Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

«Es par šo tēmu negribētu runāt,» tā uz jautājumu, vai vagonbūves rūpnīcas celtniecības darbu pasūtītāja akciju sabiedrība «UVZ Baltija» nekavē norēķinus, laikrakstam Zemgales Ziņas atbildējis teritorijas sagatavotāja uzņēmuma SIA «Lemminkainen Latvija» darbu vadītājs Andris Paeglītis. No komentāriem atsakās arī pati vagonbūves giganta kompānija, gan uzsverot – pēc neliela pārtraukuma darbi atsākti.

«Visi darbi objektā Aviācijas ielā 2 un 2a notiek pēc grafika,» laikrakstam skaidrojis «UVZ Baltija» direktora vietnieks būvniecības jautājumos Andris Vaišļa. Uz lūgumu komentēt Zemgales Ziņu rīcībā nonākušo informāciju, ka UVZ vagonbūves projekts janvārī uz laiku apturēts, jo kompānijai radušās finanšu grūtības un tā nav norēķinājusies ar pāļu dzinēju somu uzņēmumu «Lemminkainen Latvija», A.Vaišļa atbildējis: «Ņemot vērā to, ka akciju sabiedrība «UVZ Baltija» ir liela un sevi cienoša kompānija, mēs nekomentējam baumas.»

A/s Jelgavas cukurfabrika 2012. gadu noslēgusi ar 111,8 tūkst. Ls zaudējumiem, kā arī ieguldījusi 250 tūkst. Ls ēdnīcas ēkas rekonstrukcijā, lai varētu to iznomāt Jelgavas pašvaldības aģentūrai «Kultūra», informē Lursoft.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2012. gada pārskata periodā veidoja 14,1 tūkst. Ls, kas gūts no īpašuma nomas un sniegtajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis par 94%.

Uzņēmuma vadība turpmāko darbību saistīta ar Jelgavas cukurfabrikai piederošo īpašumu iznomāšanu vai pārdošanas organizēšanu, arī ar to apsaimneikošanu un iespējamo teritorijas tālākās attīstības plānošanu.

Jelgavas cukurfabrikas valdes locekles amatu ieņem Inga Rēboka, savukārt a/s Jelgavas cukurfabrika padomes priekšsēdētāja amatā darbojas Kaspars Rullis, padomes locekļa amatu ieņem Sandis Aukšmuksts un Antons Jans.

Jelgavā topošās dzelzceļa kravas vagonu rūpnīcas produkcijas noiets nākotnē varētu būt arī rietumos. To sarunā ar DB norāda a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks.

Viņš šodien līdz ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministru Denisu Manturovu, māteskompānijas UralVagonZavod ģenerāldirektoru Oļegu Sijenko un UVZ Baltija padomes priekšsēdētāju Konstantīnu Djominu Jelgavā piedalās vagonbūves rūpnīcas simboliskās kapsulas ielikšanas ceremonijā, kuras laikā tiks atstāts vēstījums nākamajām paaudzēm, tostarp šis Dienas Biznesa numurs.

Šobrīd dzelzceļa kravas vagonu ražotne vairs nav tikai idejas līmenī, bet jau ir gatavs tās skiču projekts, un pirmā Baltijas un NVS valstu tirgum domātā produkcija no konveijera varētu noripot 2015. gada sākumā, kad rūpnīca sāks strādāt ar pilnu jaudu. Taču UVZ Baltija jau kaļ nākotnes plānus un turpmāko attīstību redz rietumvalstu tirgu virzienā, stāsta A. Sačiks. Šo mērķu realizācijai uzņēmums pēta iespējas iegādāties aktīvus ES valstīs. «Tai brīdī, kad izlemsim doties ES tirgū, būsim tam pilnībā gatavi,» tā viņš.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

Privatizācijas aģentūra (PA) pārdevusi valstij piederošās a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums kapitāldaļas uzņēmuma esošajiem akcionāriem SIA Fortum Jelgava un a/s Jelgavas cekurfabrika, informē PA pārstāvji.

