Jelgavā rosīgu atmosfēru rada ielu seguma rekonstrukcija, kas turpināsies arī pēc 1. jūnija pašvaldību vēlēšanām. Pārmaiņas pilsētas ainavā ienesis pērn atklātais gājēju tilts, kas nosaukts vēsturiskajā Jelgavas vārdā - par Mītavas tiltu. Moderno tiltu, kura būvniecībā ieguldīti aptuveni 800 000 latu, par Jelgavas izaugsmes simbolu dēvē pilsētas vadības pārstāvji, bet kritizē viņu oponenti, turpinot Latvijas pilsētu apskatu, raksta laikraksts Diena.
Jelgava lepojas, ka iemaksā līdzekļus Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, nevis - kā daudzas citas pašvaldības - naudu no šī fonda saņem, un arī ar to, ka bezdarbs pilsētā ir zemāks nekā vidēji Latvijā, norāda laikraksts.
Darbvietas jelgavniekiem nenoliedzami nodrošina Rīgas tuvums, tomēr rūpniecības un uzņēmēju pilsētas raksturu Jelgavai esot izdevies saglabāt, turklāt pilsētā ienākot arī jaunas ražotnes. No ekonomiskās stabilitātes viedokļa raugoties, pozitīvi vērtējams esot fakts, ka Jelgavā darbojas daudzi vidēja mēroga uzņēmumi, nevis viens rūpniecības gigants, kura grūtības varētu pakļaut riskam ievērojama pilsētnieku skaita labklājību.
Piecdesmit gadu vecuma slieksni pārsniegušais Jelgavas mērs Andris Rāviņš šajā amatā strādā jau kopš 2001. gada un iepriekš bijis Jelgavas rajona padomes priekšsēdētājs. Daudzi viņu raksturojot kā pragmatisku saimnieciskās dzīves vadītāju, jo Jelgavas aptuveni 45 miljonus lielais budžets tiekot tērēts visumā saprātīgi. Kā raksta Diena, Jelgavas mērs atzinis, ka «negrib aiziet un pamest nepabeigtus darbus», tāpēc ir gatavs pēc vēlēšanām cīnīties par mēra amatu.
Domes priekšsēdētājam gan vairākkārt esot pārmests, ka investoru ienākšana tiek sekmēta vairāk teorētiski nekā praktiski, piemēram, aizdomīgi ieilgusi jau pērnvasar publiski apspriestā a/s UVZ Baltija iecere veidot kravas vagonu ražotni Jelgavā.
Kā jau daudzviet Latvijā, arī Jelgavā ēnu pār domes vadības popularitāti metot pārmetumi par domei simpatizējošu uzņēmumu uzvaru dažādos pašvaldības iepirkumos. A. Rāviņš gan šos pārmetumus noraida, raksta Diena.