Trīs piena kooperatīvi gatavi piegādāt pienu tikai Latvijas pārstrādes uzņēmumiem ar nosacījumu, ka vietēji kombināti nodrošinās atbilstošas piena kvalitātei iepirkuma cenas.

Šādu apliecinājumu devuši Trikāta KS, PKS Dzēse un Piena partneri KS biedri, tiekoties ar zemkopības ministru Jāni Dūklavu. Tikšanās laikā kooperatīvi vēlreiz apliecinājuši to, ka zemnieki ir vienojušies par 9 miljonu latu izmantošanas plānu.

Apliecinājumā teikts, ka pēc iesniegtā finansējuma apstiprināšanas un finansējuma piešķiršanas, kooperatīvi garantē, ka nepārdos svaigpienu ārpus Latvijas Republikas robežām, pie nosacījuma, ja Latvijā esošie piena pārstrādes uzņēmumi nodrošinās atbilstoši piena kvalitātes kritērijiem līdzvērtīgu piena iepirkuma cenu, kā iespējamie pircēji ārpus Latvijas robežām.

Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.

Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.

Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.

Publiski izskanējušie atsevišķu piena pārstrādātāju izteikumi pret lauksaimnieku kooperāciju un kooperatīvu spēju apšaubīšana veiksmīgi attīstīt pārstrādes projektus, liecina par nespēju samierināties ar tirgus struktūras maiņu un nevēlēšanos pieņemt konkurenci.

Zemnieku saeima uzsver, ka stiprinot kooperācijas kapacitāti, tiks nodrošināta piena sektora ilgtspēja un piena pārstrādes nozare paliks Latvijas zemnieku rokās. Līdz šim lielākais cietējs no tirgus cenu svārstībām bija pārtikas ķēdes apakšējais posms – izejvielu ražotājs – zemnieks un pircēji, norāda Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. 2008. gadā, kad sāka kristies piena iepirkuma un graudu iepirkuma cenas, galapatēriņa cenas veikalos mainījās nebūtiski, ļaujot lielāko daļu peļņas iegūt tirgotājiem un piena pārstrādes uzņēmumiem un šajā laikā ļoti daudzi piena ražotāji nokļuva uz bankrota sliekšņa, jo piena iepircēji slēdza savākšanas maršrutus un atteicās apkalpot fermas, viņa atgādina. Zemnieki ne tikai nesaņēmuši godīgu ienākumu, bet ienākumus vispār, savukārt patērētāji nesaņēmuši piena produktus par taisnīgu cenu. Tikai kooperatīvi, kuri paši pārstrādā biedru saražoto produkciju, piedāvāja zemniekiem stabilu cenu, kas bija augstāka nekā lielajiem piena pārstrādes uzņēmumiem.

Latvijas piena kooperatīvi nolēmuši apvienot eksportu, lai mazinātu zemo piena iepirkuma cenu nelabvēlīgo ietekmi uz nozari, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Šobrīd par sadarbību kopīgai piena pārdošanai vienojušies astoņi piena kooperatīvi un notiek sarunas ar pircējiem ārpus Latvijas par ilgtermiņa piegāžu līgumu slēgšanu.

«Mums nav cita ceļa, kā vest sarunas par piena pārdošanu ar uzņēmumiem ārpus Latvijas. Latvijā var pārstrādāt 60 % vietējā piena, bet 40 % jāizved uz Lietuvu un Igauniju. Tā ir laime, ka varam to darīt, jo pretējā gadījumā piena govis, kas saražo 40 % piena, būtu jāizkauj,» atzīmē LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane.

Asociācija atzīmē, ka lielāko daļu piena kooperatīvu skārušas straujas piena iepirkumu cenu izmaiņas, kas veicinājis piena kooperatīvu saliedēšanos ar mērķi sakārtot piena tirgu, ņemot piemēru no graudaudzētāju kooperatīviem.

Latvijas piena ražotāju kooperatīvs «Piena ceļš» plāno apvienoties ar Igaunijas kooperatīvu «E-Piim»» un kopīgi par apmēram 100 miljoniem eiro būvēt piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijā, kur pārstrādāt abu kooperatīvu biedru - Latvijas un Igaunijas zemnieku - pienu, pastāstīja lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības «Piena ceļš» valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa.

