Valdība šodien atbalstījusi grozījumus valdības noteikumos, līdz ar to kooperatīvi varēs pieteikties uz ES atbalstu jauna piena pārstrādes uzņēmuma veidošanai.

To paredz valdības apstiprinātie Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātie grozījumi MK noteikumos Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma «Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana ietvaros». Atbalsta nosacījumi ir izstrādāti, lai apvienotu piena ražotājus un radītu piena produktiem pievienoto vērtību Latvijā.

Plānots, ka uz atbalstu piena sektorā varēs pretendēt juridiska persona, ja vismaz 51% tās daļu, akciju vai paju pieder vienam vai vairākiem kooperatīviem, bet pārejās - vienai vai vairākām personām, kas nodarbojas ar piena ražošanu, vai vienam vai vairākiem kooperatīviem, kas apvieno piena ražotājus. Vienlaikus šīs juridiskās personas īpašnieku kopējam piegādes kvotas ietvaros realizētajam piena apmēram pēdējā noslēgtajā kvotas gadā būs jābūt vismaz 70 tūkstošiem tonnu piena.

Meža īpašnieku kooperatīvi ir plaši izlatīta parādība Eiropā, turklāt vairāku Ziemeļvalstu meža īpašnieku kooperatīvu atvases strādā arī Latvijā.

To liecina Zemkopības ministrijas pētījums par mežu īpašnieku kooperāciju ārzemēs. Dati rāda, ka Somija, Zviedrija un Norvēģija ir tās trīs valstis, kurās meža īpašnieku kooperācija ir sasniegusi vislabākos rezultātus. Tiesa, katrā no šīm valstīm kooperatīvi ir izvēlējušies samērā atšķirīgu darbības startēģiju.

Saskaņā ar Starptautiskās Kooperatīvu alianses datiem, visā pasaulē kooperatīvu kustībā ir iesaistījušies vairāk kā 800 miljoni cilvēku. Kooperatīvu kopējais gada apgrozījums sastāda ap 500 miljardiem latu. No 300 pasaulē lielākajiem kooperatīviem 62 atrodas ASV, 45 Francijā, 33 Vācijā un 28 Itālijā. Eiropā darbojas ap 160 tūkstošiem kooperatīvo sabiedrību, kurās ir 123 miljoni biedru. Eiropā kooperatīvi nodrošina 5,4 miljonus darba vietu. Kooperācijai vislielākā nozīme ir Somijā, kur 2008. gadā 4100 kooperatīvos bija iesaistījušies četri miljoni (84%) iedzīvotāju. Somijā 21 piensaimnieku kooperatīvs aizņem 96 % piena tirgus, 5 gaļas kooperatīvi – 82 % gaļas tirgus, 34 patērētāju kooperatīvi – 44 % pārtikas preču tirgus, bet 263 kooperatīvās bankas – 35 % depozītu tirgus.

Trīs piena kooperatīvi gatavi piegādāt pienu tikai Latvijas pārstrādes uzņēmumiem ar nosacījumu, ka vietēji kombināti nodrošinās atbilstošas piena kvalitātei iepirkuma cenas.

Šādu apliecinājumu devuši Trikāta KS, PKS Dzēse un Piena partneri KS biedri, tiekoties ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Tikšanās laikā kooperatīvi vēlreiz apliecinājuši to, ka zemnieki ir vienojušies par 9 miljonu latu izmantošanas plānu.

Apliecinājumā teikts, ka pēc iesniegtā finansējuma apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas, kooperatīvi garantē, ka nepārdos svaigpienu ārpus Latvijas Republikas robežām, pie nosacījuma, ja Latvijā esošie piena pārstrādes uzņēmumi nodrošinās atbilstoši piena kvalitātes kritērijiem līdzvērtīgu piena iepirkuma cenu, kā iespējamie pircēji ārpus Latvijas robežām.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) darbības principi liedz iespēju izvairīties no nodokļu nemaksāšanas.