Jelgavas pilsētas pašvaldība, kurai jau pieder nepilni 72% a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums akciju, nolēma atteikties no pirmpirkuma tiesību izmantošanas. Izmantot pirmpirkuma tiesības uz akcijām pieteicās divi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums esošie akcionāri, un attiecīgi tika noslēgts līgums ar a/s Jelgavas cukurfabrika par 3 364 038 valstij piederošo akciju pārdošanu un ar SIA Fortum Jelgava par valstij piederošo 778 462 akciju pārdošanu. Abi akciju pircēji ir jau veikuši pilnu apmaksu par akcijām, norāda PA pārstāvji.

Valstij piederošā akciju pakete - 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no uzņēmuma pamatkapitāla – tika nodota pārdošanai pērnā gada 19. jūlijā.

A/s UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu 23 000 m2 lielajai ražotnei pabeigta metāla karkasa un jumta izbūve, ražošana sāksies 2015. gadā

Tā ir tikai rūpnīcas pirmā kārta, kurā a/s UVZ Baltija ir investējusi 15 milj. eiro no kopumā iecerētajiem 75 milj. eiro. Ražotnes projekts ir bijis izaicinājums arī celtniekiem, jo SIA Lemminkainen Latvija pārstāvis atklāja, ka pirmoreiz pielietojis jaunu vibropāļu tehnoloģiju, kuras gaitā pāļus iedzen zemē ar vibrācijas palīdzību. Pavisam objektā šādi ievietots vairāk nekā 4000 pāļu.

A/s UVZ Baltija padomes priekšsēdētājs Konstantīns Djomins atzina, ka ražotne vēl tikai top, bet uzņēmums jau noslēdzis vienošanos par tās noslogošanu nākamajos piecos gados. Rūpnīcā plānota aptuveni 300 darba vietu. DB jau rakstīja, ka UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares lielākais investīciju projekts. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzina, ka UVZ Baltija ražotnes projekts ir otrs lielākais investīciju projekts Jelgavā aiz Fortum koģenerācijas stacijas projekta, bet, īstenojot visus iecerētos investīciju plānus, iespējams, pat lielākais. «Pilsētas attīstības plānos esam definējuši Jelgavu kā rūpniecības pilsētu, tāpēc priecājos, ka būs ne tikai darba vietas, bet arī motivācija jauniešiem mācīties metālapstrādes un mašīnbūves profesijas, jo īpaši inženierzinātnes,» skaidro A. Rāviņš. Viņš norāda, ka mašīnbūve Jelgavā jau bijusi vēsturiski, piemēram, RAF. Tā kā pilsētā ir arī Lauksaimniecības universitāte, tad loģiski, ka ir arī kokapstrādes un pārtikas pārstrādes uzņēmumi. «Pašlaik tapšanas stadijā ir koka konstrukciju ražotne, kā arī vēl viena ražotne – līmēto koka siju rūpnīca,» tā uz jautājumu, cik Jelgavā pašlaik tapšanas stadijā ir citu nozaru ražotņu, atbild A. Rāviņš. Viņš steidz piebilst, ka sagatavošanas stadijā ir vēl vairāki projekti. «Plāni paplašināties ir SIA Latvijas piens, kā arī citu nozaru ražotājiem,» – tā A. Rāviņš.

Lai arī no pērn jaunreģistrētajiem uzņēmumiem lielākā daļa ir bijuši mazkapitāla SIA, starp jaunajiem komersantiem rodami arī tādi, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos latu. 2011. gadā lielākie reģistrētie uzņēmumi pēc pamatkapitāla ir SIA FG Management un a/s UVZ Baltija.

Pērn reģistrētā SIA FG Management pārvalda viesnīcu Kaļķu ielā 28 - FG Royal Hotel, kuras ēkā agrāk atradās plaši atpazīstamā viesnīca Hotel de Rome. SIA FG Management pamatkapitāls ir 6,254 miljoni Ls un tās īpašnieks ir Kiprā reģistrēts uzņēmums Forsback Investments Limited. Jau ziņots, ka jaunie īpašnieki viesnīcā sola vērienīgu, miljonu latu vērtu rekonstrukciju.

Uzņēmuma valde darbojas vienas amatpersonas– valdes priekšsēdētājas Kipras pilsones Marijas Milonas (Maria Mylona) sastāvā. FG Management mātes uzņēmums pārvalda arī 100% daļu SIA FG Hotels Management, kas reģistrēts 2011. gada 19. augustā, liecina Lursoft dati. SIA FG Hotels Management pamatkapitāls gan ir krietni mazāks – 2000 Ls.

