Liela netaisnība – tā pašmāju eksperti dēvē cukura kvotu saglabāšanu ES līdz 2020. gadam.
Eiropas Parlaments (EP) ieceri atcelt cukura kvotas jau 2015. gadā neatbalstīja un vēlas ļaut cukurbiešu ražotājiem sagatavoties nozares liberalizācijai tikai 2020. gadā. Par kvotu saglabāšanu nobalsoja Vācija, Francija, Spānija, Beļģija, Polija un citas, bet pret – Lielbritānija, Dānija, Zviedrija, Itālija, Beļģija. Lielākoties šo sistēmu akceptējušas valstis, kur notiek cukura ražošana lielos apjomos.
Tas nozīmē, ka Latvijas zemnieku cerībām uz kvotu atcelšanu pēc diviem gadiem un iecerēm būvēt jaunu cukura ražotni tiek pārvilkta trekna svītra. Turklāt šis lēmums nozīmē investīciju neienākšanu Latvijā, jo līdz šim par iespējām ieguldīt jaunā cukura ražotnē Latvijā interesējušies vairāki potenciālie investori no Krievijas, Ukrainas un Kazahstānas.
Zemkopības ministrija savu viedokli par eiroparlamentāriešu lēmumu sola sniegt piektdien. Taču Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe notikušo sauc par bezkaunību. «Tā nav godīga spēle, jo ES mūsu ražotājiem ir samaksājusi par cukurbiešu neaudzēšanu un cukura neražošanu līdz 2015. gadam. Tad lai viņi kompensācijas turpina maksāt līdz 2020. gadam, kad kvotas beigsies!» strikti saka eksperte, piebilstot, ka tas ir kārtējais godīgas konkurences pamatprincipu pārkāpšanas gadījums.
Par kompensāciju nepieciešamību runā arī lauksaimnieku nevalstisko organizāciju dalībnieki. «Ja Eiropas Savienība kvotas saglabās, tad jābūt kompensācijām tām valstīm, kam cukura ražošanas kvotu nav,» pauž Zemnieku saeimas pārstāve Ilze Meržvinska. Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs Eiroparlamenta lēmumu sauc par netaisnīgu un atbalsta kompensāciju nepieciešamību.