Tā, komentējot publiskajā telpā izskanējušo informāciju par kooperatīviem kā iespēju izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) projektu vadītāja Ilze Meržvinska. Atšķirībā no privātiem uzņēmumiem, kuros pieņem lēmumus un kontroli veic tikai daži īpašnieki, LPKS darbu kontrolē visi tajā esošie zemnieki, neatkarīgi no saimniecības lieluma vai saražotās produkcijas daudzuma, viņa norāda, piebilstot, ka pie šāda nosacījuma veikt nelegālus darījumus ir neiespējami.

Latvijas lielākajos kooperatīvos biedru skaits ir 557 - LPKS Latraps, 262 – LPKS Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība un LPPKS Trikāta KS – 230 biedri. Ilze Meržvinska arī noraida pastāvošo mītu, ka kooperatīvu samaksāto nodokļu apjoms ir ļoti mazs. «Nomaksāto nodokļu apjoms par nodarbinātajiem vēl neliecina par uzņēmuma darbības efektivitāti. Par efektivitāti varam runāt, ja pie mazāka darbinieku skaita, uzņēmums spēj sasniegt vairāk. Kooperatīvs ir instruments, kas palīdz zemniekam saimniekot efektīvāk, kas nozīmē, ka kooperatīvu devumu valstiskā līmenī mēs varam rēķināt, ņemot vērā lauksaimniecības produkcijas ražotāju attīstību. Kooperatīvi ir pierādījuši, ka spēj strādāt efektīvi. Arī Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, kooperatīviem ir jākļūst par galvenajiem pārtikas ražotājiem, pārstrādātājiem un eksportētājiem. Piemēram, Dānijā piena kooperatīva Arla Food tirgus daļa veido 93 %. Tāpat Somijas piena kooperatīva Valio tirgus daļa ir 80 %. Minētie kooperatīvi nodarbojas ar piena pārstrādi, bet, piemēram, Zviedrijā graudu kooperatīvs Lantmannen ir mārketinga kooperatīvs, taču arī tā tirgus daļa ir salīdzinoši liela – 60 %,» tā LLKA projektu vadītāja.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Publiski izskanējušie atsevišķu piena pārstrādātāju izteikumi pret lauksaimnieku kooperāciju un kooperatīvu spēju apšaubīšana veiksmīgi attīstīt pārstrādes projektus, liecina par nespēju samierināties ar tirgus struktūras maiņu un nevēlēšanos pieņemt konkurenci.

Zemnieku saeima uzsver, ka stiprinot kooperācijas kapacitāti, tiks nodrošināta piena sektora ilgtspēja un piena pārstrādes nozare paliks Latvijas zemnieku rokās. Līdz šim lielākais cietējs no tirgus cenu svārstībām bija pārtikas ķēdes apakšējais posms – izejvielu ražotājs – zemnieks un pircēji, norāda Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. 2008. gadā, kad sāka kristies piena iepirkuma un graudu iepirkuma cenas, galapatēriņa cenas veikalos mainījās nebūtiski, ļaujot lielāko daļu peļņas iegūt tirgotājiem un piena pārstrādes uzņēmumiem un šajā laikā ļoti daudzi piena ražotāji nokļuva uz bankrota sliekšņa, jo piena iepircēji slēdza savākšanas maršrutus un atteicās apkalpot fermas, viņa atgādina. Zemnieki ne tikai nesaņēmuši godīgu ienākumu, bet ienākumus vispār, savukārt patērētāji nesaņēmuši piena produktus par taisnīgu cenu. Tikai kooperatīvi, kuri paši pārstrādā biedru saražoto produkciju, piedāvāja zemniekiem stabilu cenu, kas bija augstāka nekā lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijas 20 lielākie lauksaimniecības kooperatīvi gada laikā apgrozījumu palielina par 20,7%.

Kā liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) sniegtie dati, kopumā 20 lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības 2013. gadā apgrozījušas 381 milj. eiro, kas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. DB veiktā analīze rāda, ka tikai septiņas kooperatīvās sabiedrības pērno gadu pabeidza ar mazāku apgrozījumu nekā 2012. gadā – galvenokārt graudkopības nozarē strādājošās. Tiesa, eksporta milzim LPKS Latraps pērn izdevās apgrozījumu palielināt par 57%, kas atkal ir jauns rekords nozarē. Latraps nodrošina nu jau vairāk nekā pusi no 20 lielāko lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījuma. Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka kooperatīva finanšu gads ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, līdz ar to šajos datos ir ieņēmumi no 2012. gada rekordražas. Arī 2013. gadā turpinājās uzņēmuma attīstība, un Latraps biedru skaits jau sasniedzis 730.

