Citas ziņas

Par vairāk nekā 289 tūkstošiem latu pārdod valstij piederošās daļas Jelgavas siltumtīklu uzņēmumā

Gunta Kursiša,17.12.2012

Jaunākais izdevums

Privatizācijas aģentūra (PA) pārdevusi valstij piederošās a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums kapitāldaļas uzņēmuma esošajiem akcionāriem SIA Fortum Jelgava un a/s Jelgavas cekurfabrika, informē PA pārstāvji.

Jelgavas pilsētas pašvaldība, kurai jau pieder nepilni 72% a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums akciju, nolēma atteikties no pirmpirkuma tiesību izmantošanas. Izmantot pirmpirkuma tiesības uz akcijām pieteicās divi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums esošie akcionāri, un attiecīgi tika noslēgts līgums ar a/s Jelgavas cukurfabrika par 3 364 038 valstij piederošo akciju pārdošanu un ar SIA Fortum Jelgava par valstij piederošo 778 462 akciju pārdošanu. Abi akciju pircēji ir jau veikuši pilnu apmaksu par akcijām, norāda PA pārstāvji.

Valstij piederošā akciju pakete - 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no uzņēmuma pamatkapitāla – tika nodota pārdošanai pērnā gada 19. jūlijā.

A/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums galvenie darbības virzieni ir elektroenerģijas ražošana, apgāde un sadale, tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana, ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde un inženierbūvniecība.

Uzņēmuma lielākais akcionārs ir Jelgavas Dome (71,61%). A/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums apgrozījums 2011. gadā bija 40 747 Ls, ko veido SIA Fortum Jelgava iznomāto aktīvu nomas maksas ieņēmumi.

Saskaņā ar 2004. gada 14. oktobrī noslēgto nomas līgumu starp a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un SIA Fortum Jelgava visi sabiedrības aktīvi ir nodoti nomā SIA Fortum Jelgava. Līguma darbības beigu termiņš ir 2034. gada 1. decembris, informē PA.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pārdos valstij piederošās akcijas a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums

Elīna Pankovska,02.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privatizācijas aģentūras valde ir apstiprinājusi a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums valsts kapitāla daļu pārdošanas noteikumus. Sākotnēji, kā to nosaka Komerclikums un uzņēmuma statūti, akcijas tiks piedāvātas esošajiem akcionāriem, ja viņi attiecīgi neizmantos pirmpirkuma tiesības, akciju pakete tiks pārdota izsolē. Uzņēmuma lielākie akcionāri ir Jelgavas Dome (71,61%) un Latvijas valsts (23,85%).

Valstij piederošo akciju paketi veido 4 142 500 akcijas jeb 23,85% no pamatkapitāla. Saskaņā ar pārdošanas noteikumiem akciju paketes pārdošanas cena ir noteikta 289,98 tūkst. Ls jeb 0,07 Ls par akciju, informēja Privatizācijas aģentūras pārstāvis Guntis Kārkliņš.

A/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums galvenie darbības virzieni ir elektroenerģijas ražošana, apgāde un sadale, tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana, ūdens ieguve, attīrīšana un apgāde, inženierbūvniecība u.c.

Saskaņā ar uzņēmuma gada pārskatu apgrozījums pagājušajā gadā bija 40,75 tūkst. Ls, ko veido SIA Fortum Jelgava iznomāto aktīvu nomas maksas ieņēmumi. Saskaņā ar 2004. gada 14.oktobrī noslēgto nomas līgumu starp a/s Jelgavas siltumtīklu uzņēmums un SIA Fortum Jelgava visi sabiedrības aktīvi ir nodoti nomā SIA Fortum Jelgava. Līguma darbības beigu termiņš ir 2034.gada 1.decembris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jelgavas cukurfabrika veic ēkas renovāciju, cerībā to iznomāt Jelgavas pašvaldībai

Gunta Kursiša,20.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Jelgavas cukurfabrika 2012. gadu noslēgusi ar 111,8 tūkst. Ls zaudējumiem, kā arī ieguldījusi 250 tūkst. Ls ēdnīcas ēkas rekonstrukcijā, lai varētu to iznomāt Jelgavas pašvaldības aģentūrai «Kultūra», informē Lursoft.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2012. gada pārskata periodā veidoja 14,1 tūkst. Ls, kas gūts no īpašuma nomas un sniegtajiem pakalpojumiem. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzņēmuma apgrozījums sarucis par 94%.

