Peru un Latviju šķir milzu attālums, bet vieno vēlme tirgoties, ceļot un izzināt, apliecināja Peru komercmisijas vizīte Latvijā šonedēļ un tikšanās ar Latvijas uzņēmējiem Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK).

«Šī misija Baltijas valstīs ir ar izteikti komerciālu nolūku. Vizītes ideja ir sniegt un dot maksimāli daudz informācijas par biznesa iespējām Peru un, protams, uzzināt par biznesa iespējām Baltijā un konkrēti Latvijā,» Dienas Biznesam uzsvēra Peru vēstnieka Helsinkos padomnieks Pablo Salamanka.

Latvijas un Peru salīdzinājums būtu aptuveni šāds. Gan pēc teritorijas, gan iedzīvotāju skaita Peru ir lielāka valsts nekā visas Baltijas valstis, kopā ņemot. Tajā pašā laikā eksporta importa bilance, lai arī neliela, ir par labu Latvijai. Mēs vairāk vedam uz Peru, nekā preces ieved no eksotiskās Dienvidamerikas valsts.

Latviju Peru pārstāvjiem reprezentēja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vecākais investīciju projektu vadītājs Rolando Huapaija-Delgado. Viņš pats ironizēja, ka ar šādu uzvārdu varētu mierīgi stāstīt arī par Peru. Viņa tēvs ir no Peru, pats bieži viesojas tālajā valstī un lieliski saprot abu valstu kopējās iespējas. Oficiālais stāsts par Latviju bija tāds pats kā daudzām valstu delegācijām ārpus Eiropas Savienības – esam izdevīgā ģeogrāfiskā situācijā, ir tirdzniecības iespējas ar Krieviju un Āzijas valstīm, kā arī iespējas izveidot noliktavu ar mazākām izmaksām nekā Hamburgā. Patiesais Latvijas šarma stāsts sākās brīdī, kad tas tika stāstīts spāniski ar Peru atbilstošām intonācijām.

Nedēļas nogalē Peru nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijas norakušas aptuveni četrus tūkstošus gadus vecu piramīdu, 280 kilometru attālumā no galvaspilsētas Limas esošajā Elparaiso arheoloģiskajā kompleksā, atklājušas valsts varasiestādes.

Peru amatpersonas uzsākušas izmeklēšanu pret divām nekustamo īpašumu attīstīšanas kompānijām Alisol un Provelanz. Noraktā piramīda bijusi sešus metrus augsta un Peru arheologi norāda, ka tādējādi valsts vēsturei nodarīts neatgriezeniskus zaudējums.

Nekustamo īpašumu attīstītāji izmantojuši buldozerus, lai noraktu piramīdas, bet pēc tam atliekas aizdedzinājuši. Kopumā kompleksā atradās 12 piramīdas un attīstītāji mēģinājuši norakt arī pārējās. Tomēr to neļāvuši darīt aculiecinieki, kas arī izsaukuši policiju.

Peru Tūrisma ministrija BBC pastāstīja, ka Elparaiso piramīdu komplekss bijis reliģisks un administratīvs komplekss vēl ilgi pirms reģionā izveidojās un nostiprinājās Inku kultūra. «Cilvēki, kas to paveica, ir nodarījuši neatgriezeniskus zaudējumus Peru vēstures lappusei. Mēs nekad vairs neuzzināsim veidus, kādā piramīda tika uzbūvēta, kādi materiāli tika izmantoti un kādu lomu celtne spēlēja sabiedrībā,» aģentūrai AP norādīja Elparaiso arheoloģisko izrakumu vadītājs Marko Džuilens (Marco Guilen).

Pārtikas ražošanas iekārtu ražotājai SIA Peruza īpaši perspektīvs eksporta tirgus varētu būt Peru, šodien Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotajā diskusijā Eksporta rīts sacīja Peruza valdes loceklis Roberts Dlohi.

Peruza īpaši specializējas zivju apstrādes, īpaši mazo zivju apstrādes līniju ražošanā. Pieprasījums pēc iekārtām lielā mērā ir atkarīgs no attiecīgā reģiona zivju apstrādes jaudām un nozvejas kvotām, sacīja R. Dlohi.

