Jaunākais izdevums

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Arī šobrīd pasaulē cukura cena samazinās, taču tas nenozīmē, ka tas pats notiek arī Latvijā un Eiropā. Ja pērn pasaulē cukura cena saruka par 20 %, tad ES gluži otrādi tā pieauga par 23 %, atgādina Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe. Eiropas cukura tirgus ir aizsargāts, stingri regulēts un tajā ir spēcīgs ražotāju lobijs, vērtē eksperte. Viņa uzskata - lai situāciju mainītu, ES cukura ražošanas kvotas būtu jāatceļ jau no 2015. gada, kā tas iepriekš tika solīts Latvijas ražotājiem. ES plāno kvotu sistēmu pagarināt līdz 2020. gadam, galīgo lēmumu Eiropas Parlaments plāno pieņemt līdz šā gada rudenim.

Der atgādināt, ka ES realizēja visaptverošu cukura reformu, kuras mērķis bija izņemt no apgrozības kvotu - aptuveni sešus miljonus tonnu, tādejādi uzlabojot cukura sektora konkurētspēju, veicināt ilgtspējīgu un uz tirgu orientētu sektora attīstību un nodrošināt sektora restrukturizāciju. Savukārt restrukturizācijas atbalsta mērķis bija nodrošināt cukura ražošanas pārtraukšanu, veicot pilnīgu ar iekārtu demontāžu, sakārtojot apkārtējo vidi un veicinot nodarbinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis,06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukura patērēšana kļuvusi nepopulārāka, kas «sit» pa šīs izejvielas cenu

Šogad vērojama vairāku izejvielu cenu samazināšanās, un vienu no straujākajiem kritumiem preču biržās piedzīvojusi cukura vērtība. Pasauli jau kādu laiku pāršalcis veselīgākas ēšanas bums, un gaismā tiek celtas raizes par dažādām veselības problēmām, pie kā dažkārt tiek vainots lielāks cukura patēriņš, piemēram, diabētu, aptaukošanos un sirds slimībām. Rezultātā arī dažādu pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas un mazināt tā izmantošanu.

Par trešo daļu

Tādējādi tiek spekulēts, ka cukura pieprasījums pasaulē varētu būt uz ilgtermiņa norieta taciņas laikā, kad šī resursa piedāvājums joprojām ir ļoti liels. Starptautiskā Cukura organizācija (International Sugar Organization jeb ISO) paredz, ka globālais cukura piedāvājums gan šajā, gan nākamajā sezonā ievērojami pārsniegs tā pieprasījumu. Turklāt pārpalikuma prognozes tiek koriģētas arvien augstāk. ISO arī piebilst, ka lielais cukura ieguves pārpalikums nozīmēs, ka aug šī resursa uzkrājumi, kur to noplicināšanai, pat ja iestāsies deficīts, būs vajadzīgs ilgāks laiks. Green Pool Commodity Specialists eksperti paredz, ka šogad pasaulē cukura pārpalikums varētu būt gandrīz 20 miljonu tonnu apmērā, kas šajā ziņā būtu jauns rekords.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Pašmāju «baltā nāve» paliks vēsturē

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks,03.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas par to, ka Latvija varētu reanimēt cukura ražošanu, atgādina varasvīru solījumus svētkos – patētiskus, bet ne ekonomiski izsvērtus