Kooperatīva Trikāta KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča izsaimniekojot kooperatīva parādnieku mantu, tādējādi samazinot izredzes zemniekiem saņemt nesamaksāto naudu par piegādāto pienu, līdz ar to zemnieku pārstāvji Maksātnespējas administrācijai iesnieguši sūdzību par administratores rīcību, rosinot atcelt viņu no amata, informēja zemnieku saimniecību pārstāvji.

Kreditori uzskata, ka administratore nenodrošina procesa likumīgu un efektīvu gaitu, jo patlaban procesa izmaksas pārsniegušas divus miljonus eiro, attiecīgi samazinoties zemnieku izredzēm atgūt parādus.

Zināms, ka Trikātas KS parādi par šogad un pērn iepirkto pienu desmitiem saimniecību dažādos Latvijas novados svārstās no 7000 eiro līdz pat 100 000 eiro.

Kā norāda zemnieku pārstāvji, vispirms administratore «bez jebkāda tiesiska pamata» nolēmusi neatzīt vairāku saimniecību prasījumus par neizmaksāto paju kapitālu. Tāpat, neskatoties uz parādnieka - SIA Latvijas piens - finansiālajām grūtībām, kuras pastāvēja jau maijā, administratore lēmusi turpināt kooperatīva saimniecisko darbību, argumentējot lēmumu ar iespēju palielināt uzņēmuma aktīvus. Taču atbilstoši normatīvajiem aktiem administratoram ir tiesības izpildīt līgumus tikai tad, ja šāda rīcība nesamazina parādnieka aktīvus.

Lai gan kooperatīvam Trikāta KS šodien pasludināta maksātnespēja, kooperatīva zemnieki naudu par piegādāto pienu saņems pilnā apjomā, aģentūru LETA informēja kooperatīva valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Trikātas KS vadība aicina zemniekus turpināt nodot pienu caur kooperatīvu, tādējādi apliecinot vēlmi saglabāt kooperatīvu un atjaunot tā maksātspēju. Vēlos kliedēt bažas, ka šādā situācijā zemnieki nesaņemtu naudu par pienu - saskaņā ar likumdošanu administratoram ir pienākums norēķināties ar zemniekiem par pienu, kas pārdots pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas, sacīja Krievārs.

Viņš arī norādīja, ka tiek atcelta iepriekš sasauktā kooperatīva pilnsapulce 10.augustā.

Līdz ar maksātnespējas procesa atjaunošanu lemtspēju ir zaudējusi valde un biedru pilnsapulce, līdz ar to 10.augusta sapulce ir atcelta, sacīja Krievārs.

Kooperatīvs Trikāta KS līdz šim nav saņēmis nevienu maksājumu no SIA Latvijas piens, kas kooperatīvam parādā vairāk nekā trīs miljonus eiro, līdz ar to vairs netiks uzturēts spēkā mēģinājums atjaunot kooperatīva darbību, izmantojot tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, aģentūrai LETA atzina uzņēmuma maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča.

«Neraugoties uz izsūtītajiem brīdinājumiem, rūpnīca neko nav atmaksājusi no parāda. Kooperatīva darbību nav iespējams atjaunot, tādēļ gatavoju kustamās mantas pārdošanas plānu, kam attiecīgi sekos bankrota procedūra. Interesenti var iepazīties ar mantas vērtējumu un izteikt piedāvājumu, kam jāpārsniedz noteiktā konkrētā īpašuma cena. Plānoju, ka īpašuma pārdošana reāli varētu notikt decembra beigās vai nākamā gada janvārī,» sacīja administratore.

Viņa arī norādīja, ka pārdodamā manta sastāv no debitoru parādiem, kooperatīva kapitāldaļām rūpnīcā, kā arī smagajām automašīnām, piekabēm un vieglajām automašīnām - kopumā 22 vienībām.

