Dzelzceļa vagonu rūpnīcu no nulles būvēs bijušajā cukurfabrikas teritorijā; pilsēta nodrošinās infrastruktūru .

Pie tā, lai pērnā gada nogalē tiktu parakstīts nodomu līgums par bijušās cukurfabrikas teritorijas apgūšanu, visas iesaistītas puses nopietni strādāja, DB saka Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. 2012.gada 28.decembrī Jelgavas pilsētas domē trīspusēju nodomu līgumu par lielgabarīta kravas vagonu ražošanas uzņēmuma būvniecību Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā parakstīja A. Rāviņš, a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks un a/s Jelgavas cukurfabrika valdes locekle Inga Rēboka.

DB jau rakstīja, ka UVZ rūpnīcas izveidē plāno ieguldīt nedaudz vairāk par 20 miljoniem eiro, kas ietvertu iekārtu, ēku un infrastruktūras iegādi. Gadā tajā plānots saražot ap 2500 dažāda veida vagonu, pieņemot arī nelielus 5–10 vagonu pasūtījumus. Kaut arī pasaules mērogā izgatavoto vagonu skaits ir neliels, Latvijas mērogiem tas ir visai ievērojams, jo, piemēram, LDz Cargo šogad plāno iegādāties tikai 300 jaunus vagonus.

A/s Jelgavas cukurfabrika 2012. gadu noslēgusi ar 111,8 tūkst. Ls zaudējumiem, kā arī ieguldījusi 250 tūkst. Ls ēdnīcas ēkas rekonstrukcijā, lai varētu to iznomāt Jelgavas pašvaldības aģentūrai «Kultūra», informē Lursoft.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2012. gada pārskata periodā veidoja 14,1 tūkst. Ls, kas gūts no īpašuma nomas un sniegtajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis par 94%.

Uzņēmuma vadība turpmāko darbību saistīta ar Jelgavas cukurfabrikai piederošo īpašumu iznomāšanu vai pārdošanas organizēšanu, arī ar to apsaimneikošanu un iespējamo teritorijas tālākās attīstības plānošanu.

Jelgavas cukurfabrikas valdes locekles amatu ieņem Inga Rēboka, savukārt a/s Jelgavas cukurfabrika padomes priekšsēdētāja amatā darbojas Kaspars Rullis, padomes locekļa amatu ieņem Sandis Aukšmuksts un Antons Jans.

Par Liepājas Kafijas fabrikas jauno kapitāldaļu turētāju līdzšinējās SIA Dikk vietā kļuvusi Ukrainas kapitālsabiedrība Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa (Zahidna Investiciyna grupa, kompaniya z upravlinnya aktivami).

Līdz ar īpašnieka maiņu uzņēmumā iecelta jauna valde, kas patlaban darbojas vienas personas sastāvā – valdes locekļa pienākumus pilda Ukrainas pārstāvis Romans Pasternaks (Roman Pasternak). Amatpersonu pilnvaras izbeigtas SIA Liepājas Kafijas fabrika līdzšinējai valdes priekšsēdētājai Zofijai Kuļikai un valdes locekļiem Ludmilai Kozlovai un Romānam Dolgopolovam.

SIA Liepājas Kafijas fabrika padomē par padomes priekšsēdētāju iecelts Boriss Dubovijs (Borys Dubovyy), par viņa vietnieku – Francis Jans Lavoijs (Francois Jan Lavooij), padomes loceklis ir arī Jaroslavs Voljnets (Yaroslav Volynets).

Privatizācijas aģentūra (PA) pārdevusi valstij piederošās a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums kapitāldaļas uzņēmuma esošajiem akcionāriem SIA Fortum Jelgava un a/s Jelgavas cekurfabrika, informē PA pārstāvji.

Jelgavas pilsētas pašvaldība, kurai jau pieder nepilni 72% a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums akciju, nolēma atteikties no pirmpirkuma tiesību izmantošanas. Izmantot pirmpirkuma tiesības uz akcijām pieteicās divi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums esošie akcionāri, un attiecīgi tika noslēgts līgums ar a/s Jelgavas cukurfabrika par 3 364 038 valstij piederošo akciju pārdošanu un ar SIA Fortum Jelgava par valstij piederošo 778 462 akciju pārdošanu. Abi akciju pircēji ir jau veikuši pilnu apmaksu par akcijām, norāda PA pārstāvji.

