Noslēgumam tuvojas lielākais mašīnbūves un metālapstrādes nozares projekts, kas ļaus atgūt daļu no Liepājas metalurga tautsaimniecībā radītā iztrūkuma

A/s UVZ Baltija māteskompānija UralVagonZavod (UVZ) ir pieņēmusi lēmumu, ka dzelzceļa vagonu ražošanas rūpnīcas projekts tiks paplašināts, īstenojot arī otro un trešo kārtu. Naudas izteiksmē ieguldījumi būs trīsreiz lielāki, nekā sākotnēji iecerēts, sasniedzot 75 milj. eiro. Līdz šim jau ieguldīts 17 milj. eiro. UVZ ir Krievijas metālrūpniecības un mašīnbūves nozares pētniecības, ražošanas (tostarp militārās tehnikas – tanku) un loģistikas gigants.

Otrajā kārtā paredzēts izveidot ražotni specializētajiem konteineriem sašķidrināto gāzveida vielu pārvadāšanai. Savukārt trešajā kārtā ieplānots izveidot cehu kompozītmateriāliem – vagonu jumtiem, sienām –, kas paredzēti, lai būtiski samazinātu paša vagona svaru, saglabājot tā ekspluatācijas īpašības. Ražošanas telpu ziņā tas nozīmē divkāršu pieaugumu, bet darbavietu skaita ziņā pieaugums nebūšot dubultīgs, jo tiek izmantotas augstās tehnoloģijas un ražošana tikšot robotizēta. Līdz ar to rūpnīca piedāvās plašu produkcijas spektru, darbinieku skaitam sasniedzot 350. Iekārtas rūpnīcai jau tuvākajā laikā tiks piegādātas no UVZ holdingā ietilpstošās zinātniskās ražošanas firmas Tehvagonmasch, kas atrodas Ukrainā, skaidro a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks. Neraugoties uz sarežģīto politisko situāciju, UVZ kompānijas darbību tā neietekmējot, jo ir ekonomisks, nevis politisks projekts.

«Es par šo tēmu negribētu runāt,» tā uz jautājumu, vai vagonbūves rūpnīcas celtniecības darbu pasūtītāja akciju sabiedrība «UVZ Baltija» nekavē norēķinus, laikrakstam Zemgales Ziņas atbildējis teritorijas sagatavotāja uzņēmuma SIA «Lemminkainen Latvija» darbu vadītājs Andris Paeglītis. No komentāriem atsakās arī pati vagonbūves giganta kompānija, gan uzsverot – pēc neliela pārtraukuma darbi atsākti.

«Visi darbi objektā Aviācijas ielā 2 un 2a notiek pēc grafika,» laikrakstam skaidrojis «UVZ Baltija» direktora vietnieks būvniecības jautājumos Andris Vaišļa. Uz lūgumu komentēt Zemgales Ziņu rīcībā nonākušo informāciju, ka UVZ vagonbūves projekts janvārī uz laiku apturēts, jo kompānijai radušās finanšu grūtības un tā nav norēķinājusies ar pāļu dzinēju somu uzņēmumu «Lemminkainen Latvija», A.Vaišļa atbildējis: «Ņemot vērā to, ka akciju sabiedrība «UVZ Baltija» ir liela un sevi cienoša kompānija, mēs nekomentējam baumas.»

Jelgavā topošās dzelzceļa kravas vagonu rūpnīcas produkcijas noiets nākotnē varētu būt arī rietumos. To sarunā ar DB norāda a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks.

Viņš šodien līdz ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Krievijas rūpniecības un tirdzniecības ministru Denisu Manturovu, māteskompānijas UralVagonZavod ģenerāldirektoru Oļegu Sijenko un UVZ Baltija padomes priekšsēdētāju Konstantīnu Djominu Jelgavā piedalās vagonbūves rūpnīcas simboliskās kapsulas ielikšanas ceremonijā, kuras laikā tiks atstāts vēstījums nākamajām paaudzēm, tostarp šis Dienas Biznesa numurs.