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens turpina darbu ierastajā režīmā, neraugoties uz sarežģījumiem attiecībās ar lielāko akciju turētāju - kooperatīvu Trikāta KS, pēc šī rīta tikšanās ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu (ZZS) sacīja Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Vienlaikus viņa informēja, ka Latvijas Piens nosūtījis vēstuli Valsts kasei ar lūgumu rast iespēju piešķirt uzņēmumam kredītu brīvdienas uz pusgadu.

«Visi kredītu maksājumi patlaban tiek veikti regulāri, tomēr vēlamies izmantot iespēju sarežģītajā situācijā atlikt pamatsummas maksājumu uz zināmu laiku,» sacīja Skudra.

Tāpat viņa sacīja, ka tikšanās notika pēc ministra iniciatīvas un uz to bija izsaukta uzņēmuma valde un padome.

«Apliecinājām ministram, ka rūpnīca turpina darbu, kā ierasts, iepērk pienu no zemniekiem, norēķinās, kā arī ražo produkciju. Tāpat izklāstījām ministram redzējumu par kopējo situāciju piena tirgū,» sacīja uzņēmuma vadītāja.

Latvija kooperācijā līderpozīcijās Baltijas valstīs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas vadošie lauksaimniecības kooperatīvi gadu gaitā ir izveidojušies par spēcīgām organizācijām, graudu nozarē – Latraps, VAKS, piena nozarē – Piena ceļš, Straupe šobrīd ir atpazīstami lauksaimnieku uzņēmumi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Kooperatīvu apgrozījumi gadu gaitā ir pieauguši, vienlaikus ir bijuši arī bankroti un darbības izbeigšanas.

Latvijā šobrīd darbojas ap simts dažādu ar lauksaimniecības nozari saistītu uzņēmumu, kas savu uzņēmējdarbības formu ir reģistrējuši kā kooperatīvi, skaidro Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā, taču tikai ap 50 no tiem katru gadu iegūst atbilstīga kooperatīva statusu, kas strādā pēc kooperācijas principiem savu biedru interesēs, jo tomēr ne visi kooperatīvi rīkojas savu biedru interesēs, un reizēm vadītāju intereses ir pārākas par biedru. Asociācijā šobrīd ir apvienojušās 49 kooperatīvās sabiedrības.

Graudu rekordražas gadā piena ražotāju kooperatīvu rezultātu kritumu, visticamāk, kompensēs graudkopju kooperatīvu sekmes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā gadā kooperatīvu līderis Latraps apgrozījis 166,99 milj. eiro un tā peļņa bijusi 2,02 milj. eiro liela (dati par finanšu periodu no 01.07.2013. līdz 30.06.2014.), kamēr LPKS VAKS strādājis ar ievērojamu atrāvienu no flagmaņa – ar 45,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 0,99 milj. eiro peļņu. Finanšu rādītāji dramatiski sarukuši piena ražotāju kooperatīvam Trikāta, savukārt graudaudzētājam LPKS Abra peļņa gada laikā augusi 38,5 reizes, bet Saimnieks-V – 29 reizes. Rentabilitātes rādītāju līderis pērn bijis LPKS Baltijas ogu kompānija. Kopumā 50 veiksmīgākie kooperatīvi 2014. gadā strādājuši ar nedaudz mazāku apgrozījumu – 373 milj. eiro, salīdzinot ar 414 milj. eiro gadu iepriekš. Arī peļņa sarukusi no 8,5 līdz 4,7 milj. eiro.

Jelgavas piena rūpnīcas Latvijas piens jaunais investors būs graudkopības kooperatīvs Latraps, informēja Latvijas piena pārstāvis un piensaimniecības kooperatīva Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Ir panākta konceptuāla vienošanās ar Latrapu par investīciju piesaisti. Tuvāko nedēļu laikā notiks detalizētāka vienošanās, tad arī kopīgi ar Latrapu informēsim par līguma nosacījumiem,» sacīja Krievārs.

Jau iepriekš izskanēja informācija, ka Latvijas pienam tiks piesaistīts investors, kurš ar saviem līdzekļiem palīdzēšot stabilizēt naudas plūsmu pēc iepriekš saņemtā kredītiestādes atteikuma piešķirt aizdevumu apgrozāmajiem līdzekļiem. Bankas atteikums saistīts ar piesardzīgo vēlmi kreditēt piensaimniecības uzņēmumus saistībā ar sarežģīto situāciju augsto piena iepirkuma cenu dēļ, norādīja informācijas avots.