Viņš piebilda, ka Baltijas jūrā brētliņu nozvejas kvota ir 250 tūkst. tonnu gadā, un no tām lielu daļu izmanto Dānija, kas brētliņas pārstrādā zivju miltos. Savukārt Peru ir anšovu nozvejas kvota seši līdz septiņi miljoni tonnu gadā, un pat tad, ja daļa no tām tiek pārstrādāta zivju miltos, liela daļa paliek arī zivju produkcijas ražotājiem.

«Mūsu izstrādātās mazo zivju ķidāšanas līnijas jauda ir līdz 1000 zivīm minūtē, un, ja Latvijā nepieciešamas aptuveni trīs šādas līnijas, Igaunijā - divas, Polijā - desmit, tad Peru ir nepieciešamība pēc aptuveni 100 šādas jaudas līnijām. Tā ir valsts, kur varam kārtīgi izvērsties,» skaidroja R. Dlohi.

Dažādu Peru izcelsmes preču importam no šā gada 1.marta ir pieejamas vairākas jaunas ievedmuitas tarifu kvotas, kas ļauj Latvijas uzņēmējiem no trešajām valstīm ievest preces ar pazeminātām vai nulles tarifa likmēm, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Pieejamas šādas 18 tarifu kvotas Peru izcelsmes precēm: piena produktiem, gaļai, ķiplokiem, kukurūzai, sēnēm, rīsiem, alkoholiskiem dzērieniem, cukuram un cukuru sīrupiem, konditorejas un citiem minētajā regulā noteiktiem pārtikas izstrādājumiem ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%. Pieprasot minētās kvotas, ir nepieciešams iesniegt preču Peru izcelsmi apliecinošu dokumentu.

Tāpat, sākot ar martu, pieejamas 24 tarifu kvotas arī tādām Peru izcelsmes precēm kā plastmasas izstrādājumiem, auklām un tīkliem, trikotāžas, atsevišķiem dzelzs un tērauda izstrādājumiem, zivīm (makrelēm, anšoviem, stavridām, kalmāriem), saldētām vai sagatavotām, ar piemērojamo muitas nodokļa likmi 0%.

Kamēr Peru nekustamo īpašumu attīstītāji norakuši četrus tūkstošus gadu vecu piramīdu, Latvijā, kur ar tik seniem arheoloģiskiem atradumiem nevar lepoties, būvnieki pret atrastajām senlietām un citām arheoloģiskām vērtībām izturas uzmanīgi, lai arī tie dažkārt kavējot veicamo darbu noteiktos termiņus, aptaujājot vietējos būvniecības nozares uzņēmumus, noskaidroja Db.lv.

Latvijas būvnieku atrasto senlietu un arheoloģisko vērtību vidū ir gan 13. gadsimta Rīgas pils mūra fragments, Latgales muižnieku apbedījumi, galvaskausi un skeleti, sena, no māla veidota ūdensnovades sistēma, vēsturiska liecība – pagājušā gadsimta pudele ar vēstījumu un citi.

«Būtiskas arheoloģiskās vērtības iespējams atrasts vietās, kurās līdz šim nav veikti šādi pētījumi vai kurās nav notikuši iepriekšēji būvdarbi. Tas, vai un cik bieži tiek atrasti arheoloģiski priekšmeti, ir atkarīgs arī no tā, cik vēsturiski būtiski notikumi risinājušies konkrētajā teritorijā,» Db.lv stāstīja Skonto būve projektu vadītājs Egīls Klēbergs.

Paslēpies Lāčplēša ielas pagalmā, ražošanas uzņēmums Pingons ražo ievērojamus zeķu apjomus. Latvijā ražotās zeķes ar preču zīmi Pingons tiek tirgotas Krievijā, bet ar citiem zīmoliem nonāk ne vien Eiropas valstu, bet arī Peru tirgū.

Šonedēļ rādīsim Jums, kā top zeķes! Vairāk par to ražošanu uzziniet galerijā augstāk!