Pašlaik akciju sabiedrības UVZ Baltija topošajā dzelzceļa vagonu ražotnē Pārlielupē, Jelgavā izbetonēta aptuveni ceturtā daļa pamatu, šodien vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

Uzņēmuma teritorijā, ko pavasarī iegādājās no akciju sabiedrības Jelgavas Cukurfabrika, tā sauktajā nulles ciklā novesta melnzeme, uzbērtas smiltis un šķembas, iekārtoti piebraucamie ceļi, kā arī pēc īpašas tehnoloģijas astoņu metru dziļumā tiek dzīti pāļi tā, lai radītu iespējami mazāku troksni. Šodien vai rīt tiks sākta noliktavas pamatu izbūve, bet darbu noslēgumā taps biroja ēka.

UVZ Baltija vagonu rūpnīcas celtniecība noris saskaņā ar grafiku, Zemgales Ziņām teikusi uzņēmuma pārstāve Tatjana Mitina. Patlaban objektā turpinās tā dēvētie nulles cikla būvdarbi – visa nepieciešamā sagatavošana komunikāciju ierīkošanai, pamatu ielikšana ražošanas korpusam, noliktavai, administratīvajai ēkai, kā arī sagatavošanās darbi dzelzceļa sliežu ceļu ierīkošanai.

Zemgalē līdztekus īstenotajiem infrastruktūras projektiem izceļas kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jelgavā būvniecības aktivitāte ir bijusi līdzīga kā pagājušajā gadā: pēc pilsētas būvvaldes sniegtās informācijas, 2013.gadā tā izsniegusi 159 būvatļaujas, šogad – 179. Būvniecības nozīmīgāko daļu, tāpat kā iepriekšējos gadus, veido valsts un pašvaldības finansētie objekti. Šobrīd ir vērojama tendence, ka privātpersonas no banku saistītajiem nekustamā īpašuma uzņēmumiem samērā daudz iegādājušās jaunbūves, taču vēl neturpina to būvniecību.

Starp privātajā sektorā veiktajām investīcijām var pieminēt jaunu tirdzniecības centru – RAF Centrs. Tā attīstītājs ir viens no investīciju fonda EfTEN Capital uzņēmumiem Eften Jelgava. Šis projekts ir vienīgais šā fonda attīstības projekts šogad Latvijā, citi tā ieguldījumi ir saistīti ar gatavu objektu iegādi. Investīcijas projektā pārsniegušas 5 milj. eiro. T/c platība ir gandrīz 5000 m2, tā enkurnomnieks ir lielveikals Rimi.

Cukurfabriku īpašnieki dāsno cukura «sāpju naudu», visticamāk, nav ieguldījuši jaunos biznesa projektos.

Lielāko summu aizvadīto gadu laikā - attiecīgi 17 un 10 miljonus Ls saņēma abu cukurfabriku – Jelgavas un Liepājas – īpašnieki. Tomēr DB veiktā izpēte liecina, ka šī nauda nav ieguldīta jaunu kompāniju izveidē vai attīstībā. Pēc publiski pieejamās informācijas cukurfabriku īpašnieki nav izveidojuši jaunus uzņēmumus. Nav arī ziņu, ka īpašnieki attīstītu jelkādus citus ražošanas vai nekustamo īpašumu projektus.

Db neizdevās sazināties ar cukurfabriku īpašniekiem, lai uzzinātu, kur ieguldīta tā saucamā «sāpju nauda». Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti vedināja Jelgavas cukurfabrikas īpašnieku meklēt Monako. Kā liecina Lursoft dati, 97.62 % a/s Jelgavas cukurfabrika akciju pieder Uldim Aukšmukstam, kurš bija cukurfabrikas īpašnieks arī laikā, kad tika pieņemts lēmums pārtraukt cukura ražošanu. Tiesa, datu bāzei par a/s akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Savukārt Liepājas cukurfabrikas lielākā īpašniece pēc Lursoft datiem ir SIA DIKK ar 50.64 %. Gan Liepājas cukurfabrikas, gan SIA DIKK valdē kopš 2010. gada darbojas Romāns Dolgopolovs un Zofija Kuļika, turklāt abi ir DIKK līdzīpašnieki. Joprojām Liepājas cukurfabrikas valdes priekšsēdētājas pienākumus pilda Valija Zabe.