Informācija oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis» liecina, ka «Piena ceļš» ir pieņēmusi lēmumu par reorganizāciju kopīgi ar Igaunijā reģistrētu kooperatīvo sabiedrību E-Piim, saplūstot ar Igaunijā jaundibināmo sabiedrību E-Piim Societas Cooperativa Europaea Limited. Misa skaidro, ka kooperatīvu apvienošanās mērķis ir stiprināt pārstrādi.

«»Piena ceļš» ir kooperatīvs, kurš kopš sākta gala ir atbalstījis savu pārstrādi - mums pieder uzņēmums «Jaunpils pienotava». Tagad kopā arī igauņiem celsim jaunu, lielu piena pārstrādes rūpnīcu Igaunijas vidienē,» reorganizācijas mērķus skaidroja Misa. Pēc viņa teiktā, projekts, kas paredz celt piena pārstrādes rūpnīcu, jau ir Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu administrējošās iestādes apstiprināts un drīzumā varētu sākties rūpnīcas celtniecība. Investīciju projekta realizācijai nepieciešamos finanšu resursus nodrošinās abas puses, rūpnīcas būvniecībai tiks piesaistīt ES fondu līdzekļi, banku finansējums un arī privātu investoru līdzekļi, taču netiks ieguldīta zemnieku nauda. Kopumā rūpnīcas būvniecība izmaksās apmēram 100 miljonus eiro un tās celtniecībai būs atvēlēts vairāk nekā gads. Plānots, ka jaunā rūpnīca pārstrādās apmēram ceturto daļu no Latvijas un Igaunijas kopējā piena apmēra. Rūpnīca taps Igaunijā nevis Latvijā, jo Igaunijas puse projektu izstrādāja, saņēma tā realizācijai ES un Igaunijas valsts atbalstu, kā arī «E-Piim» ir izdevies rast ļoti labu noieta tirgu, piebilda Misa.

Piena ražošanas kooperatīvi ir nemierā ar zemkopības ministra Jāņa Dūklava darbu un gadījumā, ja ministra solījumi netiks pildīti, gatavi radikālākiem soļiem.

Pagaidām gan netiek precizēts, kādi soļi tiks sperti, lai situāciju risinātu.

«Zemkopības ministra neiesaistīšanās Ministru kabineta noteikumu par valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku attīstībai Latvijas lauku attīstības programmas pasākuma Lauksaimniecības produktu pievienotās vērtības radīšana grozījumu apstiprināšanā, apdraud vietējo piena ražotāju nozares tālāko pastāvēšanu, nemaz nerunājot par to, ka tiek liegta iespēja attīstīt savu - zemniekiem piederošu pārstrādi un ražot konkurētspējīgus piena produktus,» pauž piena kooperatīvu Trikāta KS, PKS Dzēse un Piena partneri KS biedri.

Zemnieki uzsver, ka pretēji ministra iepriekš izteiktajiem solījumiem par atbalstu ES finansējuma 9 miljonu apmērā saņemšanai, apmaiņā pret kooperatīvu garantiju par piena neizvešanu no Latvijas, ministrs neiesaistās šī atbalsta noteikumu apstiprināšanas procesā, kas joprojām rada izdomas par lielo piena pārstrādātāju ietekmi un lobiju. «Piena ražotājiem ir pamats satraukties, jo esošā pieredze ar likvidēto Latvijas cukura nozari baida mūs ar tieši tādu pašu scenāriju un mēs nejūtam nozares ministra atbalstu,» uzsver piena kooperatīvu apvienības biedri.

«Mums tas faktiski nozīmēs izvēli: vai pārdodam pienu vietējā tirgū, vai arī vadāmies pēc biznesa principiem un meklējam jaunus piena eksporta tirgus, kur mums tiek piedāvātas izdevīgākas cenas,» tik lielu nozīmi lēmumam par 9 miljonu latu izmantošanu piena nozares restrukturizācijai zemnieku kooperatīvu paziņojumā presei uzsver Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

Latvijas piena ražotāji Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS biedri, kas pārstāv vairāk nekā 600 zemnieku saimniecības, kārtējo reizi ir tikušies ar Zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai vēlreiz apliecinātu to, ka zemnieki ir vienojušies par 9 miljonu latu izmantošanas plānu un gaida ātrāku lēmuma pieņemšanu šajā jautājumā, lai laicīgi gatavotu dokumentus iesniegšanai struktūrfondiem.