Vēsts par cukura ražošanas kvotu atcelšanu no nākamā gada oktobra pavērusi ne tik daudz cukura ražošanas atjaunošanas iespējas kā spekulācijas par to, kas būtu, ja būtu. Liktenīgie Eiropas Savienības ierobežojumi nebija sitiens zem jostas vietas burvīgai un sakārtotai nozarei, bet gan izšķirošs grūdiens mūsu vecajām rūpnīcām, kurām bija ne tikai grūti pārdot saražoto par konkurētspējīgu cenu, bet arī daudzmaz jēdzīgi pildīt prasības vides aizsardzībā. No ES kopējā maka savulaik tradicionālās nozares izvadīšanai pēdējā gaitā tika pasūtīti vairāk nekā 30 miljoni eiro, ko nozares spēlētāji – cukurbiešu audzētāji un pārstrādātāji – nesarkdami pieņēma, daudz nelauzot galvu par to, ka līdz ar šo lēmumu pazaudējam kārtējo liecību par mūsu valsts «veco godību».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukuru grib patērēt mazāk; to gan ražo rekordapjomā, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasaulē populārākās pārtikas izejvielas tiek mītas ar biržas palīdzību. Līdz ar to tās ietekmē gan spekulācijas par sagaidāmo ražu, gan kopējās tirgus dalībnieku riska apetītes izmaiņas. Piemēram, sojas pupiņu cenu ietekmējuši nemitīgie pavērsieni ASV–Ķīnas tirdzniecības konfliktā. Vēl viena no pārtikas izejvielām, kurai cena šogad planējusi zemāk, ir cukurs. Tā cena ASV preču biržā kopš gada sākuma ir samazinājusies par 5%, bet Londonas preču biržā – gandrīz par 7% līdz 310 ASV dolāriem par tonnu (baltajam cukuram). Rezultātā cukura vērtība ir tuvu zemākajai 10 gadu laikā.

Šīs saldās izejvielas vērtība uz sarukuma taciņas atrodas jau visai ilgi. Pasaulē pašlaik populāri domāt par veselīgāku ēšanu, un bieži vien tieši liels cukura patēriņš tiek vainots pie dažādām problēmām, piemērām, diabēta, aptaukošanās un sirds slimībām. Rezultātā patērētāji un pārtikas produktu ražotāji meklē veidus, kā cukuram rast alternatīvas vai vismaz mazināt tā izmantošanu. Rezultātā pieprasījums pēc cukura stagnējis (vai pat nedaudz sarucis) ir gan Eiropas Savienībā, gan ASV, gan Austrālijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izejvielu frontē manāms cukura cenas kāpums, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Daži pēdējie mēneši visai drūmi bijuši izejvielu investoram, jo šajā tirgū vērojama samērā noturīga cenu depresija. Tiesa gan, šā gada sākums atsevišķos izejvielu tirgos padevies visai cerīgs. Viena no šādām izejvielām ir cukurs – jēlcukura vērtība ASV preču biržās kopš šā gada sākuma ir palielinājusies par 7% – līdz 15,7 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Londonas preču biržā baltā cukura cenas pieaugums bijis mazāk straujš – par 3,3% – līdz 403 ASV dolāru atzīmei par tonnu.

Pašlaik cukura vērtībai palielināties likuši nelabvēlīgi laika apstākļi Brazīlijā, kas finanšu tirgos licis spekulēt par cukurniedru potenciālo ražu nākotnē. Proti, Brazīlijā, kas ir pasaules lielākā cukura ražotāja un eksportētāja, gada sākums esot padevies visai sauss. Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Street Journal raksta, ka līdz ar pliekanāku cukurniedru ražu pasaulē šogad, iespējams, būs vērojams mazākais cukura ražošanas pārpalikums piecu gadu laikā. Izejvielu tirgus dalībnieki kā vēl vienu faktoru min nodokļu izmaiņas Brazīlijā, kas savukārt varētu audzēt pieprasījumu pēc biodegvielas, kas ražota no cukurniedrēm (Brazīlija paaugstinās nodokļus tradicionālajam benzīnam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu novada iedzīvotāja Nellija Štolcermane (iepriekš Šlēgelmilha) Ropažu centrā izveidojusi vietējo amatnieku un mazo ražotāju veikalu «Cukurs».

«Ideja par veikalu vietējo amatnieku, mājražotāju darbiem, pakalpojumiem ikdienas pieejamībā jau ir bijusi sena un ne tikai man vienai. Projekta «Cukurs» tapšana acīmredzot bija jau sen zvaigznēs ierakstīta tieši 14.novembrī un tieši Ropažu centrā, jo viena mēneša laikā no idejas līdz precei plauktos realizējām šo projektu un atvērām durvis mājražotāju, amatnieku mākslas produktu pieejamībai ikdienā. Bez milzīgas atsaucības, mīlestības, ticības, uzticēšanās, palaušanās un beznosacījuma iesaistes no «Cukurs» komandas puses šis projekts nekad nebūtu realizējies. Telpu īpašniece noticēja mums un nodeva lietošanā īpašumu. Vietējie uzņēmēji ziedoja savus materiālus un laiku. Vēl viena ēka novadā ir sakārtota,» stāsta «N.Štolcermane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iecerēts, ka aplikācija "SugarCat" darbosies šādi: tiek noskenēts produkts un mobilā lietotne pasaka, cik tuvu ar šī produkta apēšanu esi maksimālajai robežai.