Šobrīd dzelzceļa kravas vagonu ražotne vairs nav tikai idejas līmenī, bet jau ir gatavs tās skiču projekts, un pirmā Baltijas un NVS valstu tirgum domātā produkcija no konveijera varētu noripot 2015. gada sākumā, kad rūpnīca sāks strādāt ar pilnu jaudu. Taču UVZ Baltija jau kaļ nākotnes plānus un turpmāko attīstību redz rietumvalstu tirgu virzienā, stāsta A. Sačiks. Šo mērķu realizācijai uzņēmums pēta iespējas iegādāties aktīvus ES valstīs. «Tai brīdī, kad izlemsim doties ES tirgū, būsim tam pilnībā gatavi,» tā viņš.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa līdz aprīļa sākumam pagarinājusi tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna izstrādāšanas termiņu Krievijas koncerna Uralvagonzavod (UVZ) meitasuzņēmumam AS Baltic Railway Holding (iepriekš UVZ Baltija).

Kā aģentūrai LETA paskaidroja tiesā, pamatojoties uz tiesā saņemto iesniegumu, 6.martā tiesa nolēma pagarināt TAP plāna saskaņošanas un izstrādāšanas termiņu. Tas ticis pagarināts līdz 8.aprīlim.

LETA jau ziņoja, ka Baltic Railway Holding, kam Jelgavā pagaidām apturēta topošās vagonu rūpnīcas būve, palicis parādā būvniekiem. Aģentūras LETA aptaujātie uzņēmumi atzina, ka vagonu rūpnīcas veidotājs viņiem palicis parādā un vairākus mēnešus nekādi maksājumi nav veikti, taču pagaidām uzņēmēji nezaudē cerības atgūt parādu. Neviens no uzņēmumiem nenosauca konkrētas summas, atsaucoties uz pasūtītāja līguma nosacījumiem un ētiku.

A/s UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu 23 000 m2 lielajai ražotnei pabeigta metāla karkasa un jumta izbūve, ražošana sāksies 2015. gadā

Tā ir tikai rūpnīcas pirmā kārta, kurā a/s UVZ Baltija ir investējusi 15 milj. eiro no kopumā iecerētajiem 75 milj. eiro. Ražotnes projekts ir bijis izaicinājums arī celtniekiem, jo SIA Lemminkainen Latvija pārstāvis atklāja, ka pirmoreiz pielietojis jaunu vibropāļu tehnoloģiju, kuras gaitā pāļus iedzen zemē ar vibrācijas palīdzību. Pavisam objektā šādi ievietots vairāk nekā 4000 pāļu.

A/s UVZ Baltija padomes priekšsēdētājs Konstantīns Djomins atzina, ka ražotne vēl tikai top, bet uzņēmums jau noslēdzis vienošanos par tās noslogošanu nākamajos piecos gados. Rūpnīcā plānota aptuveni 300 darba vietu. DB jau rakstīja, ka UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares lielākais investīciju projekts. Jelgavas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš atzina, ka UVZ Baltija ražotnes projekts ir otrs lielākais investīciju projekts Jelgavā aiz Fortum koģenerācijas stacijas projekta, bet, īstenojot visus iecerētos investīciju plānus, iespējams, pat lielākais. «Pilsētas attīstības plānos esam definējuši Jelgavu kā rūpniecības pilsētu, tāpēc priecājos, ka būs ne tikai darba vietas, bet arī motivācija jauniešiem mācīties metālapstrādes un mašīnbūves profesijas, jo īpaši inženierzinātnes,» skaidro A. Rāviņš. Viņš norāda, ka mašīnbūve Jelgavā jau bijusi vēsturiski, piemēram, RAF. Tā kā pilsētā ir arī Lauksaimniecības universitāte, tad loģiski, ka ir arī kokapstrādes un pārtikas pārstrādes uzņēmumi. «Pašlaik tapšanas stadijā ir koka konstrukciju ražotne, kā arī vēl viena ražotne – līmēto koka siju rūpnīca,» tā uz jautājumu, cik Jelgavā pašlaik tapšanas stadijā ir citu nozaru ražotņu, atbild A. Rāviņš. Viņš steidz piebilst, ka sagatavošanas stadijā ir vēl vairāki projekti. «Plāni paplašināties ir SIA Latvijas piens, kā arī citu nozaru ražotājiem,» – tā A. Rāviņš.