Pingons ir privātā marķējuma (privat label) zeķu ražotājs, un šeit tiek ražotas zeķes preču zīmei Pingons, kā arī zeķes citiem zīmoliem Latvijā un Eiropā, stāstīja uzņēmuma mārketinga direktore Sandra Beketova. Ar preču zīmi Pingons tiek pārdoti aptuveni 35% no kopējā ražotnē noadīto zeķu skaita. Savukārt pārējās zeķes tiek tirgotas klientiem dažādās Eiropas valstīs un citviet pasaulē. «Klienti ir dažendažādākie, un eksportēts tiek uz dažādām Eiropas valstīm, tāpat Pingons ražotnei ir savs sadarbības partneris Latvijā,» stāstīja S. Beketova. Viņa arī stāstīja, ka tālākā valsts, kur nonāk Pingons ražotās zeķes, ir Peru Dienvidamerikā. Pērn eksportēts tika arī uz Japānu. «Priecājamies, ka attīstamies ne tikai paši, bet arī redzam savu sadarbības partneru attīstību – arī viņi paplašina savus eksporta tirgus,» norādīja S. Beketova.

Protesti pret Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro var pāraugt «asinspirtī» un izraisīt lielu bēgļu krīzi, brīdinājis Peru prezidents Pablo Kučinskis.

Viņš vizītes laikā Spānijā pavēstīja, ka mēnešiem ilgā politiskā un ekonomiskā krīze var likt cilvēkiem masveidā pamest valsti.

Viņš piebilda, ka venecuēlieši arī varētu ar laivām doties uz Nīderlandei piederošo Kirasao salu.

Peru prezidents, kurš asi kritizē Venecuēlas režīmu, aicināja izveidot starptautisku komisiju krīzes atrisināšanai.

Kopš aprīļa sākuma protestos Venecuēlā gājuši bojā jau 66 cilvēki.

Opozīcija un mediji vardarbībā apsūdz drošības spēkus, kas uzbrūk protestētājiem un žurnālistiem, pieļaujot arī demonstrantu aplaupīšanu.

Latīņamerikas valstu grupa otrdien parakstīja rezolūciju, kas aicina Venecuēlas prezidentu Nikolasu Maduro pieņemt humāno palīdzību, lai «atvieglotu» šīs valsts migrācijas krīzi.

Venecuēlu ir atstājuši vairāk nekā miljons tās pilsoņu, bēgot no ekonomikas sabrukuma, kura dēļ valstī trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu.

Ekvadoras galvaspilsētā Kito pirmdien un otrdien notika 13 Latīņamerikas valstu sanāksme, lai apspriestu venecuēliešu migrācijas krīzi, koordinētu reģionālu atbildi uz to un aicinājumu pēc ārēja finansējuma.

Sanāksmes noslēgumā parakstītā rezolūcija aicina «izveidot humānās palīdzības mehānismu, kas ļaus atvieglot kritisko situāciju».

Grupa arī aicināja Venecuēlu «pieņemt reģiona valdību un starptautisko organizāciju sadarbību», kuras mērķis ir rūpes par reģiona valstu iedzīvotājiem.

Ceļojot par valsts naudu, kritērijiem, kas attaisno konkrētā brauciena nepieciešamību, ir jābūt stingrākiem un precīzākiem, bet brauciena rezultātiem - pārbaudāmākiem

DB jauno gadu uzsācis ar vadošo valsts resoru komandējumu izdevumu apkopojumu 2014. gadā. Pretēji gaidītajam lielākie «ceļotāji» strādā nevis Ārlietu ministrijā, Valsts prezidenta kancelejā vai premjera birojā, bet gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kuras ierēdņi dažādiem braucieniem pērn tērējuši gandrīz divtik nekā Ārlietu ministrija. Jāsaka, ka pērn viss valsts resors kopumā braucieniem tērējis divreiz vairāk naudas nekā 2013. gadā - 8,4 miljonus eiro.