Valstij piederošā akciju pakete - 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no uzņēmuma pamatkapitāla – tika nodota pārdošanai pērnā gada 19. jūlijā.

Ukraiņu investoriem piederošā SIA Liepājas kafijas fabrika pērn teju divkāršojusi apgrozījumu, sasniedzot 3,110 miljonu eiro rādītāju salīdzinājumā ar 1,731 miljonu iepriekšējā gadā, liecina Firmas.lv informācija.

Uzņēmuma peļņa pieaugusi par 19% - no 202 995 eiro 2013.gadā līdz 578 800 eiro 2014.gadā.

Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, finanšu rādītāju kāpums panākts, pateicoties pārdošanas apjomu pieaugumam Ukrainas tirgū. Uzņēmuma apgrozījums Baltijas reģiona tirgū pērn bija 23%, savukārt eksports - 77%.

Šogad uzņēmums plāno ieviest ražošanā jaunu šķīstošā dzēriena veidu un malto kafiju, kā arī turpināt pērn sākto jaunu iekārtu iegādes projektu, kopumā ar Eiropas Savienības fondu atbalstu attīstībā ieguldot 1,058 miljonus eiro.

Liepājas kafijas fabriku 2013.gada septembrī no SIA Dikk iegādājās Ukrainas-Anglijas kopuzņēmums Aktīvu pārvaldīšanas kompānijas Rietumu investīciju grupa, kas ražo kafiju un dažādus kafijas dzērienus ar zīmolu Galka. Darījuma summa netika publiskota.

Sarunas par to, ka Latvija varētu reanimēt cukura ražošanu, atgādina varasvīru solījumus svētkos – patētiskus, bet ne ekonomiski izsvērtus

Vēsts par cukura ražošanas kvotu atcelšanu no nākamā gada oktobra pavērusi ne tik daudz cukura ražošanas atjaunošanas iespējas kā spekulācijas par to, kas būtu, ja būtu. Liktenīgie Eiropas Savienības ierobežojumi nebija sitiens zem jostas vietas burvīgai un sakārtotai nozarei, bet gan izšķirošs grūdiens mūsu vecajām rūpnīcām, kurām bija ne tikai grūti pārdot saražoto par konkurētspējīgu cenu, bet arī daudzmaz jēdzīgi pildīt prasības vides aizsardzībā. No ES kopējā maka savulaik tradicionālās nozares izvadīšanai pēdējā gaitā tika pasūtīti vairāk nekā 30 miljoni eiro, ko nozares spēlētāji – cukurbiešu audzētāji un pārstrādātāji – nesarkdami pieņēma, daudz nelauzot galvu par to, ka līdz ar šo lēmumu pazaudējam kārtējo liecību par mūsu valsts «veco godību».

SIA Liepājas kafijas fabrika jaunie īpašnieki, Ukrainas investori, šogad plāno ieguldīt 1,058 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, sākt maltas kafijas ražošanu Latvijas tirgum, kā arī izvērst šķīstošās kafijas eksportu galvenokārt uz Ukrainu, informē uzņēmuma valdes loceklis Romāns Pasternaks.

«Nupat esam parakstījuši līgumu ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru un, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, iepirksim ražošanas iekārtas par kopumā vairāk nekā 1,058 miljoniem eiro. Patlaban ar pilnu jaudu esam atjaunojuši fabrikas līdzšinējās pamatprodukcija - šķīstošās kafijas - ražošanu, kā arī šogad plānojam jauninājumu - maltās kafijas ražošanu. Uzņēmumā strādā 54 darbinieki, bet pēc paplašināšanās plānojam darbā pieņemt vēl vismaz 25 cilvēkus,» sacīja Pasternaks.