Lai arī no pērn jaunreģistrētajiem uzņēmumiem lielākā daļa ir bijuši mazkapitāla SIA, starp jaunajiem komersantiem rodami arī tādi, kuru pamatkapitāls mērāms vairākos miljonos latu. 2011. gadā lielākie reģistrētie uzņēmumi pēc pamatkapitāla ir SIA FG Management un a/s UVZ Baltija.

Pērn reģistrētā SIA FG Management pārvalda viesnīcu Kaļķu ielā 28 - FG Royal Hotel, kuras ēkā agrāk atradās plaši atpazīstamā viesnīca Hotel de Rome. SIA FG Management pamatkapitāls ir 6,254 miljoni Ls un tās īpašnieks ir Kiprā reģistrēts uzņēmums Forsback Investments Limited. Jau ziņots, ka jaunie īpašnieki viesnīcā sola vērienīgu, miljonu latu vērtu rekonstrukciju.

Uzņēmuma valde darbojas vienas amatpersonas– valdes priekšsēdētājas Kipras pilsones Marijas Milonas (Maria Mylona) sastāvā. FG Management mātes uzņēmums pārvalda arī 100% daļu SIA FG Hotels Management, kas reģistrēts 2011. gada 19. augustā, liecina Lursoft dati. SIA FG Hotels Management pamatkapitāls gan ir krietni mazāks – 2000 Ls.

Zemgalē līdztekus īstenotajiem infrastruktūras projektiem izceļas kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jelgavā būvniecības aktivitāte ir bijusi līdzīga kā pagājušajā gadā: pēc pilsētas būvvaldes sniegtās informācijas, 2013.gadā tā izsniegusi 159 būvatļaujas, šogad – 179. Būvniecības nozīmīgāko daļu, tāpat kā iepriekšējos gadus, veido valsts un pašvaldības finansētie objekti. Šobrīd ir vērojama tendence, ka privātpersonas no banku saistītajiem nekustamā īpašuma uzņēmumiem samērā daudz iegādājušās jaunbūves, taču vēl neturpina to būvniecību.

Starp privātajā sektorā veiktajām investīcijām var pieminēt jaunu tirdzniecības centru – RAF Centrs. Tā attīstītājs ir viens no investīciju fonda EfTEN Capital uzņēmumiem Eften Jelgava. Šis projekts ir vienīgais šā fonda attīstības projekts šogad Latvijā, citi tā ieguldījumi ir saistīti ar gatavu objektu iegādi. Investīcijas projektā pārsniegušas 5 milj. eiro. T/c platība ir gandrīz 5000 m2, tā enkurnomnieks ir lielveikals Rimi.

Dzelzceļa vagonu rūpnīcu no nulles būvēs bijušajā cukurfabrikas teritorijā; pilsēta nodrošinās infrastruktūru .

Pie tā, lai pērnā gada nogalē tiktu parakstīts nodomu līgums par bijušās cukurfabrikas teritorijas apgūšanu, visas iesaistītas puses nopietni strādāja, DB saka Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš. 2012.gada 28.decembrī Jelgavas pilsētas domē trīspusēju nodomu līgumu par lielgabarīta kravas vagonu ražošanas uzņēmuma būvniecību Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā parakstīja A. Rāviņš, a/s UVZ Baltija valdes priekšsēdētājs Andrejs Sačiks un a/s Jelgavas cukurfabrika valdes locekle Inga Rēboka.

DB jau rakstīja, ka UVZ rūpnīcas izveidē plāno ieguldīt nedaudz vairāk par 20 miljoniem eiro, kas ietvertu iekārtu, ēku un infrastruktūras iegādi. Gadā tajā plānots saražot ap 2500 dažāda veida vagonu, pieņemot arī nelielus 5–10 vagonu pasūtījumus. Kaut arī pasaules mērogā izgatavoto vagonu skaits ir neliels, Latvijas mērogiem tas ir visai ievērojams, jo, piemēram, LDz Cargo šogad plāno iegādāties tikai 300 jaunus vagonus.