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Latvijas dzelzceļš (LDz) uzsācis būvdarbus Jelgavas stacijā, turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu arī Jelgavas līnijā, informēja uzņēmumā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, Jelgavas stacijā mainīta vilciena apstāšanās vieta un pasažieru iekāpšana-izkāpšana.

Lai paspētu pabeigt projektu laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks gan brīvdienās, gan nakts stundās.

Vērienīgā pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta ietvaros būvdarbi jau ir uzsākti piecos pieturas punktos Jūrmalas līnijā un Olaines stacijā. Tuvākajā laikā darbi tiks uzsākti arī pārējās stacijās un pieturas punktos - Asaros, Dubultos, Lielupē, Majoros, Pumpuros, Slokā, Vaivaros, kā arī Zolitūdē un Imantā un Cukurfabrikā.

Krievijas kompānijas UralVagonZavod 20 milj. eiro vērtā dzelzceļa kravas vagonu ražotne reanimēs smagās mašīnbūves nozari Latvijā, kā arī veicinās Latvijas-Krievijas ekonomisku sadarbību

Tieši tādēļ Jelgavā topošās a/s UVZ Baltija rūpnīcas simboliskās kapsulas ielikšanā piedalījās Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš un Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministrs Deniss Manturovs.

Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš uzsver, ka iecerētā ražotne Latvijā radīs jaunu smagās mašīnbūves jomu – dzelzceļa kravas vagonu ražošanu, kāda nav bijusi, un vienlaikus papildinās transportlīdzekļu ražotāju rindas līdzās a/s Rīgas kuģu būvētava, a/s Amo Plant, SIA Bucher Schoerling Baltic u.c.

«Reklāmai nav atmiņas. Ar katru jaunu prezentāciju, kas parādās tirgū, tavi iepriekšējie nopelni neko nenozīmē,» tā intervijā DB pauž reklāmists Jevgeņijs Toņevs.

Iemeslus, kāpēc atkal atgriežas Latvijas politikā, atklāj divkārtējais ekspremjers, līdzšinējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt . Tā Dienas Biznesa klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

UVZ Baltija ražotnes projekts ir izaicinājums celtniekiem. Raksta galerijā - spāru svētki topošajai UVZ Baltija vagonbūves rūpnīcai.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 89 komercķīlas, bet 162 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 181 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 119 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Eco Baltia grupa, kā parādnieku norādot SIA Eko Kurzeme. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 38,56 miljoni eiro, un to ņēmusi Nordea Bank Finland.

Otru lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi UVZ International S.a.r.l., kā parādnieku norādot metālrūpniecības un mašīnbūves AS UVZ Baltija. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījumu summa ir 20 miljoni eiro, un tās ņēmējs – Baltikums Bank.

Izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu Latvijas dzelzceļš (LDz) līdz 2015.gadam paaugstinās pasažieru platformas 13 stacijās Jelgavas un Jūrmalas virzienos.

Kā informēja LDz Sabiedrisko attiecību daļas pārstāvji, pasažieru infrastruktūras uzlabošanas plāni paredz paaugstināt peronus līdz 55 cm no sliedes galviņas 13 stacijās: Babītē, Bulduros, Cukurfabrikā, Dzintaros, Imantā, Jelgavā, Lielupē, Majoros, Dubultos, Olainē, Slokā, Vaivaros un Zolitūdē. Šīs vietas izvēlētas, izvērtējot pasažieru plūsmas un tehniskās iespējas pabeigt projekta realizāciju līdz 2015.gadam.

Kopējās projekta izmaksas ir 12,36 miljoni latu.

Ievērojama pasažieru plūsma ir arī citās stacijās, piemēram, Rīgas rajonā, kā arī Krustpils virziena stacijās. Tomēr, ņemot vērā ierobežoto laiku, kas atlicis, lai šos projektus pabeigtu līdz 2015.gadam, šajā plānošanas periodā nolemts modernizēt nozīmīgos Jūrmalas un Jelgavas virzienus.