«Esam pārsteigti par kārtējo paziņojumu, ka zemnieki nespēj vienoties par piešķirtā Eiropas finansējuma labāko un mērķtiecīgāko izmantošanu piena nozares attīstībai. Jau 15.jūlijā, tiekoties Zemkopības ministrijā, piena ražotāju kooperatīvi iesniedza Zemkopības ministram Jānim Dūklavam biznesa projektu ar konkrētiem pasākumiem mērķtiecīga ES finansējuma izmantošanai piena nozares restrukturizācijā,» uzsver piena kooperatīva Piena partneri KS valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības (LPKS) darbības principi liedz iespēju izvairīties no nodokļu nemaksāšanas.

Tā, komentējot publiskajā telpā izskanējušo informāciju par kooperatīviem kā iespēju izvairīties no nodokļu nemaksāšanas, norāda Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) projektu vadītāja Ilze Meržvinska. Atšķirībā no privātiem uzņēmumiem, kuros pieņem lēmumus un kontroli veic tikai daži īpašnieki, LPKS darbu kontrolē visi tajā esošie zemnieki, neatkarīgi no saimniecības lieluma vai saražotās produkcijas daudzuma, viņa norāda, piebilstot, ka pie šāda nosacījuma veikt nelegālus darījumus ir neiespējami.

Latvijas lielākajos kooperatīvos biedru skaits ir 557 - LPKS Latraps, 262 – LPKS Vidzemes Agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība un LPPKS Trikāta KS – 230 biedri. Ilze Meržvinska arī noraida pastāvošo mītu, ka kooperatīvu samaksāto nodokļu apjoms ir ļoti mazs. «Nomaksāto nodokļu apjoms par nodarbinātajiem vēl neliecina par uzņēmuma darbības efektivitāti. Par efektivitāti varam runāt, ja pie mazāka darbinieku skaita, uzņēmums spēj sasniegt vairāk. Kooperatīvs ir instruments, kas palīdz zemniekam saimniekot efektīvāk, kas nozīmē, ka kooperatīvu devumu valstiskā līmenī mēs varam rēķināt, ņemot vērā lauksaimniecības produkcijas ražotāju attīstību. Kooperatīvi ir pierādījuši, ka spēj strādāt efektīvi. Arī Latvijā, līdzīgi kā citās ES dalībvalstīs, kooperatīviem ir jākļūst par galvenajiem pārtikas ražotājiem, pārstrādātājiem un eksportētājiem. Piemēram, Dānijā piena kooperatīva Arla Food tirgus daļa veido 93 %. Tāpat Somijas piena kooperatīva Valio tirgus daļa ir 80 %. Minētie kooperatīvi nodarbojas ar piena pārstrādi, bet, piemēram, Zviedrijā graudu kooperatīvs Lantmannen ir mārketinga kooperatīvs, taču arī tā tirgus daļa ir salīdzinoši liela – 60 %,» tā LLKA projektu vadītāja.

Latvijas piena ražošanas kooperatīvi aktīvi meklē jaunus produkcijas realizācijas tirgus un atsevišķiem no tiem ir izdevies iekļūt Gruzijas un Azerbaidžānas tirgos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

«Es zinu, ka ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Gruzijā, ir kooperatīvi, kas ir iegājuši Azerbaidžānā, un tur tirgo savu produkciju. Ir lielie uzņēmumi, kas veido kontraktus ar Ķīnu,» sacīja Dūklavs, piebilstot, ka, piemēram, kooperatīvs Māršava ved pienu uz Baltkrieviju, ir arī tādi, kas izved pienu uz Lietuvu, Poliju vai Vāciju.