Pašlaik akciju sabiedrības UVZ Baltija topošajā dzelzceļa vagonu ražotnē Pārlielupē, Jelgavā izbetonēta aptuveni ceturtā daļa pamatu, šodien vēsta laikraksts Zemgales Ziņas.

Uzņēmuma teritorijā, ko pavasarī iegādājās no akciju sabiedrības Jelgavas Cukurfabrika, tā sauktajā nulles ciklā novesta melnzeme, uzbērtas smiltis un šķembas, iekārtoti piebraucamie ceļi, kā arī pēc īpašas tehnoloģijas astoņu metru dziļumā tiek dzīti pāļi tā, lai radītu iespējami mazāku troksni. Šodien vai rīt tiks sākta noliktavas pamatu izbūve, bet darbu noslēgumā taps biroja ēka.

UVZ Baltija vagonu rūpnīcas celtniecība noris saskaņā ar grafiku, Zemgales Ziņām teikusi uzņēmuma pārstāve Tatjana Mitina. Patlaban objektā turpinās tā dēvētie nulles cikla būvdarbi – visa nepieciešamā sagatavošana komunikāciju ierīkošanai, pamatu ielikšana ražošanas korpusam, noliktavai, administratīvajai ēkai, kā arī sagatavošanās darbi dzelzceļa sliežu ceļu ierīkošanai.

«Reklāmai nav atmiņas. Ar katru jaunu prezentāciju, kas parādās tirgū, tavi iepriekšējie nopelni neko nenozīmē,» tā intervijā DB pauž reklāmists Jevgeņijs Toņevs.

Iemeslus, kāpēc atkal atgriežas Latvijas politikā, atklāj divkārtējais ekspremjers, līdzšinējais Eiropas Parlamenta deputāts Ivars Godmanis.

Latvijā politiķiem trūkst mugurkaula un kompetences; energoneatkarības jomā būtu jāsāk kaut ko darīt, ne tikai tukši muldēt . Tā Dienas Biznesa klubā, kas apvieno ietekmīgākos Latvijas uzņēmējus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

UVZ Baltija ražotnes projekts ir izaicinājums celtniekiem. Raksta galerijā - spāru svētki topošajai UVZ Baltija vagonbūves rūpnīcai.

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā (UR) ierakstītas 89 komercķīlas, bet 162 tika dzēstas, liecina UR dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 181 miljards latu, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 119 miljardi lati. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 62 miljardi lati.

Lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi SIA Eco Baltia grupa, kā parādnieku norādot SIA Eko Kurzeme. Komercķīlas maksimālā prasījumu summa ir 38,56 miljoni eiro, un to ņēmusi Nordea Bank Finland.

Otru lielāko komercķīlu pagājušajā nedēļā devusi UVZ International S.a.r.l., kā parādnieku norādot metālrūpniecības un mašīnbūves AS UVZ Baltija. Komercķīlas kopējā maksimālā prasījumu summa ir 20 miljoni eiro, un tās ņēmējs – Baltikums Bank.

Jelgavā nosvinēti spāru svētki topošajai UVZ Baltija vagonbūves rūpnīcai. Durvis Rīgā ver Subway.

Rubrikā Kā top? izsekojam, kā tiek radīta Lāču rupjmaize, bet uz iknedēļas Piektdienas intervijas jautājumiem šoreiz atbildes mums sagatavojis gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers direktors Andrejs Ždans.

Auto apskatā Aldis Zelmenis analizē Peugeot 308 SW. Kāpēc tas būtu jāpērk? Gaitas īpašības un vadāmība? Varētu vēlēties? Verdikts?

Šīs un citas šodien aktuālākās un svarīgākās ziņas skatiet galerijā augstāk!

#1/13

Pasaulē.

Fotonedēļa: 21. jūnijs - 27. jūnijs

Db.lv turpina aizsākto tradīciju, piedāvājot rubriku Fotonedēļa - fotostāstu par aizvadītajā nedēļā notikušo pasaulē. Lasīt tālāk...