Nav noliedzams, ka valsts amatpersonām un augstākajiem ierēdņiem mūsdienās bez ārzemju komandējumiem nav iespējams iztikt. Taču, ja tie notiek par nodokļu maksātāju naudu, sabiedrībai ir tiesības pieprasīt, lai tie būtu ļoti labi koordinēti, t.i., ārzemju braucienos tiešām dotos tie, kam ir attiecīgā kompetence, un bez visādām «piekabēm», kuru funkcija konkrētajā braucienā nav saprotama. Mums ir vairāki ministri, kas pērn ir ceļojuši kopā ar saviem biroja vadītājiem/ vadītājām un uz mediju jautājumiem nav spējuši vai nav gribējuši izsmeļoši atbildēt, kāpēc viņiem ir bijusi nepieciešama konkrēto personu klātbūtne. Runājot, piemēram, par Aizsardzības ministra Raimonda Vējoņa braucienu uz Centrālāfriku, katras personas dalība šajā «ekspedīcijā» nodokļu maksātājiem izmaksāja diezgan apaļus 6000 eiro. Savukārt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards nesen devās uz ANO vides pārmaiņu konferenci eksotiskajā Peru veselu desmit ministrijas ierēdņu pavadībā.

ASV un Klusā okeāna valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ir mēģinājums samazināt Ķīnas ietekmi; ES jāpieņem stratēģiski lēmumi

ASV un Klusā okeāna valstu noslēgtais brīvās tirdzniecības līgums ir vērtējams kā ASV Baraka Obamas ārpolitikas panākums. Šis līgums gan vēl ir jāratificē tā dalībvalstīm, taču vienota tirdzniecības telpa ar ekonomisko jaudu 77,3 triljoni ASV dolāru, kurā sadarbosies ASV, Japāna, Kanāda, Austrālija, Meksika, Malaizija, Singapūra, Čīle, Peru, Jaunzēlande, Vjetnama un Bruneja, nenoliedzami ir vērienīgs projekts. Jautājums, protams, kā šī sadarbība izpaudīsies praksē, jo nevar noliegt, ka šajā līgumā ir apvienotas ļoti dažādas valstis ar ļoti atšķirīgu sociāli ekonomisko vidi. Malaizija, piemēram, tiek dēvēta par cilvēku tirdzniecības centru, Vjetnama apņēmusies atļaut brīvo arodbiedrību darbību, taču tas var nopietni satricināt tās komunistiskās partijas varu, savukārt Bruneja ir pilnībā autokrātiska valsts, kur visa vara pieder sultānam. Tāpēc vēl ir pāragri spriest, kā izveidotā šo valstu partnerība funkcionēs, taču tas vismaz ir solis uz priekšu ASV brīvo tirdzniecības līgumu jomā, jo īpaši tāpēc, ka sarunas ar Eiropas Savienību par līdzīgu līgumu rit smagi un pagaidām nekas neliecina par to, ka B. Obamas valdīšanas laikā šāds līgums ar ES tiks parakstīts.

Otrdien pēc avārijas nosēšanās Peru vidienes pilsētā Hauhā aizdegusies lidmašīna, kurā atradies 141 cilvēks, vēsta vietējie mediji.

Negadījumā neviens cilvēks nav gājis bojā, tā kā pasažieri paspējuši laicīgi pamest lidmašīnu Boeing 737, vēsta laikraksts El Comercio, kas tīmeklī publicējis dramatiskā incidenta videoierakstu.

Negadījumā vairāki cilvēki guvuši vieglus savainojumus.

Video redzams, kā cilvēki skrien prom no lidsabiedrības Peruvian Airlines lidmašīnas, kas, kā šķiet, noskrējusi no skrejceļa un kurai salūzis spārns. No zemes aiz lidmašīnas paceļas liesmas un dūmi.

Liecinieki apgalvo, ka stiprajā vējā pilots zaudējis kontroli pār lidmašīnu, citi savukārt skaidro, ka aizdegšanos izraisījis riepas sprādziens.

Negadījums noticis ap plkst.17 pēc vietējā laika (pusnaktī pēc Latvijas laika).

Latvijas vīriešu futbola izlase, kas šomēnes beidzot pārtrauca deviņu zaudējumu sēriju un guva arī uzvaru, jaunākajā Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) pasaules rangā, kas publicēts pirmdien, atguvusi 19 vietas un tagad ieņem dalītu 129.vietu.

Septembra rangā Latvijas izlase piedzīvoja kritumu ar 17 vietām un nokrita līdz rekordzemajai 148.pozīcijai.