24.jūlijā Latvijas dzelzceļš parakstījis līgumus ar pilnsabiedrību RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE par 16 pasažieru staciju modernizāciju Jūrmalas un Jelgavas virzienos.

Projektētājs un būvdarbu veicējs ir pilnsabiedrība RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE. Abu līgumu kopējā summa ir 12,7 miljoni eiro, un projekts Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija pilnā apmērā tiek finansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Darbi tiks uzsākti tūlīt pēc līguma noslēgšanas, un tos plānots pabeigt līdz 2015.gada 30.septembrim.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros LDz labiekārtos 16 stacijas un pieturas punktus Rīgas un Pierīgas stacijās Asari, Babīte, Bulduri, Cukurfabrika, Dubulti, Dzintari, Imanta, Jelgava, Lielupe, Majori, Melluži, Olaine, Pumpuri, Sloka, Vaivari un Zolitūde. Pasažieru infrastruktūras modernizācijas ietvaros, izbūvējot paaugstinātās platformas, vienlaikus sakārtos komunikāciju sistēmas – ierīkos LED apgaismojumu, ūdens piegādes un novadīšanas sistēmas, platformas tiks aprīkotas ar nojumēm un soliņiem, kur to pieļauj dzelzceļa tehniskie ekspluatācijas noteikumi, uzstādīs informatīvās plāksnes ar staciju nosaukumiem un norādēm, izbūvēs drošības «labirintus», margas, izveidos uzbrauktuves pasažieriem ar īpašām vajadzībām. Staciju teritorijās tiks sakārtoti laukumi, gājēju celiņi, pārejas. Staciju ēkām paredzēts veikt vienkāršotu renovāciju, vizuāli sakārtojot ēku fasādes, visās stacijās izbūvējot mūsdienu prasībām atbilstošus sanitāros mezglus.

Latvijas dzelzceļa kompānija Latvijas dzelzceļš parakstījusi līgumu ar SIA Komerccentrs DATI grupa par informatīvo un videonovērošanas sistēmu ierīkošanu 16 pasažieru stacijās Jūrmalas un Jelgavas virzienos, informē LDz Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Komerccentrs DATI grupa veiks projektēšanas un ierīkošanas darbus par kopējo summu 2,1 miljoni eiro projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija ietvaros. Projekts pilnā apmērā tiek finansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem un darbi tiks uzsākti nekavējoties, un tos plānots pabeigt līdz 2015.gada 30.septembrim.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros LDz modernizēs un labiekārtos 16 stacijas un pieturas punktus: Asari, Babīte, Bulduri, Cukurfabrika, Dubulti, Dzintari, Imanta, Jelgava, Lielupe, Majori, Melluži, Olaine, Pumpuri, Sloka, Vaivari un Zolitūde, ierīkos modernu pasažieru apziņošanas sistēmu, kas ļaus veikt automātiskus un manuālus paziņojumus par vilcienu pienākšanu un atiešanu, izmaiņām vilcienu kustības sarakstā kā arī brīdinājuma paziņojumus par bīstamām situācijām.

AS Jelgavas Cukurfabrika aizvadītā gada 30. decembrī tikusi pie jauna nosaukuma, tagad tā pārdēvēta par Riverside Properties, liecina Lursoft dati.

Riverside Properties pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Riverside Properties 2013. pārskata periodu noslēdza veiksmīgi, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats. Uzņēmumam beidzot izdevās izkļūt no zaudējumiem, kas tam bija pēdējo gadu laikā, nopelnot 1,139 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Gūto peļņu Riverside Properties vadība plāno novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Riverside Properties 2013. gadā apgrozīja 270,043 tūkstošus eiro, bet uzņēmuma rentabilitātes rādītājs sasniedza 31,66, norāda Lursoft.

Būvniecības kompānijai Latvijas Energoceltnieks (LEC) mainījusies vadība – valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Jānis Blumbergs, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters pēc savas iniciatīvas pieņēmis lēmumu darba attiecības ar uzņēmumu pārtraukt. Akcionāri šo lēmumu ir akceptējuši.