Foto: REUTERS/SCANPIX

#2/13

Latvijā.

Bankas kāpinājušas peļņu

Šā gada piecos mēnešos banku sektors strādājis ar peļņu 151,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,3% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, kad peļņa sasniedza 128,4 miljonus eiro.Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#3/13

Latvijā.

Centrāltirgū par baravikām prasa 20 eiro

Patlaban Rīgas Centrāltirgū iespējams iegādāties gailenes, apšubekas un baravikas, informē Centrāltirgus Mārketinga un komunikāciju daļas pārstāvis Ivars Jakovels.Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#4/13

Latvijā.

Jelgavā svin spāru svētkus topošajai UVZ Baltija vagonbūves rūpnīcai

Šodien Jelgavā, Aviācijas ielā 2, svinīgā ceremonijā notika AS UVZ Baltija vagonbūves rūpnīcas spāru svētki. Lasīt tālāk...

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

#5/13

Latvijā.

Ask.fm dibinātājs: «Man ir jauks dzīvoklis. Īres maksa ir apmēram 2500 ASV dolāri mēnesī»

Satieciet brāļus, kas stāv aiz tīmekļa vispretrunīgākā sociālā tīkla, tā savu interviju ar Latvijā radītās interneta vietnes Ask.fm dibinātājiem piesaka medijs Time. Šī ir pirmā plašā intervija ar Ask.fm dibinātājiem kopš tīkls guvis plašu popularitāti pasaulē. Lasīt tālāk...

Foto: Elīna Kursīte, Dienas Mediji

#6/13

Latvijā.

Biznesa uzsākšana: Vecā ferma pārtop darbnīcā

Ja neņem vērā jaunos darbagaldus, izmaiņas kopš iepriekšējās viesošanās reizes Glūdas pagastā ir nelielas, tomēr ļoti būtiskas, vēsta laikraksts Diena, kas seko līdzi jaunā uzņēmēja gaitām. Lasīt tālāk...

Foto: Kristaps Kalns, Dienas Mediji

#7/13

Latvijā.

Durvis Rīgā ver Subway

Ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Subway šodien atklāj savu pirmo ēdināšanas iestādi Rīgas centrā. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#8/13

Latvijā.

Zīle: Nepieciešams diskutēt par atsevišķu nodokļu paaugstināšanu

Nepieciešams diskutēt ar sabiedrību par atsevišķu nodokļu paaugstināšanu, intervijā telekanālam LNT teica Eiropas parlamenta deputāts, iespējamais Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) premjera amata kandidāts Roberts Zīle. Lasīt tālāk...

Foto: LETA

#9/13

Latvijā.

Kā top?: Lāču īstā rupjmaize

Šonedēļ rubrikā Kā top? portāls Db.lv piedāvā aplūkot, kā top īstā rupjmaize Lāču maizes ceptuvē. Lasīt tālāk...

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

#10/13

Pasaulē.

Peugeot 308 SW: Atšķirīgs no sava radinieka

Jaunais Peugeot kompaktklases universālis 308 SW ir pilnīgi citāds nekā 308. sērijas piecdurvju hečbeks. Lasīt tālāk...

Foto: netcarshow.com

#11/13

Latvijā.

Piektdienas intervija ar gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers direktoru Andreju Ždanu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem. Uz jautājumiem šonedēļ atbild gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Forevers direktors Andrejs Ždans. Lasīt tālāk...

Foto: no personīgā arhīva

#12/13

Latvijā.

Sākam biznesu: Veido savu tauriņu impēriju

Pirms trim gadiem, kad Gerdas Liepiņas meitai Penelopei bija vien daži mēneši, jaunā māmiņa nolēma, ka paralēli meitiņas audzināšanai vēlas sevi nodarbināt. Palēnām tapa tolaik «svaigi» aksesuāri – tauriņi. Lasīt tālāk...