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Viens no Latvijas zemniekiem piederošās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas Piens lielākajiem īpašniekiem, kooperatīvs Trikāta KS, gatavojas pārdot savas kapitāldaļas uzņēmumā, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Tāpat neoficiāli zināms, ka potenciālie pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas. Vienlaikus informācijas avots norāda, ka pircēju sarakstā varētu būt arī viens no lielākajiem lauksaimniecības biznesa īpašniekiem Latvijā.

Plānots, ka šodien notiks Trikāta KS valdes sēdē, kurā lems par lietu tālāko virzību un situāciju kooperatīvā. Kā ziņots, Trikāta KS 20.maijā Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanu, savukārt tiesa noteica termiņu līdz rītdienai, 21.jūlijam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.

Jelgavas rūpnīca SIA Latvijas Piens izstrādājusi piedāvājumu parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, paredzot līdztekus jaunajam parādu atmaksas grafikam piedāvāt kooperatīvam ķīlu pret parādsaistībām - zīmolu Trikāta, kas patlaban ir iekļauts uzņēmuma pamatkapitālā ar nominālvērtību apmēram divi miljoni eiro, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ja rūpnīca nepildīs parādsaistības, Trikāta KS būs tiesīga zīmolu pārdot.

Savukārt Latvijas Piena valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atturējās komentēt piedāvājuma nianses, tomēr apliecināja, ka rūpnīca izstrādājusi piedāvājumu vairāk nekā trīs miljonu eiro parādu nomaksai kooperatīvam Trikāta KS, kā arī šodien akcionāru sapulces laikā iesniegusi šo piedāvājumu kooperatīva vadībai.

«Latvijas Piens izteica piedāvājumu Trikātai KS, kā rūpnīca plāno risināt parādsaistību jautājumu, jo uzņēmums pilnībā nav norēķinājies par 2014.gadā piegādāto pienu no kooperatīva. Trikāta KS piedāvājumu pieņēma izskatīšanai. Citi jautājumi sapulces laikā nav skatīti,» sacīja Skudra.

Izvēršot darbību eksporta tirgos, Jelgavas rūpnīca Latvijas piens plāno palielināt kvalitatīva piena iepirkumu vismaz par 50% jau tuvākajos mēnešos, vienlaikus regulāri maksājot zemniekiem par piegādāto pienu, informē uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Anita Skudra.

Patlaban uzņēmums pārstrādā 80 līdz 100 tonnas piena dienā, kas tiek iepirkts no trim Latvijas kooperatīviem.

«Kvalitāte ir atslēga eksporta tirgu durvīm. Kvalitatīvs piens ir izejviela, par kuru esam gatavi slēgt jaunus ilgtermiņa sadarbības līgumus ar vietējiem piena ražotājiem un garantēt atbilstošu samaksu,» sacīja Skudra, neprecizējot uzņēmuma maksāto cenu par iepirkto pienu.

Viņa arī atzina, ka uzņēmumam joprojām ir parādi par iepriekšējā gadā piegādāto pienu, kas tiek atmaksāti atbilstoši grafikam, savukārt par šogad iepirkto pienu samaksa tiek veikta laicīgi.

«Par šogad iepirkto pienu zemnieki samaksu saņem laicīgi, un šogad iekrāto parādu uzņēmumam nav,» norādīja Skudra.

Valmieras rajona tiesa šodien pasludināja maksātnespēju piensaimniecības kooperatīvam Trikāta KS, kurš ir lielākais Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas Latvijas Piens akcionārs.

Kā aģentūra LETA noskaidroja tiesā, šis nolēmums nav pārsūdzams. Par maksātnespējas procesa administratori iecelta Rudīte Klikuča.

Trikāta KS noteiktajā termiņā nebija iesniegusi ar kreditoriem saskaņotu tiesiskās aizsardzības pasākumu (TAP) plānu, līdz ar to tiesa 23.jūlijā nolēma izbeigt Trikātas KS tiesiskās aizsardzības procesa lietu.