«Protams, no ekonomiskā viedokļa varētu teikt, ka tas ir nepareizi, ka mēs vedam prom izejvielu. Labāk būtu pārstrādāt [pienu] šeit uz vietas un tad eksportēt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, bet tajā pašā laikā šajā situācijā labāk eksportējam izejvielu un saglabājam ganāmpulkus, kas mums ir ļoti kvalitatīvi, nekā nevedam neko un vedam lopus prom,» sacīja Dūklavs.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Baltu piens" iegādājusies maksātnespējīgā piena pārstrādes uzņēmuma SIA "Elpa" ražotni Kazdangā, apstiprināja Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā (LLKA).

Asociācijā norāda, ka "Baltu piena" ilgtermiņa mērķis ir veicināt Latvijas piena produkcijas ražošanas attīstību, investējot inovatīvu produktu izstrādē un nodrošināt kooperatīva sastāvā esošajām zemnieku saimniecībām augstāku piena iepirkuma cenu. Iegādājoties piena pārstrādes ražotni Kazdangā, tiek daļēji nodrošināta cikla "no zemnieka pļavas līdz pilsētnieka galdam" realizācija.

"Līdz šim kooperatīvi ir veidojušies, lai kopīgi nodrošinātu ikdienišķas vajadzības, piemēram, transporta pakalpojumus, stabilus piegādes apjomus piena pārstrādes rūpnīcām, taču "Baltu piena" iniciatīva paver jaunas attīstības iespējas kooperatīviem un viņu biedriem," uzsver LLKA ģenerāldirektors Rolands Feldmanis.

Sākot ar augustu, Latvijas piensaimnieku kooperatīvi "Piena loģistika" un "Māršava" sākuši sadarbību piena savākšanā un realizācijā, lai nākotnē veiktu pilnīgu abu kooperatīvu apvienošanu, informēja "Piena Loģistikas" pārstāvji.

Kooperatīva "Piena loģistika" padomes priekšsēdētājs Juris Sprukulis norāda, ka ar "Māršavas" pievienošanos kooperatīvs dienā varēs realizēt 310 tonnas piena.

Vienlaikus viņš piebilst, ka, sākot sadarbību, tiek turpināta "Piena loģistikas" ilgtspējīga izaugsme, paplašināta darbība Latvijas un Baltijas tirgū, veicināta piena konsolidācija un piena ražotāju iesaiste kooperatīvos.

"Tālredzīgs piensaimnieks saprot, ka tikai kopā mēs esam spēks," uzsver Sprukulis.

Arī kooperatīva "Māršava" valdes priekšsēdētājs Jānis Auziņš norāda, ka Latvijas mērogiem patlaban esošie 30 piena kooperatīvi ir stipri par daudz.

"Sadrumstalota ir ne tikai piena pārstrāde, bet arī kooperācija, kas traucē pilnvērtīgai piensaimniecības izaugsmei. Mēs visi saprotam, ka nepieciešama spēku apvienošana," norāda Auziņš.

Meža īpašnieku kooperatīvi ir plaši izlatīta parādība Eiropā, turklāt vairāku Ziemeļvalstu meža īpašnieku kooperatīvu atvases strādā arī Latvijā.

To liecina Zemkopības ministrijas pētījums par mežu īpašnieku kooperāciju ārzemēs. Dati rāda, ka Somija, Zviedrija un Norvēģija ir tās trīs valstis, kurās meža īpašnieku kooperācija ir sasniegusi vislabākos rezultātus. Tiesa, katrā no šīm valstīm kooperatīvi ir izvēlējušies samērā atšķirīgu darbības startēģiju.

Saskaņā ar Starptautiskās Kooperatīvu alianses datiem, visā pasaulē kooperatīvu kustībā ir iesaistījušies vairāk kā 800 miljoni cilvēku. Kooperatīvu kopējais gada apgrozījums sastāda ap 500 miljardiem latu. No 300 pasaulē lielākajiem kooperatīviem 62 atrodas ASV, 45 Francijā, 33 Vācijā un 28 Itālijā. Eiropā darbojas ap 160 tūkstošiem kooperatīvo sabiedrību, kurās ir 123 miljoni biedru. Eiropā kooperatīvi nodrošina 5,4 miljonus darba vietu. Kooperācijai vislielākā nozīme ir Somijā, kur 2008. gadā 4100 kooperatīvos bija iesaistījušies četri miljoni (84%) iedzīvotāju. Somijā 21 piensaimnieku kooperatīvs aizņem 96 % piena tirgus, 5 gaļas kooperatīvi – 82 % gaļas tirgus, 34 patērētāju kooperatīvi – 44 % pārtikas preču tirgus, bet 263 kooperatīvās bankas – 35 % depozītu tirgus.