Foto: Edmunds Brencis, Dienas Bizness

#13/13

Šodien aktuālais laikrakstā Dienas Bizness

Citadeles jaunais īpašnieks var noraut IKP rokasbremzi

Uzņēmēji uztraucas par Citadeles bankas jauno īpašnieku kredītpolitiku, kā arī pārdošanas procesa iespējamo ietekmi uz iekšzemes kopproduktu

Nomas maksai gadā vajadzēs 6 miljonus eiro

Valsts kontrole par VID jauno ēku atgādina iepriekš atzīto, ka netiks panākts iespējami mazākais finanšu resursu izlietojums.

Āzijas tīģeris murrā Austrumeiropas virzienā

Pekina veido savu «pasaules banku» un jauno Zīda ceļu; austrumeiropieši var piedalīties.

Krīze reklāmas padarījusi gudrākas

Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālās vērtības. Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā.

Dienas Biznesa vāks 27. jūnijā

Skatīties pārējos attēlus

Reģionos ir ļoti izteikta uzņēmējdarbība, kas izmanto un pārstrādā zemes radītos vai iegūtos produktus, par kādu īpašas jomas investoru, tostarp ārvalstu ieguldītāju piesaisti, nav viegli runāt; konkurētspējīgākas ir tās teritorijas, kurās var piedāvāt speciālās ekonomiskās zonas labumus un industriālo parku iespējas.

To, ka Latvijas reģioni varēja būt bagātāki ar daudziem apstrādes rūpniecības objektiem, atzīst vairāki aptaujātie. Nenoliedzami, ka savulaik anonsēto, bet vēlāk izčākstējušo projektu vidū ir arī tā dēvētie kosmiskie – tādi, par kuru realitāti un vēl jo vairāk dzīvotspēju ir bijušas šaubas. Tomēr pie tādiem nepieder franču celtniecības materiālu ražotāja Saint-Gobain investīciju projekta (140 milj. eiro) realizācija Latvijā, kas varēja radīt vismaz 400 jaunas darbavietas, bet ko liedza apkaimes iedzīvotāju pretestība. Šī paša iemesla dēļ vismaz vairāku cūku audzēšanas novietņu izveide Latvijā izbeidzās to ieceru stadijā. Ir bijuši tādi sākotnēji pat ļoti cerīgi projekti, kuriem jau bija zaļā gaisma un pat bija ēka (metāla karkasa un jumta izbūve), tomēr to tālāko īstenošanu liedza lielā politika. Par spilgtāko piemēru tiek minēta AS UVZ Baltija dzelzceļa kravas vagonu ražotne ar plānoto investīciju apmēru 75 milj. eiro Jelgavā bijušās cukurfabrikas teritorijā. Rūpnīcā bija plānotas aptuveni 300 darbavietas, un ražošanai bija jāsākas 2015. gadā. Ir bijuši projekti par celulozes un papīra ražotnēm, par plātņu rūpnīcām. Savulaik AS HRC Libau plānoja investēt teju 200 milj. eiro Liepājā, lai izveidotu koksa rūpnīcu, bet tās izveidi uz vairākiem gadiem aizkavēja vairākas tiesvedības, kā dēļ kompleksa būvniecība nesākās un projekts izčibēja.

Pagājušajā nedēļā kopumā reģistrēti 163 jauni komersanti un biedrības, bet lielākais aizvadītajā nedēļā reģistrētais komersants ir SIA Property Experts, kuras pamatkapitāls ir 21 tūkstotis Ls, liecina Uzņēmumu reģistra statistika.

SIA Property Experts reģistrēta Slokas ielā 37, Rīgā, un tās valdē darbojas valdes loceklis Lielbritānijas pilsonis Rūperts Čārlzs Edvards Viljams (Rupert Charles Edward Williams), savukārt valdes priekšsēdētāja amatu ieņem Latvijas pilsonis Jurijhs Šalašovs.

Plašākas ziņas par jaundibinātā uzņēmuma darbības veidiem pašlaik nav pieejamas.

Otrs pagājušajā nedēļā lielākais dibinātais uzņēmums ir SIA Motorcycle dynamics 2077, kura pamatkapitāls ir 10 tūkst. Ls. Kā liecina informācija Lursoft, uzņēmuma valdē darbojas viens valdes loceklis Māris Krakops. Uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls veido vairāk nekā 50 tūkst. Ls.