FOTO: Emocijām bagāta spēle

Mēneša laikā komanda aizvadīja divas noslēdzošās nākamā gada Pasaules kausa izcīņas kvalifikācijas spēles. Vispirms izbraukumā tika nospēlēts 0:0 ar Fēru salām, kas ļāva pārtraukt iespaidīgo deviņu zaudējumu sēriju, bet pāris dienas vēlāk «Skonto» stadionā ar 4:0 tika apspēlēta Andora. Tas vienībai ļāva izcīnīt pirmo uzvaru kopš pagājušā gada 6.septembra, kad toreiz izbraukumā tika uzveikta tā pati Andora.

Pateicoties neveiksmju sērijas pārtraukšanai, Latvijas izlase veikusi kāpumu rangā. Tā 129.vietu pašlaik dala ar Namībiju un Burundi, turklāt apsteigta kvalifikācijas cikla pretiniece Andora, kas saglabājusi iepriekš ieņemto 144.pozīciju.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Šogad darījumu braucieniem ministrijas kopumā iecerējušas tērēt aptuveni 4,1 miljonu eiro, kas ir par 200 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2018. gadā.

Lai gan vairāku ministriju darba braucienu budžets šogad pielīdzināms pērnā gada izmaksām, kopējie izdevumi kļuvuši lielāki – 2018. gadā darbinieku komandējumiem tika tērēti 3,9 miljoni eiro, bet šogad tam plānots atvēlēt 4,1 miljonu eiro. SIA Averoja valdes locekle Sanita Rugina norāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, valsts ie-stāžu darījumu braucienu skaits nav būtiski pieaudzis, saglabājoties 2017. gada līmenī. Komandējumu skaitu pieaugumu tūrisma aģentūra neprognozē arī šogad.

Etiopija un Meksika

Svarīgs aspekts valsts sektora klientiem joprojām ir cena, taču vienlaikus novērojama tendence, ka piedāvājumi arvien biežāk tiek izvēlēti arī pēc izdevīguma principa, liecina Averoja novērojumi. «Tāpat nozīmīgs faktors darījumu braucienu laikā vienmēr ir bijusi drošība, taču šis jautājums parasti tiek skatīts plašākā mērogā, ne vienas valsts institūcijas ietvaros,» pauž S. Rugina, uzsverot, ka populārākais valsts sektora komandējumu galamērķis nemainīgi ir Brisele, kas līderpozīcijas saglabā jau vairākus gadus pēc kārtas. To apstiprina arī Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) valdes loceklis un tūrisma aģentūras Carlson Wagonlit Travel vadītājs Pauls Gusts. Bieži tika apmeklēta arī Frankfurte un Londona. Arī ministriju sniegtā informācija liecina, ka Brisele ir viens no iecienītākajiem valsts darbinieku galamērķiem, tāpat bieži apmeklēta Parīze, Vīne, Luksemburga, Viļņa, Tallina un citas Eiropas pilsētas.

Latīņamerikas lielākā aviosabiedrība "Latam Airlines Group" otrdien ASV tiesā iesniedza bankrota pieteikumu, ņemot vērā koronavīrusa pandēmijas izraisīto lejupslīdi aviācijas nozarē.

"Ņemot vērā Covid-19 krīzes ietekmi uz aviācijas nozari, "Latam" pēdējās nedēļās bijusi spiesta pieņemt vairākus ārkārtīgi smagus lēmumus. "Latam" un struktūrvienības Čīlē, Peru,Ekvadorā un Kolumbijā īstenos brīvprātīgu reorganizāciju atbilstoši ASV likuma par bankrotu 11.paragrāfam," norāda aviokompānijas vadītājs Roberto Alvo.

11.paragrāfs ir mehānisms, kas ļauj uzņēmumam, kas vairs nespēj atmaksāt parādus, veikt restrukturizāciju bez spiediena no kreditoru puses.

"Latam" pagājušajā mēnesī paziņoja, ka krīzes dēļ samazina darbības apjomu par 95%, kā arī likvidē vairākus simtus darbavietu.

Pirms pandēmijas aviokompānija lidojumus veica uz 145 galamērķiem 26 valstīs, dienā aizvadot aptuveni 1400 reisus.