Mobilā lietotne domāta tieši bērniem vecumā no astoņiem līdz divpadsmit gadiem, kas ir vecums, kad viņi sāk pieņemt lēmumus par pārtikas izvēli un ietekmē to, kādus produktus ģimene iegādājas – našķus, brokastu pārslas utt. Bērni lieto sociālos tīklus, kur viedokļu līderi reklamē dažādus produktus, tāpat ietekmējas no draugu izvēlēm, vienlaikus viņiem ir vismazāk zināšanu par pārtikas produktu saturu. Daļa bērnu vēl neizprot daļskaitļus un viņiem nav skaidrs, ko nozīmē, ka 1/3 no produkta ir cukurs. "Ir svarīga datu pieejamība tieši bērnu izpratnei, tāpat nepietiek ar skaitļiem – ir vajadzīga to vizualizēšana, lai bērni saprastu, vai vienā produktā nav vairāk cukura kā dienā ieteicams," teic M. Kāle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz citu izejvielu fona ar pieaugumu izceļas cukurs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jau vairākus ceturkšņus varam runāt par piezemētām dabas resursu cenām, un vērtība sarukusi arī vairākām pārtikas izejvielām. Tiesa gan, uz pārtikas izejvielu fona nomanāms viens spilgts izņēmums – cukurs. Piemēram, Londonas preču biržā aktīvāk tirgoto cukura piegāžu kontrakta vērtība kopš augusta otrās puses ir palielinājusies par 20% – līdz 400 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt ASV preču biržā cukura vērtības pieaugums minētajā periodā ir bijis vēl straujāks – par 40%.

Līdz šā gada augustam cukura tirgū bija vērojama ilgstoša vērtības samazināšanās tendence – kopš saviem 2011. gada rekordiem saldās izejvielas cena ASV preču biržās bija sarukusi aptuveni par 70%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cukura un kafijas cenām paredz kritumu

,17.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk cenu samazinājums varētu skart cukuru un kafiju, pieļauj Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Paredzams, ka cukura ražošana pasaulē sasniegs rekordlīmeni un piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, kā rezultātā cenas varētu samazināties. Ja globālā līmenī cukura cenas ir par 20 % zemākas, nekā pērn šajā laika posmā, tad ES tirgū cukura cenas gada laikā pieaugušas par 23 %. Eiropā vidējā cukura cena ir 708 eiro/t, savukārt pasaulē 566 USD/t.

I. Gulbe norāda, ka šobrīd aktualizējies jautājums, ko darīt ar cukura kvotu sistēmu, ko plānots atcelt pēc diviem gadiem, taču ES cukura ražotājlielvalstis tam nevēlas piekrist. Latvija jau paudusi atbalsta cukura kvotu sistēmas atcelšanai. I. Gulbe arī pavēstīja, ka pie viņas vērsušies potenciālie investori no Krievijas, kas centušies izzināt iespējas attīstīt Latvijā cukura ražošanu. Eksperte arī akcentēja, ka Latvijas ražotājiem saglabājušās zināšanas šajā nozarē, ko varētu izmantot perspektīvā. «Ja ES ir tik liela cukura cena, tad jāmeklē kāds risinājums, ko darīt,» pauda eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Kāpēc strādāt un pelnīt, ja var nestrādāt un saņemt vairāk?

Dienas Bizness,10.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kāpēc Latvijā vairs nav cukura rūpniecības un trūkst arī nopietnas pārliecības par to, vai pārskatāmā nākotnē šeit kaut ko tādu piedzīvosim, ir diskutēts daudz, nereti uzsverot Latvijas kā valsts vainu notikušajā. Laikam ejot, pamazām ir atšķetinājies, ka principā runa ir par diviem galvenajiem stūrakmeņiem, kas tad arī ļāva sagraut šo nozari musu valstī.

