tirgus piensaimnieku saražotajai produkcijai kļuvis par mazu, savukārt Lietuvas piena iepircēji tūlīt pēc Krievijas embargo izsludināšanas strauji reaģējuši un sākuši lauzt līgumus par piena iepirkumiem.

«Ir jau no zemniekiem informācija, ka Lietuvas uzņēmumi jau lauž iepriekš saslēgtos līgumus, kā arī piena iepirkuma cenas strauji krīt uz leju. Cenas nedaudz mazinājās jau iepriekš, bet līgumus gan sāka uzteikt tūlīt pēc Krievijas paziņojuma. Ne jau zemnieki ir vainīgi pie esošās krīzes, līdz ar to arī valdības un ES institūcijām ir jādomā, kā risināt izveidojušos situāciju un domāt, kur zemniekiem likt saražoto pienu,» sacīja zemniece.