Viņš atturējās minēt ražošanas apjomus, bet norādīja, ka pēc jauno iekārtu uzstādīšanas tie tikšot dubultoti. «Tāpat prognozējam, ka šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu uzņēmuma apgrozījums palielināsies dubulti. Pagaidām gan nenosaukšu precīzus skaitļus, jo ar pilnu jaudu sākām strādāt pagājušā gada nogalē, finanšu rādītāji vēl tiek aprēķināti.»

Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta ietvaros Latvijas dzelzceļš (LDz) 12.oktobrī uzsāks būvdarbus pēdējā objektā Jelgavas virzienā – Cukurfabrikas pieturas punktā, informē uzņēmumā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, tiks mainītas vilciena apstāšanās vietas. Iekāpšana- izkāpšana notiks uz esošām platformām, taču tās būs saīsinātas. Savukārt no 22.oktobra pasažieru plūsmu novirzīs uz jaunajām pagaidu platformām, būvdarbu laikā būtiski mainot gājēju ierasto kustības virzienu – tās būs novietotas brauktuves otrā pusē.

Cukurfabrikas pieturas punktā izbūvēta jaunu nelielu stacijas ēku ar uzgaidāmo telpu, vietu biļešu tirdzniecībai un sanitāro mezglu, kas piemērots arī personām ar kustības traucējumiem.

Notiek pēdējo būvprojektu saskaņošanas procedūras, lai drīzumā būvdarbus uzsāktu arī pārējās stacijās –Vaivaros, Zolitūdē un Imantā.

Šobrīd noris Liepājas Kafijas fabrikas pārdošanas darījums. Pircējs ir Ukrainas – Anglijas kopuzņēmums Galka Ltd., kas ražo kafiju un dažādus kafijas dzērienus.

Ražošanu plānots sāk jau šovasar, pilnu jaudu sasniedzot gada nogalē, db.lv apstiprināja Liepājas domē.

Liepājā plānots turpināt šķīstošās kafijas Liepāja ražošanu vietējam Latvijas tirgum, kā arī ražot šķīstošo kafiju un dzērienus ar zīmolu Galka, ko tālāk fasēs un pārdos Ukrainā.

Paredzēts, ka sākumā Liepājas Kafijas fabrikā nodarbinās aptuveni 40 cilvēku, bet pakāpeniski, palielinot ražošanas jaudas, darba vietu skaits palielināsies. Liepājas ražotnes jauda ir vairāk nekā 800 tonnu gadā.

Tiek solītas arī vairākus simtus tūkstošus eiro lielas investīcijas fabrikas modernizācijā.

«Es par šo tēmu negribētu runāt,» tā uz jautājumu, vai vagonbūves rūpnīcas celtniecības darbu pasūtītāja akciju sabiedrība «UVZ Baltija» nekavē norēķinus, laikrakstam Zemgales Ziņas atbildējis teritorijas sagatavotāja uzņēmuma SIA «Lemminkainen Latvija» darbu vadītājs Andris Paeglītis. No komentāriem atsakās arī pati vagonbūves giganta kompānija, gan uzsverot – pēc neliela pārtraukuma darbi atsākti.

«Visi darbi objektā Aviācijas ielā 2 un 2a notiek pēc grafika,» laikrakstam skaidrojis «UVZ Baltija» direktora vietnieks būvniecības jautājumos Andris Vaišļa. Uz lūgumu komentēt Zemgales Ziņu rīcībā nonākušo informāciju, ka UVZ vagonbūves projekts janvārī uz laiku apturēts, jo kompānijai radušās finanšu grūtības un tā nav norēķinājusies ar pāļu dzinēju somu uzņēmumu «Lemminkainen Latvija», A.Vaišļa atbildējis: «Ņemot vērā to, ka akciju sabiedrība «UVZ Baltija» ir liela un sevi cienoša kompānija, mēs nekomentējam baumas.»