Igaunis pagājušās nedēļas nogalē sācis ceļojumu apkārt pasaulei ar Toyota Land Cruiser, kuru viņš pārvērtis amfībijā. Ar šo transportlīdzekli viņš plāno šķērsot zemi, okeānus un upes, kopumā veicot 60 tūkstošus kilometru, ziņo AFP.

44 gadus vecais Maits Nilsons (Mait Nilson) ir inženieris mehāniķis, kurš ar šo projektu nodarbojies pēdējos septiņus gadus, un nu viņš no Tallinas devies braucienā, kas varētu aizņemt aptuveni deviņus mēnešus.

«Šis ir bijis mans sapnis kopš 10 gadu vecuma, kad pavadīju vasaras mūsu mājā pie Peipusa ezera Igaunijas austrumdaļā,» Nilsons sacījis pirms došanās prom.

Transportlīdzeklis aprīkots ar enkuru, hidraulisko sūkni un tualeti, kā arī ar krāsni. «Pirmais jūras brauciens būs Gibraltāra šaurumā, pirmā upe - Senegālā, pirmais okeāns - Atlantijas,» plānos dalījies igaunis. Viņam būs vairāki līdzbraucēji.

AS Olainfarm pērn ir sasniedzis jaunu apgrozījuma rekordu, realizējot produkciju par 93,7 miljoniem eiro, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Tas ir par 20% vairāk nekā 2013.gadā, kad AS Olainfarm apgrozījums bija 78 miljoni eiro.

Koncerna peļņa pēc nodokļu nomaksas 2014.gadā bija 12,66 miljoni eiro, kas ir par 0,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad peļņa sasniedza 12,6 miljonus eiro.

«Lai arī mums ir izdevies aizvadīt kārtējo apgrozījuma ziņā veiksmīgāko gadu Olainfarm vēsturē, ievērojamās izmaiņas gandrīz visos mūsu galvenajos tirgos - apgrūtinātā uzņēmuma produkcijas nogādāšana vairākos Ukrainas reģionos un valūtas vērtības kritums Ukrainā, Krievijā, Kazahstānā un Baltkrievijā - kavēja sasniegt izvirzītās peļņas prognozes. Satricinājumi uzņēmumam tik nozīmīgajos tirgos mudina pielikt vēl vairāk pūļu pie medikamentu un ķīmisko produktu realizācijas citos reģionos un aktīvāk strādāt pie iespējamas tāda uzņēmuma iegādes, kura atkarība no NVS valstu tirgiem būtu ievērojami mazāka, » norāda AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Valērijs Maligins.

Vācijas lielākā banka Deutsche Bank ceturtdien paziņoja, ka vērienīgas izmaksu samazināšanas programmas ietvaros likvidēs 9000 darba vietu un pārtrauks darbību desmit valstīs, ņemot vērā šā gada trešajā ceturksnī gūtos rekordlielos zaudējumus.

Banka norāda, ka tā plāno slēgt biznesus Argentīnā, Čīlē, Meksikā, Peru, Urugvajā, Dānijā, Somijā, Norvēģijā, Maltā un Jaunzēlandē.

Tikmēr darījumu bizness Brazīlijā tiks pārcelts uz globāliem un reģionāliem centriem.

Tāpat Deutsche Bank likvidēs aptuveni 9000 darba vietu un pārtrauks sadarbību ar apmēram 6000 ārējo darba uzņēmēju globālajā tehnoloģiju operāciju biznesā.

Banka vēsta, ka šie pasākumi nodrošinās iespēju samazināt izdevumus par aptuveni 3,8 miljardiem eiro.

Deutsche Bank arī paziņoja, ka nākamo 24 mēnešu laikā gatavojas pārdot aktīvus aptuveni četru miljardu eiro apmērā un ar 20 000 darba vietu.

Kā ziņots, Deutsche Bank tīrie zaudējumi trešajā ceturksnī pieauguši līdz 6,01 miljardam eiro, salīdzinot ar 94 miljonu eiro zaudējumiem attiecīgajā laika periodā pērn.