Uzņēmuma vadība turpmāko darbību saistīta ar Jelgavas cukurfabrikai piederošo īpašumu iznomāšanu vai pārdošanas organizēšanu, arī ar to apsaimneikošanu un iespējamo teritorijas tālākās attīstības plānošanu.

Jelgavas cukurfabrikas valdes locekles amatu ieņem Inga Rēboka, savukārt a/s Jelgavas cukurfabrika padomes priekšsēdētāja amatā darbojas Kaspars Rullis, padomes locekļa amatu ieņem Sandis Aukšmuksts un Antons Jans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Fortum Jelgava Lielupes krasta promenādē prezentējusi saistvada izbūvi zem Lielupes, savienojot abu krastu siltumapgādes sistēmas, kas ir Latvijā pirmais šāda mēroga projekts, un to īsteno SIA Latvijas Energoceltnieks (LEC).

SIA Fortum Jelgava valdes priekšsēdētāja Ginta Cimdiņa žurnālistus informēja, ka šādos apmēros tas ir Latvijā pirmais siltumtrases saistvads, kas tiek izbūvēts zem upes gultnes. Viņai bija zināmi piemēri, ka ko līdzīgu savulaik bija iecerējušas arī citas pilsētas, taču līdz galam tāda izbūve nebija īstenota.

Abu Lielupes krastu siltumapgādes sistēmu savienošanas projekta kopējās izmaksas ir 1 603 634 lati, no kurām Kohēzijas fonds (KF) sedz 512 782 latus. Saistvada kopējais garums ir 1,4 kilometri, bet zem Lielupes gultnes iebūvējamā posma garums ir 380 metri.

LEC Informācijas un sakaru tehnoloģiju departamenta direktors Valērijs Drozds apstiprināja, ka, arī pēc būvkompānijas pieredzes un tās rīcībā esošās informācijas, šis ir Latvijā pirmais šāda veida saistvads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa vagonu rūpnīcu no nulles būvēs bijušajā cukurfabrikas teritorijā; pilsēta nodrošinās infrastruktūru .

Pie tā, lai pērnā gada nogalē tiktu parakstīts nodomu līgums par bijušās cukurfabrikas teritorijas apgūšanu, visas iesaistītas puses nopietni strādāja, DB saka Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. 2012.gada 28.decembrī Jelgavas pilsētas domē trīspusēju nodomu līgumu par lielgabarīta kravas vagonu ražošanas uzņēmuma būvniecību Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā parakstīja A. Rāviņš, a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks un a/s Jelgavas cukurfabrika valdes locekle Inga Rēboka.

DB jau rakstīja, ka UVZ rūpnīcas izveidē plāno ieguldīt nedaudz vairāk par 20 miljoniem eiro, kas ietvertu iekārtu, ēku un infrastruktūras iegādi. Gadā tajā plānots saražot ap 2500 dažāda veida vagonu, pieņemot arī nelielus 5–10 vagonu pasūtījumus. Kaut arī pasaules mērogā izgatavoto vagonu skaits ir neliels, Latvijas mērogiem tas ir visai ievērojams, jo, piemēram, LDz Cargo šogad plāno iegādāties tikai 300 jaunus vagonus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apmēram stundas garumā traucējot jelgavnieku mieru, naktī no pirmdienas uz otrdienu ar helikoptera palīdzību uzņēmums «Fortum» veica 74,6 kilometru garo pilsētas centralizēto siltumtrašu pārbaudi, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

«Fortum» pārstāve Guntra Matisa skaidro, ka dienā, kad aktīvāki ir citi siltuma avoti, šāda aerotermogrāfiskā pārbaude būtu apgrūtināta. Viņa stāsta, ka ar šo metodi bija iespējams ātri konstatēt siltumtīklu ūdens noplūdes, kā arī izolācijas bojājumu vietas.

Iegūtie dati tiks izmantoti, lai papildinātu un koriģētu remontdarbu plānu 2015. gadam un lai saprastu, kā efektīvāk siltumtīklus rekonstruēt nākotnē.