Pirmkārt, jārunā par Briseles gaiteņos izplānotu pasākumu kopumu, kas gaumīgi tika nodēvēts par Eiropas Savienības (ES) cukura reformu, bet realitātē bija vienkārša spēlētāju skaita samazināšana tirgū. Proti, iedodot vairāku valstu uzņēmējiem gana daudzus miljonus no ES kopējās kases (tātad – naudu, kas konkrēti nevienam nepieder), tika panākts, ka daļa cukurfabriku, tostarp Latvijā esošās, tiek slēgtas. Tolaik tika stāstīts, ka tādā veidā tikšot uzlabota situācija ES cukura tirgū un samazināta šā produkta cena. Kā zināms, šo gadu laikā, cukura cenas ne tikai nav sarukušas, bet ir pat palielinājušās, un tam ir visnotaļ loģisks izskaidrojums – samazinot ražotāju skaitu, sarūk arī konkurence tirgū, un tajā palikušajiem rodas iespēja vieglāk uzelpot, tostarp tirgojot produkciju par sev tīkamāku cenu. Šo sakarību zina katrs, kurš vismaz reizi dzīvē ir kaut ko lasījis par ekonomiku, tāpēc domāt, ka par to neko nezināja tā dēvētās cukura reformas autori un virzītāji, būtu visnotaļ naivi. Drīzāk gan šeit jārunā par ļoti konkrētu lielo Eiropas cukura ražotāju lobiju, it īpaši ņemot vērā, ka netika arī atvērts tirgus ražotājiem, kuri strādā ārpus ES. Tiesa gan, vienu brīdi cukura cenas nedaudz samazinājās, bet tas notika globālas ekonomiskās krīzes, nevis kaut kādas tā dēvētās reformas ietekmē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukura cena gada laikā preču biržās pieaugusi par 40%, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Sliktākas ražas prognozes pēdējo nedēļu laikā nozīmējušas vairāku pārtikas izejvielu cenu pieaugumu. Tiesa gan, nevienai pārtikas izejvielai nav bijis tik straujš cenas pieaugums, kā tas ir vērojams cukuram.

Cukurniedru ražu negatīvi ietekmē slikti laika apstākļi Indijā (tur vērojams sausums), kas ir pasaules otra lielākā šīs pārtikas izejvielas ražotāja. Tāpat tirgus dalībnieki spekulē, ka sausums negatīvi būs ietekmējis arī cukurniedru plantācijas Brazīlijā (lielākā cukura ražotājā pasaulē) un citās valstīs, kuras ir nozīmīgas cukura eksportētājas. Tiek lēsts, ka, piemēram, Taizemes (šī valsts noslēdz cukura ražošanas valstu topa trijnieku) cukura ražošanas apjomi šajā ražas sezonā salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn būs sarukuši par 14%. Rezultātā pašlaik tiek lēsts, ka šogad globālajā cukura tirgū būs vērojams deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, VEF kvartālā durvis vēris Latvijas amatnieku, pašmāju ražotāju produkcijas un darinājumu veikals "Cukurs Local gifts".

74 kvadrātmetru plašā veikala izveidē galvaspilsētā investēti vairāk nekā 7000 eiro.

Jaunās telpas būs ne vien dažādu amatnieku, dizaineru un mājražotāju izstrādāto produktu mājvieta, bet arī TL Candles darbnīca un radošā studija.

“Tieši pirms gada mēs atvērām savu pirmo veikalu Ropažos, kur tas drīz vien kļuva par iecienītu iepirkšanās vietu ne vien apkaimes iedzīvotājiem, bet arī attālākiem ciemiņiem - pie mums bieži viesojas no apmeklētāji no attāliem Latvijas novadiem, kā arī ārvalstīs dzīvojošie latvieši un ārzemju tūristi, kuri speciāli brauc uz Ropažiem, lai iegrieztos mūsu veikaliņā,” stāsta veikala dibinātāja Terēza Luksa.

FOTO: Bijusī autosportiste Ropažos izveido veikalu Cukurs 

Bijusi autosportiste, biedrības «Ropažu novada uzņēmēji» valdes priekšsēdētāja un Ropažu...