Savukārt vēl pirms tam, 14.maijā, Trikātas KS maksātnespēju tiesai prasīja zemnieku saimniecība Kalnbrindas, par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22.maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.

«Mums tas faktiski nozīmēs izvēli: vai pārdodam pienu vietējā tirgū, vai arī vadāmies pēc biznesa principiem un meklējam jaunus piena eksporta tirgus, kur mums tiek piedāvātas izdevīgākas cenas,» tik lielu nozīmi lēmumam par 9 miljonu latu izmantošanu piena nozares restrukturizācijai zemnieku kooperatīvu paziņojumā presei uzsver Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Latvijas piena ražotāji Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS biedri, kas pārstāv vairāk nekā 600 zemnieku saimniecības, kārtējo reizi ir tikušies ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai vēlreiz apliecinātu to, ka zemnieki ir vienojušies par 9 miljonu latu izmantošanas plānu un gaida ātrāku lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā, lai laicīgi gatavotu dokumentus iesniegšanai struktūrfondiem.

«Esam pārsteigti par kārtējo paziņojumu, ka zemnieki nespēj vienoties par piešķirtā Eiropas finansējuma labāko un mērķtiecīgāko izmantošanu piena nozares attīstībai. Jau 15.jūlijā, tiekoties Zemkopības ministrijā, piena ražotāju kooperatīvi iesniedza Zemkopības ministram Jānim Dūklavam biznesa projektu ar konkrētiem pasākumiem mērķtiecīga ES finansējuma izmantošanai piena nozares restrukturizācijā,» uzsver piena kooperatīva Piena partneri KS valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis.

Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Ceturtdien, 2. janvārī, Latvijā uzsākas balsošana Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) rīkotajā konkursā «Gada labākais lauksaimniecības kooperatīvs». Konkursa mērķis ir noteikt labāko Latvijas kooperatīvu, kurš, realizējot kooperācijas ideju, ieguvis lauksaimnieku atzinību un uzticību.

No šodienas balsošanas anketas būs pieejamas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra birojos, lauksaimnieku nevalstisko organizāciju birojos un Zemkopības ministrijā, tāpat ikviens var balsot par sev tīkamāko kooperatīvu elektroniski šeit.

Ar sabiedriskā balsojuma palīdzību tiks noteikts 2013. gada labākais kooperatīvs, savukārt nozares ekspertu žūrija noteiks uzvarētāju nominācijā «Gada kooperatīvs izaugsmē».

Labākie lauksaimniecības kooperatīvi tiks noteikti trīs grupās – lielie, vidēji lielie un mazie kooperatīvi, ņemot vērā to apgrozījumu. Lielo kooperatīvu grupa ar apgrozījumu no 1 miljons LVL (1.424 miljoni EUR) un vairāk, vidēji lielo kooperatīvu grupa – no 201 000 līdz 1 miljons LVL (286 325 līdz 1.424 miljoni EUR) un mazo kooperatīvu grupa – ar apgrozījumu līdz 200 000 LVL (284 900 EUR).

Latvijā nepieciešams pārskatīt un sakārtot zaļā publiskā iepirkuma jautājumus, konferences "Kooperācijā spēks: Sadarbība nākotnes lauksaimniecībai" diskusijā pauda dažādu kooperatīvu pārstāvji.

Kā norādīja kooperatīvās sabiedrības "Baltijas dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Jānis Bušs, lai kooperatīvi varētu nodrošināt vietējo tirgu ar produktiem, nepieciešams sakārtot publisko iepirkumu jautājumus. Latvijā dažādās iestādēs, tostarp pašvaldību iestādēs, skolās, bērnudārzos, slimnīcās, cietumos un armijā ir liels pārtikas patēriņš, kuru galvenokārt būtu jāveido vietējai produkcijai.

Viņš arī minēja, ka Latvijā vienam kooperatīvam ir grūti apgādāt visu Latviju, jo piegādes apjomi var būt nelieli, kas sadārdzina loģistikas izmaksas, tāpēc ir svarīgi ieviest īsās piegādes ķēdes, lai veidotos lokālie kooperatīvi, kas apgādātu vietējos patēriņa punktus.