VAS Latvijas dzelzceļš speciālisti kopā ar Inženiera un uzņēmēja pārstāvjiem izveidotās komisijas sastāvā ir pieņēmuši pagaidu ekspluatācijā jaunās paaugstinātās dzelzceļa pasažieru platformas arī Jelgavā un Olainē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdz ar to pašlaik pasažieriem izmantošanai pieejamas pasažieru platformas Slokā, Asaros, Mellužos, Pumpuros, Dzintaros, Lielupē, Bulduros, Babītē un Majoros (Tukuma virzienā). Pārējās stacijās (Vaivaros, Dubultos, Zolitūdē, Imantā, Cukurfabrikā, kā arī Majoros (Rīgas virzienā) notiek speciālistu norādīto trūkumu novēršana, lai jau janvārī tās būtu pieejamas pasažieriem.

Pagaidu ekspluatācija nozīmē, ka platformas ir izmantojamas to pamata funkcijai un komisija tās atzinusi par cilvēkiem drošām un prasībām atbilstošām, taču līdz pilnīgai nodošanai ekspluatācijā uzņēmējam pēc komisijas norādījumiem ir jānovērš nebūtiski trūkumi, lai parakstītu aktu par dzelzceļa infrastruktūras daļas nodošanu ekspluatācijā.

Latvijas dzelzceļš (LDz) uzsācis būvdarbus Jelgavas stacijā, turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu arī Jelgavas līnijā, informēja uzņēmumā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, Jelgavas stacijā mainīta vilciena apstāšanās vieta un pasažieru iekāpšana-izkāpšana.

Lai paspētu pabeigt projektu laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks gan brīvdienās, gan nakts stundās.

Vērienīgā pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta ietvaros būvdarbi jau ir uzsākti piecos pieturas punktos Jūrmalas līnijā un Olaines stacijā. Tuvākajā laikā darbi tiks uzsākti arī pārējās stacijās un pieturas punktos - Asaros, Dubultos, Lielupē, Majoros, Pumpuros, Slokā, Vaivaros, kā arī Zolitūdē un Imantā un Cukurfabrikā.

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

Eiropas Komisija no nākamā gada oktobra atcels cukura ražošanas kvotu režīmu, tomēr gribētāju atsākt ražošanu Latvijā nav, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Ja Eiropas Savienība būtu cilvēks, tā noteikti nebeigtu žagoties no tā, cik bieži to piesauc kā galveno vaininieci Latvijas cukura industrijas sagrāvē. Tomēr, sākot no nākamā gada, situācijai ir teorētiska iespēja mainīties uz labu. Eiropas Savienības ietvaros tiks atcelts tā sauktais kvotu režīms par cukura ražošanu, ļaujot šo nozari Latvijā atkal atjaunot. Reakcija uz jaunumiem gan nav pārāk priekpilna - zemniekos jūtama skepse un pamatota neticība. Arī Zemkopības ministrijā atklāj, ka līdz šim nav bijis neviena vērā ņemama piedāvājuma par jaunas cukurfabrikas celtniecību.

Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre sarunā ar DB liek saprast – Latvijas cukura nozares vilciens ir aizgājis, un kvotu režīma atcelšanai to atsaukt nebūs pa spēkam. «Tāpat tas tirgus ir slēgts. Pirmkārt, mums nav rūpnīcas, otrkārt, ja arī rūpnīcas būtu, tad ražošanai vajag tirgu, kur pārdot. Pārdošanas kanāli jau ir sadalīti, un tas nozīmē, ka mums būtu jāatrod jauni eksporta tirgi. Protams, ja kāds sāktu celt rūpnīcu, tad zemnieki par daudzmaz saprātīgu cenu cukurbietes saaudzētu - kas viņiem, viena sezona, un gatavs. Grūtāk ir uzcelt rūpnīcu un atrast tirgu,» teic M. Dzelzkalēja-Burmistre.

Notikumus varēja prognozēt jau 1997. gadā. Izbraukšana bija sākusies, un turpinājās skaidri redzams iedzīvotāju skaita kritums. Aizbrauca jauni, darbaspējīgi cilvēki, palika pirmspensijas vecuma iedzīvotāji. Tāpēc arī jautājums: «Kuram tas rūp?» Cauri laikiem.

