Ar grozījumiem Cukura nozares likumā Latvijā plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi.

Saeima likuma grozījumus atbalstījusi 2. lasījumā.

Likumprojekts paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets.

Pašlaik cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 0 tonnu apmērā. Jāatgādina, ka cukura reforma, lai samazinātu cukura cenu iekšējā tirgū un atvērtu to trešajām valstīm, Eiropas Savienībā tika sākta 2006. gadā.

Pretēji ekonomistu solītajam pēc cukura nozares likvidēšanas cukura cena nav sarukusi.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka pēdējo astoņu gadu laikā cukurs mazumtirdzniecībā Latvijā lētāks nav kļuvis.

Ja gadu pirms iestājas ES cukura vidējā cena bija 0.56 Ls/kg, tad 2005. gadā tā pieauga līdz 0.66 Ls/kg un turpmāk, izņemot ekonomiskās krīzes gadus, tā palielinājās, 2012. gadā sasniedzot 0.84 Ls/kg. Jāatgādina, ka pētījumā par cukura nozares nākotni, ko 2006. gadā veica Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūts ekonomista Andra Miglava vadībā, tika paredzēts cukura cenas samazinājums līdz 0,37 Ls/kg - tiesa, tā bija optimistiskā prognoze. Kā viens no cenas samazināšanās iemesliem 2010. – 2012. gados tika minēts pieaugošs cukurniedru cukura imports no nabadzīgākajām valstīm, taču tas nav piepildījies.

Ja ES cukura kvotu sistēma saglabāsies pēc 2015. gada, Latvijai vēl pastāv izredzes izcīnīt kvotu sev.

Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete informē, ka saistībā ar cukura ražošanu Eiropā pēc 2014. gada viss vēl nav izlemts. «Pirms nedēļas Eiropas Parlaments pieņēma lēmumu, kas paredz, ka Latvija no 2015. gada varēs atsākt cukura ražošanu. Taisnība, ka Parlaments aicina kvotu sistēmu arī pagarināt līdz 2020. gada oktobrim, bet ir speciāli atrunāts, ka Latvija un Īrija šīs kvotas iegūtu. Pašlaik vēl līdz galam nav skaidrs mehānisms, jo ar to klajā būtu jānāk Eiropas Komisija,» skaidro Kalniete. Tas nav galīgais lēmums, bet gan Eiropas Parlamenta pozīcija sarunām ar ES Padomi un Eiropas Komisiju. Galīgais lēmums esot gaidāms vasarā.

Liela netaisnība – tā pašmāju eksperti dēvē cukura kvotu saglabāšanu ES līdz 2020. gadam.

Eiropas Parlaments (EP) ieceri atcelt cukura kvotas jau 2015. gadā neatbalstīja un vēlas ļaut cukurbiešu ražotājiem sagatavoties nozares liberalizācijai tikai 2020. gadā. Par kvotu saglabāšanu nobalsoja Vācija, Francija, Spānija, Beļģija, Polija un citas, bet pret – Lielbritānija, Dānija, Zviedrija, Itālija, Beļģija. Lielākoties šo sistēmu akceptējušas valstis, kur notiek cukura ražošana lielos apjomos.

Tas nozīmē, ka Latvijas zemnieku cerībām uz kvotu atcelšanu pēc diviem gadiem un iecerēm būvēt jaunu cukura ražotni tiek pārvilkta trekna svītra. Turklāt šis lēmums nozīmē investīciju neienākšanu Latvijā, jo līdz šim par iespējām ieguldīt jaunā cukura ražotnē Latvijā interesējušies vairāki potenciālie investori no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas.

Pēc pusgadsimtu ilgušās politikas no šodienas kvotas vairs neregulē ES cukura tirgu

No šodienas ES ir atceltas gan cukura ražošanas, gan importa kvotas, kas nozīmēs gan ražošanas, gan importa kāpumu, DB komentē Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

2017/2018 sezonā ES prognozē cukura ražošanas pieaugumu par aptuveni 20% un plāno kļūt par cukura neto eksportētāju nevis importētāju, kā tas ir bijis līdz šim. Tas notiek mainīgos tirgus apstākļos, ko nosaka gan sevišķi cukurniedru ražas, gan citu valstu politika, kā arī mainīgie patēriņa paradumi.

Kāds ir zemnieku viedoklis par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu?

No šā gada 1. jūnija līdz 30. novembrim Baltkrievijā tiks piemērota importa licencēšana noteikta cementa, pulēta stikla un stikla trauku importam no trešajām valstīm, izņemot Muitas savienības valstis – Kazahstānu un Krieviju.