Latvijas 20 lielākie lauksaimniecības kooperatīvi gada laikā apgrozījumu palielina par 20,7%.

Kā liecina Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) sniegtie dati, kopumā 20 lielākās lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības 2013. gadā apgrozījušas 381 milj. eiro, kas ir par piektdaļu vairāk nekā gadu iepriekš. DB veiktā analīze rāda, ka tikai septiņas kooperatīvās sabiedrības pērno gadu pabeidza ar mazāku apgrozījumu nekā 2012. gadā – galvenokārt graudkopības nozarē strādājošās. Tiesa, eksporta milzim LPKS Latraps pērn izdevās apgrozījumu palielināt par 57%, kas atkal ir jauns rekords nozarē. Latraps nodrošina nu jau vairāk nekā pusi no 20 lielāko lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījuma. Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža skaidro, ka kooperatīva finanšu gads ilgst no 1. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam, līdz ar to šajos datos ir ieņēmumi no 2012. gada rekordražas. Arī 2013. gadā turpinājās uzņēmuma attīstība, un Latraps biedru skaits jau sasniedzis 730.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība Latraps, iegādājoties maksātnespējīgā kooperatīva Trikāta KS piederošās 53,66% kapitāldaļas, kļūst par vadošo piena pārstrādes uzņēmuma SIA Latvijas Piens dalībnieku ar 73,28% kapitāldaļu, informēja uzņēmumā.

Līdz ar to pārējiem līdzšinējiem īpašniekiem piensaimnieku kooperatīvam Dzēse pieder 20,84% un Vidzemes graudkopības kooperatīvam VAKS- 5,88% kapitāldaļu.

Kā norādīja Trikāta KS administratore Rudīte Klikuča, šodien noslēgts līgums par Trikāta īpašumā esošo SIA Latvijas Piens kapitāldaļu un prasījuma tiesību pret uzņēmumu pārdošanu Latvijas lauksaimnieku kooperatīvam Latraps par 512 000 eiro.

«Jau janvārī publiski tika izsludināta iespēja pieteikties uzņēmuma kapitāldaļu iegādei. Sludinājumā noteiktajā termiņā pieteicās četri pretendenti, taču trīs no pretendentiem savus piedāvājumus atsauca. Vienīgi Latraps savu saistošo piedāvājumu uzturēja, to atbalstīja vairākums balsstiesīgo Trikāta nenodrošināto kreditoru, kā arī nodrošinātais kreditors AS Attīstības finanšu institūcija Altum,» norādīja Klikuča.

Biedrība Lauksaimnieku apvienība lūgusi Latvijas Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu vērsties pie Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem ar aicinājumu «pārstāt lietot diskriminējošu politiku piena iepirkumu cenu veidošanā».

Šī diskriminējošā piena iepirkuma cenu politika piespiežot piensaimniekus ražot pienu par pašizmaksu vai pat zem tās, tāpēc radušies draudi, ka Latvijā likvidēs lielu govju ganāmpulku skaitu.

Kopš 2014. gada maija, kad Krievijas Federācija ieviesa embargo Latvijas lauksaimniecības produkcijai, vislielākos zaudējumus ir cietusi Latvijas piensaimniecības nozare.

Šāda situācija radusies, jo Latvijā ir daudzas saimniecības ar salīdzinoši nelielu piena govju skaitu (50 – 500), kas nav konkurētspējīgas kopējā piena tirgū tāpēc, ka no šīm saimniecībām lielie pārstrādes uzņēmumi un kooperatīvi pienu iepērk par zemāko iespējamo cenu. 2015. gada maijā piena iepirkuma cenas Latvija svārstās no 14 līdz 33 eiro centiem par kilogramu, turklāt zemākās cenas tiek piemērotas saimniecībām, piena pārstrādātājiem apelējot pie zemās piena kvalitātes un loģistikas trūkuma. Pēc biedrības Lauksaimnieku apvienība domām, tas nav korekti, jo, piemēram, loģistikas izdevumi piena cenu var palielināt ne vairāk kā par 0,8 - 1,5 eiro centiem kilogramā.