Statistika visu pasaka

Mūsu mērķis nav uzzīmēt visdrūmāko ainu Latvijas vēsturē un tad pie šī izraktā kapa raudāt, un kā pēdējo darbu izsludināt liela etnogrāfijas muzeja būvniecību. Nē! Mūsu mērķis ir atvērt acis bezdibeņa malā, ieskatīties nāvei acīs un pateikt: «Ne šajā gadsimtā!» Pateikt: «Latvija bija, ir un būs!»

Kāds ir šis bezdibenis? 1990. gadā Latvijā piedzima par 3000 bērnu vairāk nekā cilvēku nomira, bet 2021. gadā mūsu demogrāfijas saldo ir mīnus 17,2 tūkstoši cilvēku. Aina ir acīmredzama. 2021. gadā pat bija situācija, kad no valsts cilvēki praktiski vairs neaizbrauca. Nevarēja, nebija kur, pandēmijas ierobežojumi! Mēs gadā zaudējām 17 tūkstošus cilvēku no kopējā iedzīvotāju skaita, jo bērnu mums ir pārāk maz. Proti, lejupslīdošā spirāle visās dzīves jomās beidzot ir parādījusi savus zobus. Mūsu tautas demogrāfijas koks kopš 2000. gada ir pamatīgi mainījies. Vecuma grupā līdz 30 gadiem cilvēku skaits kopš 2000. gada ir samazinājies vismaz par trešdaļu. Mēs esam vairāk 40+, bet cilvēkiem pēc 40 gadiem bērni dzimst daudz retāk, Tas vien nozīmē, ka aizvien mazāk paliek jauno vecāku, kuriem būs bērni.

Lai arī no pērn jaunreģistrētajiem uzņēmumiem lielākā daļa ir bijuši mazkapitāla SIA, starp jaunajiem komersantiem rodami arī tādi, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos latu. 2011. gadā lielākie reģistrētie uzņēmumi pēc pamatkapitāla ir SIA FG Management un a/s UVZ Baltija.

Pērn reģistrētā SIA FG Management pārvalda viesnīcu Kaļķu ielā 28 - FG Royal Hotel, kuras ēkā agrāk atradās plaši atpazīstamā viesnīca Hotel de Rome. SIA FG Management pamatkapitāls ir 6,254 miljoni Ls un tās īpašnieks ir Kiprā reģistrēts uzņēmums Forsback Investments Limited. Jau ziņots, ka jaunie īpašnieki viesnīcā sola vērienīgu, miljonu latu vērtu rekonstrukciju.

Uzņēmuma valde darbojas vienas amatpersonas– valdes priekšsēdētājas Kipras pilsones Marijas Milonas (Maria Mylona) sastāvā. FG Management mātes uzņēmums pārvalda arī 100% daļu SIA FG Hotels Management, kas reģistrēts 2011. gada 19. augustā, liecina Lursoft dati. SIA FG Hotels Management pamatkapitāls gan ir krietni mazāks – 2000 Ls.

Nesen ekspremjers Aigars Kalvītis publiski izteica šādu novērojumu – latviešiem esot trīs mentālas problēmas. Savā ziņā tā ir laimīga sakritība, ka tieši trīs, nevis divas vai, piemēram, septiņas. Jo uz katru no mentālajām problēmām mums kā reiz pa vienai lietai zāļu skapītī stāv, ar ko problēmu dzesināt. Un latviešiem taču vispār visas lietas nāk pa trijām – trīs jaunas māsas rožu dārzā, trīs sidraba upītes, trīs ministru maiņas trīs mēnešu laikā. Vienvārdsakot, trīs lietas labas lietas, pat ja tās ir problēmas.

Iespējams, Kalvītis savos aprēķinos mazdrusciņ kļūdījies, jo pilnīgi noteikti ikviens no mums sev tuvākajā latvietī – kaimiņā, kolēģī, priekšniekā vai trolejbusa kontrolierī – spēs sameklēt nevis trīs, bet trīs reiz trīs mentālas problēmas (un vēl pārīti fizisku bonusā). Tomēr iesākumam, kā māca tautas gudrība, jāsamierinās ar mazumiņu. Šajā gadījumā – trīs problēmām, kuras izlauzušās no mūsu kolektīvās zemapziņas pēdējo dienu laikā.