Pašvaldības policija informē, ka «Fortum» bija saskaņojusi lidojumus ar Jelgavas Domi un iedzīvotāju sūdzības par miera traucējumiem nav saņemtas.

Aerotermogrāfisko pārbaudi praktiski paveica Jelgavas novada Glūdas pagasta uzņēmuma «Baltijas Helikopters» pilots un aviotehnika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visi valsts aktīvi pārdošanā?

Ance Andersone,02.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts komercsektora īpašumu revīzijas process tuvojas noslēgumam. Pārdot valstij piederošās SIA Latvijas Mobilais telefons daļas ir pirmais īpašas darba grupas izstrādātais ieteikums, vēsta laikraksts Bizness un Baltija.

Līdz 2012. gada beigām darba grupai, piedaloties Latvijas Darba devēju konfederācijai, jādod savs vērtējums par to, kādos publiskā sektora uzņēmumos ir vērts saglabāt daļas un kādus labāk pārdot. Kopumā tiks izskatīti vairāk kā 170 uzņēmumi, stāsta darba grupas vadītājs Vladislavs Vesperis.

Šobrīd ir nolemts, ka valsts līdzdalība būtu jābeidz tādos uzņēmumos kā Latvijas Mobilais telefons, Jelgavas siltumtīklu uzņēmums, Latvijas Starptautiskā šķīrējtiesa, kā arī Piensaimnieku laboratorija un Rīgas kinostudija. Valstij piederošās daļas uzņēmumos Sporta centrs Mežaparks un Tenisa centrs Lielupe varētu nodot pašvaldībām un/vai privātajam sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukurfabriku īpašnieki dāsno cukura «sāpju naudu», visticamāk, nav ieguldījuši jaunos biznesa projektos.

Lielāko summu aizvadīto gadu laikā - attiecīgi 17 un 10 miljonus Ls saņēma abu cukurfabriku – Jelgavas un Liepājas – īpašnieki. Tomēr DB veiktā izpēte liecina, ka šī nauda nav ieguldīta jaunu kompāniju izveidē vai attīstībā. Pēc publiski pieejamās informācijas cukurfabriku īpašnieki nav izveidojuši jaunus uzņēmumus. Nav arī ziņu, ka īpašnieki attīstītu jelkādus citus ražošanas vai nekustamo īpašumu projektus.

Db neizdevās sazināties ar cukurfabriku īpašniekiem, lai uzzinātu, kur ieguldīta tā saucamā «sāpju nauda». Vairāki savstarpēji nesaistīti avoti vedināja Jelgavas cukurfabrikas īpašnieku meklēt Monako. Kā liecina Lursoft dati, 97.62 % a/s Jelgavas cukurfabrika akciju pieder Uldim Aukšmukstam, kurš bija cukurfabrikas īpašnieks arī laikā, kad tika pieņemts lēmums pārtraukt cukura ražošanu. Tiesa, datu bāzei par a/s akcionāriem ir uzziņas raksturs un nav juridiska spēka. Savukārt Liepājas cukurfabrikas lielākā īpašniece pēc Lursoft datiem ir SIA DIKK ar 50.64 %. Gan Liepājas cukurfabrikas, gan SIA DIKK valdē kopš 2010. gada darbojas Romāns Dolgopolovs un Zofija Kuļika, turklāt abi ir DIKK līdzīpašnieki. Joprojām Liepājas cukurfabrikas valdes priekšsēdētājas pienākumus pilda Valija Zabe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 1. oktobri beigušas pastāvēt kvotas, kas Eiropas Savienībā regulēja cukura ražošanu. Abas Latvijas cukurfabrikas - AS Jelgavas cukurfabrika un AS Liepājas cukurfabrika cukura ražošanu pārtrauca 2007. gadā. Ražošanu Latvijā varētu atjaunot, bet tas saistīsies ar lielām grūtībām, jo cukura nozare mūsu valstī vairs nepastāv.

LASI:

Cukuram dzīve bez kvotām

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sāk platformu modernizāciju Jelgavas stacijā

Lelde Petrāne,04.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļš (LDz) uzsācis būvdarbus Jelgavas stacijā, turpinot dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācijas projektu arī Jelgavas līnijā, informēja uzņēmumā.

Lai nodrošinātu pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu no vilciena būvdarbu laikā, Jelgavas stacijā mainīta vilciena apstāšanās vieta un pasažieru iekāpšana-izkāpšana.