Latvijas Piena dibinātāja un lielākā īpašnieka kooperatīva Trikāta KS piederošās daļas gatavs atpirkt viens no līdzīpašniekiem, graudkopības kooperatīvs Latraps, vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Patlaban Latraps pieder 32% Latvijas Piena daļu, savukārt Trikāta KS - 53,7%.

Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža informē, ka Trikātai ir izteikts piedāvājums pirms mēneša un tas varētu daudz ko risināt. «Pašlaik Trikāta vēl neesot izlēmusi,» piebilda Ruža.

Trikāta gaidot dažādus piedāvājumus. Investora meklējumos iesaistīts arī Latvijas Piena padomes priekšsēdētājs Valdis Siksnis, kurš ir bijušais baņķieris un nesen konsultēja ASV investorus bankas Citadele iegādes darījumā.

Latraps par Latvijas Piena dalībnieku kļuva pirms gada. «Uzņēmums tika reorganizēts tad, kad mēs ienācām. Kopumā mēs projektu saskatām un redzam kā dzīvotspējīgu, tāpēc mēs arī investējām,» minēja Ruža.

Patlaban ir liela interese par pārdošanai publiski izliktajām maksātnespējīgajam piensaimnieku kooperatīvam Trikāta KS piederošajām 53,66403% kapitāldaļām 2 740 300 eiro nominālvērtībā Jelgavas rūpnīcā Latvijas piens, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Starp interesentiem ir arī ārvalstu pircēji, kuriem patlaban tiek gatavota pieprasītā informācija par Latvijas piena finansiālo stāvokli.

Tikmēr kooperatīva maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA atzina, ka izsludinātajā cenu aptaujā par rūpnīcas kontrolpaketi potenciālo pircēju interese ir pietiekami ievērojama.

Potenciālos pircējus pārstāv viņu uzticības personas, ar kurām ir noslēgts konfidencialitātes līgums, līdz ar to nevaru atklāt to skaitu, taču var teikt, ka interesentu noteikti ir vairāk nekā viens. Viņi pasūta informāciju par rūpnīcas darbību, finanšu stāvokli, lai iespējami vairāk zinātu par iespējamo darījumu. Nezinu, no kurienes viņi ir, sacīja administratore.

Graudu rekordražas gadā piena ražotāju kooperatīvu rezultātu kritumu, visticamāk, kompensēs graudkopju kooperatīvu sekmes, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Iepriekšējā gadā kooperatīvu līderis Latraps apgrozījis 166,99 milj. eiro un tā peļņa bijusi 2,02 milj. eiro liela (dati par finanšu periodu no 01.07.2013. līdz 30.06.2014.), kamēr LPKS VAKS strādājis ar ievērojamu atrāvienu no flagmaņa – ar 45,12 milj. eiro lielu apgrozījumu un 0,99 milj. eiro peļņu. Finanšu rādītāji dramatiski sarukuši piena ražotāju kooperatīvam Trikāta, savukārt graudaudzētājam LPKS Abra peļņa gada laikā augusi 38,5 reizes, bet Saimnieks-V – 29 reizes. Rentabilitātes rādītāju līderis pērn bijis LPKS Baltijas ogu kompānija. Kopumā 50 veiksmīgākie kooperatīvi 2014. gadā strādājuši ar nedaudz mazāku apgrozījumu – 373 milj. eiro, salīdzinot ar 414 milj. eiro gadu iepriekš. Arī peļņa sarukusi no 8,5 līdz 4,7 milj. eiro.

160 miljoni eiro trīs gadu laikā – tik daudz nav ieguvuši Latvijas piena ražotāji pie nosacījuma, ja piena iepirkuma cena Latvijā bijusi vismaz vidēji kilogramā par 2 eirocentiem zemāka, nekā ES.