Skolēnu mācību uzņēmums ir laba iespēja uzzināt, ko nozīmē uzņēmējdarbība, tādējādi gūstot derīgu pieredzi

Tā atzīst skolēnu mācību uzņēmuma AP Cajon Drums izveidotāji Annamarija Pumpura, Edvards Kalniņš, Emīls Ukass, Roberts Patriks Milnis, Krists Kristiāns Ratseps. Viņi šobrīd mācās Rīgas Franču liceja 10. klasē un sākuši pirmos soļus biznesā. AP Cajon Drums ražo mūzikas instrumentu - kahonu. «Tas ir mūzikas instruments, kas aizvieto bungu komplektu un izpilda ritmisko pavadījumu – uz tā sēž virsū un sit pa plāno sieniņu. Mēs tos veidojam mūziķiem, mūzikas skolām, ritma grupām, kā arī iznomājam,» stāsta Annamarija. Edvards papildina: šis instruments nāk no Peru, tāpēc Latvijā tas pagaidām nav īpaši populārs. Annamarija piebilst, ka tas ir visai izplatīts Vjetnamā, Amerikā un citur. To spēlē gan ielu muzikanti, gan izmanto muzicēšanai kafejnīcās un bāros – visur, kur vietas trūkuma dēļ nevar izmantot visu bungu komplektu.

LED gaismekļu ražotājs Vizulo, kas šodien kā uzlecošā eksporta zvaigzne saņēma The Red Jacket, šogad plāno sasniegt piecu miljonu eiro apgrozījumu. Netālu no Iecavas bāzētais uzņēmums, kas ražo augstas pievienotās vērtības produktus, eksporta tirgu paplašinājis līdz 27 valstīm un ieguvis tiesības izgaismot Ziemassvētku vecīša pilsētu Rovaniemi Somijā.

Vizulo 90% saražotās produkcijas eksportē. Lielākie eksporta tirgi ir Jaunzēlande, Francija, Izraēla, Somija, Vācija, Šveice, Holande un Zviedrija.

«Valstis, uz kurām eksportējam, ir augsti attīstītas valstis, kurās ir ļoti augstas tehniskās prasības, nevis uzsvars tiek likts uz cenu. Tas, ka esam pieprasīti šajos tirgos, norāda, ka spējam ražot augstvērtīgu produktu ar augstu pievienoto vērtību,» norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Jānis Zeltiņš.

Uzņēmums ļoti rūpīgi strādā pie sava zīmola attīstības un koncentrējas uz produktu ražošanu tirgošanai ar Vizulo zīmolu. Sava zīmola veidošana ir sarežģīts un laikietilpīgs darbs, īpaši strādājot attīstīto valstu tirgos, kur konkurenti ir 100 gadīgas kompānijas un Vizulo lielākajā daļā konkursu ir vienīgais uzņēmums no Austrumeiropas, viņš skaidro. Eksporta tirgos uzņēmums iekarojis arī tādas eksotiskas valstis kā Peru, Apvienotie Arābu Emirāti u.c.

Pēdējā laikā aizvien vairāk tiek uzsvērta izglītības eksporta nozīme un tā pienesums tautsaimniecībai kopumā. Ir skaidrs, ka nepieciešams sekmēt mūsu augstskolu piedāvājumu ārvalstu studentiem, taču, vai Latvijas augstskolas spēj sadarboties, lai kopīgiem spēkiem atvestu uz Latviju aizvien vairāk studentu.

Nenoliedzami, nebija viegli pārkāpt tam, ka mēs «esam konkurenti». Bet agri vai vēlu nācās saprast, ka viena Latvijas augstākās izglītības iestāde tikai ar savu piedāvājumu nevar konkurēt pasaules mērogā. Paraugoties uz situāciju Latvijā, jāsaka, ka mēs neesam konkurenti, jo visiem ir viens mērķis – aicināt mācīties Latvijā, un, ticiet man, studentu pietiks visiem. Būtiskākais ir sekmēt aizvien stingrākus kritērijus un augstāku latiņu augstākās izglītības nozarē.

