Laikā no 2008. līdz 2015. gadam Latvijas piena nozares atbalstam izlietoti ap 900 miljonu eiro, no kuriem gandrīz trešdaļu veido Latvijas valsts budžeta līdzekļi, savukārt divas trešdaļas – Eiropas Savienības fondi, informē Valsts kontrole.
Revīzijā Vai Eiropas Savienības fondu un valsts atbalsta finansējums piena nozarei sekmē tās attīstību? Valsts kontrole vērtēja, cik efektīva ir bijusi Zemkopības ministrijas rīcība piena nozares attīstībā.
Latvijas tautsaimniecībā piena nozarei ir būtiska nozīme, jo piena produkti veido 17,7 % no lauksaimniecības preču galaprodukcijas un desmito daļu no Latvijas pārtikas un lauksaimniecības eksportprecēm. Turklāt nozares attīstība pozitīvi ietekmē arī lauku teritoriju apdzīvotību un nodarbinātību tajās.Par piena nozares attīstības politiku atbildīgā ir Zemkopības ministrija (ZM), kas sadarbībā ar nozares nevalstiskajām organizācijām ir noteikusi attīstības virzienus laika periodam līdz 2020. gadam. Kā galvenais mērķis ir izvirzīta nepieciešamība sekmēt nozares konkurētspēju.
Lai to sasniegtu, plānots palielināt lielo un vidējo piensaimniecību īpatsvaru, uzlabot piena izslaukumu un kvalitātes rādītājus, samazināt svaigpiena eksportu, orientējoties uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību. Noteikto virzienu nepieciešamība nav apšaubāma, tomēr Valsts kontroles revidenti vērš uzmanību, ka pašlaik noteiktie īstenojamie rezultāti ir plaši un neviennozīmīgi interpretējami, kas ierobežo iespējas mērķi sasniegt.Turklāt, lai arī piena nozare ir viena no atbalstītākajām tautsaimniecības nozarēm, virzība uz mērķi ir lēna, tāpēc Valsts kontroles ieskatā pastāv risks, ka līdz 2020. gadam mērķis netiks sasniegts. To apdraud nozares izteiktā jutība pret tirgus svārstībām, sadrumstalotība gan piena ražošanas, gan pārstrādes jomā, kā arī zemā konkurētspēja.Piena nozare pastāvīgi saņem ne tikai ikgadējas valsts un ES dotācijas, bet arī nozīmīgus līdzekļus īstermiņa problēmu risināšanai krīzes situācijās. Revīzijā, izlases kārtā pārbaudot finansējuma izlietošanu, tika konstatēti vairāki neefektīvi vai neizsekojami lēmumi un rīcības, kas saistīti ar bioloģiskā piena ražošanu, atbalstu ciltsdarbam un tirgus traucējumu mazināšanai krīzes laikā, kā arī piena pārstrādi.Pēdējos gados aizvien vairāk iedzīvotāju vēlas saņemt tīrā vidē ražotus produktus. Tāpēc bioloģiskajām lauksamniecībām laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam paredzētais atbalsts pārsniedz 150 miljonus eiro, no kuriem aptuveni trešdaļa piešķirta bioloģiskā piena ražotājiem. Tomēr, kā secinājuši Valsts kontroles revidenti, 2015. gadā tikai 23 % no visa bioloģiski saražotā piena pārdoti kā bioloģiskais piens. Pārējais apjoms realizēts kā parasts, intensīvā lauksaimniecībā ražots piens vai izmantots pašpatēriņam saimniecībā. Loģisks šķiet jautājums, vai nesekmējot bioloģiskās produkcijas transportēšanas, pārstrādes un pārdošanas ķēdes izveidi, atbalsta investēšana salīdzinoši dārgā ražošanā ir efektīva rīcība, ja līdz gala patērētājam nonāk parasts produkts?