Katru mēnesi zemnieki zaudē vismaz četrus miljonus eiro, liecina Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC), kooperatīvu un ekonomista Andra Miglava aprēķini. Šādi dati tika prezentēti piektdien LLKC rīkotajā piena kooperatīvu tikšanās laikā, kurā sprieda par spēku apvienošanu kopīgam piena iepirkumam.

Pašlaik liela daļa naudas tiek zaudēta piena loģistikā. Starpība lielajos maršrutos ir 0,5 miljons eiro gadā jeb 3,3 eiro uz piena tonnu. Šī nauda vienkārši tiek sadedzināta, tā tiek Mažeiķu degvielas rūpnīcai, pauda ekonomists A. Miglavs. Viņš akcentēja, ka pašlaik tikai pašus piena ražotājus interesē, lai būtu augstāka cena, taču gan piena pārstrādātājus, gan patērētājus interesē viszemākā cena.

No šā gada sākuma pārstrādes uzņēmumu kooperatīviem piedāvātā piena iepirkuma cena piedzīvojusi dramatisku kritumu.

Lai vērtētu situāciju nozarē un lemtu par piena kooperatīvu tālāko rīcību, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) Piena nozares darba grupa 9.janvārī rīko ārkārtas sanāksmi.

LLKA Piena grupas vadītāja Mirdza Feldmane: «Situācija piena tirgū kļuvusi saspringta, tādēļ piena kooperatīviem jāvienojas par risinājumiem, kā noturēt pieņemamu iepirkuma cenu saviem zemniekiem. Tā kā Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi vienlaicīgi visiem kooperatīviem samazinājuši iepirkuma cenu, viens no risinājumiem ir lemt par ilgtermiņa sadarbības partneru meklēšanu ārpus Latvijas robežām.»

Sanāksmes laikā piena kooperatīvu pārstāvji uzklausīs Zemkopības ministrijas speciālistu vērtējumu par aktualitātēm Eiropas un Latvijas piena tirgū, diskutēs par straujāku piena kooperatīvu apvienošanās procesu un lems par iespējām slēgt ilgtermiņa sadarbības līgumus ar Polijas piena pārstrādes uzņēmumiem. Tāpat kooperatīvu pārstāvji vērtēs, vai nepieciešams aicināt Konkurences padomi veikt kārtējo pārbaudi Latvijas piena tirgū.

SIA Latvijas piens dibinātāji - zemnieku kooperatīvi Trikāta KS, Dzēse un Piena partneri KS noraida Konkurences padomes (KP) pārmetumus par karteļa vienošanos.

Kooperatīvi plāno turpināt sadarboties, lai veiksmīgi attīstītu savu piena pārstrādes uzņēmuma projektu, neskatoties uz KP ierosināto lietu par nelikumīgu vienošanos divu kooperatīvu starpā.

Konkurences padome divus no trijiem SIA Latvijas Piens dibinātājiem – kooperatīvus Trikāta KS un Dzēse – vaino Konkurences likuma 11. panta 1. punkta pārkāpšanā. Tas ir, ierosināta lieta par aizliegtu vienošanos, precīzāk – «tiešu vai netiešu cenu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem».

Par maksātnespējīgajam kooperatīvam Trikāta KS piederošās kontrolpaketes rūpnīcā Latvijas Piens īpašnieku varētu kļūt viens no pašreizējiem uzņēmuma līdzīpašniekiem - kooperatīvs Latraps, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem atzina finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Viņa pauda cerību, ka Latvijas Piens pēc kredītbrīvdienu atkārtotas piešķiršanas spēs pārstrukturēt savu darbību, un kopumā situācija uzņēmumā ir vērtējama pozitīvi.

Savukārt kooperatīvam Latraps, kļūstot par Latvijas Piena lielāko akcionāru, ir plāns, kā nodrošināt uzņēmuma darbību. Latraps jau līdz šim daudz ir ieguldījis uzņēmuma attīstībā, sacīja ministre.

Patlaban Latrapam ir 19,62% rūpnīcas kapitāldaļu, savukārt pēc 53,66% Trikātas KS daļu atpirkšanas kooperatīvs kļūtu par rūpnīcas lielāko akcionāru ar 73,28% kapitāldaļu.