Lai paspētu pabeigt projektu laikā un mazāk traucētu vilcienu kustībai, darbi notiks gan brīvdienās, gan nakts stundās.

Vērienīgā pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta ietvaros būvdarbi jau ir uzsākti piecos pieturas punktos Jūrmalas līnijā un Olaines stacijā. Tuvākajā laikā darbi tiks uzsākti arī pārējās stacijās un pieturas punktos - Asaros, Dubultos, Lielupē, Majoros, Pumpuros, Slokā, Vaivaros, kā arī Zolitūdē un Imantā un Cukurfabrikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas dzelzceļš parakstījis miljonu līgumus ar RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE

Lelde Petrāne,24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

24.jūlijā Latvijas dzelzceļš parakstījis līgumus ar pilnsabiedrību RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE par 16 pasažieru staciju modernizāciju Jūrmalas un Jelgavas virzienos.

Projektētājs un būvdarbu veicējs ir pilnsabiedrība RBSSKALS Būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE. Abu līgumu kopējā summa ir 12,7 miljoni eiro, un projekts Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija pilnā apmērā tiek finansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem. Darbi tiks uzsākti tūlīt pēc līguma noslēgšanas, un tos plānots pabeigt līdz 2015.gada 30.septembrim.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros LDz labiekārtos 16 stacijas un pieturas punktus Rīgas un Pierīgas stacijās Asari, Babīte, Bulduri, Cukurfabrika, Dubulti, Dzintari, Imanta, Jelgava, Lielupe, Majori, Melluži, Olaine, Pumpuri, Sloka, Vaivari un Zolitūde. Pasažieru infrastruktūras modernizācijas ietvaros, izbūvējot paaugstinātās platformas, vienlaikus sakārtos komunikāciju sistēmas – ierīkos LED apgaismojumu, ūdens piegādes un novadīšanas sistēmas, platformas tiks aprīkotas ar nojumēm un soliņiem, kur to pieļauj dzelzceļa tehniskie ekspluatācijas noteikumi, uzstādīs informatīvās plāksnes ar staciju nosaukumiem un norādēm, izbūvēs drošības «labirintus», margas, izveidos uzbrauktuves pasažieriem ar īpašām vajadzībām. Staciju teritorijās tiks sakārtoti laukumi, gājēju celiņi, pārejas. Staciju ēkām paredzēts veikt vienkāršotu renovāciju, vizuāli sakārtojot ēku fasādes, visās stacijās izbūvējot mūsdienu prasībām atbilstošus sanitāros mezglus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Dzelzceļa stacijās par 2,1 miljonu eiro ierīkos videonovērošanas un pasažieru apziņošanas sistēmas

Dienas Bizness,09.10.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dzelzceļa kompānija Latvijas dzelzceļš parakstījusi līgumu ar SIA Komerccentrs DATI grupa par informatīvo un videonovērošanas sistēmu ierīkošanu 16 pasažieru stacijās Jūrmalas un Jelgavas virzienos, informē LDz Sabiedrisko un korporatīvo attiecību daļa.

Komerccentrs DATI grupa veiks projektēšanas un ierīkošanas darbus par kopējo summu 2,1 miljoni eiro projekta Dzelzceļa pasažieru infrastruktūras modernizācija ietvaros. Projekts pilnā apmērā tiek finansēts no Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļiem un darbi tiks uzsākti nekavējoties, un tos plānots pabeigt līdz 2015.gada 30.septembrim.

Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansētā projekta ietvaros LDz modernizēs un labiekārtos 16 stacijas un pieturas punktus: Asari, Babīte, Bulduri, Cukurfabrika, Dubulti, Dzintari, Imanta, Jelgava, Lielupe, Majori, Melluži, Olaine, Pumpuri, Sloka, Vaivari un Zolitūde, ierīkos modernu pasažieru apziņošanas sistēmu, kas ļaus veikt automātiskus un manuālus paziņojumus par vilcienu pienākšanu un atiešanu, izmaiņām vilcienu kustības sarakstā kā arī brīdinājuma paziņojumus par bīstamām situācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda finansējumu Latvijas dzelzceļš (LDz) līdz 2015.gadam paaugstinās pasažieru platformas 13 stacijās Jelgavas un Jūrmalas virzienos.