Nozīmīgs atbalsts laikā no 2014. līdz 2016. gadam 70 miljonu eiro apmērā sniegts ciltsdarbam – pasākumu kopumam, lai paaugstinātu Latvijas ganāmpulku piena kvalitāti un izslaukuma apjomu, kas būtiski veicinātu konkurētspēju. Lai arī ZM noteiktie kvalitātes un izslaukuma mērķi tiek sasniegti, piena izslaukuma rādītāji Latvijā joprojām būtiski atpaliek ne vien no Somijas un Igaunijas, bet arī no ES vidējiem rādītājiem. Atkal jāuzdod jautājums – vai tīšām nosakām viegli sasniedzamus mērķus un vai atbalsts ciltsdarbam vienmēr tiek izlietots atbilstoši tiem? Revidenti nav guvuši tādu pārliecību.2014. un 2015. gadā no ciltsdarbam piešķirtā atbalsta 21,6 miljoni eiro faktiski tika piešķirti, lai segtu Krievijas ekonomisko sankciju rezultātā radušos zaudējumus. Tādējādi atbalsts tika sniegts arī tādiem ganāmpulkiem, kuriem netiek veikta pārraudzība un nevar rasties ar produktivitātes novērtēšanu saistītas izmaksas.
Turklāt, ņemot vērā, ka atbalsta apmērs bija atkarīgs no govju skaita ganāmpulkā, nevis no radušos zaudējumu apjoma, ganāmpulku īpašniekiem zaudējumi tika segti būtiski atšķirīgā apmērā – līdz pat 720 reizēm lielākā vai līdz deviņām reizēm mazākā apmērā nekā ZM aprēķinātie vidējie zaudējumi.Tajā pašā laika posmā ES un valsts piešķīra finansējumu 31 miljona eiro apmērā tirgus traucējumu mazināšanai krīzes situācijā nonākušajām saimniecībām, kad par vairāk nekā 40 % samazinājās piena iepirkumu cenas. Taču revīzijas laikā tika konstatēts, ka finansējums sadalīts visām piensaimniecībām pēc vienādiem kritērijiem, kā arī bez pietiekamas informācijas, kas ļautu gūt pārliecību par to, vai visas saimniecības bija cietušas zaudējumus. Turklāt daļa atbalsta saņēmēju jau pirms atbalsta saņemšanas pārtrauca aktīvu darbību piena nozarē. Līdz ar to katra piektā saimniecība, kas saņēma sākotnējo ārkārtas atbalsta finansējumu, patlaban vairs pienu nepiegādā.Savukārt piena pārstrādes uzņēmumiem kopš 2007. gada bijis pieejams 24 miljonu eiro liels atbalsts investīciju un inovāciju projektiem.
Tomēr konkurences iesniegto projektu starpā nav bijis, jo gandrīz visās kārtās neatkarīgi no projekta sagaidāmajiem rezultātiem, visi, kas spējuši izpildīt minimālās prasības, finansējumu ir saņēmuši. Kāpēc projektu atlases nosacījumi netika virzīti uz lielākas intensitātes atbalstu patiešām perspektīviem projektiem, kas reāli veicinātu piena nozares konkurētspējas palielināšanu?
Šī atbalsta efektivitāti raksturo arī lielākā atbalstītā projekta “Piena pārstrādes uzņēmuma “Latvijas Piens” izveidošana” ieguldījums viena no piena politikas mērķiem sasniegšanā, proti – svaigpiena eksporta samazināšanā. 2010. gadā, pēc ZM iniciatīvas, valdība lēma par valsts galvojuma piešķiršanu kredītsaistībām 7,1 miljona eiro apmērā jauna piena pārstrādes uzņēmuma izveidei. Starp tā izveides mērķiem bija uz eksportu orientētas piena ražotājiem piederošas ražotnes izveide, stabilu un pamatotu iepirkuma cenu nodrošināšana piena ražotājiem un piena pārstrādes nodrošināšana Latvijā, samazinot svaigpiena eksportu. Uzņēmuma dibinātāji bija trīs piena ražotāju kooperatīvi. Papildus projekts saņēma arī LAD atbalstu 4,2 miljonu eiro apmērā. Tomēr nevienu no izvirzītajiem mērķiem sasniegt nav izdevies.
Šobrīd tikai 8,51 % uzņēmuma daļu pieder piena ražotāju kooperatīvam, bet 75,1 % – ārvalstu investoram.Atbilstoši revīzijā secinātajam Valsts kontrole ir sagatavojusi un ZM sniegusi ieteikumus. Tos ieviešot, tiks pilnveidota piena nozarei pieejamo atbalsta pasākumu plānošana un īstenošana, novēršot situāciju, ka nozares politika dzīvo savu dzīvi uz papīra un tādi mērķi kā lielo un vidējo piensaimniecību īpatsvara palielināšana, piena izslaukuma un kvalitātes uzlabošana, svaigpiena eksporta samazināšana un orientēšanās uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību tiek aizmirsti brīdī, kad jāpieņem lēmumi par naudas sadali.