Ideja par sava veikala atvēršanu Rīgā bija jau sen, tikai bija jāatrod īstā vieta. "Mūsu pircēji ir tie, kuri augstu vērtē tieši Latvijā ražoto unikālo produkciju. Protams, pandēmijas ierobežojumi liek pārvarēt dažādus iepriekš nebijušus šķēršļus, tomēr tas nav iemesls nolaist rokas un neiet uz priekšu. Mēs augam, un aug arī pircēji – manuprāt, arvien vairāk cilvēku izvēlas augstvērtīgus un kvalitatīvus Latvijā ražotus produktus un preces. Priecājos, ka mums sakrīt gaumes, jo veikala pārdošanas apjomi aug un mūs uzmeklē arvien jauni oriģinālu produktu cienītāji," piebilst T.Luksa.

Veikalā “Cukurs Local gifts” vietu raduši produkti ar vairāk nekā 150 mājražotāju, amatnieku un dizaineru zīmoliem. Piedāvājuma klāstā ir kosmētikas ražotāju produkti, keramiķu, pinēju un jauno sveču meistaru veikumi, dažādi gardumi un našķi. Veikals gādā arī par operatīvu produkcijas piegādi, mēģinot veidot sortimentu tā, lai piedāvātu iespējami vairāk tādu mazo ražotāju produkciju, kuru nevar nopirkt citur vai arī tā ir reti sastopama citos veikalos.

Uzņēmumu TL Candles T.Luksa nodibināja 2018.gadā, piedāvājot rokām darinātās, cilvēka veselībai un videi draudzīgās dabīgā sojas vaska sveces. Pakāpeniski uzņēmums paplašināja sortimentu, pievienojot jaunus, oriģinālus produktus – kazas piena ziepes, bārdas balzamu, lina tamborējumus veselīgai mazgāšanās procedūrai utml.

Uzņēmuma apgrozījums 2020.gadā bija 82 975 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās

LETA,19.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalos Covid-19 krīzes ietekmē parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, intervijā atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," teica Gulbe.

Tostarp viņa minēja, ka valsts pārvaldē strādājošajiem algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi ir mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā pašā laikā iedzīvotājiem, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs - gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā -, ieņēmumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukurotās limonādes kļūs «sālītas», paverot iespējas zero cukura dzērieniem

Māris Ķirsons,23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja parlaments nemainīs savu nostāju, skatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā galīgajā lasījumā, tad no 2020.gada 1. jūlija saldās limonādes kļūs krietni «sālītākas».

Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 5 gramiem uz 100 mililitriem akcīzes nodoklis būtu 7,4 eiro par 100 litriem, tiem, kuru saturā cukura daudzums būtu no 5 līdz 8 gramiem – 10 eiro par 100 litriem un tiem, kuru saturā cukura daudzums pārsniegtu 8 gramus akcīzes nodokļa likme jau būtu 30 eiro. Jāņem vērā, ka pašlaik akcīzes nodokļa likme bezalkoholiskajiem dzērieniem ir noteikta 7,4 eiro par 100 litriem.

Piemēram, ja dzērienā norādītais cukura daudzums uz 100 mililitriem ir 11 grami cukura, tad 1,5 litru pudelei šī dzēriena akcīzes nodoklis būtu 0,45 eiro, kam pieskaitot pievienotās vērtības nodokli cena pēc aptuvenām aplēsēm no pašreizējiem 1,0 līdz 1,3 eiro pieaugtu līdz 1,5- 1,7 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos aktuālais cukura vērtības kāpums pasaules preču biržās ir noplacis, lai gan šīs saldās izejvielas cena joprojām ir krietni augstāka nekā pirms gada, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Jēlcukura vērtība ASV preču biržā 12 mēnešos ir palielinājusies par 27% līdz 19,2 ASV dolāra centu atzīmei par mārciņu. Savukārt kopš pagājušā gada oktobrī sasniegtajām virsotnēm, kad jēlcukura vērtība atradās virs 23 dolāra centu atzīmes par mārciņu, tā ir sarukusi par 18%.

Līdzīgas cenu tendences bijušas arī Londonas preču biržā. Tur baltā cukura vērtība 12 mēnešu laikā palielinājusies par 20,5% līdz 534 ASV dolāru atzīmei par tonnu. Savukārt kopš septembra virsotnēm baltā cukura cena Londonā ir sarukusi par 11%.