Cīņa par vienlīdzību... tramvajos un trolejbusos

Atrisinājusi visas problēmas valstī, Vienotība beidzot var veltīties galvenajai no tām – regulēt, kurš drīkst un kurš nedrīkst saņemt atlaides Rīgas transportā. Izrādās, atlaižu piešķiršana rīdziniekiem ir dalīšana kastās, faktiski – tāda segregācija, ko pat Nelsons Mandela nav pieredzējis. Sirds žņaudzas, cik Vienotības politiķi patiesi savā vēlmē izskaust jebkādu diskrimināciju un klīdināt mazāko nevienlīdzības ēnu. Bet apaujiet kājas un sieniet ādas priekšautus, Vienotības dāmas un pārītis tur vēl atlikušo kungu, jo rīdzinieku privilēģijas ir tikai sīka spiriņa tajā diskriminācijas kaudzē, ko sauc par Rīgas sabiedrisko transportu. Tajā valda vēl vismaz 17 kastas un priviliģēties slāņi. Piemēram, dženderisms – dalīšana kastās pēc vecuma. Gados jaunākie un pavisam vecie brauc par velti, jaunekļi un jaunietes studiju gados – par smieklīgiem santīmiem, bet tiem, kas pa vidu, jāmaksā pilna cena. Kādēļ? Tad vēl dalīšana izredzēto profesijās – skolotāji kā tādi aristokrāti var braukāt no rīta līdz vakaram. Un ar ko labāki ir tie, kas piedalījušies Černobiļas seku likvidēšanā? Visi taču maksājam vienādus nodokļus, visi vienādi Dieva bērni – tad visiem arī vienādas biļetes!

Izmaksātais atbalsta apjoms laukiem pēdējo 11 gadu laikā sasniedzis 2,5 miljardus latus, liecina Lauku Atbalsta dienesta (LAD) apkopotā informācija. Vairāk nekā puse jeb 54 % izmaksāti platību maksājumos un papildu valsts tiešajos maksājumos, kas naudas izteiksmē veido 1,3 miljardus Ls.

ES un valsts finansējums ticis ne vien lauksaimniecībai, bet arī lauku attīstībai, pašvaldībām, lauku teritorijām un lielas summas saņēmušas arī pilsētas, kur atrodas pārstrādes uzņēmumi, ostas. LAD direktore Anna Vītola - Helviga stāsta, ka, izvērtējot projektus, visu aizvadīto gadu laikā vislielāko summu saņēmušas abas nu jau likvidētās cukurfabrikas – Jelgavas – 17 miljonus Ls, bet Liepājas – 10 miljonus Ls, kā arī Zemkopības ministrijas Nekustamie īpašumi, kas meliorācijā ieguldīja ap 10 miljonus Ls. Saldus novadā saimniekojošais SIA Pampāļi ir lielākais lauksaimniecības uzņēmums, kurš līdz šim atbalstā saņēmis 3,2 miljonu Ls. Savukārt no pārstrādes uzņēmumiem lielākā summa tikusi zemnieku kooperatīviem piederošajai piena rūpnīcai Jelgavā SIA Latvijas piens, kam LAD izmaksājusi 2,5 miljonus Ls. Jāatgādina, ka jaunā rūpnīca siera ražošanu uzsāka pērn decembrī un pamazām kāpina ražošanas apjomus.

Salgales pagasta ZS Amoliņi kartupeļus audzē 65 ha platībā. Pavisam saimniecība apsaimnieko 300 ha, no tā lielāko daļu aizņem graudaugi un rapsis, raksta Latvijas Avīze.