Aktīva sadarbība ir ne tikai ārpus valsts robežām, bet arī starp Latvijas augstskolām. Un tā nav tikai kopīga piedalīšanās izglītības izstādēs ārvalstīs. Mēs sadarbojamies, jo tikai kopīgiem spēkiem varam pilnveidot augstākās izglītības politiku Latvijā un tikai tā varam sekmēt lielāku atbalstu izglītības eksportam. Augstākās izglītības eksporta apvienība tika veidota, lai sekmētu potenciālo ārvalstu studentu interesi par izglītības iestādēm Latvijā, lai vairotu jaudu un cilvēkresursus nozarē, lai radītu spēcīgāku lobiju valstiskā līmenī un arī celtu augstākās izglītības kvalitātes līmeni. Šobrīd apvienība ir industrijas pārstāvis, ar ko ir jārēķinās, – tas nav tikai vienas vai divu augstskolu viedoklis. Augstākās izglītības eksporta apvienībā ir 14 izglītības iestādes.

Kompetences centros ir pabeigti 174 pētījumi, to rezultātā radītas 492 darba vietas, un daudzas pētījumos tapušas inovācijas jau ir ieviestas.

Tādu ainu rāda Ekonomikas ministrijas sagatavotais pārskats par Kompetenču centru programmas sasniegtajiem rezultātiem līdz 2018. gada 31. decembrim. Šajā programmā darbojas astoņi centri – Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centrs, Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju kompetences centrs, Viedo inženiersistēmu, transporta un enerģētikas kompetences centrs, Mašīnbūves kompetences centrs, Meža nozares kompetences centrs, Latvijas Pārtikas kompetences centrs, Latvijas elektrisko un optisko iekārtu ražošanas nozares kompetences centrs un Viedo materiālu un tehnoloģiju kompetences centrs. Uzsvars ir uz jaunu produktu, tehnoloģiju attīstību un ieviešanu ražošanā. Kompetences centru programmas kopējais finansējums ir 80,14 milj. eiro, tostarp 64,31 milj. eiro no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un 15,83 milj. eiro no privātā sektora.

Brazīlijā otrdien tika reģistrēti 1039 jauni nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, un valsts piekto dienu pēc kārtas bija pirmajā vietā pasaulē pēc jauno Covid-19 upuru skaita.

Latīņamerikas lielākā valsts Brazīlija ir kļuvusi par jaunu epicentru jaunā koronavīrusa pandēmijā, un pēc jauno ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaita tā pārspēj ASV, kas ir Covid-19 vissmagāk skartā valsts.

ASV pēdējās trīs dienas pēc kārtas jauno ar Covid-19 saistīto nāves gadījumu skaits ir bijis mazāks par 700.

Kopš Brazīlijā pirms nedēļas saasinājās Covid-19 pandēmija, jauno vienas diennakts nāves gadījumu skaits četras reizes ir pārsniedzis tūkstoti.

Brazīlijā tagad ir apstiprināti 24 512 nāves gadījumi, kas saistīti ar Covid-19, liecina Veselības ministrijas oficiālie dati. Nepietiekama testu veikšana gan nozīmē to, ka reālais skaits var būt daudz lielāks.

Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieka Rolanda Lappuķes tikšanās laikā ar Urugvajas Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāru Gonzalo Koncki (Gonzalo Koncke) tika parakstīts abu valstu Ārlietu ministriju Saprašanās memorands par abu pušu interesējošo jautājumu politisko konsultāciju kārtību.

Saprašanās memoranda mērķis ir padziļināt viedokļu apmaiņu par daudzpusējiem jautājumiem, veicināt abu pušu sadarbību starptautiskās organizācijās, kā arī pilnveidot divpusējo dialogu. Šādus saprašanās memorandus Ārlietu ministrija ir noslēgusi ar vairākām Latīņamerikas valstīm - Brazīliju, Čīli, Argentīnu, Peru, Kolumbiju, Meksiku, Panamu, Kubu un Kostariku.

Punta Carretas pašvaldībā Montevideo pilsētā ar Latvijas goda konsula Urugvajā Migela Loinaza (Miguel Loinaz) atbalstu tika svinīgi atklāts Latvijas vārdā nosaukts skvērs, ceremonijā piedaloties Urugvajas amatpersonām, diplomātiskajam korpusam un Goda konsulātu pārstāvjiem.