Cukura straujā vērtības palielināšanās bija saistīta ar laika apstākļiem. Spēcīgs tā saucamais El Ninjo fenomens (lielāka Klusā okeāna virsmas sasilšana) noveda pie sausuma Indija, kas tirgus dalībniekiem savukārt lika prognozēt, ka šai valstij, kas ir pasaules otra lielākā cukura ražotāja, šo izejvielu nāksies pat importēt (tā arī galu galā notika). Jau vēstīts, ka El Ninjo fenomenam mēdz būt milzīga ietekme uz visas pasaules klimatu (tas parasti nozīmē, ka vienā pasaules daļā ir liels sausums, bet otrā – plūdi), kas nelabvēlīgu pavērsienu gadījumā var atstāt graujošu iespaidu uz lauksaimniecību un tādējādi arī, piemēram, kviešu, kukurūzas un sojas pupiņu cenām. Tā kā El Ninjo gados parasti daudzviet vērojami plūdi, var applūst dažādu industriālo metālu raktuves (un tādējādi nozīmēt šo metālu cenu palielināšanos).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Augļi un dārzeņi nav cukurs un milti, kam līgumus slēdz un cenas nosaka ilgam laikam uz priekšu.

Pēc samazinātā PVN ieviešanas pilnīgi visiem augļiem un dārzeņiem cenas janvārī, salīdzinot ar decembri, ir sarukušas, tomēr salīdzinājumā ar citām Baltijas valstīm cenas Rīgas veikalos ir augstākas, secināts Agroresursu un ekonomikas institūta veiktajā pētījumā.

Pētījuma ietvaros pēc noteiktas metodikas no 14. līdz 29. janvārim apsekoti Rīgas, Tallinas un Viļņas lielveikali. Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe atzīst, ka tagad ir tikai pirmie novērojumi un vēl nav pienācis brīdis, lai varētu izdarīt secinājumus, vai mērķis ir sasniegts. Tikai tagad parādās pirmās tendences, kas notiek saistībā ar izmainīto PVN, uzsver Gulbe. Baltijas valstu vidū cenas dārzeņiem veikalos nav lētākās. Gulbe stāsta, ka Rīgā lētākas ir galda bietes, bet citiem dārzeņiem cenas ir augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pirmo reizi pēdējo piecu mēnešu laikā pārtika pasaulē kļūs dārgāka

Dienas Bizness,07.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenas pasaulē šā gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, palielinājušās par 1,3%. Tas ir pirmais pārtikas cenu pieaugums pēdējo piecu mēnešu laikā.

Kā vēsta Reuters, atsaucoties uz Apvienoto nāciju pārtikas aģentūras informāciju, cenu pieaugumu veicināja dārgāks cukurs, graudaugi un pārtikas eļļas.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas veidotais pārtikas cenu indekss, kas mēra ikmēneša cenu izmaiņas noteiktam pārtikas produktu grozam, kurā ir graudaugi, pārtikas eļļas, piens, gaļa un cukurs, oktobrī sasniedza 205,8 punktus, kas mēneša griezumā ir pieaugums 1,3% apmērā.

Pārtikas un lauksaimniecības organizācija arī palielinājusi savas prognozes attiecībā uz pasaules graudaugu produkciju 2013./2014. gadā. Organizācija šobrīd prognozē, ka pasaulē tiks saražoti 2,498 miljardi tonnu graudaugu, kas ir par 10 miljoniem tonnu vairāk nekā organizācija prognozēja šā gada oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju katras kafejnīcas ēdienkartē atrodams kāds augļu dzēriens, un arī veikalu plauktos līdzās ārzemju smūtiju ražotājiem redzamas vietējās alternatīvas.

Pašmāju patērētājiem ir izvēle šajā produktu kategorijā, teic SIA Lat Eko Food valdes priekšsēdētāja Egija Martinsone. Veikalu plauktos parādās arvien vairāk šāda veida produktu. Ir cilvēki, kuri rūpīgi lasa sastāvu, bet ne visiem tas ir svarīgs. Tāpat ir ļaudis, kam rūp, vai produktam ir pievienots cukurs vai ūdens. Citiem ir svarīga cena. E. Martinsone gan norāda, ka reizēm tie produkti, kam pievienots ūdens, rezultātā maksā tikpat, cik tie, kam nav pievienots, kas «izskatās» dārgāki. «Par saviem produktiem varam likt roku uz sirds, ka tie visi ir tīri, dabīgi, pilnvērtīgi, nekas nav šķaidīts,» uzsver uzņēmēja.