Saimniecības īpašnieks Juris Strēlnieks stāsta, ka audzē piecu šķirņu kartupeļus un 90% no kartupeļu platībām aizņem labi zināmās Laura un Vineta. Šogad sācis audzēt Soraya šķirni, kas paredzēta čipsu ražošanai, jau noslēgts līgums ar uzņēmumu Latfood par noteiktu apjomu piegādēm ar fiksētu cenu. Tas nozīmē stabilitāti un garantētas piegādes. Saimniecībā kartupeļus audzē no 1992. gada, bet intensīvāk šai kultūrai pievērsās pēc Jelgavas cukurfabrikas likvidācijas. Iepriekš audzēto cukurbiešu vietā vajadzēja citu kultūru, un izvēle krita uz kartupeļiem. Augsne Zemgalē lielākoties ir pateicīga kartupeļu audzēšanai, taču dažos laukos, kur augsne mālaināka, tos nevarot dēstīt. Šogad kartupeļu raža gan nebūšot tik laba kā pērn, jo sējumu platības ietekmējis sausums – aptuveni 30 t/ha varētu sagaidīt. Iepriekšējos gados gan izdevies ievākt ap 40 – 50 t/ha. Kartupeļu novākšana masveidā sāksies septembra vidū.

Par to, kāpēc Latvijā vairs nav cukura rūpniecības un trūkst arī nopietnas pārliecības par to, vai pārskatāmā nākotnē šeit kaut ko tādu piedzīvosim, ir diskutēts daudz, nereti uzsverot Latvijas kā valsts vainu notikušajā. Laikam ejot, pamazām ir atšķetinājies, ka principā runa ir par diviem galvenajiem stūrakmeņiem, kas tad arī ļāva sagraut šo nozari musu valstī.

Pirmkārt, jārunā par Briseles gaiteņos izplānotu pasākumu kopumu, kas gaumīgi tika nodēvēts par Eiropas Savienības (ES) cukura reformu, bet realitātē bija vienkārša spēlētāju skaita samazināšana tirgū. Proti, iedodot vairāku valstu uzņēmējiem gana daudzus miljonus no ES kopējās kases (tātad – naudu, kas konkrēti nevienam nepieder), tika panākts, ka daļa cukurfabriku, tostarp Latvijā esošās, tiek slēgtas. Tolaik tika stāstīts, ka tādā veidā tikšot uzlabota situācija ES cukura tirgū un samazināta šā produkta cena. Kā zināms, šo gadu laikā, cukura cenas ne tikai nav sarukušas, bet ir pat palielinājušās, un tam ir visnotaļ loģisks izskaidrojums – samazinot ražotāju skaitu, sarūk arī konkurence tirgū, un tajā palikušajiem rodas iespēja vieglāk uzelpot, tostarp tirgojot produkciju par sev tīkamāku cenu. Šo sakarību zina katrs, kurš vismaz reizi dzīvē ir kaut ko lasījis par ekonomiku, tāpēc domāt, ka par to neko nezināja tā dēvētās cukura reformas autori un virzītāji, būtu visnotaļ naivi. Drīzāk gan šeit jārunā par ļoti konkrētu lielo Eiropas cukura ražotāju lobiju, it īpaši ņemot vērā, ka netika arī atvērts tirgus ražotājiem, kuri strādā ārpus ES. Tiesa gan, vienu brīdi cukura cenas nedaudz samazinājās, bet tas notika globālas ekonomiskās krīzes, nevis kaut kādas tā dēvētās reformas ietekmē.

Koka māju ražotāja SIA Līvas Grupa īpašnieks Agris Smelteris savu biznesu attīsta soli pa solim.

Viņš ir lokālpatriots ar pārliecību – lai augtu un attīstītos, galvenais ir laba izglītība.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Jau 1989. gadā izveidojāt zemnieku saimniecību. Kas pamudināja to darīt?

Tikko varēja to darīt, nodibināju zemnieku saimniecību, kas bija viena no pirmajām Latvijā. Audzējām kartupeļus, graudaugus, gāja labi. Mazliet audzējām cukurbietes. Kad cukurs bija deficīts, man zem trepēm stāvēja trīs tonnas, un viss bija lieliski. Tā bija cietā valūta, jo pret cukuru visu ko varēja iemainīt. Tas bija laiks, kad Latvijā vēl darbojās cukurfabrikas.