Tikmēr Trikātas KS maksātnespējas administratore Rudīte Klikuča aģentūrai LETA sacīja, ka nav informēta par šādu lietu virzību un situāciju nekomentēs.

Kooperatīvā sabiedrība Trikāta KS pārdod sev piederošās kapitāldaļas Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcā SIA Latvijas Piens, jo uzņēmums nav norēķinājies par iepirkto pienu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, pēc kooperatīva valdes sēdes informēja tā valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs.

«Latvijas Piens ilgstoši kavējis maksājumus par pienu un parāds turpina pieaugt. Patlaban tas ir 3 036 600 eiro, bet sarunas ar uzņēmuma vadību nav nesušas nekādu rezultātu,» teica Kreivārs.

«No pagājušā gada augusta vedām pienu uz rūpnīcu stingri zem tirgus cenas, bet kopš oktobra līdz aprīlim vispār bijām vienīgais izejvielas piegādātājs. Trikātas KS biedri ir bijuši ļoti pacietīgi un, lai glābtu rūpnīcu, ir atdevuši pārāk daudz un pārāk ilgā laika posmā. Valdes galvenā prioritāte vienmēr bijusi kooperatīva stabilas darbības nodrošināšana, tai skaitā savlaicīgi norēķini ar biedriem - piena piegādātājiem,» sacīja Krievārs.

Latvija kooperācijā līderpozīcijās Baltijas valstīs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas vadošie lauksaimniecības kooperatīvi gadu gaitā ir izveidojušies par spēcīgām organizācijām, graudu nozarē – Latraps, VAKS, piena nozarē – Piena ceļš, Straupe šobrīd ir atpazīstami lauksaimnieku uzņēmumi ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās. Kooperatīvu apgrozījumi gadu gaitā ir pieauguši, vienlaikus ir bijuši arī bankroti un darbības izbeigšanas.

Latvijā šobrīd darbojas ap simts dažādu ar lauksaimniecības nozari saistītu uzņēmumu, kas savu uzņēmējdarbības formu ir reģistrējuši kā kooperatīvi, skaidro Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijā, taču tikai ap 50 no tiem katru gadu iegūst atbilstīga kooperatīva statusu, kas strādā pēc kooperācijas principiem savu biedru interesēs, jo tomēr ne visi kooperatīvi rīkojas savu biedru interesēs, un reizēm vadītāju intereses ir pārākas par biedru. Asociācijā šobrīd ir apvienojušās 49 kooperatīvās sabiedrības.

Latvijas piena tirgū gaidāmas lielas problēmas saistībā ar pārprodukciju, aģentūrai BNS pastāstīja piena pārstrādes uzņēmuma Preiļu siers valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

«Ja, runājam par Latvijas kopējo situāciju, tad tā, protams, ir drūma. Latvijā ir pagājuši laiki, kad varēja nodarboties ar izejvielas eksportu. Atsevišķi kooperatīvi veras ciet, atbrīvojas liekais piens un pie pārprodukcijas piena ražotāji, protams, ir samazinājuši piena iepirkuma cenas, kas nav labi, taču pie šādas lauksaimniecības politikas, ka tik maza valsts orientējas uz izejvielas eksportu, tas bija paredzams,» sacīja Šņepsts.

Viņš teica, ka valdībai ir jārealizē konsekventa eksporta politika, lai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi varētu eksportēt pārpalikušo pienu, kā arī jānodrošina regulāras eksporta subsīdijas uz trešajām valstīm, kam jābūt pieteikami lielām, lai stabilizētu piena iepirkuma cenu. «Ir pilnīgi skaidrs, ka arī Eiropai un citām valstīm kopumā piens nav un nebūs vajadzīgs, jo pēc piena kvotu atcelšanas piena apmēri tikai pieaugs. Arī Latvijā ir vesela virkne fermu, kas nav piepildītas ar govīm, jo [piena ražošanu ierobežo] kvotas,» atzīmēja Šņepsts, piebilstot, ka piena sektors patlaban ir lielu problēmu priekšā.