To, ka pēdējā laikā šādi produkti kļūst populārāki, nosaka vairākas tirgus un cilvēku ieradumu tendences, teic Raitis Avots, SIA Orkla Foods Latvija mārketinga direktors un zīmola Gutta pārstāvis. Aizvien attīstās līdzņemamo ēdienu koncepcija – cilvēki iecienījuši produktus, kurus steidzīgajā ikdienā var ērti «paķert līdzi», lietot ceļā. Viņš uzskata, ka smūtiji tirgū ir uz palikšanu un ka šī kategorija attīstīsies un augs vēl lielāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki labprāt iepazīst jaunas garšas, viņiem vairs nepietiek tikai ar pipariem un sāli, tāpēc lielvārdiete Kristīne Freimane saskata nišu vaniļas produktu biznesam, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Vaniļas debesis (SIA Zirafette) ražo vaniļas ekstraktu, vaniļas pulveri, kanēļa, vaniļas un zemeņu cukuru, kā arī izplata vaniļas pākstis no septiņiem dažādiem pasaules reģioniem. «Patiesībā viss sākās pirms daudziem gadiem. 1998. gadā es biju Amerikā, kur pirmo reizi saskāros ar plašu vaniļas piedāvājumu. Tur veikalos vaniļas ekstrakts un pākstis bija plaši pārstāvētas. Pie mums tolaik un vēl ilgu laiku neko tādu nevarēja nopirkt,» atceras Kristīne. Pirms pieciem gadiem arī Latvijā vaniļas pākstis kļuva vairāk pieejamas, viņa sāka tās pasūtīt no ārzemēm un eksperimentēt, patika pret vaniļu nebija zudusi. Sākumā Kirstīne gatavoja vaniļas cukuru, bet pirms pāris gadiem – savām vajadzībām arī vaniļas ekstraktu. «Pērnā gada rudenī nonācu līdz tādam posmam dzīvē, kad likās – vai nu tagad, vai nekad. Man vienmēr ir gribējies kaut ko savu, tāpēc nolēmu, ka ir pienācis īstais laiks,» stāsta Kristīne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness,12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijā pieauga par 0,5%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2023.gada aprīli - palielinājās par 1,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieaudzis par 3,4%.

2024.gada aprīlī, salīdzinot ar 2024.gada martu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,5%. Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (plus 0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (plus 0,2 procentpunkti), kā arī dažādu preču un pakalpojumu grupai (mīnus 0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu bija mājputnu gaļai (plus 2,9%). Galvenokārt noslēdzoties akcijām, cenas pieauga konditorejas izstrādājumiem (plus 2,5%), maizei (plus 1,1%), šokolādei (plus 3,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (plus 0,8%), kartupeļiem (plus 3,9%), olām (plus 1,8%). Dārgākas bija brokastu pārslas (plus 8,7%), svaigas vai atdzesētas zivis (plus 5,3%), olīveļļa (plus 4,3%) un cūkgaļa (plus 0,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums Food Union uzlabojis proteīna dzēriena Lakto PRO sastāvu, informē uzņēmuma pārstāvji.

Samazinot pievienotu cukura daudzumu teju uz pusi, Lakto PRO tagad ir starp proteīna dzērieniem ar viszemāko cukura daudzumu. Receptes uzlabošanā un jauna produkta izstrādē uzņēmums ir ieguldījis vairāk nekā 25 tūkstošus eiro. Bet kopējās investīcijas, kuras Food Union šogad veicis Lakto PRO zīmola attīstībā, ir gandrīz 150 tūkstoši eiro.