J. Blumbergs iepriekš darbojās a/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētāja amatā.

Darbu LEC valdē turpina valdes loceklis Jānis Sproģis, Valērijs Drozds un Didzis Vītols.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (16,4 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā. Savukārt pērn uzņēmums apgrozīja 30 milj. Ls, bet peļņa veidoja 1,4 milj. Ls. Uzņēmuām stārdā aptuveni 350 darbinieki.

Lai iepazīstinātu ar Jūrmalas un Jelgavas virzienu pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta gaitu, VAS Latvijas Dzelzceļš trešdien, 2.decembrī rīkoja tehnisko izbraucienu uz Bulduru un Dzintaru stacijām, lai klātienē aplūkotu jaunās platformas.

Vairākās stacijās joprojām intensīvi turpinās būvdarbi, bet līdz gada beigām tos pabeigs visās stacijās. Pakāpeniski tiek gatavota būvobjektu nodošana ekspluatācijā. Kā pirmo būvobjektu pagaidu ekspluatācijā nodeva jaunās platformas Bulduru stacijā, ko jau izmanto pasažieri. Nākamie būs Asari, Melluži, Babīte, Dzintari, informē uzņēmumā.

Uz vairākām platformām jau ir uzstādīti displeji un skaļruņi pasažieru apziņošanai un videokameras, taču tos varēs pieslēgt sistēmai, kad darbi būs pabeigti visās stacijās.

Dzelzceļa staciju platformu projektētājs un būvdarbu veicējs ir pilnsabiedrība RBSSKALS būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE. Pasažieru apziņošanas sistēmu un videonovērošanu ierīko SIA Komerccentrs Dati grupa.

VAS Latvijas dzelzceļš speciālisti kopā ar Inženiera un uzņēmēja pārstāvjiem izveidotās komisijas sastāvā ir pieņēmuši pagaidu ekspluatācijā jaunās paaugstinātās dzelzceļa pasažieru platformas arī Jelgavā un Olainē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdz ar to pašlaik pasažieriem izmantošanai pieejamas pasažieru platformas Slokā, Asaros, Mellužos, Pumpuros, Dzintaros, Lielupē, Bulduros, Babītē un Majoros (Tukuma virzienā). Pārējās stacijās (Vaivaros, Dubultos, Zolitūdē, Imantā, Cukurfabrikā, kā arī Majoros (Rīgas virzienā) notiek speciālistu norādīto trūkumu novēršana, lai jau janvārī tās būtu pieejamas pasažieriem.

Pagaidu ekspluatācija nozīmē, ka platformas ir izmantojamas to pamata funkcijai un komisija tās atzinusi par cilvēkiem drošām un prasībām atbilstošām, taču līdz pilnīgai nodošanai ekspluatācijā uzņēmējam pēc komisijas norādījumiem ir jānovērš nebūtiski trūkumi, lai parakstītu aktu par dzelzceļa infrastruktūras daļas nodošanu ekspluatācijā.

Jelgavā rosīgu atmosfēru rada ielu seguma rekonstrukcija, kas turpināsies arī pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām. Pārmaiņas pilsētas ainavā ienesis pērn atklātais gājēju tilts, kas nosaukts vēsturiskajā Jelgavas vārdā - par Mītavas tiltu. Moderno tiltu, kura būvniecībā ieguldīti aptuveni 800 000 latu, par Jelgavas izaugsmes simbolu dēvē pilsētas vadības pārstāvji, bet kritizē viņu oponenti, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Jelgava lepojas, ka iemaksā līdzekļus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nevis - kā daudzas citas pašvaldības - naudu no šī fonda saņem, un arī ar to, ka bezdarbs pilsētā ir zemāks nekā vidēji Latvijā, norāda laikraksts.

Darbvietas jelgavniekiem nenoliedzami nodrošina Rīgas tuvums, tomēr rūpniecības un uzņēmēju pilsētas raksturu Jelgavai esot izdevies saglabāt, turklāt pilsētā ienākot arī jaunas ražotnes. No ekonomiskās stabilitātes viedokļa raugoties, pozitīvi vērtējams esot fakts, ka Jelgavā darbojas daudzi vidēja mēroga uzņēmumi, nevis viens rūpniecības gigants, kura grūtības varētu pakļaut riskam ievērojama pilsētnieku skaita labklājību.