Jelgavā rosīgu atmosfēru rada ielu seguma rekonstrukcija, kas turpināsies arī pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām. Pārmaiņas pilsētas ainavā ienesis pērn atklātais gājēju tilts, kas nosaukts vēsturiskajā Jelgavas vārdā - par Mītavas tiltu. Moderno tiltu, kura būvniecībā ieguldīti aptuveni 800 000 latu, par Jelgavas izaugsmes simbolu dēvē pilsētas vadības pārstāvji, bet kritizē viņu oponenti, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.

Jelgava lepojas, ka iemaksā līdzekļus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nevis - kā daudzas citas pašvaldības - naudu no šī fonda saņem, un arī ar to, ka bezdarbs pilsētā ir zemāks nekā vidēji Latvijā, norāda laikraksts.

Darbvietas jelgavniekiem nenoliedzami nodrošina Rīgas tuvums, tomēr rūpniecības un uzņēmēju pilsētas raksturu Jelgavai esot izdevies saglabāt, turklāt pilsētā ienākot arī jaunas ražotnes. No ekonomiskās stabilitātes viedokļa raugoties, pozitīvi vērtējams esot fakts, ka Jelgavā darbojas daudzi vidēja mēroga uzņēmumi, nevis viens rūpniecības gigants, kura grūtības varētu pakļaut riskam ievērojama pilsētnieku skaita labklājību.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu reģistrējis vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Baltic Trade Network, kā parādnieku norādot SIA Baltic Logistic Solutions, liecina Lursoft dati.

Kompānija devusi komercķīlu, kuras kopējā maksimālā prasījuma summa ir 25,9 miljoni eiro. Komercķīlu ņēmusi AS DNB banka.

Otru lielāko komercķīlu devusi metāla konstrukciju ražošanas kompānija AS UVZ Baltija. Tās kopējā vērtība ir 20 miljoni eiro, un ķīlu ņēmusi AS Baltikums Bank.

Savukārt trešā lielākā komercķīla reģistrēta AS Grobiņa – 6 miljonu eiro apmērā. Ķīlu ņēmusi AS Citadele banka.

Aizvadītajā nedēļā komercķīlu 5,4 miljonu eiro apmērā devusi nekustamā īpašuma kompānija SIA B39, kā parādnieku norādot citu nekustamā īpašuma uzņēmumu - SIA Dagas. Komercķīlas ņēmējs bijusi AS SEB banka.

No konkurences pie partnerības – šāds uzdevums šobrīd ir Krievijas dzelzceļam (RŽD), konferencē TransRussia 2014 norādīja RŽD pirmais virceprezidents Vadims Morozovs. Tikai tādējādi turpmāk būšot iespējams efektivizēt kravu plūsmas, jo transporta nozarē spēlētājs viens pats rezultātus sasniegt nevarot. RŽD galvenais mērķis šobrīd esot kompleksa pakalpojuma sniegšana.

Maskavā notiekošajā starptautiskajā transporta un loģistikas izstādē un konferencē piedalās vairāk nekā 500 kompānijas no divdesmit deviņām valstīm, tostarp vairāk nekā 40 kompānijas, ostas, iestādes no Latvijas. Savukārt deviņām valstīm, tostarp Latvijai iekārtoti savi stendi. Organizatori aplēsuši, ka četru dienu laikā nu jau 19. izstādi apmeklēs 24 tūkstoši nozares profesionāļu.

Latvijas Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš bija vienīgā amatpersona no Eiropas Savienības valstīm, kas konferencē lasīja referātu. Viņš uzsvēra Latvijas kā uzticama loģistikas partnera lomu, uz ko norāda arī Krievijas biznesa investīcijas ostās, piemēram, Uralhim un Rīgas Tirdzniecības ostas kopuzņēmums Riga Fertilizer Terminal, kā arī UralVagonZavod meitas uzņēmuma UVZ Baltija investīcijas dzelzceļa vagonu ražotnē Jelgavā.