Lakto PRO ir dabiski raudzēts piena dzēriens, kas bagātināts ar dabīgu piena proteīnu. Tā sastāvā tagad ir tikai 7,4 līdz 7,8 g ogļhidrātu, no kuriem ap 4 g ir dabīgais piena cukurs un tikai 3.4-3.8 g ir pievienotais cukurs. Dabīga piena proteīna daudzums ir palicis tāds pats – 20 grami jeb optimāla deva, kas dod spēku un veicina muskuļu masas pieaugumu. Produkts tiek ražots no Latvijas piena, pievienojot L. acidophilus un Bifidobacterium pienskābās baktērijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Papildināta ar FOTO: Latvijas - Igaunijas pārrobežu sadarbības programmā top želejkonfektes

Monta Glumane,24.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums Biorganik5 un Igaunijas uzņēmums Chaga OU Igaunijas-Latvijas pārrobežu sadarbības programmā radījis želejas konfektes Wild Candy, kas ir izgatavotas no dabīgām sulām un speciālā tehnoloģijā pārstrādātām ogām, biznesa portālam db.lv pastāstīja Biorganik5 valdes priekšsēdētāja Iveta Cīrule.

Paredzēts, ka organiskās želejas konfektes būs bez krāsvielām, glutēna, laktozes, papildus pievienotiem konservantiem. Jaunā produkta galvenais mērķis - konfekšu izgatavošanā izmantot pēc iespējas lielāku dabīgās sulas sastāvu. I.Cīrule pastāsta, ka ierasti želejas konfekšu sastāvā ir cukurs, ūdens, līdz 20% sulas un krāsvielas. Jaunajā produktā būs 70% sulas, aukstumā žāvētas ogas - dzērvenes, brūklenes, mellenes, organiskais pektīns, kā arī cukurs tiks aizvietots ar citu saldinātāju. Apsvērta ideja, ka ogās varētu iestrādāt arī dažādus piparus un piedāvāt želejas konfektes ar asumiņu.

Tāpat želeju konfekšu sastāvā būs sulas, piemēram, alvejas sula, kas iegūta Kanāriju salās, čagas eliksīrs, bērzu sulas sīrups tiks iegādāts no diviem piegādātājiem Latvijā un Igaunijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieauga par 2,4%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājās par 19,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūnijā pieaudzis par 9,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām 2022.gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu mēneša laikā attiecīgajā grupā bija kafijai (+8,3%), galvenokārt noslēdzoties akcijām. Akciju noslēgumu rezultātā dārgāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+4,2%), maize (+2,2%), saldējums (+5,7%), mājputnu gaļa (+2,1%), jogurts (+5,1%). Cenu kāpums bija konditorejas izstrādājumiem (+5%), šokolādei (+5,7%), miltiem un citiem graudaugiem (+4,2%), kā arī saldumiem (+10,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Positive Foods ir apvienojušies divi līdz šim nesaistīti veselīgo saldumu zīmoli Kalnup un Abra, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Abu zīmolu «laulības» notikušas pagājušā gada februārī. SIA Positive foods īpašnieces ir Ilva Kavicka un Līga Kleina, katra sniedz savu artavu jaunajam uzņēmumam. «Visu laiku bija nemiers iekšā, ka vajag izvērst darbību plašāk un atrast partneri. Ar Ilvu esam pazīstamas vairāk nekā 15 gadus, kopš studiju laikiem. Izlēmām, ka kopā varēsim paveikt vairāk ne tikai Latvijā, bet arī eksportā,» atklāj L. Kleina.

L. Kleinai septiņus gadus piederēja latvisko lietu veikals Abra, kas šogad savu darbību beidzis. Nelielais veikaliņš, kas atradās Rīgā centrā, iepretim Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, bija viens no pirmajiem, kur plauktos bija atrodamas tikai un vienīgi Latvijā darinātas lietas – dizaina priekšmeti, rotas, kosmētika, trauki, vīni u.c. «Meklēju veikalam dažādas izdzīvošanas iespējas. Beigās pat īsu brīdi apvienojos ar veikalu tīklu Lats. Neizdevās. Tomēr otra mana papildu nodarbošanās pēdējos četrus gadus bija želejas konfekšu veidošana no dabīgām sulām un ogām. Dažas šķirnes ir papildinātas ar riekstiem un cepumiem. Tāpat ar zīmolu Abra ražoju arī sēklu cepumus, kuriem nav pievienots cukurs un glutēns,» stāsta L. Kleina.

Komentāri

Pievienot komentāru