Kā informēja LDz Sabiedrisko attiecību daļas pārstāvji, pasažieru infrastruktūras uzlabošanas plāni paredz paaugstināt peronus līdz 55 cm no sliedes galviņas 13 stacijās: Babītē, Bulduros, Cukurfabrikā, Dzintaros, Imantā, Jelgavā, Lielupē, Majoros, Dubultos, Olainē, Slokā, Vaivaros un Zolitūdē. Šīs vietas izvēlētas, izvērtējot pasažieru plūsmas un tehniskās iespējas pabeigt projekta realizāciju līdz 2015.gadam.

Kopējās projekta izmaksas ir 12,36 miljoni latu.

Ievērojama pasažieru plūsma ir arī citās stacijās, piemēram, Rīgas rajonā, kā arī Krustpils virziena stacijās. Tomēr, ņemot vērā ierobežoto laiku, kas atlicis, lai šos projektus pabeigtu līdz 2015.gadam, šajā plānošanas periodā nolemts modernizēt nozīmīgos Jūrmalas un Jelgavas virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sarežģījumi uz laiku apturējuši vagonbūves rūpnīcas celtniecību

Dienas Bizness,19.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Es par šo tēmu negribētu runāt,» tā uz jautājumu, vai vagonbūves rūpnīcas celtniecības darbu pasūtītāja akciju sabiedrība «UVZ Baltija» nekavē norēķinus, laikrakstam Zemgales Ziņas atbildējis teritorijas sagatavotāja uzņēmuma SIA «Lemminkainen Latvija» darbu vadītājs Andris Paeglītis. No komentāriem atsakās arī pati vagonbūves giganta kompānija, gan uzsverot – pēc neliela pārtraukuma darbi atsākti.

«Visi darbi objektā Aviācijas ielā 2 un 2a notiek pēc grafika,» laikrakstam skaidrojis «UVZ Baltija» direktora vietnieks būvniecības jautājumos Andris Vaišļa. Uz lūgumu komentēt Zemgales Ziņu rīcībā nonākušo informāciju, ka UVZ vagonbūves projekts janvārī uz laiku apturēts, jo kompānijai radušās finanšu grūtības un tā nav norēķinājusies ar pāļu dzinēju somu uzņēmumu «Lemminkainen Latvija», A.Vaišļa atbildējis: «Ņemot vērā to, ka akciju sabiedrība «UVZ Baltija» ir liela un sevi cienoša kompānija, mēs nekomentējam baumas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

AS Jelgavas Cukurfabrika pārdēvēta par Riverside Properties

Žanete Hāka,05.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Jelgavas Cukurfabrika aizvadītā gada 30. decembrī tikusi pie jauna nosaukuma, tagad tā pārdēvēta par Riverside Properties, liecina Lursoft dati.

Riverside Properties pamatdarbības veids ir nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Riverside Properties 2013. pārskata periodu noslēdza veiksmīgi, liecina uzņēmuma iesniegtais gada pārskats. Uzņēmumam beidzot izdevās izkļūt no zaudējumiem, kas tam bija pēdējo gadu laikā, nopelnot 1,139 miljonus eiro pēc nodokļu nomaksas.

Gūto peļņu Riverside Properties vadība plāno novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Riverside Properties 2013. gadā apgrozīja 270,043 tūkstošus eiro, bet uzņēmuma rentabilitātes rādītājs sasniedza 31,66, norāda Lursoft.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas Energoceltnieku vadīs Jānis Blumbergs

Gunta Kursiša,06.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības kompānijai Latvijas Energoceltnieks (LEC) mainījusies vadība – valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Jānis Blumbergs, Db.lv informēja uzņēmuma pārstāvji.

Līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Ivars Gaters pēc savas iniciatīvas pieņēmis lēmumu darba attiecības ar uzņēmumu pārtraukt. Akcionāri šo lēmumu ir akceptējuši.