Lauksaimniecībā gāja labi, biju to sakārtojis, bet radās pārdomas – kā tas var būt, ka cilvēks gadā nostrādā divus, trīs mēnešus un no tā visu gadu var dzīvot zaļi. Es vienkārši neticēju, ka tik labi var būt dzīvē. Sāku domāt par diviem variantiem – vai nu lauksaimniecība jāpaplašina, vai jānodarbojas ar ko citu. Pēc dabas neesmu lauksaimnieks, man nepatīk nekontrolējami procesi, kad visu laiku ar vienu aci uz debesīm jāskatās un esi pakļauts laikapstākļiem. Raksturā esmu nedaudz perfekcionists, un, ja visu labi esmu izdarījis, bet kaut kas noslīkst, man sāp sirds.

Turpinot vērienīgo dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu Jūrmalas un Jelgavas līnijās, Latvijas dzelzceļš (LDz) 6.novembrī uzsāk būvdarbus Zolitūdes pieturas punktā Rīgā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, pasažieriem tiks uzbūvētas koka pagaidu platformas – līdz ar to būs mainītas vilciena apstāšanās vietas.

Lai objektu pabeigtu līdz gada beigām un mazāk traucētu vilcienu kustībai, arī šeit darbi notiks sešas dienas nedēļā no plkst. 8 līdz 20.

Šobrīd būvdarbi notiek 11 stacijās un pieturas punktos Jūrmalas līnijā, no kuriem vairākās stacijās jaunās platformas tiek gatavotas nodošanai pagaidu ekspluatācijā. Līdz gada beigām tiks pabeigtas arī stacijas ēkas un uzstādītas pasažieru apziņošanas un videonovērošanas sistēmas. Būvdarbi tuvojas noslēgumam arī Jelgavas un Olaines stacijās, kā arī Cukurfabrikas pieturas punktā.

Jelgavā durvis vēris astotais veikals «top!» - ēkas iegādē, remontā un iekārtās kopumā investēts pusmiljons eiro, informē «top!» mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Ilze Priedīte.

Jaunā veikala tirdzniecības zāles platība ir 290 m2, un plānotas desmit darba vietas.

«Ēku savā īpašumā ieguvām šī gada janvāra sākumā, veicām kosmētisko remontu, kā arī iegādājāmies visas nepieciešamās ražošanas iekārtas,» stāsta SIA «Mārksmens» īpašnieks Māris Broks.

Jaunais veikals atvērts Dobeles šosejā 90, ur agrāk atradās vietējo iemīļotais veikals «Otto».

M. Broks arī norāda, ka šī un nākamā gada plānos SIA «Mārksmens» uzņēmuma attīstībā kopumā plāno investēt 4,5 miljonus eiro.

Šobrīd norisinās darbi pie jauna veikala «top!» būvniecības bijušās cukurfabrikas teritorijā, Garozas ielā 38, ko plānots atvērt gada laikā. Veikals iecerēts 850 m2 platībā, bet tā izveidē plānots investēt 1,5 miljonus eiro.

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) speciālisti kopā ar Inženiera un uzņēmēja pārstāvjiem izveidotās komisijas sastāvā ir pieņēmuši pagaidu ekspluatācijā jaunās paaugstinātās dzelzceļa pasažieru platformas un to aprīkojumu Bulduru stacijā, informē LDz.

Tas nozīmē, ka jau no ceturtdienas 19.novembra pasažieriem būs iespēja izmantot jaunās platformas un vilcienos iekāpt būs vieglāk, bet pilnībā jaunās infrastruktūras ērtības varēs izbaudīt pēc tam, kad tiks iegādāti jaunie vilcieni. Bulduri ir pirmā no 16 Jūrmalas un Jelgavas virzienu stacijām, ko pēc modernizācijas nodod pagaidu ekspluatācijā.

Pagaidu ekspluatācija nozīmē, ka platformas ir izmantojamas to pamata funkcijai un komisija tās atzinusi par cilvēkiem drošām un prasībām atbilstošām, taču līdz pilnīgai nodošanai ekspluatācijā uzņēmējam pēc komisijas norādījumiem ir jānovērš nebūtiski trūkumi, lai parakstītu aktu par dzelzceļa infrastruktūras daļas nodošanu ekspluatācijā.