Tāpat importa licencēšana tiks attiecināta arī uz konditorejas un makaronu izstrādājumiem, kā arī to ražošanas izejvielām, informē Ekonomikas ministrija.

Minēto produktu importam tiks piemērota vienreizēja importa licencēšana. Licences rūpniecības preču importam uz Baltkrieviju izsniegs Baltkrievijas Arhitektūras un būvniecības ministrija. Licences makaronu izstrādājumiem izsniegs Baltkrievijas Zemkopības ministrija, bet konditorejas izstrādājumiem - Baltkrievijas pārtikas rūpniecības valsts koncerns Belgospishcheprom.

Paredzēts, ka starp attiecīgo ministriju/koncernu un eksportētāju/ražotāju tiks noslēgta piegādes vienošanās, kurā tiks precīzi noteikti nosacījumi, kas sevī ietvers ne tikai minimālo importa cenu, bet arī, piemēram, cementa importa gadījumā - piegādes apjomu (kvotas).

Mums jāturas pie savas kultūras un pamatvērtībām, to intervijā Dienas Biznesam atzīst a/s Smiltenes piens padomes priekšsēdētāja un līdzīpašniece Gita Mūrniece.

Viņa a/s Smiltenes piens strādā jau 44 gadus, bet vadītājas amatā - 22 gadus un ir gandarīta, ka kopā ar komandu izdevies izveidot atpazīstamu uzņēmumu. Uz Latvijas simtgadi uzņēmēja vēlas sakārtot Smiltenes luterisko baznīcu, tad būšot īpaši liels gandarījums.

Fragments no intervijas

Piena cena pēdējā pusgada laikā ir strauji augusi. Kā tas ietekmē konkurenci?

Piena iepirkuma cena augusi par 40%, bet konkurence piensaimniecībā Latvijā, Baltijā un Eiropā ir viena no vissīvākajām. Mēs te saskaramies ar Vācijas, Polijas, Lietuvas un Igaunijas produktiem. Nezinu, vai ir vēl kāds uzņēmējdarbības veids, kur būtu tik daudz konkurentu produkcijas. Tajā pašā laikā Latvijā ir vēl vairāk nekā desmit uzņēmumu, kas savā starpā konkurē. Otrā pusē vēl bija cīņa par izejvielu un labi, ka piena ražošanas kvotas tika atceltas, jo katra uzlikta kvota neveicina uzņēmējdarbību. Tāpat kā katrs atbalsts – vai lietus līst, vai saule spīd - neveicina konkurenci, uzņēmējdarbību un attīstību.

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Pandēmija un tai sekojošais karš Ukrainā skaidri parādīja, cik ievainojamas ir starptautiskās medikamentu piegādes ķēdes, un cik kritiskas sekas tam var būt tādās valstīs kā Latvija, kur izteikti dominē ārvalstu ražotāju zāles. 13.februārī notikušajā diskusijā “Zāļu pieejamība Latvijā X stundā: Ukrainas pieredze un Latvijas realitāte” veselības aprūpes un drošības nozares eksperti secināja, ka diemžēl šobrīd valsts nav sagatavota, lai varētu nodrošināt zāļu pieejamību visiem pacientiem krīzes situācijās.

Krīze var būt, piemēram, militāra rakstura, pandēmijas atkārtojums, ārvalstu ražotāju apjomu novirzīšana citur, lielākos vai savos mājas tirgos, vai citi iepriekš neparedzami apstākļi. Lai novērstu iespējamas zāļu pieejamības problēmas, Veselības ministrijai sadarbībā ar citām atbildīgajām iestādēm un nevalstiskajiem partneriem, nekavējoties būtu jāsāk darbs pie nacionālā medikamentu rezerves fonda izveides.

Situācijas nopietnību apliecina arī Latvijas veselības aprūpes speciālistu un farmaceitu vidū veiktā aptauja*, kas rāda, ka tikai 9% no nozarē strādājošajiem pēdējo četru gadu laikā visi darbam nepieciešamie medikamenti ir bijuši pieejami. Kā visbiežākie iemesli medikamentu nepieejamībai minēti tieši pārrāvumi starptautiskajās piegādēs un ārvalstu ražotāju noteiktās piegādes kvotas. Tikai 11% no aptaujātajiem speciālistiem uzskata, ka valsts ir sagatavota medikamentu apgādei iedzīvotājiem ārkārtas situācijās, turklāt tikai 13% jūtas pietiekami informēti par to, kā tiktu nodrošināta medikamentu apgāde un izsniegšana pacientiem šādās situācijās.