J. Blumbergs iepriekš darbojās a/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētāja amatā.

Darbu LEC valdē turpina valdes loceklis Jānis Sproģis, Valērijs Drozds un Didzis Vītols.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma (16,4 milj. Ls), Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500 LEC ierindojas 269. vietā. Savukārt pērn uzņēmums apgrozīja 30 milj. Ls, bet peļņa veidoja 1,4 milj. Ls. Uzņēmuām stārdā aptuveni 350 darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Modernizētās platformas Dzintaru un Bulduru dzelzceļa stacijās

Dienas Bizness,02.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iepazīstinātu ar Jūrmalas un Jelgavas virzienu pasažieru infrastruktūras modernizācijas projekta gaitu, VAS Latvijas Dzelzceļš trešdien, 2.decembrī rīkoja tehnisko izbraucienu uz Bulduru un Dzintaru stacijām, lai klātienē aplūkotu jaunās platformas.

Vairākās stacijās joprojām intensīvi turpinās būvdarbi, bet līdz gada beigām tos pabeigs visās stacijās. Pakāpeniski tiek gatavota būvobjektu nodošana ekspluatācijā. Kā pirmo būvobjektu pagaidu ekspluatācijā nodeva jaunās platformas Bulduru stacijā, ko jau izmanto pasažieri. Nākamie būs Asari, Melluži, Babīte, Dzintari, informē uzņēmumā.

Uz vairākām platformām jau ir uzstādīti displeji un skaļruņi pasažieru apziņošanai un videokameras, taču tos varēs pieslēgt sistēmai, kad darbi būs pabeigti visās stacijās.

Dzelzceļa staciju platformu projektētājs un būvdarbu veicējs ir pilnsabiedrība RBSSKALS būvsabiedrība un Leonhard Weiss RTE. Pasažieru apziņošanas sistēmu un videonovērošanu ierīko SIA Komerccentrs Dati grupa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik akciju sabiedrības UVZ Baltija topošajā dzelzceļa vagonu ražotnē Pārlielupē, Jelgavā izbetonēta aptuveni ceturtā daļa pamatu, šodien vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

Uzņēmuma teritorijā, ko pavasarī iegādājās no akciju sabiedrības Jelgavas Cukurfabrika, tā sauktajā nulles ciklā novesta melnzeme, uzbērtas smiltis un šķembas, iekārtoti piebraucamie ceļi, kā arī pēc īpašas tehnoloģijas astoņu metru dziļumā tiek dzīti pāļi tā, lai radītu iespējami mazāku troksni. Šodien vai rīt tiks sākta noliktavas pamatu izbūve, bet darbu noslēgumā taps biroja ēka.

UVZ Baltija vagonu rūpnīcas celtniecība noris saskaņā ar grafiku, Zemgales Ziņām teikusi uzņēmuma pārstāve Tatjana Mitina. Patlaban objektā turpinās tā dēvētie nulles cikla būvdarbi – visa nepieciešamā sagatavošana komunikāciju ierīkošanai, pamatu ielikšana ražošanas korpusam, noliktavai, administratīvajai ēkai, kā arī sagatavošanās darbi dzelzceļa sliežu ceļu ierīkošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas dzelzceļš nodod pagaidu ekspluatācijā paaugstinātās platformas Jelgavā un Olainē

Žanete Hāka,30.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš speciālisti kopā ar Inženiera un uzņēmēja pārstāvjiem izveidotās komisijas sastāvā ir pieņēmuši pagaidu ekspluatācijā jaunās paaugstinātās dzelzceļa pasažieru platformas arī Jelgavā un Olainē, informē uzņēmuma pārstāvji.

Līdz ar to pašlaik pasažieriem izmantošanai pieejamas pasažieru platformas Slokā, Asaros, Mellužos, Pumpuros, Dzintaros, Lielupē, Bulduros, Babītē un Majoros (Tukuma virzienā). Pārējās stacijās (Vaivaros, Dubultos, Zolitūdē, Imantā, Cukurfabrikā, kā arī Majoros (Rīgas virzienā) notiek speciālistu norādīto trūkumu novēršana, lai jau janvārī tās būtu pieejamas pasažieriem.

Pagaidu ekspluatācija nozīmē, ka platformas ir izmantojamas to pamata funkcijai un komisija tās atzinusi par cilvēkiem drošām un prasībām atbilstošām, taču līdz pilnīgai nodošanai ekspluatācijā uzņēmējam pēc komisijas norādījumiem ir jānovērš nebūtiski trūkumi, lai parakstītu aktu par dzelzceļa infrastruktūras daļas nodošanu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru